Prasība, kas celta 2016. gada 4. janvārī – Polijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(lieta C-5/16)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK 1 ;
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Polijas Republika lūdz atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK un piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Apstrīdētā lēmuma deklarētais mērķis ir atrisināt strukturālo nelīdzsvarotību starp siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu piedāvājumu ES tirgū un pieprasījumu pēc tām – nelīdzsvarotību, kuras rezultātā emisijas kvotas tirgū nesasniedz cenas, kuras saskan ar ES likumdevēja cerēto. Galvenais līdzeklis, kā sasniegt šo mērķi, ir izveidot tirgus stabilitātes rezerves (turpmāk tekstā – “rezerve”) mehānismu, ar kuru tiek samazināts tirgū pieejamais emisijas kvotu skaits, atstājot tās rezervē, ja tirgū ir ievērojams emisijas kvotu pārpalikums un ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Savukārt, ja tirgū pieejamais emisijas kvotu skaits ir mazāks nekā 400 miljoni, ar šo mehānismu tiek palielināts izsolāmo emisijas kvotu apjoms.
Polijas Republika, apstrīdot strīdīgo lēmumu, izvirza šādus pamatus.
Pirmkārt, pamatu par LESD 192. panta 1. punkta kopā ar LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārkāpumu, jo apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai arī šis lēmums ir pasākums, ar kuru būtiski tiek ietekmēta dalībvalsts izvēle saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru.
Polijas Republika uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu būtiski tiks ietekmēta Polijas izvēle saistībā ar enerģijas avotiem un energoapgādes vispārējo struktūru. Atbilstoši LESD 192. panta 2. punkta c) apakšpunktam šāds lēmums tādējādi ir jāpieņem Padomei ar vienprātīgu lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.
Otrkārt, pamatu par lojālas sadarbības principa pārkāpumu un LES 15. pantā noteikto Eiropadomes pilnvaru pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi pretēji Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumiem.
Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada secinājumiem galvenajam ES instrumentam, lai sasniegtu vēlamo emisijas kvotu samazinājuma līmeni, būtu jābūt labi funkcionējošai un atjaunotai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS) kopā ar instrumentu, lai stabilizētu tirgu saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, kurā 2021. gads tika noteikts kā brīdis, kad stātos spēkā tirgus stabilitātes rezerves mehānisms. Tas, ka apstrīdētajā lēmumā ir minēts 2019. gads kā brīdis, kad stātos spēkā tirgus stabilitātes mehānisms, bija pretrunā Eiropadomes nolemtajam 2014. gadā.
Treškārt, pamatu par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi, kuri iejaucas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tirdzniecības laikposmā, un it īpaši šī laikposma pēdējos gados.
Ar apstrīdēto lēmumu no tirgus izņemtās 900 miljonu kvotas 2014.–2016. gadā, kuras ir jāatgriež tirgū 2019.–2020. gadā, ir tieši iekļautas stabilitātes rezervē, kas nozīmē, ka tās gala rezultātā netiks atgrieztas tirgū. Kvotu kopfonds, kurš ir pieejams tirgus dalībniekiem šajā tirdzniecības laikposmā, līdz ar to ir mazāks nekā bija cerēts. Tirgus dalībniekiem bija tiesiskā paļāvība, ka uz laiku atņemtās kvotas atkal tiks atgrieztas tirgū laikā no 2019. līdz 2020. gadam, un tie uz to balstīja savus komercplānus. Tādiem sistēmas darbības principiem kā noteikumi, kuros paredzēts pieejamais emisijas kvotu skaits, nevajadzētu tikt pakļautiem izmaiņām tirdzniecības laikposmā, kurā uzņēmumi, kuri piedalās sistēmā, pagaidu perspektīvā ir plānojuši dažādas darbības. Šie principi ir pamatnosacījumi, kuri nosaka uzņēmumu veiktās investīcijas.
Ceturtkārt, pamatu par samērīguma principa pārkāpumu, jo ir tikuši noteikti pasākumi, ar kuriem tiek sasniegti augstāki emisijas kvotu samazinājuma mērķi nekā tie, kuri izrietētu no Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām un kuri ir prasīti, lai sasniegtu Direktīvas 2003/87/EK mērķi.
Ar apstrīdētā lēmuma pieņemšanu Eiropas Savienība sasniegs augstākus mērķus nekā tos, kuri šobrīd tiek piedāvāti starptautiskā līmenī Kioto protokola otrā saistību perioda kontekstā, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada decembrī Dohā.
Piektkārt, pamatu par to, ka nav izpildīts pienākums veikt atbilstošu apstrīdētā lēmuma ietekmes uz katru dalībvalsti analīzi un pienākums norādīt atbilstošu novērtējumu par to, kā apstrīdētā lēmuma pieņemšana ietekmēs emisijas kvotu tirdzniecības tirgu.
____________1 OV L 264, 1. lpp.