Prasība, kas celta 2016. gada 31. oktobrī – BNP Paribas/ECB

(lieta T-768/16)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BNP Paribas (Parīze, Francija) (pārstāvji – A. Champsaur un A. Delors, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītājas prasījumi:

pamatojoties uz LESD 256. un 263. pantu, atcelt Lēmumu ECB/SSM/2016 – R0MUWSFPU8MPRO8K5P83/136, ko Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi 2016. gada 24. augustā;

piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 575/2013”), normas.

Tādējādi prasītāja konkrēti iebilst, ka ECB 2016. gada 24. augusta lēmums, ar ko ir noraidīts lūgums, kuru prasītāja ir iesniegusi, lai saņemtu atļauju no sviras rādītāja aprēķināšanas izslēgt publiskā sektora riska darījumus (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”):

–    ir pretrunā Eiropas likumdevēja nodomam un Regulā Nr. 575/2013 izvirzītajiem mērķiem;

atņem minētās regulas 429. panta 14. punktam jebkādu lietderīgo iedarbību;

ir ECB ielaušanās Eiropas likumdevēja pilnvarās.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par prudenciālo risku, kas ir saistīts ar reglamentētajiem ietaupījumiem, jo ECB neesot ņēmusi vērā atbilstošās tiesību normas un empīriskos datus par šiem ietaupījumiem, kā arī Eiropas Banku iestādes atbilstīgos ziņojumus, un šāda kļūda vērtējumā esot pieļauta gan attiecībā uz sviras risku, gan uz pārējiem ar to saistītajiem prudenciālajiem riskiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts samērīguma princips, jo, pirmkārt, tajā esot pārkāpts vispārējais samērīguma princips, kas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, un, otrkārt, tajā neesot ievērotas konkrētās prasības, kas ir saistītas ar samērīguma principu prudenciālās uzraudzības jomā, kas nozīmē, ka prudenciālās prasības tiek pielāgotas bankas uzņēmējdarbības modelim un ar to saistītajiem riskiem finanšu nozarei un ekonomikai.

____________