Language of document : ECLI:EU:T:2021:608

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta paplašinātā sastāvā)

2021. gada 22. septembrī (*)

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iekšējais konkurss COM/03/AD/18 (AD 6) – Lēmums neiekļaut prasītāju konkursa rezerves sarakstā – Pienākums norādīt pamatojumu – Atlases komisijas sēžu aizklātība – To elementu izsvēršana, kuri veido konkursa paziņojumā paredzēto pārbaudījumu

Lietā T‑435/20

JR, ko pārstāv L. Levi un A. Champetier, advokātes,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Milanowska un I. Melo Sampaio, pārstāves,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīts prasītājas lūgums pārskatīt šīs atlases komisijas 2019. gada 16. decembra lēmumu neiekļaut viņu minētā konkursa rezerves sarakstā un vajadzības gadījumā atcelt šo pēdējo minēto lēmumu,

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs R. da Silva Pasošs [R. da Silva Passos], tieneši V. Valančus [V. Valančius], I. Reine, L. Trišo [L. Truchot] (referents) un M. Sampols Pukuruļs [M. Sampol Pucurul],

sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Prasītāja JR 2018. gada 16. decembrī pieteica savu kandidatūru iekšējam konkursam COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori (turpmāk tekstā – “strīdīgais konkurss”).

2        Paziņojumā par strīdīgo konkursu bija precizēts, ka tas ir paredzēts, lai izveidotu veiksmīgo kandidātu rezerves sarakstu katrā no šīm trim jomām: pirmkārt, Eiropas publiskā pārvalde, otrkārt, sadarbība attīstības jomā un kaimiņattiecību politika un, treškārt, izpēte.

3        Prasītāja izvēlējās Eiropas publiskās pārvaldes jomu, kurā vēlamais veiksmīgo kandidātu skaits bija 30.

4        Saskaņā ar strīdīgā konkursa paziņojuma III sadaļu kandidātiem vispirms bija jāiesniedz kandidatūras pieteikums un tā iesniegšanas brīdī jāapstiprina, ka viņi atbilst konkursā paredzētajiem pielaišanas nosacījumiem. Otrkārt, pielaistie kandidāti tika aicināti izpildīt virkni testu – anketas ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem. Treškārt, kandidāti, kas bija nokārtojuši šos testus, tika uzaicināti uz mutisko pārbaudījumu.

5        Paziņojuma par strīdīgo konkursu III sadaļas 4. iedaļā ir norādīts, ka AD funkciju grupas mutiskajam pārbaudījumam ir divas daļas, kas aprakstītas šādi:

“1.      Pārrunas [..], lai novērtētu:

–        galvenos veiktos uzdevumus un prasmes, kuras iegūtas [kandidāta] profesionālās karjeras laikā, un

–        [kandidāta] spējas un motivāciju veikt tos darba pienākumus, kas nepieciešami vakantajos amatos, attiecībā uz kuriem tiek rīkots šis konkurss;

2.      strukturēta prezentācija, [kas] ietver īsu izklāstu par tematu, kas saistīts ar Eiropas Savienības politiku [..].”

6        Paziņojuma par strīdīgo konkursu III sadaļas 4. iedaļā ir arī sniegta informācija, ka kopējais vērtējums abām iepriekš minētajām daļām ir novērtējums no nulles līdz 20 punktiem un nepieciešamais minimums ir desmit punkti.

7        Šīs pašas sadaļas 5. iedaļā ir precizēts, ka atlases komisija rezerves sarakstā iekļauj to kandidātu uzvārdus, kuri ieguvuši visaugstāko punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā, kā arī minimālo nepieciešamo punktu skaitu šim pārbaudījumam, nepārsniedzot vēlamo veiksmīgo kandidātu skaitu.

8        Pēc tam, kad 2019. gada 23. septembrī prasītāja bija izturējusi strīdīgā konkursa rakstveida daļu, viņa kārtoja mutisko pārbaudījumu.

9        Ar 2019. gada 16. decembra vēstuli strīdīgā konkursa atlases komisija informēja prasītāju par savu lēmumu (turpmāk tekstā – “2019. gada 16. decembra lēmums”) neiekļaut viņu šī konkursa rezerves sarakstā. Atlases komisija norādīja, ka mutiskajā pārbaudījumā prasītāja saņēma vērtējumu 13/20, kas, lai gan pārsniedza strīdīgajā konkursa paziņojumā noteikto minimālo 10/20 punktu skaitu, tomēr bija zemāks par robežvērtību 14/20, kas bija jāsasniedz, lai prasītāja nonāktu to labāko kandidātu skaitā, kuri tiek iekļauti rezerves sarakstā. Tā arī precizēja, ka prasītājas kopējais sniegums mutiskā pārbaudījuma laikā ir ticis vārdiski novērtēts kā “labs”. Precīzāk, atlases komisija norādīja, ka prasītāja ir saņēmusi vārdisku vērtējumu “ļoti labi” gan attiecībā uz “saikni starp viņas iepriekšējo pieredzi un prasītajām kompetencēm”, gan par “izklāstu par savām vispārējām spējām un motivāciju veikt vakantā amata uzdevumus”, savukārt viņa saņēma vārdisku vērtējumu “labi” attiecībā uz viņas spēju sniegt prezentāciju par jautājumu, kas attiecas uz strīdīgā konkursa jomu.

10      Ar 2019. gada 20. decembra e‑pasta vēstuli (turpmāk tekstā – “pārskatīšanas lūgums”) prasītāja iesniedza Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) lūgumu pārskatīt 2019. gada 16. decembra lēmumu atbilstoši paziņojuma par strīdīgo konkursu III pielikuma 6.3. punktam. Viņa norādīja uz “acīmredzamu neatbilstību” starp, no vienas puses, vārdisko vērtējumu, kas tika sniegts par viņas vispārējo sniegumu mutiskajā pārbaudījumā, un, no otras puses, vārdisko vērtējumu, ko viņa bija ieguvusi par viena un tā paša pārbaudījuma trim sadaļām, ko novērtējusi atlases komisija. Proti, prasītāja uzskata, ka atlases komisija patvaļīgi bija par zemu novērtējusi viņas kopējo sniegumu, jo tā to kvalificēja kā “labu”, lai gan divās no šīm sadaļām tika saņemts vārdisks vērtējums “ļoti labi”. Viņa piebilda, ka 2019. gada 16. decembra lēmums neļāva viņai saprast, kādā veidā kopējais vērtējums “labi” tika pārveidots skaitliskā vērtējumā 13/20. Tajā pašā e‑pasta vēstulē bija ietverts “lūgums sniegt informāciju un piekļuvi dokumentiem”, ar kuru prasītāja lūdza viņai paziņot šādu informāciju:

–        detalizētus paskaidrojumus par veidu, kādā vārdiskie vērtējumi tika pārveidoti punktos, ieskaitot novērtējuma skalas, kuras ļauj katru vārdisko vērtējumu saistīt ar skaitliskā izteiksmē izteiktu vērtējumu;

–        detalizētus vērtējumus, kas attiecas uz viņas sniegumu par katru no trim vērtētajiem elementiem, par kuriem piešķir punktus, kā arī attiecīgo novērtējuma skalu;

–        visu lietderīgo informāciju par viņai piešķirtajiem punktiem;

–        iespējami izmantoto līdzsvarošanas metodi;

–        iespējami izmantoto noapaļošanas metodi;

–        protokolu un novērtējuma skalas attiecībā uz viņas mutisko pārbaudījumu, tabulu uz papīra, ko viņa bija izmantojusi šajā pārbaudījumā (turpmāk tekstā – “tabula uz papīra”), kā arī visus citus atbilstošos dokumentus saistībā ar viņas sniegumu šajā pārbaudījumā.

11      2020. gada 28. februārī pēc vairāku e‑pasta vēstuļu apmaiņas ar Eiropas Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātu tas prasītājai nosūtīja skalu, kurā norādīta atbilstība starp, no vienas puses, skaitliskajiem vērtējumiem punktos no viens līdz desmit, no otras puses, vārdiskajiem vērtējumiem “nepietiekami”, “apmierinoši”, “labi”, “ļoti labi”, “teicami”, “izcili” un “priekšzīmīgi” (turpmāk tekstā – “pirmā konversijas skala”), precizējot, ka visi skaitliskie vērtējumi punktos no viens līdz četri atbilst vērtējumam “nepietiekami”. Viņa arī tika aicināta aplūkot tabulu uz papīra Komisijas birojos un tikties ar strīdīgā konkursa atlases komisijas priekšsēdētāju, lai saņemtu mutisku skaidrojumu par viņas sniegumu. Komisijas 2020. gada 28. februāra e‑pasta vēstulē nebija atsauces uz pārskatīšanas lūgumā minētajām līdzsvarošanas un noapaļošanas metodēm.

12      2020. gada 9. aprīļa e‑pasta vēstulē Komisija informēja prasītāju, ka uz iepriekš minētajām metodēm attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) III pielikuma 6. pantā paredzētā konkursa atlases komisijas sēžu aizklātība.

13      Ar 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “2020. gada 15. aprīļa lēmums”) strīdīgā konkursa atlases komisija pārskatīšanas lūgumu noraidīja.

14      Šajā nolūkā, pirmkārt, atlases komisija atgādināja, ka pirms mutiskajam pārbaudījumam pielaisto kandidātu uzklausīšanas tā bija noteikusi šā pārbaudījuma saturu, paredzētos jautājumus, vērtēšanas kritērijus, katra konkursa paziņojumā attiecībā uz šo pārbaudījumu minētā elementa novērtēšanas un līdzsvarošanas procedūru.

15      Otrkārt, atlases komisija precizēja, ka tā attiecībā uz katru kandidātu ir sniegusi komentārus par minētajā paziņojumā norādītajiem specifiskajiem elementiem (skat. iepriekš 5. punktu) un ka tās komentāri ietvēra arī vispārēju kandidātu snieguma novērtējumu, “apkopojot katra elementa vērtējumu”.

16      Treškārt, atlases komisija norādīja, ka tās vērtējums par kandidātu pieredzi un spējām bijis salīdzinošs.

17      Ceturtkārt, tā konstatēja, ka 2019. gada 16. decembra lēmuma pārskatīšanā nav tikusi atklāta kļūda, kas ietekmētu datu par prasītājas mutiskā pārbaudījumu apstrādi, līdz ar to lēmums neiekļaut viņu strīdīgā konkursa rezerves sarakstā ir jāapstiprina.

18      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 4. maijā, prasītāja cēla prasību atcelt 2020. gada 28. februāra un 9. aprīļa e‑pasta vēstulēs iekļautos Komisijas lēmumus (skat. iepriekš 11. un 12. punktu), ar kuriem viņai tika atteikta piekļuve dažiem datiem, kuri, iespējams, bija personīga rakstura. Šī prasība tika reģistrēta ar numuru T‑265/20.

 Fakti pēc prasības celšanas

19      2020. gada 16. jūlijā Komisija nosūtīja prasītājai tabulas uz papīra kopiju, kurai bija pievienotas viņas sagatavotās piezīmes prezentācijai mutiskā pārbaudījuma laikā.

20      2020. gada 22. jūlijā telefonsarunas ar strīdīgā konkursa atlases komisijas priekšsēdētāju laikā prasītāja saņēma informāciju par savu sniegumu mutiskajā pārbaudījumā, kā arī precizējumu, ka skaitliskie punkti tika noapaļoti līdz 0,25.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

21      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 7. jūlijā, prasītāja cēla šo prasību.

22      Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā datumā, prasītāja lūdza nodrošināt anonimitāti atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 66. pantam. Ar 2020. gada 21. septembra lēmumu Vispārējā tiesa (septītā palāta) apmierināja šo lūgumu.

23      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 22. jūlijā lietā T‑265/20 JR/Komisija, prasītāja lūdza apvienot šo pēdējo minēto lietu un šo lietu, pamatojoties uz Reglamenta 68. pantu. Savos apsvērumos par šo pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2020. gada 31. augustā, Komisija lūdza to noraidīt. Ar 2020. gada 30. septembra lēmumu Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs noraidīja pieteikumu par apvienošanu.

24      Tiesvedības rakstiskā daļa tika pabeigta 2021. gada 13. janvārī.

25      2021. gada 20. aprīlī Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Vispārējā tiesa (septītā palāta) nolēma aicināt Komisiju norādīt, kāds instruments strīdīgā konkursa atlases komisijai ļāvis 2019. gada 16. decembra lēmumā sasaistīt vārdisko vērtējumu “labi” ar prasītājai piešķirto kopējo skaitlisko novērtējumu 13/20, ņemot vērā, ka pirmajā konversijas skalā bija ietverti punkti skaitliskā izteiksmē no viens līdz desmit.

26      2021. gada 28. aprīlī pēc septītās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 28. pantu nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.

27      Komisija 2021. gada 6. maija vēstulē uz iepriekš 25. punktā minēto Vispārējās tiesas jautājumu atbildēja, iesniedzot skalu, kurā bija norādīta atbilstība, pirmkārt, starp skaitliskajiem vērtējumiem punktos vai punktu diapazonu “līdz 9,5”, “no 10 līdz 11,5”, “no 12 līdz 13”, “13,5”, “no 14 līdz 15,5”, “no 16 līdz 17”, “no 17,5 līdz 19” un “no 19,5 līdz 20” un, otrkārt, vārdisko vērtējumu “nepietiekami”, “apmierinoši”, “labi”, “labi līdz ļoti labi”, “ļoti labi”, “teicami”, “izcili” un “priekšzīmīgi”(turpmāk tekstā – “otrā konversijas skala”).

28      Prasītāja ar 2021. gada 26. maija vēstuli iesniedza apsvērumus par Komisijas atbildi uz iepriekš minēto Vispārējās tiesas jautājumu.

29      Atbilstoši Reglamenta 106. panta 3. punktam, ja triju nedēļu laikā pēc dokumenta par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas neviena puse nav iesniegusi pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, Vispārējā tiesa var nolemt izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas. Šajā lietā Vispārējā tiesa (septītā palāta paplašinātā sastāvā), uzskatot, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju, un tā kā šāda pieteikuma nebija, nolēma izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas.

30      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt 2020. gada 15. aprīļa lēmumu un, ja nepieciešams, 2019. gada 16. decembra lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par strīda priekšmetu

32      Prasītāja lūdz atcelt 2020. gada 15. aprīļa lēmumu un, ja nepieciešams, 2019. gada 16. decembra lēmumu.

33      Iebildumu rakstā Komisija izvirza iebildi par nepieņemamību, kas vērsta pret prasību atcelt 2019. gada 16. decembra lēmumu, kas esot aizstāts ar 2020. gada 15. aprīļa lēmumu.

34      Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, ja konkursa kandidāts lūdz pārskatīt atlases komisijas pieņemto lēmumu, Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta vai, attiecīgā gadījumā, 91. panta 1. punkta izpratnē viņam nelabvēlīgs akts ir tās pieņemtais lēmums pēc kandidāta situācijas pārskatīšanas. Pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums aizstāj atlases komisijas sākotnējo lēmumu (skat. spriedumu, 2018. gada 5. septembris, Villeneuve/Komisija, T‑671/16, EU:T:2018:519, 24. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 1986. gada 11. marts, Sorani u.c./Komisija, 293/84, EU:C:1986:111, 12. punkts).

35      Līdz ar to ir jāuzskata, ka šajā lietā vienīgais nelabvēlīgais akts ir 2020. gada 15. aprīļa lēmums.

36      Tātad, un tā kā prasītāja ir lūgusi atcelt 2019. gada 16. decembra lēmumu tikai, “ja nepieciešams”, vispirms ir jāizskata prasība atcelt 2020. gada 15. aprīļa lēmumu.

 Par lietas būtību

37      Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un atlases komisijas sēdēm piemērojamo noteikumu pārkāpumu un otrais – uz pienākuma norādīt pamatojumu un labas pārvaldības principa, kas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā, pārkāpumu.

38      Vispirms ir jāizvērtē otrais pamats, jo tas attiecas uz iepriekšēju jautājumu par 2020. gada 15. aprīļa lēmuma pamatojumu.

39      Prasītāja apgalvo, ka pat pēc pirmās konversijas skalas saņemšanas (skat. iepriekš 11. punktu), kā arī paskaidrojumiem par atlases komisijas izmantoto noapaļošanas metodi (skat. iepriekš 20. punktu), 2020. gada 15. aprīļa lēmuma pamatojums nav pietiekams, lai viņa varētu saprast veidu, kādā trīs vārdiskie vērtējumi “ļoti labi”, “ļoti labi” un “labi”, kas tika saņemti trijās dažādās mutiskā pārbaudījuma sadaļās, ļāva strīdīgā konkursa atlases komisijai par kopējo sniegumu minētā pārbaudījuma laikā piešķirt vārdisko novērtējumu “labi” un piemērot tam skaitlisku novērtējumu 13/20.

40      Prasītāja piebilst, ka atlases komisija noteikti ir piemērojusi līdzsvarošanas metodi un apgalvo, ka šīs metodes noteikšana neietilpst konkursa atlases komisijas sēžu darbā, kam salīdzinošā rakstura dēļ saskaņā ar judikatūru par Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu ir jāpaliek aizklātam. Viņa uzskata, ka tādi objektīvi elementi kā punktu sadalījuma līdzsvarošana, kurus atlases komisija ir noteikusi pirms pārbaudījumu sākuma, lai vadītu darbu sēdēs un principā nodrošinātu to regulāru un objektīvu norisi, neattiecas uz kandidātu nopelnu izvērtējumu vai viņu attiecīgo nopelnu salīdzinājumu.

41      Prasītāja savos apsvērumos par Komisijas atbildi (skat. iepriekš 27. un 28. punktu) apgalvo, ka pat pēc otrās konversijas skalas uzzināšanas viņa nevar saprast iemeslu, kādēļ tai tika piešķirts skaitlisks vērtējums 13/20. Viņas ieskatā šī skala tikai uzsver to, cik svarīgi ir zināt, tieši kurā brīdī atlases komisija noapaļoja punktus un kāda ir izmantotā līdzsvarošanas metode.

42      Komisija atbild, ka, ņemot vērā atlases komisiju sēžu aizklātību attiecībā uz novērtējumu un plašo novērtējuma brīvību, kas ir to rīcībā, dažādos pārbaudījumos iegūto vērtējumu paziņošana ir pietiekams to lēmumu pamatojums. Tā kā prasītāja tika informēta, ka mutiskajā pārbaudījumā viņa ir saņēmusi atzīmi 13/20 un ka tikai tie kandidāti, kuri saņēmuši atzīmi vismaz 14/20, esot iekļauti rezerves sarakstā, 2020. gada 15. aprīļa lēmums esot pietiekami pamatots. Komisija uzskata, ka tikai pilnības labad, piemērojot labas pārvaldības principu, atlases komisija paziņoja prasītājai vārdiskos vērtējumus, ko tā viņai bija piešķīrusi par katru mutiskā pārbaudījuma sadaļu, kā arī šajā ziņā saņemto vispārējo vārdisko vērtējumu un pēc tam pārsūtīja viņai konversijas skalu un tabulu uz papīra, pirms viņai tika piešķirta iespēja telefoniski sazināties ar tās priekšsēdētāju, kura viņai it īpaši norādīja, kāda noapaļošanas metode tikusi izmantota.

43      Turklāt, lai gan Komisija atzīst, ka kopējais skaitliskais vērtējums, ko atlases komisija piešķīrusi prasītājai mutiskajā pārbaudījumā, izriet no šā pārbaudījuma triju sadaļu līdzsvarošanas, tā norāda, ka līdzsvarošanas metodes noteikšana ietilpa plašajā novērtējuma brīvībā, kura paziņojumā par konkursu, ja tajā nav ietverti precizējumi šajā ziņā, bija atstāta atlases komisijai saskaņā ar judikatūru. Šīs metodes izpaušana būtiski kaitētu atlases komisijas sēžu aizklātībai un neatkarībai, ņemot vērā, ka neveiksmīgie kandidāti varētu apgalvot, ka izmantotā metode labvēlīgi ietekmē noteiktu kandidātu kategoriju.

44      Pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. panta otrās daļas otro teikumu jebkurš nelabvēlīgs lēmums ir jāpamato. Šis pienākums atbilst tam, kas vispārīgāk ir paredzēts LESD 296. panta otrajā daļā, kā arī Hartas 41. pantā par labas pārvaldības principu, it īpaši tā 2. punkta c) apakšpunktā.

45      Otrkārt, Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā ir noteikts, ka “atlases komisijas sēdes ir aizklātas”.

46      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi, lai izvērtētu tai nelabvēlīgā akta pamatotību, un iespēju celt prasību Eiropas Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut šai Tiesai veikt pārbaudi par tiesību akta tiesiskumu (skat. spriedumu, 2016. gada 13. septembris, Pohjanmäki/Padome, T‑410/15 P, nav publicēts, EU:T:2016:465, 77. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Komisija/Di Bernardo, C‑114/19 P, EU:C:2020:457, 51. punkts).

47      Tāpat ir jānorāda, ka Hartas 41. pantā paredzētās tiesības uz labu pārvaldību ietver administrācijas pienākumu pamatot savus lēmumus un ka šis pamatojums ne tikai vispārīgi ir administrācijas rīcības pārskatāmības izpausme, bet arī tam ir jādod iespēja privātpersonai, pilnībā pārzinot lietu, izlemt, vai ir lietderīgi vērsties tiesā. Tātad pastāv cieša saikne starp pienākumu norādīt pamatojumu un pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī Hartas 47. pantā garantētajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību (spriedums, 2012. gada 10. oktobris, Sviluppo Globale/Komisija, T‑183/10, nav publicēts, EU:T:2012:534, 40. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2009. gada 8. septembris, ETF/Landgren, T‑404/06 P, EU:T:2009:313, 148. punkts un tajā minētā judikatūra).

48      Pamatojums attiecīgajai personai principā ir jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu. Pamatojuma neesamība nevar tikt novērsta ar to, ka ieinteresētā persona lēmuma motīvus uzzina tiesvedības laikā Savienības tiesā. Tomēr gadījumā, kad pamatojums nevis nav norādīts, bet tas ir nepietiekams, tiesvedības laikā sniegtie paskaidrojumi izņēmuma gadījumos var novērst šo nepietiekamību, un tādējādi pamats, kas attiecas uz šo nepietiekamību, vairs neattaisno aplūkotā lēmuma atcelšanu (skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Komisija/Di Bernardo, C‑114/19 P, EU:C:2020:457, 51. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra).

49      Tiesa uzskata, ka nepastāv ne Savienības iestāžu tiesības novērst trūkumus to nepietiekami pamatotajos lēmumos Savienības tiesā, ne arī pēdējās minētās pienākums, izvērtējot, vai ir ievērots pienākums norādīt pamatojumu, ņemt vērā papildu paskaidrojumus, ko aplūkotā tiesību akta autors ir sniedzis tiesvedības laikā. Proti, tamlīdzīga tiesību situācija varētu izjaukt kompetenču sadalījumu starp administrāciju un Savienības tiesu, vājināt tiesiskuma pārbaudi un apdraudēt tiesību celt prasību īstenošanu. Tikai izņēmuma gadījumos, kuros ir noskaidrojies, ka attiecīgajai Savienības iestādei praktiski nav bijis iespējams juridiski pietiekami pamatot apstrīdēto lēmumu, pamatojumu var papildināt ar paskaidrojumiem, ko akta autors ir sniedzis tiesvedības laikā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Komisija/Di Bernardo, C‑114/19 P, EU:C:2020:457, 58. un 59. punkts).

50      Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem, kā Tiesa nosprieda 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276), pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šī aizklātība tika ieviesta, lai nodrošinātu konkursa atlases komisiju neatkarību un sēžu objektivitāti, aizsargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to dara pati Savienības administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Šīs aizklātības ievērošana līdz ar to liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu nostāju vai izpaust jebkādu informāciju, kas saistīta ar personiska vai salīdzinoša rakstura vērtējumu attiecībā uz kandidātiem (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 24. punkts).

51      Atlases komisijas lēmumu pamatojumā šādos apstākļos ir jāņem vērā attiecīgo sēžu darba raksturs (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 25. punkts).

52      Konkursa atlases komisijas sēžu darbs parasti ietver vismaz divus atsevišķus posmus, proti, pirmkārt, kandidatūru izskatīšanu, lai atlasītu tos kandidātus, kuri tiek pielaisti konkursam, un, otrkārt, kandidātu spēju pārbaudi vakantajam amatam, lai sagatavotu rezerves sarakstu (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 26. punkts).

53      Pirmajā posmā, it īpaši konkursa, kas balstīts uz kvalifikāciju, laikā, tiek salīdzināti kandidātu iesniegtie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ar paziņojumā par konkursu prasītajām kvalifikācijām. Tā kā šī salīdzināšana ir balstīta uz objektīviem datiem, kas turklāt katram kandidātam par sevi ir zināmi, atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošana neliedz paziņot šos objektīvos datus un it īpaši vērtēšanas kritērijus, kas ir konkursa sākotnējo darbību posmā veiktās atlases pamatā, lai personas, kuru kandidatūras tiek noraidītas pirms individuāliem pārbaudījumiem, varētu atpazīt iespējamos iemeslus viņu izslēgšanai (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 27. punkts).

54      Savukārt konkursa atlases komisijas otrais sēžu darba posms vispirms ir salīdzinošs un tādējādi uz to attiecas šīm sēdēm raksturīgā aizklātība (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 28. punkts).

55      Atlases komisijas pirms pārbaudījumiem pieņemtie korekcijas kritēriji ir salīdzinošā vērtējuma, kuru atlases komisija veic, salīdzinot kandidātu attiecīgos nopelnus, neatņemama sastāvdaļa. To mērķis ir kandidātu interesēs nodrošināt zināmu atlases komisijas vērtējumu saskaņotību, it īpaši, ja ir daudz kandidātu. Tādējādi sēžu aizklātība attiecas uz šiem kritērijiem tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumiem (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 29. punkts).

56      Atlases komisijas veiktais salīdzinošais vērtējums parādās punktu skaitā, ko atlases komisija piešķir kandidātiem. Tajos ir izteikti vērtējumi par katru no tiem (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 30. punkts).

57      Pamatojoties uz šiem principiem, 1996. gada 4. jūlija sprieduma Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) 31. un 32. punktā Tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā atlases komisijas sēžu aizklātību, dažādos pārbaudījumos saņemtā punktu skaita paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums un ka šāds pamatojums neaizskar kandidātu tiesības, jo tā viņiem devusi iespēju uzzināt vērtējumu, kāds ticis pieņemts attiecībā uz viņu sniegumu, un vajadzības gadījumā pārbaudīt, ka viņi tiešām nav saņēmuši tādu punktu skaitu, kāds prasīts paziņojumā par konkursu.

58      Tas, vai 2020. gada 15. aprīļa lēmums ir pietiekami pamatots, ir jāizvērtē, ņemot vērā šos principus.

59      Pirmkārt, ir jākonstatē, ka 2020. gada 15. aprīļa lēmums neietilpst pirmajā posmā, kas ir minēts Tiesas judikatūrā par kandidātu pielaišanu dalībai konkursā, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai kandidāti ir izpildījuši paziņojumā par konkursu šim nolūkam paredzētos nosacījumus. Tas pieder pie otrā posma, ņemot vērā, ka strīdīgā konkursa atlases komisijai mutiskajā pārbaudījumā bija jānovērtē prasītājas sniegums ne tikai tādēļ, lai pārbaudītu, vai viņai varēja piešķirt paziņojumā par konkursu noteikto minimālo atzīmi 10/20, bet arī jāizvērtē šis sniegums salīdzinājumā ar citiem kandidātiem. Proti, paziņojumā par konkursu bija paredzēts, ka prasītājas izvēlētajā jomā tikai 30 kandidāti, kuri ieguvuši augstākos punktus mutiskajā pārbaudījumā, var tikt iekļauti rezerves sarakstā (skat. iepriekš 3., 6. un 7. punktu).

60      Otrkārt, ir jāatgādina informācija, kas prasītājai jau tika sniegta 2019. gada 16. decembra lēmumā, kurš apstiprināts ar 2020. gada 15. aprīļa lēmumu. Šajā lēmumā, kā izklāstīts iepriekš 9. punktā, atlases komisija vispirms norādīja, ka par prasītājas sniegumu strīdīgā konkursa mutiskajā pārbaudījumā viņai tika piešķirts kopējā atzīme 13/20, kaut gan šajā pārbaudījumā pielaisto kandidātu snieguma salīdzinājuma rezultātā atlases komisija rezerves sarakstā varēja iekļaut tikai to kandidātu uzvārdus, kuri bija saņēmuši kopējo minimālo punktu skaitu 14/20.

61      Pēc tam atlases komisija precizēja, ka prasītājas kopējo sniegumu mutiskā pārbaudījuma laikā var novērtēt ar vērtējumu “labi”.

62      Visbeidzot, atlases komisija paziņoja vārdiskos vērtējumus, kurus tā bija piešķīrusi prasītājai par katru no trim mutiskā pārbaudījuma sadaļām, kas izriet no strīdīgā konkursa III sadaļas 4. iedaļas (skat. iepriekš 5. punktu), saskaņā ar kuru šajā pārbaudījumā bija divas daļas, no kurām pirmā ietvēra divas apakšdaļas.

63      Treškārt, kā atgādināts iepriekš 11. punktā, Komisija vēlāk nosūtīja prasītājai pirmo konversijas skalu, kurā bija norādīta atbilstība starp atlases komisijas piemērotajiem vārdiskajiem vērtējumiem un skaitliskā vērtējuma punktiem no viens līdz desmit. No šīs skalas izriet, ka vārdiskie vērtējumi “labi” un “ļoti labi” atbilst attiecīgi skaitliskā vērtējuma punktiem 6/10 un 7/10.

64      Ceturtkārt, Komisija Vispārējā tiesā iesniedza otro konversijas skalu, kas minēta iepriekš 27. punktā un kurā ir norādīta atbilstība starp, pirmkārt, skaitliskā vērtējuma punktiem no viens līdz divdesmit, un, otrkārt, vārdiskajiem vērtējumiem, kas kandidātiem tika paziņoti pēc mutiskā pārbaudījuma.

65      Piektkārt, ir jānorāda, kā tas izriet no 2020. gada 15. aprīļa lēmuma, ka atlases komisija ir pieņēmusi līdzsvarošanas metodi, kas piemērojama strīdīgā konkursa paziņojumā paredzētajām mutiskā pārbaudījuma trim sadaļām. Iebildumu rakstā Komisija apstiprina, ka prasītājas iegūtais kopējā atzīme 13/20 nav šo triju sadaļu novērtējuma vidējais aritmētiskais rādītājs, bet gan izriet no vidējā svērtā šo sadaļu vērtējuma.

66      Līdz ar to ir jākonstatē, ka strīdīgā konkursa atlases komisija pieņēma svēruma koeficientu katrai mutiskā pārbaudījuma sadaļai, kas izriet no paziņojuma par šo konkursu (turpmāk tekstā – “attiecīgie svēruma koeficienti”). Attiecīgie svēruma koeficienti tika piemēroti atlases komisijas veiktajam vērtējumam par kandidātu sniegumu šajās sadaļās, lai saņemtu šo triju novērtējumu vidējo svērto vērtību. Līdz ar to šie svēruma koeficienti būtiski veicina izpratni, kāda prasītājai var būt attiecībā uz veidu, kādā viņas sniegums pēc novērtēšanas šajās trijās sadaļās tika pārveidots kopējā punktu skaitā, kas skaitliski tiek izteikts divdesmitdaļās, atbilstoši strīdīgajam paziņojumam par konkursu (skat. iepriekš 6. punktu). Prasītājas rīcībā kopš tā brīža bija pirmā un otrā konversijas skala. Tomēr, nezinot attiecīgos svēruma koeficientus, prasītāja nevar saprast, kā vārdiskais vērtējums “ļoti labi”, “ļoti labi” un “labi”, kas viņai tika piešķirts mutiskā pārbaudījuma trijās sadaļās un kas saskaņā ar pirmo konversijas skalu atbilst skaitliskā vērtējuma punktiem 7, 7 un 6, varēja veidot kopējo skaitlisko novērtējumu 13/20, kas saskaņā ar otro konversijas skalu atbilst vārdiskajam vērtējumam “labi”. Ir jānorāda, ka atkarībā no katra šī koeficienta nozīmīguma nav izslēgts, ka minēto skaitlisko punktu vidējā svērtā vērtējuma rezultātā tiek iegūts kopējais vērtējums, kurš ir izteikts skaitļos, noapaļots un pārveidots divdesmitdaļās un kuram jāsasniedz noteiktā robežvērtība 14/20, lai kandidāts tiktu iekļauts strīdīgā konkursa veiksmīgo kandidātu vidū (skat. iepriekš 9. punktu).

67      Tomēr ir jānosaka, vai attiecīgo punktu svēruma koeficientu paziņošana ir saderīga ar atlases komisijas sēžu aizklātību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, kā to ir interpretējusi Tiesa.

68      Ir taisnība, kā tas tika atgādināts iepriekš 57. punktā, ka 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 31. un 32. punkts) Tiesa, izsverot prasības, kas izriet, pirmkārt, no pienākuma norādīt pamatojumu, un, otrkārt, no atlases komisijas sēžu aizklātības, nosprieda, ka dažādos pārbaudījumos saņemtā punktu skaita paziņošana ir pietiekams pamatojums atlases komisijas lēmumiem un ka šāds pamatojums neapdraud kandidātu tiesības.

69      Tomēr lietā, kurā tika pasludināts 1996. gada 4. jūlija spriedums Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276), prasītājs netika pielaists pie konkursa pārbaudījumiem, kuri sekoja rakstiskajam pārbaudījumam, kurā viņš saņēma vērtējumu, kas bija zemāks par paziņojumā par konkursu prasīto minimumu. Tajā nebija paredzēts, ka šis rakstveida pārbaudījums sastāvēs no vairākiem elementiem. Līdz ar to Tiesas atsauce uz “dažādos pārbaudījumos saņemto punktu skaitu” nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā attiecas tikai uz izslēdzošiem individuāla novērtējuma punktiem atšķirībā no starpvērtējumiem, kas saistīti ar paziņojumā par konkursu paredzētajām viena pārbaudījuma dažādām sadaļām. Tātad no šīs judikatūras neizriet, ka viena izslēdzoša individuāla novērtējuma paziņošana kandidātam jebkuros apstākļos būtu pietiekams pamatojums neatkarīgi no katra konkursa īpatnībām.

70      Turklāt no 1996. gada 4. jūlija sprieduma Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) nevar secināt, ka jēdziens “korekcijas kritēriji”, attiecībā uz ko Tiesa uzskatīja, ka to izpaušana neatbilst atlases komisijas sēžu aizklātībai, ietver tādus elementus kā attiecīgie svēruma koeficienti.

71      Jānorāda, ka 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) minētie “korekcijas kritēriji” atlases komisijai palīdz novērtēt kandidātu sniegumu konkursa pārbaudījumos un katra pārbaudījuma iespējamās sadaļas. Tie ir instruments, ko atlases komisija izmanto, kad tā novērtē šos sniegumus, lai nodrošinātu savu vērtējumu viendabīgumu. Šajā ziņā, kā Tiesa nosprieda minētajā spriedumā, šie kritēriji ir salīdzinošā vērtējuma, ko atlases komisija veic par kandidātu attiecīgajiem nopelniem, neatņemama sastāvdaļa un līdz ar to tiem ir jāpaliek noslēpumā (skat iepriekš 55. punktu). Proti, lai objektīvi un brīvi novērtētu kandidātus, konkursa atlases komisijai ir jāspēj strukturēt savu darbu, vajadzības gadījumā izvirzot kritērijus un apakškritērijus, kuri attiecīgā gadījumā tiek savstarpēji līdzsvaroti.

72      Turpretī atlases komisijas noteiktajiem koeficientiem, lai līdzsvarotu paziņojumā par konkursu paredzēto vienu pārbaudījumu veidojošos elementus, nav tādas pašas funkcijas kā 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) minētajiem korekcijas kritērijiem. Proti, šie koeficienti nav paredzēti, lai veicinātu kandidātu snieguma salīdzinošu novērtējumu attiecīgajā pārbaudījumā. Atlases komisija, īstenojot savu novērtējuma brīvību, tos nosaka, lai izteiktu relatīvo nozīmi, kādu tā piešķir paziņojumā par konkursu norādītajām dažādajām pārbaudījuma daļām kopējā kandidātam piešķirtajā punktu skaitā par visu šo pārbaudījumu. Tātad konkursa paziņojumā paredzēto vienu pārbaudījumu veidojošo dažādo sadaļu relatīvās vērtības iepriekšēja noteikšana ir jānošķir no kandidātu snieguma vērtējuma katrai no šīm sadaļām.

73      Līdz ar to 1996. gada 4. jūlija spriedumu Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) nevar interpretēt tādējādi, ka šī sprieduma 68. punktā minēto prasību līdzsvarošana nozīmē, ka, ja paziņojumā par konkursu ir paredzēts, ka pārbaudījums sastāv no vairākām sadaļām, atlases komisijas darba aizklātība attiecas uz koeficientiem, kurus atlases komisija iepriekš ir piešķīrusi katrai no šīm sadaļām līdzsvarošanas nolūkā. Tātad no minētā sprieduma neizriet, ka šie koeficienti būtu izslēgti no to elementu loka, kuri, piemērojot pienākumu norādīt pamatojumu, ir jāpaziņo kandidātiem, kas ir izslēgti no konkursa.

74      Turklāt ir jāatgādina, ka attiecībā uz mutisko pārbaudījumu, kura mērķis bija novērtēt konkursa kandidātu valodas zināšanas franču un angļu valodā, kā arī visās citās Savienības valodās, kuras šie kandidāti bija minējuši pieteikumos, Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka, ja atlases komisija bija veikusi kandidātu zināšanu starpposma novērtējumu katrai no šīm valodām, pienākums norādīt pamatojumu nozīmē, ka pēc kandidāta lūguma tiek paziņoti starpvērtējuma punkti, kurus atlases komisija tam bija piešķīrusi attiecībā uz pārbaudījumā iekļautajām dažādajām valodām, un metode, kuru atlases komisija izmantoja gala vērtējuma punktu skaita noteikšanai. Proti, Vispārējā tiesa norādīja, ka šo elementu paziņošana nenozīmē nedz atlases komisijas atsevišķo locekļu nostājas izpaušanu, nedz to, ka tiek atklāti elementi, kas ir saistīti ar personiska rakstura vai salīdzinošu vērtējumu attiecībā uz kandidātiem. Tātad tā bija saderīga ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu (spriedums, 2004. gada 28. aprīlis, Pascall/Padome, T‑277/02, EU:T:2004:117, 2. un 28. punkts).

75      Turklāt no Civildienesta tiesas judikatūras izriet, ka, ņemot vērā aizklātību, kurai ir jāaptver konkursa atlases komisijas darbs, un plašo novērtējuma brīvību, kas ir šai atlases komisijai, lai novērtētu konkursa pārbaudījumu rezultātus, tai nav pienākuma, pamatojot kandidāta neveiksmi pārbaudījumā, precizēt kandidāta atbildes, kas atzītas par nepietiekamām, vai paskaidrot, kāpēc šīs atbildes ir tikušas atzītas par nepietiekamām. Tomēr šī aizklātība un plašā novērtējuma brīvība nenozīmē, ka konkursa kandidāti, kas to lūdz, attiecīgā gadījumā nevar saņemt informāciju par katrā konkursa paziņojumā minētā mutiskā pārbaudījuma sadaļā iegūto punktu skaitu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Wybranowski/Komisija, F‑17/08, EU:F:2010:83, 98. un 99. punkts un tajos minētā judikatūra). Civildienesta tiesa uzskata, ka, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu, šī informācija, ja to ir lūdzis kandidāts, principā ir jānosūta pirms Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētā termiņa beigām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Wybranowski/Komisija, F‑17/08, EU:F:2010:83, 100. punkts). Jāpiebilst, ka, lai noraidītu iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, Civildienesta tiesa konstatēja, ka prasītāja varēja saņemt informāciju it īpaši par paziņojumā par konkursu attiecībā uz mutisko pārbaudījumu minēto četru “vērtēšanas kritēriju” līdzsvarošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Wybranowski/Komisija, F‑17/08, EU:F:2010:83, 8., 50., 104. un 106. punkts).

76      Šī Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas judikatūra atbilst ciešajai saiknei, kas, kā atgādināts iepriekš 47. punktā, pastāv starp pienākumu norādīt pamatojumu un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī tādai ārpuskārtas gadījumu ierobežošanai kā tiesību papildināt nepietiekamu pamatojumu ar tiesvedības laikā sniegtajiem pierādījumiem, kā tas izriet no iepriekš 49. punktā atgādinātās Tiesas judikatūras. Proti, ja nav laicīgi zināma atlases komisijas izmantotā metode, lai noteiktu kopējo izslēdzošo punktu skaitu, kas kandidātam piešķirti par pārbaudījumu, ņemot vērā atlases komisijas piemērotos vērtējumus par minētā kandidāta sniegumu dažādās konkursu paziņojumā paredzētajās šā pārbaudījuma sadaļās, šis kandidāts nevar saprast, vai atlases komisija ir pieļāvusi kļūdu nevis šo vērtējumu sagatavošanā, uz ko attiecas atlases komisijas sēžu aizklātība, bet gan kopējā izslēdzošā vērtējuma punktu skaita sagatavošanā. Tādējādi šis kandidāts nevar arī izvērtēt, vai ir lietderīgi celt prasību Vispārējā tiesā.

77      Turklāt pienākums norādīt pamatojumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir Savienības tiesību vispārējie principi, kas tagad ir noteikti Hartā, savukārt atlases komisijas sēžu aizklātība ir noteikta ar atvasināto tiesību aktu. Līdz ar to Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants ir jāinterpretē, ņemot vērā Hartu.

78      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka, tā kā attiecīgie svēruma koeficienti nav instrumenti, kurus strīdīgā konkursa atlases komisija izmantojusi, lai vērtētu kandidātu sniegumu trijās paziņojumā par konkursu minētajās mutiskā pārbaudījuma sadaļās, tad uz šiem koeficientiem neattiecas Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzētā aizklātība.

79      Šo secinājumu neatspēko Komisijas argumenti, kas balstīti uz konkursa atlases komisijas plašo novērtējuma brīvību (skat. iepriekš 43. punktu).

80      Saskaņā ar judikatūru konkursa atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, lai veiktu darbu sēdēs. Līdz ar to, ja paziņojumā par konkursu nav paredzēti novērtēšanas kritēriji, tai ir tiesības noteikt šādus kritērijus vai, ja paziņojumā par konkursu tie jau ir paredzēti, bet nav attiecīgi līdzsvaroti, noteikt šo līdzsvaru (skat. spriedumu, 2012. gada 11. decembris, Mata Blanco/Komisija, F‑65/10, EU:F:2012:178, 55. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 1988. gada 24. marts, Goossens u.c./Komisija, 228/86, EU:C:1988:172, 11., 13. un 14. punkts, un 1988. gada 19. aprīlis, Santarelli/Komisija, 149/86, EU:C:1988:179, 10. punkts).

81      No tā izriet, ka, ja paziņojumā par konkursu nav precizēts katra paziņojumā minētā novērtējuma kritērija svērums konkrētam pārbaudījumam, atlases komisija var noteikt veidu, kādā kopējais punktu skaits, kas šajā paziņojumā ir paredzēts šim pārbaudījumam, ir jāsadala starp dažādiem to veidojošajiem elementiem atkarībā no nozīmīguma, kādu tā piešķir šiem elementiem, ņemot vērā vakanto amatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 11. decembris, Mata Blanco/Komisija, F‑65/10, EU:F:2012:178, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

82      Šajā lietā paziņojumā par strīdīgo konkursu bija aprakstīti elementi, kas veido mutisko pārbaudījumu (skat. iepriekš 5. punktu), tomēr tajā nebija precizēts katra elementa svērums, kas jāpiemēro kopējā vērtējuma punktu skaita noteikšanā.

83      Līdz ar to strīdīgā konkursa atlases komisija bija tiesīga noteikt attiecīgos trīs svēruma koeficientus.

84      Tomēr no iepriekš minētā neizriet, ka attiecīgie svēruma koeficienti ir izslēgti no elementiem, kas ir jāpaziņo izslēgtajiem kandidātiem, lai nodrošinātu pienākuma norādīt pamatojumu izpildi.

85      Proti, saskaņā ar judikatūru gadījumos, ja iestādei ir plaša novērtējuma brīvība, ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai administratīvajās procedūrās tiek ievērotas garantijas, kas noteiktas Savienības tiesību sistēmā. Viena no šīm garantijām tostarp ir kompetentās iestādes pienākums uzmanīgi un objektīvi izvērtēt visus attiecīgā gadījuma atbilstošos aspektus un pietiekami pamatot savu lēmumu (spriedumi, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts, un 2009. gada 8. septembris, ETF/Landgren, T‑404/06 P, EU:T:2009:313, 163. punkts).

86      Turklāt saskaņā ar iepriekš 46. un 47. punktā minēto judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu mērķis ir tieši ļaut ieinteresētajām personām īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un Savienības tiesai veikt administrācijas lēmumu tiesiskuma pārbaudi.

87      Ir jānorāda, ka, tā kā konkursa atlases komisijām ir plaša novērtējuma brīvība, to lēmumu tiesiskuma pārbaude ietver to, ka tiesa pārbauda, vai šī rīcības brīvība ir tikusi īstenota, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, vai šajā īstenošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana un vai nav acīmredzami pārsniegtas novērtējuma brīvības robežas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 11. februāris, Jiménez/ITSB, T‑200/97, EU:T:1999:26, 40. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi šajā lietā, lai gan Vispārējā tiesa nevar aizstāt atlases komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu, tai tomēr ir jāspēj pārbaudīt, ņemot vērā pienākumu norādīt pamatojumu, ka tā ir izvērtējusi prasītājas mutisko sniegumu, pamatojoties uz trim šā pārbaudījuma sadaļām, kas paredzētas paziņojumā par strīdīgo konkursu, un ka nav pieļautas kļūdas kopējā punktu skaita aprēķinā, kas tika veikts, pamatojoties uz atlases komisijas vērtējumu par katru no šīm trim sadaļām.

88      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka, tā kā prasītāja nezināja attiecīgos svēruma koeficientus, 2020. gada 15. aprīļa lēmums nav pietiekami pamatots, lai arī Komisija prasītājai pēc minētā lēmuma pieņemšanas sniedza informāciju, pieņemot, ka tā var tikt ņemta vērā saskaņā ar šī sprieduma 48. un 49. punktā atgādināto judikatūru.

89      Līdz ar to otrais pamats ir jāapmierina un 2020. gada 15. aprīļa lēmums ir jāatceļ, un nav vajadzības nedz izvērtēt pirmo pamatu (skat. iepriekš 38. punktu), nedz arī lemt par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību attiecībā uz prasību nepieciešamības gadījumā atcelt 2019. gada 16. decembra lēmumu (skat. iepriekš 30. un 33. punktu).

 Par tiesāšanās izdevumiem

90      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Atcelt iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – Administratori atlases komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmumu neiekļaut JR rezerves sarakstā, lai pieņemtu darbā AD 6 pakāpes administratorus Eiropas publiskās administrācijas jomā.

2)      Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

da Silva Passos

Valančius

Reine

Truchot

 

      Sampol Pucurull

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 22. septembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.