TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2018. gada 6. septembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās – Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra – Regula (EK) Nr. 1896/2006 – Maksājuma rīkojuma izdošana kopā ar lūgumu izdot rīkojumu – Lūguma izdot rīkojumu tulkojuma neesamība – Par izpildāmu pasludināts Eiropas maksājuma rīkojums – Pārskatīšanas lūgums pēc iebildumu iesniegšanas termiņa beigām – Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana – Regula (EK) Nr. 1393/2007 – Piemērojamība – 8. pants un II pielikums – Adresāta informēšana par tiesībām atteikties pieņemt neiztulkotu dokumentu par lietas ierosināšanu – Standarta veidlapas neesamība – Sekas
Lieta C‑21/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Nejvyšší soud (Augstākā tiesa, Čehijas Republika) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 18. janvārī, tiesvedībā
Catlin Europe SE
pret
O.K. Trans Praha spol. s r.o.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], tiesneši E. Levits, E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], M. Bergere [M. Berger] un F. Biltšens [F. Biltgen] (referents),
ģenerāladvokāts: M. Vatelē [M. Wathelet],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– O.K. Trans Praha spol. s r.o. vārdā – M. Laipold, advokát,
– Grieķijas valdības vārdā – V. Karra, A. Dimitrakopoulou, M. Tassopoulou un E. Tsaousi, pārstāves,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Rocchitta, avvocatto dello Stato,
– Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Šimerdová un M. Heller, pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 29. maija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV 2006, L 399, 1. lpp.), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV 2007, L 324, 79. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Catlin Europe SE un O.K. Trans Praha spol. s r.o. par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru.
Atbilstošās tiesību normas
Regula Nr. 1896/2006
3 Regulas Nr. 1896/2006 7. pantā ir paredzēts:
“1. Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam iesniedz, izmantojot A standarta veidlapu, kā noteikts I pielikumā.
2. Pieteikumā norāda:
[..]
d) prasības iesniegšanas iemeslu, tostarp to apstākļu aprakstu, kas ir prasījuma pamatā, un, vajadzības gadījumā, prasītajiem procentiem;
e) to pierādījumu aprakstu, kas pamato prasījumu;
[..].”
4 Šīs regulas 12. panta 2. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Eiropas maksājuma rīkojumu izdod kopā ar pieteikumu veidlapas kopiju. [..]”
5 Tās pašas regulas 16. panta 1.–3. punktā ir noteikts:
“1. Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā [..].
2. Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.
3. Atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka viņš apstrīd prasījumu, bez pienākuma izskaidrot iemeslus.”
6 Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā “Pārskatīšana izņēmuma gadījumos” ir paredzēts:
“1. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja
a) i) maksājuma rīkojumu izsniedza, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas 14. pantā,
un
ii) izsniegšana nenotika savlaicīgi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai,
vai
b) ja atbildētāju no iebilšanas pret prasījumu kavējuši nepārvaramas varas apstākļi vai ārkārtas apstākļi, kas nav radušies viņa vainas dēļ,
visos gadījumos ar noteikumu, ka viņš rīkojas nekavējoties.
2. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.
3. Ja tiesa noraida atbildētāja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka nav piemērojams neviens no 1. un 2. punktā minētajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.
Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā.”
7 Šīs regulas 26. pantā ir noteikts:
“Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.”
8 Regulas Nr. 1896/2006 27. pantā “Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1348/2000” ir precizēts:
“Šī regula neskar Padomes Regulas (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērošanu [(OV 2000, L 160, 37. lpp.)].”
9 Regulas Nr. 1896/2006 I pielikumā ir ietverta A veidlapa “Pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam”.
10 E veidlapa, kuru izmantojot tiek izdots Eiropas maksājuma rīkojums, ir iekļauta tās pašas regulas V pielikumā.
Regula Nr. 1393/2007
11 Atbilstoši Regulas Nr. 1393/2007 1. panta 1. punktam šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai šajā valstī.
12 Šīs regulas 8. pantā “Atteikums pieņemt dokumentu” ir noteikts:
“1. Saņēmēja struktūra, izmantojot II pielikumā paredzēto veidlapu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu tā izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā nosūtot dokumentu atpakaļ saņēmējai struktūrai, ja tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums kādā no šādām valodām:
a) adresātam saprotamā valodā; vai
b) oficiālajā saņēmējas dalībvalsts valodā vai, ja minētajā valstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izsniedz dokumentus.
2. Ja saņēmēja struktūra ir informēta, ka adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, tā ar 10. pantā paredzēto apliecinājumu tūlīt informē pārsūtītāju struktūru un nosūta atpakaļ lūgumu un dokumentus, kuru tulkojums ir lūgts.
3. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu saskaņā ar 1. punktu, dokumenta izsniegšanu var labot, saskaņā ar šo regulu izsniedzot adresātam dokumenta tulkojumu 1. punktā minētajā valodā. Tādā gadījumā dokumenta izsniegšanas diena ir diena, kad dokumentu ar tam pievienotu tulkojumu izsniedz saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem dokuments jāizsniedz noteiktā termiņā, diena, kas jāņem vērā attiecībā uz iesniedzēju, ir sākotnējā dokumenta izsniegšanas diena, ko nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī tiesas dokumentu pārsūtīšanas un izsniegšanas veidiem, kas paredzēti 2. iedaļā.
5. Šā panta 1. punkta izpratnē diplomātiskie un konsulārie pārstāvji, ja izsniegšanu veic saskaņā ar 13. pantu, vai iestāde vai persona, ja pakalpojumu veic saskaņā ar 14. pantu, informē adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu un ka jebkurš tāds dokuments ir attiecīgi jānosūta vai nu minētajiem pārstāvjiem, vai iestādei vai personai.”
13 Standarta veidlapā “Informācija adresātam par tiesībām atteikties pieņemt dokumentu”, kas ir iekļauta Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā, ir ietverta šāda norāde dokumenta adresāta ievērībai:
“Jums ir tiesības atteikties pieņemt dokumentu, ja tas nav iesniegts rakstiski vai tam nav pievienots tulkojums valodā, ko jūs saprotat, vai dokumenta izsniegšanas vietas oficiālajā valodā, vai vienā no oficiālajām valodām.
Ja vēlaties īstenot šīs tiesības, Jums tieši dokumenta izsniedzējam izsniegšanas laikā ir jāatsakās pieņemt dokumentu vai tas jānosūta atpakaļ uz norādīto adresi vienas nedēļas laikā kopā ar paziņojumu, ka esat atteicies to pieņemt.”
14 Šajā standarta veidlapā ir ietverts arī “adresāta paziņojums”, kas, ja viņš atsakās pieņemt attiecīgo dokumentu, ir jāparaksta un kas ir formulēts šādi:
“Es[, zemāk parakstījies,] atsakos pieņemt pievienoto dokumentu, jo tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums valodā, ko es saprotu, vai dokumenta izsniegšanas vietas oficiālajā valodā, vai vienā no oficiālajām valodām.”
15 Visbeidzot, minētajā standarta veidlapā ir paredzēts, ka šajā pašā gadījumā adresātam no oficiālajām Savienības valodām ir jānorāda tā valoda vai valodas, kuras viņš saprot.
16 Atbilstoši Regulas Nr. 1393/2007 25. pantam:
“1. Regula (EK) Nr. 1348/2000 ir atcelta no šīs regulas piemērošanas dienas.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu [..].”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
17 No lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka O.K. Trans Praha, Čehijas Republikā reģistrēta sabiedrība, iesniedza pieteikumu Okresní soud Praha – západ (Rietumprāgas apgabaltiesa, Čehijas Republika) pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam pret Catlin Innsbruck GmbH, Austrijā reģistrētu sabiedrību, kuras tiesības ir pārņēmusi Catlin Europe, kas ir reģistrēta Ķelnē (Vācija).
18 Okresní soud Praha – západ (Rietumprāgas apgabaltiesa) apmierināja šo pieteikumu, 2012. gada 1. augustā izdodot lūgto Eiropas maksājuma rīkojumu.
19 Šis rīkojums Catlin Europe tika izsniegts 2012. gada 3. augustā, un tas kļuva izpildāms 2012. gada 3. septembrī.
20 2012. gada 21. decembrī, proti, pēc tam, kad bija beidzies paziņojuma par iebildumu iesniegšanas termiņš, kas paredzēts Regulas Nr. 1896/2006 16. panta 2. punktā, Catlin Europe lūdza pārskatīt minēto rīkojumu saskaņā ar norādītās regulas 20. panta 2. punktu.
21 Lai pamatotu šo lūgumu, Catlin Europe apgalvoja, ka, pārkāpjot Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktu, tā, izmantojot šīs regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, neesot tikusi informēta par tās tiesībām atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu, ja tas nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums kādā no šajā tiesību normā minētajām valodām.
22 Proti, maksājuma rīkojuma pieteikuma veidlapas kopija, kura saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 2. punkta prasībām bija pievienota 2012. gada 1. augusta maksājuma rīkojumam, bija sagatavota tikai čehu valodā un tai nebija pievienots tulkojums vācu valodā.
23 Catlin Europe secināja, ka tai nav iespējams saprast dokumentu par lietas ierosināšanu, un tas ir tāds ārkārtas apstāklis minētās regulas 20. panta 2. punkta izpratnē, ar ko var tikt pamatota minētā rīkojuma pārskatīšana saskaņā ar šo tiesību normu.
24 Tomēr šo pārskatīšanas lūgumu Okresní soud Praha – západ (Rietumprāgas apgabaltiesa) noraidīja ar 2013. gada 8. aprīļa lēmumu, un to 2013. gada 17. jūnijā apelācijas instancē apstiprināja Krajský soud v Praze (Augstā tiesa Prāgā, Čehijas Republika).
25 Minētā tiesa uzskatīja, ka Catlin Europe Eiropas maksājuma rīkojums ir pienācīgi izsniegts atbilstoši Regulas Nr. 1896/2006 14. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt informācijas par iespēju adresātam atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu saskaņā ar Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktu trūkums nevarot padarīt rīkojumu par spēkā neesošu vai pamatot tā pārskatīšanu, jo Regulā Nr. 1896/2006 neesot paredzētas šādas sekas.
26 Catlin Europe iesniedza kasācijas sūdzību Nejvyšší soud (Augstākā tiesa, Čehijas Republika).
27 Šai tiesai radās jautājums, vai tās izskatāmajā lietā Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā noteikto prasību neievērošana var pamatot rīkojuma pārskatīšanu, kā paredzēts Regulas Nr. 1896/2006 20. pantā.
28 Konkrētāk – pēdējā minētajā regulā neesot nevienas normas, kas reglamentētu valodu, kādā Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikums būtu jāizsniedz atbildētājam. Turklāt, atšķirībā no Regulas Nr. 1393/2007, Regulā Nr. 1896/2006 esot paredzēti specifiski noteikumi, kuri attiecas uz tās pielikumos iekļauto standarta veidlapu izmantošanu, kuras galvenokārt ir jāaizpilda ar iepriekš noteiktiem ciparu kodiem. Līdz ar to iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ir iespējams uzskatīt, ka ar procesuālu nepilnību, uz kādu atsaucas Catlin Europe, var būt pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību.
29 Šādos apstākļos Nejvyšší soud (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [Regulas Nr. 1896/2006] 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka adresāta neinformēšana par iespēju atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu, kā tas ir paredzēts [Regulas Nr. 1393/2007] 8. panta 1. punktā, ir pamats, lai atbildētājs (adresāts) varētu lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu saskaņā ar [Regulas Nr. 1896/2006] 20. panta 2. punktu?”
Par prejudiciālo jautājumu
30 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, pirmkārt, vai Regulas Nr. 1896/2006 un Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja Eiropas maksājuma rīkojums atbildētājam tiek izsniegts, bet tam pievienotais lūgums izdot rīkojumu nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kas tam būtu jāsaprot – kā ir prasīts Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā –, atbildētājs, izmantojot pēdējās minētās regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, ir pienācīgi jāinformē par tā tiesībām atteikties pieņemt attiecīgo dokumentu. Otrkārt, iesniedzējtiesa vaicā, kādas ir šīs neinformēšanas sekas un, konkrētāk, vai šāds apstāklis var pamatot lūgumu pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. panta 2. punktu.
31 Attiecībā uz uzdotā jautājuma pirmo aspektu par Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā izvirzīto prasību piemērojamību, izdodot atbildētājam Eiropas maksājuma rīkojumu kopā ar lūguma izdot rīkojumu veidlapu saskaņā ar Regulā Nr. 1896/2006 izvirzītajām prasībām, uzreiz ir jāatgādina, ka šajā Regulas Nr. 1393/2007 normā ir skaidri paredzēta iespēja adresātam atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu, ja šis dokuments nav sagatavots vai tam nav pievienots tulkojums vai nu adresātam saprotamā valodā, vai oficiālajā izpildes dalībvalsts valodā, vai, ja minētajā valstī ir vairākas oficiālās valodas, dokumenta izsniegšanas vietas oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.
32 Šajā saistībā Tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka šī iespēja atteikties pieņemt izsniedzamo dokumentu ir dokumenta adresāta tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. septembris, Alpha Bank Cyprus, C‑519/13, EU:C:2015:603, 49. punkts; rīkojumu, 2016. gada 28. aprīlis, Alta Realitat, C‑384/14, EU:C:2016:316, 61. punkts, un spriedumu, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 50. punkts).
33 Tiesa arī ir uzsvērusi, ka tiesības atteikties saņemt izsniedzamo dokumentu izriet no nepieciešamības aizsargāt šā dokumenta adresāta tiesības uz aizstāvību, kas izriet no prasībām par taisnīgu tiesu, kuras nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 6. panta 1. punktā. Lai arī Regulas Nr. 1393/2007 mērķis pirmām kārtām ir uzlabot tiesvedību efektivitāti un ātrumu, kā arī nodrošināt pareizu tiesvedību, Tiesa ir nospriedusi, ka šie mērķi nevar tikt sasniegti, jebkādā veidā vājinot faktisku attiecīgo dokumentu adresātu tiesību uz aizstāvību ievērošanu (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Līdz ar to ir jānodrošina ne vien tas, ka dokumenta adresātam faktiski ir jāsaņem attiecīgais dokuments, bet arī jādod viņam iespēja zināt un reāli un pilnībā saprast ārvalstīs pret viņu uzsāktās tiesvedības jēgu un apjomu tā, ka viņš var lietderīgi aizstāvēt savas tiesības dokumenta izcelsmes dalībvalstī (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Tomēr, lai atteikuma tiesības, kas paredzētas Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, varētu radīt reālas sekas, ir nepieciešams, lai dokumenta adresāts jau iepriekš un rakstveidā būtu pienācīgi informēts par šo tiesību esamību (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Ar minēto regulu izveidotajā sistēmā šī informācija ir viņam jāsniedz, izmantojot šīs regulas II pielikumā ietverto veidlapu (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Attiecībā uz šīs veidlapas darbības jomu Tiesa jau ir atzinusi, ka Regulā Nr. 1393/2007 nav paredzēts neviens izņēmums attiecībā uz tās izmantošanu (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 No šī apsvēruma, kā arī no minētās regulas II pielikumā iekļautās veidlapas mērķa, kas ir aprakstīts šī sprieduma 35. un 36. punktā, ir jāsecina, ka iestādei, kura ir atbildīga par izsniegšanu, jebkādos apstākļos un bez rīcības brīvības šajā ziņā dokumenta adresāts ir jāinformē par viņa tiesībām atteikties pieņemt dokumentu, šim nolūkam sistemātiski izmantojot minēto veidlapu (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Saistībā ar to, vai iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem ir jāattiecas arī uz Regulu Nr. 1896/2006, ir jākonstatē, ka šīs regulas 27. pantā ir skaidri noteikts, ka tā neskar Regulas Nr. 1348/2000 piemērošanu. Tā tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1393/2007, un pēdējās minētās regulas 25. panta 2. punktā ir precizēts, ka “atsauces uz Regulu [Nr. 1348/2000] uzskata par atsaucēm uz [Regulu Nr. 1393/2007]”.
40 Tādējādi jautājumi, kas attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanu kopā ar lūgumu izdot rīkojumu nav reglamentēti Regulā Nr. 1896/2006, attiecīgā gadījumā ir jārisina saskaņā ar Regulu Nr. 1393/2007.
41 Turklāt nav šaubu, ka rīkojuma pieteikums, kas ir dokuments, uz kura pamata tiek izdots Eiropas maksājuma rīkojums, ir jākvalificē kā “dokuments” Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punkta izpratnē.
42 Turklāt Regulas Nr. 1896/2006 12. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Eiropas maksājuma rīkojums tiek izdots kopā ar pieteikuma veidlapas kopiju, tādējādi atbildētājam tiek kopā izsniegts rīkojums un pieteikums. Šajā gadījumā tika veikta šāda divu dokumentu izsniegšana.
43 No tā izriet, ka Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punkta prasības attiecas ne tikai uz paša rīkojuma izsniegšanu, bet arī uz lūguma izdot rīkojumu izsniegšanu. Tātad abi šie tiesību akti ir jāizsniedz adresātam saprotamā valodā minētā 8. panta 1. punkta izpratnē. Šajā nolūkā, dokumentu izsniedzot, tam ir jāpievieno standarta veidlapa, kas iekļauta minētās regulas II pielikumā un ar kuru attiecīgā persona tiek informēta par tās tiesībām atteikties pieņemt attiecīgo dokumentu.
44 Iepriekš minētais secinājums ir jāņem vērā jo īpaši tādēļ, ka ar Regulu Nr. 1896/2006 izveidotā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra nav tai pretrunā tādā nozīmē, ka valsts tiesa pieņem lēmumu, ņemot vērā vienīgi prasītāja iesniegto pieteikumu, pat tad, ja atbildētājs nav informēts par tiesvedību, kas pret viņu uzsākta.
45 Tātad atbildētājam tikai rīkojuma izsniegšanas posmā ir iespēja uzzināt par pieteikuma esamību un saturu. Tādēļ tiesību uz aizstāvību ievērošana, kuru aizsardzība paredzēta Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, ir īpaši svarīga šajā kontekstā.
46 Apstāklim, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1896/2006 lūgums izdot rīkojumu tiek iesniegts, izmantojot šīs regulas I pielikumā iekļauto standarta veidlapu, šajā ziņā nav nozīmes.
47 Lai arī daudzas standarta veidlapas ailes var tikt aizpildītas ar iepriekš noteiktiem kodiem un tāpēc informācija ir viegli saprotama, jo šo kodu skaidrojumi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visās Savienības oficiālajās valodās, joprojām minētajā standarta veidlapā prasītājam, kā tas izriet no minētās regulas 7. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkta, ir jāsniedz sīkāki paskaidrojumi par konkrētajiem apstākļiem, kuri minēti prasījuma pamatojumā, kā arī pierādījumi lūguma pamatojumam. Tomēr atbildētājam ir jābūt iespējai iepazīties ar šiem pierādījumiem tādā valodā, kura viņam būtu jāsaprot, lai efektīvi un pilnībā saprastu ārzemēs pret viņu uzsāktās tiesvedības nozīmi un apjomu, kā arī lai nepieciešamības gadījumā sagatavotu savu aizstāvību.
48 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā iekļautās standarta veidlapas obligātās un sistemātiskās izmantošanas nosacījums tāpat ir piemērojams arī Eiropas maksājuma rīkojuma un lūguma izdot rīkojumu izsniegšanai.
49 Attiecībā uz uzdotā jautājuma otro aspektu par sekām, kas izriet no minētā pienākuma neievērošanas, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 1393/2007 II pielikumā paredzētās standarta veidlapas nepievienošana nevar būt pamats ne akta, kas izsniedzams vai paziņojams, ne arī izsniegšanas procedūras spēkā neesamībai, jo šādas sekas nebūtu saderīgas ar šīs regulas mērķi, proti, paredzēt veidu, kā tieši, ātri un efektīvi starp dalībvalstīm pārsūtīt dokumentus civillietās un komerclietās” (spriedums, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Turpretī minētās veidlapas nosūtīšana ir būtiska formalitāte, kuras mērķis ir aizsargāt dokumenta adresāta tiesības uz aizstāvību, un šādas veidlapas neesamība ir jāatrisina saskaņā ar minētās regulas normām. Tādējādi iestādei, kura ir atbildīga par izsniegšanu, ir nekavējoties jānosūta dokumenta adresātam informācija par viņa tiesībām atteikties saņemt šo dokumentu, viņam saskaņā ar minētās regulas 8. panta 1. punktu nosūtot šo standarta veidlapu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 2. marts, Henderson, C‑354/15, EU:C:2017:157, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 To pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti šī sprieduma 39.–48. punktā, tie paši noteikumi pēc analoģijas ir skaidri jāattiecina uz dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Regulu Nr. 1896/2006.
52 No tā izriet, ka tādā gadījumā kā pamatlietā, ja atbildētājam ir izsniegts lūgums izdot maksājuma rīkojumu, kurš sagatavots citā valodā nekā tās, kas minētas Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā, un tam nav tikusi pievienota šīs regulas II pielikumā ietvertā standarta veidlapa, tad šī nepilnība un no tās izrietošā dokumenta adresāta neinformēšana par viņa tiesībām atteikties pieņemt šo dokumentu ir pēc iespējas drīzāk un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem jānovērš, nosūtot ieinteresētajai personai minēto standarta veidlapu.
53 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka, ja notiek nelikumīga izsniegšana, kā pamatlietā, tad Eiropas maksājuma rīkojums nav pienācīgi kļuvis izpildāms un termiņš, kādā atbildētājam jāiesniedz paziņojums par iebildumu, nav sācies (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, eco cosmetics un Raiffeisenbank St. Georgen, C‑119/13 un C‑120/13, EU:C:2014:2144, 41.–43. punkts, kā arī 48. punkts).
54 Šādos apstākļos jautājums par Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 20. pantu, kā to uzdevusi iesniedzējtiesa, šajā gadījumā nerodas.
55 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1896/2006 un Nr. 1393/2007 ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja Eiropas maksājuma rīkojums atbildētājam tiek izsniegts, bet tam pievienotais lūgums izdot rīkojumu nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kas tam būtu jāsaprot – kā ir prasīts Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā –, atbildētājs, izmantojot pēdējās minētās regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, ir pienācīgi jāinformē par tā tiesībām atteikties pieņemt attiecīgo dokumentu.
56 Ja šī formalitāte nav izpildīta, procedūra ir jālabo saskaņā ar pēdējās minētās regulas normām, nosūtot ieinteresētajai personai standarta veidlapu, kas iekļauta minētās regulas II pielikumā.
57 Tāda procesuālā pārkāpuma dēļ, kas skar Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanu kopā ar lūguma izdot rīkojumu izsniegšanu, šis rīkojums nekļūst izpildāms un atbildētājam noteiktais termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai nesākas, tādējādi Regulas Nr. 1896/2006 20. pants nevar būt piemērojams.
Par tiesāšanās izdevumiem
58 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja Eiropas maksājuma rīkojums atbildētājam tiek izsniegts, bet tam pievienotais lūgums izdot rīkojumu nav uzrakstīts vai tam nav pievienots tulkojums valodā, kas tam būtu jāsaprot – kā ir prasīts Regulas Nr. 1393/2007 8. panta 1. punktā –, atbildētājs, izmantojot pēdējās minētās regulas II pielikumā ietverto standarta veidlapu, ir pienācīgi jāinformē par tā tiesībām atteikties pieņemt attiecīgo dokumentu.
Ja šī formalitāte nav izpildīta, procedūra ir jālabo saskaņā ar pēdējās minētās regulas normām, nosūtot ieinteresētajai personai standarta veidlapu, kas iekļauta minētās regulas II pielikumā.
Tāda procesuālā pārkāpuma dēļ, kas skar Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanu kopā ar lūguma izdot rīkojumu izsniegšanu, šis rīkojums nekļūst izpildāms un atbildētājam noteiktais termiņš paziņojuma par iebildumu iesniegšanai nesākas, tādējādi Regulas Nr. 1896/2006 20. pants nevar būt piemērojams.
[Paraksti]