Language of document : ECLI:EU:T:2019:237

Lieta T388/11

Deutsche Post AG

pret

Eiropas Komisiju

 Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 10. aprīļa spriedums

Valsts atbalsts – Pasta joma – Daļas Deutsche Post darbinieku atalgojuma un sociālo papildizmaksu finansēšana no subsīdijām un no cenas regulētajiem ieņēmumiem – Lēmums paplašināt formālu izmeklēšanas procedūru – Lēmums, kurā konstatē jauna atbalsta esamību iepriekšējās pārbaudes posma beigās – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Interese celt prasību – Pieņemamība – Galīgā lēmuma atcelšanas sekas – Pienākums norādīt pamatojumu

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Komisijas lēmums uzsākt formālu īstenojama valsts pasākuma izmeklēšanas procedūru, pagaidām to kvalificējot kā jaunu atbalstu – Iekļaušana

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. pants)

(skat. 41. – 46. punktu)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(LESD 263. pants)

(skat. 47. punktu)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība pret Komisijas lēmumu, ar kuru tiek izbeigta valsts pasākuma formālās izmeklēšanas procedūra – Savienības tiesas atcelti lēmumi par iepriekšējo formālās izmeklēšanas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu – Komisijas apgalvoto atbalstu atgūšanas risks – Intereses celt prasību saglabāšana

(LESD 108. panta 3. punkts un LESD 263. panta 4. daļa)

(skat. 48. – 50., 54., 58. – 62. punktu)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Apjoms – Jauna tiesību akta pieņemšana, pamatojoties uz iepriekšējiem sagatavojošiem aktiem – Pieļaujamība

(LESD 266. pants)

(skat. 53. punktu)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Apjoms – Gan sprieduma motīvu, gan Savienības tiesību ņemšana vērā – Atcelšanas atpakaļejošais spēks – Pienākums izvairīties atceltu tiesību aktu aizstāt ar tiesību aktu, kurā ir pieļauta tā pati kļūda

(LESD 266. pants)

(skat. 55. – 57. punktu)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

(LESD 263. pants un 296. panta 2. punkts)

(skat. 65. punktu)

7.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums uzsākt formālu valsts pasākuma izmeklēšanas procedūru, pagaidām to kvalificējot kā jaunu atbalstu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(LES 107. panta 1. punkts, 108. panta 2. punkts un 296. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Regulas 2015/1589 4. panta 2. un 4. punkts)

(skat. 67. – 73., 79. – 84., 88. punktu)

Rezumējums

Vispārējās tiesas piecu tiesnešu palāta paplašinātā sastāvā ar 2019. gada 10. aprīlī pasludināto spriedumu Deutsche Post/Komisija (T‑388/11, EU:T:2019:237) pamatojuma trūkuma dēļ atcēla Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru tā bija paplašinājusi formālās izmeklēšanas procedūru par Deutsche Post piešķirto valsts atbalstu sakarā ar kompensāciju par tās universālo pakalpojumu saistībām attiecībā uz subsīdijām, kuras Vācijas iestādes izmaksājušas, lai segtu pensiju izmaksas tās darbiniekiem, kuriem ir ierēdņa statuss.

Šī lieta ir ietverama Komisijas lēmumu virknē saistībā ar konkrētiem pasākumiem par labu Deutsche Post un vēlākiem Vispārējās tiesas un Tiesas spriedumiem, ar kuriem šie lēmumi tika atcelti. Saskaņā ar tai LESD 266. pantā paredzētajiem pienākumiem, Komisijai bija jāveic pasākumi, ieskaitot šo spriedumu ar res judicata spēku izpildi.

Šajā kontekstā Vispārējā tiesa vispirms uzskatīja, ka Komisijai vienmēr bija iespēja atsākt procedūru apstrīdētā lēmuma pieņemšanas stadijā un ka līdz ar to Deutsche Post joprojām bija pakļauts riskam, ka Komisija varētu atgūt atbalstu, kas izrietēja no šī lēmuma. Turklāt, Deutsche Post saglabājas interese panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu un minētā lēmuma izzušanu no tiesību sistēmas, jo tā atcelšanas gadījumā Komisijai, ja tā nolemj īstenot pasākumus spriedumu par atcelšanu izpildei, ir jāpieņem jauns lēmums atkārtoti uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, lai nodrošinātu, ka šajā jaunajā lēmumā netiek pieļauti tādi pat pārkāpumi kā visos iepriekšējos lēmumos. Turklāt, ņemot vērā ārkārtējo procesuālo sarežģītību, kas saistīta ar vairāku administratīvu un tiesas lēmumu pastāvēšanu attiecībā uz tiem pašiem atbalsta pasākumiem, Deutsche Post ir īpašas juridiskas nenoteiktības situācijā, kura varētu tikt padarīta skaidrāka, tikai izskatot šo lietu pēc būtības un, iespējams, atceļot apstrīdēto lēmumu, un tas pastiprina tās interesi celt prasību attiecībā pret šo lēmumu.

Ņemot vērā šo īpašo procesuālo kontekstu, proti, Komisijas uzsākto vairāku formālo izmeklēšanas procedūru jucekli, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai, pieņemot apstrīdēto lēmumu, bija īpašs pienākums norādīt pamatojumu LESD 296. panta 2. punkta izpratnē.

Vispārējā tiesa precizēja, ka pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz selektīvas ekonomiskas priekšrocības pastāvēšanu Deutsche Post saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu Komisijai ir tad, kad tā pieņem lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, un ne tikai lēmuma pieņemšanai šādas procedūras noslēgumā.