Civildienesta tiesas SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2008. gada 21. februārī
Lieta F‑4/07
Eleni‑Eleftheria Skoulidi
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Ierēdņu apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm – Kopienu ierēdņa norīkošana darbā Grieķijas administrācijā – Atteikums – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Morālais kaitējums – Pirmstiesas procedūra – Pieņemamība – Pamata nosacījumi, lai iestātos Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru E. E. Skulidi [E. E. Skoulidi] lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, ko viņa esot cietusi saistībā ar Komisijas ģenerāldirekcijas “Personāls un administrācija” ģenerāldirektora kā iecēlējinstitūcijas 2006. gada 28. marta lēmumu neatļaut viņas norīkošanu darbā Grieķijas Valsts izglītības un reliģijas lietu ministrijā ierēdņu apmaiņas ietvaros starp Komisiju un dalībvalstīm.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Termiņš prasības celšanai
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
4. Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Robežas
5. Tiesvedība – Prasības pieteikums par lietas ierosināšanu – Prasības pieteikums par Kopienu iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – Prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt zaudējumus ir neatkarīgi prasību veidi, un ieinteresētā persona var izvēlēties vai nu vienu, vai otru, vai arī abus kopā. Līdz ar to, ja pastāv ierēdnim nelabvēlīgs lēmums, tam ir tiesības, nepieprasot atcelt šo aktu, celt prasību, pamatojoties uz iespējamo šī akta nelikumību, kas ir vērsta tikai uz zaudējumu atlīdzināšanu, kas tam ir radušies šī akta rezultātā.
(skat. 49. un 50. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1975. gada 22. oktobris, 9/75 Meyer‑Burckhardt/Komisija, Recueil, 1171. lpp., 10. un 11. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 24. janvāris, T‑27/90 Latham/Komisija, Recueil, II‑35. lpp., 36. punkts; 1997. gada 28. maijs, T‑59/96 Burban/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑109. un II‑331. lpp., 25. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑136/03 Schochaert/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑215. un II‑957. lpp., 24. punkts; 2007. gada 12. septembris, T‑249/04 Combescot/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, par to iesniegta apelācijas sūdzība Tiesā, lieta C‑525/07 P, 30. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 9. oktobris, F‑85/06 Bellantone/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 80. punkts.
2. Pirmstiesas procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai zaudējumi, kurus lūdz atlīdzināt, ir radušiem nelabvēlīga akta rezultātā Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē vai no administrācijas rīcības, kurai nav lēmuma rakstura; pirmajā gadījumā ieinteresētajai personai noteiktajā termiņā ir jāvēršas iecēlējinstitūcijā, iesniedzot sūdzību par šo aktu, un prasījumus par zaudējumu atlīdzību var iesniegt vai nu šajā sūdzībā, vai pirmo reizi prasības pieteikumā, savukārt otrajā gadījumā administratīvajam procesam jāsākas ar lūguma iesniegšanu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, ar ko lūdz zaudējumu atlīdzību, un – vajadzības gadījumā – ar sūdzību par lūgumu noraidošo lēmumu.
Nelabvēlīga tiesību akta gadījumā ierēdnim ir jāizmanto Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētā sūdzības procedūra nevis tikai tad, ja tas vēlas lūgt atcelt tam nelabvēlīgo tiesību aktu, bet arī tad, ja tiek ierosināta tiesvedība tikai par zaudējumu atlīdzību un ja tas lūdz tikai atlīdzināt zaudējumus, ko tam radījis šis tiesību akts.
(skat. 56. un 66. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 1991. gada 7. jūnijs, T‑14/91 Weyrich/Komisija, Recueil, II‑235. lpp., 32. un 34. punkts; 1995. gada 6. jūlijs, T‑36/93 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑161. un II‑497. lpp., 117. punkts; 1996. gada 28. jūnijs, T‑500/93 Y/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑335. un II‑977. lpp., 64. punkts; 1997. gada 6. novembris, T‑15/96 Liao/Padome, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑897. lpp., 57. punkts; 2003. gada 1. aprīlis, T‑11/01 Mascetti/Komisija, Recueil FP, I‑A‑117. un II‑579. lpp., 33. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑27/05 Le Maire/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑47. un II‑A‑1‑159. lpp., 36. punkts; 2007. gada 2. maijs, F‑23/05 Giraudy/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 69. punkts; 2007. gada 27. marts, F‑87/06 Manté/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 19. punkts.
3. Ierēdnim, kurš vēlas celt prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz nelabvēlīgā tiesību akta nelikumību, pirmstiesas procedūra attiecībā ne tikai uz materiāliem zaudējumiem, bet arī uz morālo kaitējumu ir jāiesāk trīs mēnešu laikā no šī tiesību akta paziņošanas vai no dienas, kurā tam ir kļuvusi zināma šī tiesību akta pastāvēšana.
(skat. 70. punktu)
4. Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principu, saskaņā ar kuru neviens nedrīkst sev par labu atsaukties uz prettiesisku darbību, kas veikta cita labā, jo šāda pieeja nozīmē ziedot “vienlīdzīgas attieksmes principu prettiesiskumam”. Līdz ar to ierēdnis nevar pamatoties uz prettiesisku lēmumu, lai norādītu uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Tas attiecas ne tikai uz prasībām atcelt tiesību aktu, bet arī uz prasībām par zaudējumu atlīdzību.
(skat. 81. punktu)
Atsauce:
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 16. novembris, T‑120/04 Peróxidos Orgánicos/Komisija, Krājums, II‑4441. lpp., 77. punkts.
5. Prasības pieteikumā par tādu zaudējumu atlīdzību, ko, iespējams, daļēji ar prettiesisku lēmumu un daļēji ar iestādes prettiesisku rīcību ir radījusi Kopienu iestāde, ir jānorāda, kura prasītāja pieprasītā zaudējumu atlīdzības daļa attiecas uz iestādes prettiesisko rīcību un kura daļa atbilst nelabvēlīgā tiesību akta prettiesiskumam. Tādējādi prasītājam pēc tam, kad tas ir precizējis norādītā morālā kaitējuma veidu, tas vismaz aptuveni ir jānovērtē, nošķirot kaitējumu, kurš radies no Kopienu iestādes lēmuma, no tā, kurš radies no tās prettiesiskās rīcības, lai Civildienesta tiesa varētu novērtēt tā apmēru un raksturu.
(skat. 82. punktu)
Atsauce:
Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑95/05 N/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 91. punkts.