Language of document : ECLI:EU:F:2014:186

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2014. gada 10. jūlijā

Lieta F‑48/13

CW

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – Novērtējuma ziņojumā ietvertie vērtējumi un piezīmes – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Neesamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CW lūdz atcelt novērtējuma ziņojumu par 2011. gadu galīgajā redakcijā ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta iecēlējintitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2012. gada 18. jūlija un 2013. gada 29. janvāra lēmumiem (turpmāk tekstā – “2011. gada novērtējuma ziņojums”)

Nolēmums      Prasību noraidīt. CW sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Novērtētāju rīcības brīvība – Novērtējuma ziņojumā ietvertie vērtējumi un piezīmes – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Novērtējuma ziņojums ar negatīvām, bet ne nepieklājīgām piezīmēm par ierēdni – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

1.      Saskaņā ar normām, kas paredzētas Rokasgrāmatā darba grupas vadītājam, kuru pieņēmis Parlamenta Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts, par visiem būtiskajiem starpgadījumiem un īpašām problēmām, kas radušās komandējuma laikā, ir jāziņo ģenerāldirektoram, direktoriem un nodaļu vadītājiem. Šis pienākums darīt administrācijai zināmas radušās grūtības, tika noteikts, lai administrācija varētu veikt pasākumus, lai novērstu šādu būtisko starpgadījumu un īpašo problēmu turpmāku atkārtošanos.

Ņemot vērā šī iekšējā noteikuma formulējumu un mērķi, novērtējuma ziņojumā uzskatīdama, pirmkārt, ka problēma, ar ko saskārusies darba grupa, par kuru prasītājs bija atbildīgs komandējuma laikā, bija būtisks starpgadījums vai īpaša problēma minētā iekšējā noteikuma izpratnē, un, otrkārt, ka tādēļ par šo starpgadījumu vajadzēja ziņot “Team Leader Report”, neraugoties uz to, ka to bija iespējams atrisināt uz vietas vai ka to varēja kvalificēt kā tehnisku problēmu, iecēlējinstitūcija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt, uzskatīdama, ka, neraugoties uz faktu, ka prasītājs kā darba grupas vadītājs ir mutiski informējis savu nodaļas vadītāju par darba apstākļiem, kuri neatbilst piemērojamiem Eiropas tehniskajiem standartiem, viņš nebija atbrīvots no pienākuma ziņot par attiecīgo starpgadījumu savā “Team Leader Report”, kas iesniedzams viņa ģenerāldirektoram, iecēlējinstitūcija arī nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Tāpat, pat ja darba grupas vadītājs var leģitīmi lūgt iepazīties ar iekšējiem noteikumiem, iecēlējinstitūcija, nepieļaudama acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja, ņemot vērā prasītāja un nodaļas vadītāja savstarpējās sarakstes apstākļus un saturu, uzskatīt, ka prasītājs ir veicinājis negatīvu gaisotni nodaļā.

Visbeidzot, ņemot vērā rīcības brīvību, kāda iecēlējinstitūcijai piemīt savu dienestu organizēšanā, nedz ierēdnim vai darbiniekam, nedz arī Savienības tiesai nav jānosaka metode, kura būtu atzīstama par labāko saziņā starp nodaļas vadītāju un viņa nodaļas locekļiem. Katrā ziņā ierēdnim vai darbiniekam ir pienākums būt pieejamam, lai tiktos ar savu tiešo priekšnieku, kad tas uzaicina viņu uz sapulci. Šādos apstākļos un ievērojot to, ka negatīvā piezīme novērtējuma ziņojumā ir vienīgi pausta vēlme, lai prasītājs uzlabotu saziņu un jūtīgāk uztvertu instrukcijas, nekādi nav jākonstatē, ka minētajā piezīmē būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

(skat. 81.–83., 104., 123. un 125. punktu)

2.      Ciktāl jautājums par psiholoģisko vardarbību, no kuras, iespējams, cietis prasītājs, nav prasības priekšmets, Savienības tiesa nevar aizliegt negatīvu piezīmi novērtējuma ziņojumā, pamatodamās uz apgalvojumiem par psiholoģisku vardarbību, kura esot bijusi vērsta pret prasītāju. Tātad šādā prasībā minētā tiesa var vienīgi pārbaudīt jautājumu par to, vai apstrīdētajā novērtējuma ziņojumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar negatīvo piezīmi.

Tā kā prasītājs pamatojas uz iespējamo vardabību, no kuras tas esot cietis gadā, par kuru sagatavots viņa novērtējuma ziņojums, lai pierādītu pilnvaru nepareizu izmantošanu, pirmkārt, jautājums par vardarbību pret viņu nav viņa prasības priekšmets un, otrkārt, nošķirti aplūkojot tās saistībā ar minēto ziņojumu, ar šīm negatīvajām piezīmēm saturiski katrā ziņā nav pārkāpta tāda kritikas robeža, kas būtu nepieklājīga vai ieinteresēto personu aizvainojoša.

(skat. 121. un 129. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedums N/Parlaments, F‑26/09, EU:F:2010:17, 86. punkts.