Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-88/11 BX/Komisija 2013. gada 2. jūlijā iesniedza BX

(lieta T-352/13 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: BX (Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – R. Rata, lawyer)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-88/11;

atcelt atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu konkursā EPSO/AD/148/09-RO uzvarējušo pretendentu rezerves sarakstā (OV 2009 C 14 A, 1. lpp.) un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza sešus pamatus:

ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesas konstatējums (tās sprieduma 33. punktā), kas netieši norāda uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav ievērojis pierādīšanas standartu, šajā lietā neesot piemērojams;

ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka pretendents, kura sākotnējais vērtējums bija zem nepieciešamā minimuma saskaņā ar iepriekš noteiktu kritēriju, neesot tiesīgs piedalīties salīdzinošajā novērtēšanā (41. punkts), jo

saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ikviens kandidāts Eiropas Personāla atlases biroja [EPSO] konkursā ir tiesīgs piedalīties salīdzinošajā novērtēšanā neatkarīgi no tā, vai viņa sākotnējais vērtējums ir virs vai zem nepieciešamā minimuma;

atlases komisija neesot izpildījusi savu pienākumu veikt salīdzinošo novērtēšanu ne tikai attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, bet arī attiecībā uz visiem pārējiem pretendentiem mutiskajā pārbaudījumā, ņemot vērā, ka laiks, kāds tika ieplānots galīgajam novērtēšanas posmam, esot bijis acīmredzami nepietiekams, un

pārsūdzētais spriedums neesot balstīts uz atbilstošiem apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem, un tajā neesot ņemtas vērā pretrunas atbildētāja argumentos;

ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka konstatējums pārsūdzētā Civildienesta tiesas sprieduma 45. punktā, saskaņā ar kuru vienlīdzīgas attieksmes princips neesot ticis pārkāpts, esot nepareizs;

ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikuši pārkāpti noteikumi par atlases komisijas sastāvu, jo

atlases komisijai esot bijis nelīdzsvarots sastāvs (Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa):

Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka netika apstrīdēts, ka atlases komisijas sastāvā ietilpa 3 locekļi apelācijas sūdzības iesniedzēja mutiskā pārbaudījuma laikā (pārsūdzētā sprieduma 49. punkts);

Civildienesta tiesa esot kļūdaini citējusi spriedumu lietā Bartha/Komisija (49. punkts), lai pamatotu savu konstatējumu, ka neesot ticis pārkāpts princips par vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību atlases komisijas sastāvā;

vienlaicīgas atlases komitejas locekļu un viņu aizstājēju klātbūtnes mutiskajā pārbaudījumā dēļ atlases komitejas šajā lietā organizētā procedūra esot bijusi nelikumīga (50. punkts);

esot ticis pārkāpts atlases komisijas stabilitātes princips (51. punkts);

ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka šīs lietas apstākļi nedod pamatu piemērot tās Reglamenta 87. panta 2. punktu (81. punkts), jo atbildētāja esot piekritusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iepriekšējo administratīvo sūdzību noraidīšana esot bijusi balstīta uz kļūdainu pamatojumu un tāpēc atbildētājai būtu jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi;

ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka prasība atlīdzināt morālo kaitējumu ir bijusi pamatota.