Prasība, kas celta 2013. gada 21. augustā – Sea Handling/Komisija

(lieta T-456/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sea Handling SpA (Somma Lombardo, Itālija) (pārstāvji – B. Nascimbene un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu, ar kuru Komisija atteica Sea Handling S.p.A. piekļuvi 2013. gada 27. februāra lūgumā norādītajiem dokumentiem;

likt Komisijai izsniegt prasītājai pieprasītos dokumentus;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājai atteikta piekļuve atbildētājas rīcībā esošajiem dokumentiem saistībā ar administratīvo procedūru, kuras noslēgumā tika pieņemts Komisijas 2012. gada 19. decembra lēmums par kapitāla palielinājumu, ko sabiedrība SEA S.p.A. veikusi SEA Handling labā (lieta SA.21420 – Itālija/SEA Handling).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvoti procesuālo noteikumu pārkāpumi

šajā ziņā ir norādīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) 7. panta 1. un 3. punkta un 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. panta pārkāpumu, ciktāl, pirmkārt, procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, esot bijuši nepamatoti klusuma brīži un nepienācīgi pamatoti pagarinājumi un, otrkārt, paredzēto termiņu neievērošana esot ietekmējusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

2.    Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpums

šajā ziņā ir norādīts, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, ciktāl tajā ir prezumēts, ka piekļuve dokumentiem būtu būtiski kaitējusi Komisijas veiktajai izmeklēšanai, kā arī jau pabeigtajām izmeklēšanām, un nav precizēts attiecīgā kaitējuma raksturs.

3.    Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpums

šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, ciktāl tajā ir apstiprināts, ka piekļuves dokumentiem piešķīrums nelabvēlīgi ietekmētu sūdzības iesniedzēja komerciālās intereses, nepaskaidrojot, kādas tieši varētu būt šīs intereses, tādējādi netieši kaitējot valsts atbalsta kontroles procedūrai, kā arī ir sajauktas privātās un publiskās intereses saistībā ar atbilstošu izmeklēšanas norisi un ir pārāk plaši interpretētas iepriekš minētās regulas 4. panta 2. punktā aizsargātās intereses.

4.    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta un samērīguma principa pārkāpums

šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav izvērtēta arī iespēja piešķirt prasītājai daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

5.    Ar piekto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punkta un samērīguma principa pārkāpums apvienojumā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu

šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav nošķirti piemērotie izņēmumi un sabiedrības intereses. It īpaši Komisija esot atteikusies piešķirt piekļuvi dokumentiem, neņemot vērā sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu saistībā ar iepazīšanos ar pieprasītajiem dokumentiem un nenorādot konkrētas sekas, kādas šī iepazīšanās varētu radīt attiecībā uz trešo personu komerciālajām interesēm un izmeklēšanas darbībām, kas ir aizsargātas atbilstoši iepriekš minētās regulas 4. panta 2. punktam.