VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 15. janvārī

Lieta T‑95/12 P

Willem Stols

pret

Eiropas Savienības Padomi

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2007. gada paaugstināšana amatā – Lēmums ieinteresēto personu nepaaugstināt amatā AST 11 pakāpē – Nopelnu salīdzināšana – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā pārbaude tiesā

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 13. decembra spriedumu Stols/Padome (F‑51/08 RENV), ar ko šo spriedumu lūdz atcelt

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Willem Stols sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Piemērojamība – Novērtējuma ziņojuma ņemšana vērā – Citi fakti, kas var tikt ņemti vērā

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža ņemšana vērā – Pakārtots raksturs – Nopelnu ilguma pastāvīguma ņemšana vērā – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu paaugstināšanai amatā izvirzīto kandidātu salīdzinošu nopelnu izvērtējumu, ir plaša rīcības brīvība, un šajā jomā Savienības tiesas kontrolei ir jāattiecas vienīgi uz to, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus izmantojot, administrācija varēja nonākt pie vērtējuma, tā ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savas pilnvaras. Tādējādi Savienības tiesa nevar minētās institūcijas veikto kandidātu kvalifikācijas un nopelnu izvērtējumu aizstāt ar savu izvērtējumu.

Šajā ziņā, lai saglabātu rīcības brīvības, ko likumdevējs ir vēlējies piešķirt iecēlējinstitūcijai amatā paaugstināšanas jomā, lietderīgo iedarbību, tiesa nedrīkst atcelt lēmumu tikai tāpēc, ka tā uzskata, ka pastāv fakti, kas rada pamatotas šaubas par šīs institūcijas veikto izvērtējumu vai pat pierāda, ka pastāv kļūda vērtējumā.

Tātad Savienības tiesai nav jāveic detalizēta visu amatā paaugstināmo kandidātu lietas dokumentu izvērtējums, lai pārliecinātos, ka tā piekrīt iecēlējinstitūcijas secinājumam, jo, ja tā veiktu šādu uzdevumu, tā pārkāptu tiesiskuma pārbaudes robežas, kuras tai ir jāievēro, tādējādi minētās iestādes amatā paaugstināmo kandidātu nopelnu vērtējumu aizstājot ar savu vērtējumu.

Taču iecēlējinstitūcijai piešķirto plašo rīcības brīvību ierobežo nepieciešamība salīdzinošo kandidātu izvērtēšanu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praktiski šis izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot salīdzināmus informācijas avotus un ziņas.

(skat. 29.–32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 21. aprīlis, Ragusa/Komisija, 282/81, Recueil, 1245. lpp., 9. un 13. punkts; 2003. gada 3. aprīlis, Parlaments/Samper, C‑277/01 P, Recueil, I‑3019. lpp., 35. punkts

Vispārējā tiesa: 2005. gada 15. septembris, Casini/Komisija, T‑132/03, Krājums–CDL, I–A–253. un II‑1169. lpp., 52. un 53. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzētais iecēlējinstitūcijas pienākums veikt salīdzinošu nopelnu izvērtējumu ierēdņiem, kuri var tikt paaugstināti amatā, ir vienlaikus gan vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem principa un principa par viņu tiesībām veidot karjeru izpausme, gan viņu nopelnu vērtējums; tādējādi tas ir izšķirošais kritērijs. Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā ir paredzēts, ka salīdzinošā nopelnu izvērtējumā iecēlējinstitūcija it īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu pienākumu izpildē, kas nav tās valodas, par kurām ierēdņi ir snieguši pierādījumus, ka viņiem ir padziļinātas zināšanas, un, ja vajadzīgs, veicamo uzdevumu līmeni. Minētajā noteikumā institūcijai ir atstāta zināma rīcības brīvība attiecībā uz to, cik lielu nozīmi salīdzinošo nopelnu izvērtējumā tā nolemj piešķirt katram no trijiem minētajiem kritērijiem, tomēr ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ja amatā paaugstināmo ierēdņu nopelni pēc Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā skaidri noteiktajiem trim kritērijiem ir vienlīdzīgi, iecēlējinstitūcija pakārtoti var ņemt vērā citus faktus, piemēram, ierēdņu vecumu un viņu darba stāžu pakāpē vai dienestā; tādā gadījumā šie kritēriji var būt tās izvēli noteicošs faktors.

(skat. 33. un 34. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2013. gada 16. maijs, Canga Fano/Padome, T‑281/11 P, 43. un 44. punkts, un tajos minētā judikatūra

3.      Darba stāžs pakāpē un dienestā var būt viens no amatā paaugstināšanas kritērijiem tikai pakārtoti, ja nopelni, kas ir noteikti, pamatojoties it īpaši uz trim Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā skaidri paredzētajiem kritērijiem, ir vienādi. Taču iecēlējinstitūcija ir tiesīga veikt amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošu novērtējumu, pamatojoties uz viņu attiecīgo nopelnu ilguma pastāvīgumu.

Šajā ziņā nopelnu ilguma pastāvīguma kritērijs nav atsevišķs no Civildienesta noteikumu 45. pantā minētajiem trim kritērijiem, bet gan ir tieši saistīts ar pirmo no tiem, kura pamatā ir ziņojumi par ierēdņiem. Runājot konkrētāk, šis novērtējuma elements ļauj labāk ņemt vērā visus amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnus, vērtējot tos šī pirmā kritērija kontekstā.

Jāpiebilst, ka daudzskaitļa lietojums Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta formulējumā “ziņojumi par ierēdņiem” liecina, ka iecēlējinstitūcijai principā ir pienākums ņemt vērā visus ziņojumus par ierēdņiem kopš pakāpes piešķiršanas, kas katrā ziņā nozīmē tāda kritērija ņemšanu vērā, kā, piemēram, nopelnu ilguma pastāvīgums.

Ja minētā institūcija ņemtu vērā tikai jaunāko vai jaunākos ziņojumus, salīdzinošais izvērtējums būtu kļūdains vai vismaz nepilnīgs, jo šī institūcija tādā gadījumā nevērtētu visu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu kopumu, it īpaši tas attiecas uz tiem, kuru darba stāžs pakāpē pārsniedz divus gadus.

Turklāt ar nopelnu ilguma pastāvīguma kritēriju atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktam veicamajā salīdzinošajā izvērtējumā nevar vienkārši no jauna ieviest darba stāža kritēriju, jo ievērojams darba stāžs var būt arī nesaistīts ar augstiem un laikā pastāvīgiem nopelniem, tāpēc šie divi kritēriji nepārklājas, pat ja starp tiem ir noteikta saikne.

Visbeidzot, nopelnu ilguma pastāvīguma kritērijs patiesībā ļauj iecēlējinstitūcijai rast taisnīgu līdzsvaru starp mērķi nodrošināt ātru karjeras izaugsmi izciliem ierēdņiem, kuri izceļas ar ārkārtēji augsta līmeņa sniegumu, un mērķi nodrošināt normālu karjeru ierēdņiem, kuri ilgā laika periodā ir apliecinājuši konstanti augstu snieguma līmeni.

(skat. 40.–45. punktu)