Lieta T‑769/16
Maxime Picard
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 24. marta spriedums
Civildienests – Līgumdarbinieki – Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma – Pārejas pasākumi saistībā ar pensijas tiesību konkrētu aprēķina kārtību – Režīma maiņa pēc līgumdarbinieka jauna līguma parakstīšanas – Jēdziens “būt nodarbinātam”
Ierēdņi – Pensijas – Tiesību uz pensiju aprēķināšanas noteikumi – Regulas Nr. 1023/2013 pārejas noteikumi – Piemērošana pēc analoģijas darbiniekiem, kas ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī – Jēdziens “būt nodarbinātam” – Līgumdarbinieka parakstītais jaunais līgums, ar kuru pēc šī datuma tiek būtiski mainītas viņa funkcijas – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 21. un 22. pants, kas grozīti ar Regulu Nr. 1023/2013; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 1. panta 1. punkts un 3.a pants; Padomes Regulas Nr. 723/2004 36. apsvērums)
(skat. 65.–83., 90. un 93. punktu)
Rezumējums
Prasītājs Maxime Picard ir Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) līgumdarbinieks kopš 2008. gada. Sākotnēji viņš bija nodarbināts kā līgumdarbinieks pirmajā funkciju grupā atbilstoši 2008. gadā noslēgtajam līgumam (turpmāk tekstā – “2008. gada līgums”), un tas tika pagarināts trīs reizes uz noteiktu laiku, līdz beigās 2011. gadā pagarināts uz nenoteiktu laiku.
2014. gada 16. maijā prasītājs parakstīja jaunu līgumdarbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku ar kvalifikāciju otrajā funkciju grupā – pēc tam, kad viņš pierādīja, ka ir pildījis pie šīs funkciju grupas piederošus uzdevumus. Šis līgums stājās spēkā 2014. gada 1. jūnijā (turpmāk tekstā – “2014. gada līgums”).
Starplaikā 2014. gadā (1) notika Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumu reforma un, pirmkārt, tika ieviesta jauna ikgadējā likme pensijas tiesību iegūšanai 1,8 % apmērā, kas ir nelabvēlīgāka par iepriekšējo 1,9 % likmi, un, otrkārt, tika noteikts pensionēšanās vecums 66 gadi iepriekšējo 63 gadu vietā (2). Tomēr atbilstoši tajā paredzētajam pārejas režīmam ierēdnis, “kurš sā[cis] dienestu laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim”, turpina saņemt 1,9 % par katru dienesta gadu (3). Turklāt “[ierēdnis], kura vecums 2014. gada 1. maijā ir 35 gadi un kurš dienestu sācis pirms 2014. gada 1. janvāra, tiesības uz izdienas pensiju iegūst 64 gadu un 8 mēnešu vecumā” (4). Šie pārejas noteikumi ir piemērojami pēc analoģijas citiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī (5).
Tā kā viņš jauno līgumu parakstīja pēc Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā, prasītājs lūdza PMO Pensiju sektora administratoru sniegt paskaidrojumus par tās ietekmi uz viņa situāciju. Atbildē administrators apstiprināja, ka līguma izmaiņu dēļ prasītājam no 2014. gada 1. jūnija netiek piemēroti pārejas noteikumi par likmi pensijas tiesību iegūšanai un pensionēšanās vecumu.
Tā kā prasītāja sūdzība par šo atbildi tika noraidīta, viņš vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt administratora atbildi, kā arī lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība. Prasības pamatojumam prasītājs norāda, ka pārejas noteikumu piemērošanai šajā lietā administrācijai vajadzējis izmantot 2008. gada 1. jūliju par dienesta sākšanas datumu, kas ir datums, kurā viņš pirmo reizi tika pieņemts darbā kā pirmās funkciju grupas līgumdarbinieks, un nevis jaunā līguma sākumdatumu 2014. gadā.
Tomēr Vispārējās tiesas pirmā palāta paplašinātā sastāvā šo prasību noraidīja. Spriedumā Vispārējā tiesa spriež par pārejas noteikumu par ikgadējo pensijas tiesību iegūšanu un pensionēšanās vecumu, kuri ir ieviesti ar Civildienesta noteikumu reformu, piemērošanu tiem līgumdarbiniekiem, kas jauno līgumu parakstījuši pēc minētās reformas (6).
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa balstās uz tādu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 1. panta 1. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru pārejas noteikumi par ikgadējo pensijas tiesību iegūšanu un pensionēšanās vecumu, kurus ievieš ar Civildienesta reformu ierēdņu labā, “ir piemērojami pēc analoģijas citiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī” (7). Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka pārejas noteikumi ir interpretējami šauri un to piemērošana pēc analoģijas citiem darbiniekiem nozīmē, ka jāņem vērā ierēdņu un darbinieku raksturīpašības. Šajā ziņā atšķirība starp šīm divām darbinieku kategorijām ir tostarp viņu veicamo uzdevumu raksturā un juridiskajā saiknē starp ierēdni vai darbinieku un Savienības administrāciju. Konkrētāk – ierēdnis stājas Savienības administrācijas dienestā un tajā paliek atbilstoši normatīvai saiknei, bet līgumdarbinieks stājas un paliek amatā atbilstoši līgumiskai saiknei (8). Līdz ar to, lai tiem piemērotu pārejas noteikumus, pārējiem darbiniekiem ir “jābūt nodarbinātiem 2013. gada 31. decembrī”, proti, tiem šajā datumā ir jābūt līgumam ar Savienības administrāciju.
Otrkārt, Vispārējā tiesa precizē vārdkopu “ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī”. Vispārējā tiesa uzskata, ka šī situācija var tikt konstatēta tikai tādā gadījumā, kad darbinieks neparaksta jaunu līgumu, kas nozīmē jaunu darba tiesisko attiecību sākumu ar Savienības administrāciju, proti, gadījumā, kad ar minēto līgumu netiek veiktas būtiskas izmaiņas viņa uzdevumos, kas var apdraudēt viņa darba attiecību funkcionālo turpinātību. No tā izriet, ka pārejas noteikumi pēc analoģijas ir piemērojami pārējiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī un kuri pēc šī datuma turpina būt nodarbināti atbilstoši līgumam, kas nepārtrauc nodarbinātības attiecību turpinātību. Šajā interpretācijā tiek ņemta vērā jaunā līguma parakstīšanas juridiskā vērtība, vienlaikus saglabājot darbinieku iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību.
Šajā lietā Vispārējā tiesa konstatē, ka jaunais prasītāja parakstītais līgums tam ir ļāvis piekļūt augstākai funkciju grupai – tas ir apdraudējis to darba attiecību funkcionālo turpinātību, kuras viņam bija ar Savienības administrāciju atbilstoši 2008. gada līgumam. Līdz ar to, lai gan prasītājs bija nodarbināts 2013. gada 31. decembrī saskaņā ar sākotnējo 2008. gada līgumu, ar jauno 2014. gada līgumu šīs darba attiecības ir pārtrauktas un sāktas jaunas attiecības, tādējādi prasītājam nevar piemērot pārejas noteikumus par ikgadējo pensijas tiesību iegūšanu un pensionēšanās vecumu.