VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS
(apelāciju palāta)

2014. gada 14. jūlijā

Lieta T‑356/13 P

Giorgio Lebedef

pret

Eiropas Komisiju

Apelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Pazemināšana pakāpē – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji nepamatota apelācijas sūdzība

Priekšmets:      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F‑56/11 Lebedef/Komisija (Krājums‑CDL, EU:F:2013:49), ar ko tiek lūgts minēto spriedumu atcelt

Nolēmums:      Apelācijas sūdzību noraidīt. Giorgio Lebedef sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Iebilde par prettiesiskumu – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Disciplinārs lēmums, kas ir kļuvis galīgs un kas ir pieņemts pirms apstrīdētā disciplinārā lēmuma – Izslēgšana

(LESD 263. un 277. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

Izskatot prasību par lēmumu, ar kuru ierēdnim ir noteikts disciplinārsods, iebildi par agrāk pieņemta disciplinārā lēmuma prettiesiskumu pēc būtības nevar izskatīt Civildienesta tiesa, ja pēdējais lēmums nav apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats un ja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu un tajos noteiktajā termiņā ierēdnim ir tiesības celt prasību par šo pirmo disciplināro lēmumu.

Faktiski EKL 277. pants ir tāda vispārējā principa izpausme, kas ikvienam lietas dalībniekam nolūkā panākt, ka tiek atcelts lēmums, par kuru tas var celt prasību, nodrošina tiesības netieši apstrīdēt tāda agrāka iestādes izdota tiesību akta spēkā esamību, kas veido apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu, ja šim lietas dalībniekam nebija tiesību saskaņā ar EKL 263. pantu celt tiešu prasību par šo tiesību aktu, kura sekas to tādējādi skar, nepastāvot iespējai lūgt tā atcelšanu.

Šajā ziņā sūdzības iesniegšanas un prasības celšanas termiņi ir absolūti un tie nav lietas dalībnieku vai tiesneša lemšanas ziņā, jo ir ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un noteiktību. Atļaujot ierēdnim pirmo disciplināro lēmumu netieši apstrīdēt, ceļot prasību par otro disciplināro lēmumu, būtu pārkāpti principi, kas reglamentē Civildienesta noteikumos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, un tas apdraudētu šīs sistēmas stabilitāti, kā arī tiesiskās noteiktības principu, kas no tās izriet.

(skat. 23., 24., 31. un 32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1979. gada 6. marts, 92/78 Simmenthal/Komisija, Recueil, EU:C:1979:53, 39. punkts; 1984. gada 19. janvāris, 262/80 Andersen u.c./Parlaments, Recueil, EU:C:1984:18, 6. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 21. jūnijs, T‑284/09 P Meister/ITSB, Krājums‑CDL, EU:T:2010:246, 25. punkts un tajā minētā judikatūra.