Lieta C‑72/22 PPU
Valstybės sienos apsaugos tarnyba
(Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Patvēruma un imigrācijas politika – Direktīva 2011/95/ES – 4. pants – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32/ES – 6. un 7. pants – Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants – Direktīva 2013/33/ES – 8. pants – Pieteikuma iesniedzēja aizturēšana – Aizturēšanas pamats – Valsts drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzība – Patvēruma meklētāja aizturēšana viņa nelikumīgās ieceļošanas Savienības teritorijā dēļ
1. Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Nosacījumi – Persona, kurai ir atņemta brīvība – Jēdziens – Trešās valsts valstspiederīgais, kas ievietots izmitināšanas centrā, ierobežojot viņa pārvietošanās brīvību ar šī centra perimetru – Iekļaušana – Strīda risinājums, kuram var būt ietekme uz šo brīvības atņemšanu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošana
(Tiesas statūtu 23.a pants; Tiesas Reglamenta 107. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115, 2013/32 un 2013/33)
(skat. 36.–38. un 41.–45. punktu)
2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai – Direktīva 2013/33 – Aizturēšanas jēdziens – Piespiedu pasākums, ar kuru pieteikuma iesniedzējam tiek atņemta pārvietošanās brīvība un viņš tiek izolēts no pārējiem iedzīvotājiem, nosakot viņam pienākumu uzturēties ierobežotā un slēgtā teritorijā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33 2. panta h) punkts)
(skat. 39. punktu)
3. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūra – Piekļuve procedūrai – Dalībvalsts veikta karastāvokļa, izņēmuma stāvokļa vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko trešās valsts valstspiederīgajiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, “de facto” ir liegta iespēja piekļūt minētajai procedūrai šīs dalībvalsts teritorijā – Nepieļaujamība
(LESD 72. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 6. pants, 7. panta 1. punkts un 43. pants)
(skat. 58., 61.–64., 70.–72., 74. un 75. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
4. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai – Direktīva 2013/33 – Aizturēšana – Pamati – Dalībvalsts veikta karastāvokļa, izņēmuma stāvokļa vai ārkārtas stāvokļa izsludināšana ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, kurā šādos gadījumos ir paredzēta iespēja aizturēt patvēruma meklētāju tikai tādēļ vien, ka viņš šīs dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi – Nepieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 8. un 9. pants un Direktīvas 2013/33 15. un 20. apsvērums, 8. panta 2. un 3. punkts un 9. pants)
(skat. 80.–84., 86.–91. un 93. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
Rezumējums
Savienības tiesībām ir pretrunā Lietuvas tiesību akti, saskaņā ar kuriem ārvalstnieku masveida pieplūduma gadījumā patvēruma meklētāju var aizturēt tikai tādēļ vien, ka viņš šīs dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi
Tomēr dalībvalstij, kurā patvēruma meklētājs, kas šajā dalībvalstī uzturas nelikumīgi, lūdz starptautisko aizsardzību, principā ir jāpierāda, ka, ņemot vērā īpašos apstākļus, viņš rada tādu apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kas attaisno aizturēšanu
2021. gada 2. jūlijā Lietuvas Republika visā tās teritorijā izsludināja ārkārtas stāvokli. Pēc šīs izsludināšanas 2021. gada 10. novembrī minētās teritorijas daļā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis migrantu masveida pieplūduma dēļ, tostarp no Baltkrievijas.
2021. gada 17. novembrī trešās valsts valstspiederīgais M.A. kopā ar citām personām, kas bija izceļojušas no Lietuvas, tika aizturēts Polijā, jo viņš nevarēja uzrādīt nedz ceļošanas dokumentus, nedz nepieciešamās vīzas, lai uzturētos Lietuvā un Eiropas Savienībā. M.A. tika nodots Lietuvas iestādēm, kas viņu aizturēja līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par viņa tiesisko statusu. Nākamajās dienās pēc šīs nodošanas viņš nekavējoties iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu, un 2022. gada janvārī viņš to atkārtoti iesniedza rakstveidā. Tomēr šis pieteikums tika noraidīts kā nepieņemams, pamatojoties uz to, ka tas nebija iesniegts saskaņā ar Lietuvas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegšanu ārkārtas stāvokļa gadījumā, ko izraisījis ārvalstnieku masveida pieplūdums (1). Proti, saskaņā ar šiem tiesību aktiem ārvalstnieks, kurš nelikumīgi ieceļojis Lietuvā, nevar iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu šīs dalībvalsts teritorijā. Šajos tiesību aktos turklāt ir paredzēts, ka šāda ārkārtas stāvokļa gadījumā ārvalstnieku var aizturēt tikai tādēļ vien, ka viņš ir nelikumīgi ieceļojis Lietuvas teritorijā.
Šajos apstākļos iesniedzējtiesa, kurā M.A. iesniedza apelācijas sūdzību par lēmumu viņu aizturēt, vēlas noskaidrot, vai šie tiesību akti ir pretrunā Procedūru direktīvai (2) un Uzņemšanas direktīvai (3).
Tiesa, izskatot lietu steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, nospriež, ka Procedūru direktīvai (4) ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ, trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, šīs dalībvalsts teritorijā de facto ir liegta iespēja piekļūt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai. Turklāt Tiesa nospriež, ka Uzņemšanas direktīvai (5) ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šādas izsludināšanas gadījumā patvēruma meklētāju var aizturēt tikai tādēļ vien, ka viņš šīs dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi.
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, attiecībā uz piekļuvi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai Tiesa vispirms precizē, ka ikvienam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam ir tiesības iesniegt šādu pieteikumu dalībvalsts teritorijā, tostarp uz tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš šajā teritorijā uzturas nelikumīgi. Šo tiesību mērķis ir nodrošināt, pirmām kārtām, faktisku piekļuvi starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūrai un, otrām kārtām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantā garantēto patvēruma tiesību efektivitāti. Tādēļ ir jāatzīst, ka tādu valsts tiesību aktu kā attiecīgie Lietuvas tiesību akti – kuros paredzēts, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, tikai šī iemesla dēļ vien pēc viņa ieceļošanas Lietuvas teritorijā tiek liegta iespēja iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu šajā teritorijā, – piemērošana liedz minētajam valstspiederīgajam efektīvi izmantot patvēruma tiesības.
Turpinājumā Tiesa konstatē, ka ar vispārīgu norādi uz sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējumu, ko var izraisīt trešās valsts valstspiederīgo masveida pieplūdums, atbilstoši LESD 72. pantam (6) nevar attaisnot šādu tiesisko regulējumu.
Visbeidzot dalībvalstīm ar Procedūru direktīvu (7) ir ļauts ieviest īpašas procedūras, kuras piemērojamas uz to robežām un atbilstoši kurām var izvērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemamību gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja rīcība liecina par to, ka viņa pieteikums ir acīmredzami nepamatots vai ļaunprātīgs. Šīs procedūras ļauj dalībvalstīm īstenot to pienākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanas un valsts drošības nodrošināšanas jomā uz Savienības ārējām robežām, neizmantojot LESD 72. pantā paredzēto izņēmumu.
Otrkārt, saistībā ar jautājumu par trešās valsts valstspiederīgā aizturēšanu tikai viņa nelikumīgās ieceļošanas dalībvalsts teritorijā dēļ Tiesa vispirms atgādina, ka saskaņā ar Uzņemšanas direktīvu (8) starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju var aizturēt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz katra individuālā gadījuma izvērtējumu, un ja nav iespējams efektīvi piemērot citus, mazāk ierobežojošus līdzekļus. Turpinājumā šajā direktīvā (9) izsmeļoši ir uzskaitīti dažādi pamati, kas var attaisnot aizturēšanu. Taču apstāklis, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs nelikumīgi uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, nav viens no šādiem pamatiem. Tāpēc trešās valsts valstspiederīgo nevar aizturēt tikai šī iemesla dēļ vien.
Visbeidzot attiecībā uz to, vai šāds apstāklis var attaisnot patvēruma meklētāja aizturēšanu, balstoties uz valsts drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzības pamatiem (10), šajā īpašajā situācijā, ko raksturo attiecīgais ārvalstnieku masveida pieplūdums, Tiesa atgādina, ka ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu pieteikuma iesniedzēja aizturēšanu var pamatot tikai tad, ja tā individuālā rīcība rada reālus, faktiskus un pietiekami nopietnus draudus sabiedrības pamatinteresēm vai attiecīgās dalībvalsts iekšējai vai ārējai drošībai. Šajā ziņā nevar uzskatīt, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās dalībvalstī nelikumīgais raksturs pats par sevi liecina par šāda apdraudējuma esamību. Tādējādi šāds pieteikuma iesniedzējs principā nevar radīt apdraudējumu šīs dalībvalsts valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai tikai tādēļ vien, ka viņš dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Šis konstatējums neskar iespēju, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kurš dalībvalstī uzturas nelikumīgi, var uzskatīt par šādu apdraudējumu, ņemot vērā īpašos apstākļus, kas pierāda viņa bīstamību un kas pastāv papildus minētās uzturēšanās nelikumīgajam raksturam.