ĢENERĀLADVOKĀTA DŽERARDA HOGANA [GERARD HOGAN]
SECINĀJUMI,
sniegti 2019. gada 29. jūlijā(1)
Lieta C‑432/18
Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena
pret
BALEMA GmbH
(Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 – Regula (EK) Nr. 1151/2012 – Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – 13. panta 1. punkts – Komisijas Regula (EK) Nr. 583/2009 – Nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” reģistrācija – Šādu norāžu sastāvdaļu aizsardzība
I. Ievads
1. Balzams ir aromātiska un eļļaina viela, kas plūst dažādos augos. Tūkstošiem gadu tas ir izmantots kā pamats zālēm, ziedēm un smaržvielām. Balzama izmantošana šiem mērķiem ir vispāratzīta Eiropas tradīcijās un kultūrā. Ir vairākas atsauces uz balzama (vai ziedes) izmantošanu dziedināšanas nolūkos gan Bībelē, gan Šekspīra lugās, un, protams, no Vāgnera pēdējās operas “Parsifal” mēs uzzinām, ka karaļa Amfortasa ciešanas un spēcīgās sāpes var tikt atvieglotas tikai ar to, ka viņa citādi neārstējamo brūci apstrādā ar balzamu no pudelītes, kas iegūta Arābijā.
2. Tātad vārds “balzams” (un tam radniecīgi vārdi, piemēram, “ziede”) vēsturiski ir ienācis mūsu mūsdienīgajā izpratnē. Mūsdienās, protams, vārds “balzams” bieži vien tiek saistīts ar ļoti labi zināmo produktu “Aceto Balsamico di Modena”. Tas ir ļoti tumšs, koncentrēts un aromatizēts etiķis, kas izgatavots no vīnogu misas, kura apstrādāta ar garšvielām (un daļēji raudzēta) un vairākus gadus nogatavināta koka mucās (2). Būtībā, pats produkts nesatur balzamu, taču itāļu valodā vārds “balsamico” nozīmē “balzamam līdzīgs”. Tādējādi īpašības vārda “balsamico” lietošana, aprakstot etiķi (“aceto”), tiek veikta nolūkā izcelt ārstnieciskās vai dziedinošās un parasti balzamam raksturīgās īpašības, kuras produktam piemīt jau sākotnējā ieskatā.
3. Tas viss rada jautājumu, vai vārdam “balsamico” ir tiesības uz aizsardzību kā patstāvīgai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Tas ir pamatjautājums, kas rodas šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniedza Tiesas kancelejā 2018. gada 2. jūlijā un kas attiecas uz Regulas Nr. 583/2009 1. panta un tās I pielikuma interpretāciju. Konkrēti ar šo regulu nosaukums “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” tika iekļauts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
4. Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai aizsardzība, ko nodrošina pilna nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” reģistrācija attiecas arī uz šī nosaukuma atsevišķo, ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīto apzīmējumu izmantošanu (3), proti, vārdiem “Aceto”, “Balsamico” un “Aceto Balsamico”. Pirms šo jautājumu izskatīšanas vispirms ir jānosaka attiecīgās tiesību normas.
II. Atbilstošās tiesību normas
5. Regula Nr. 583/2009 tika pieņemta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (4). Regula Nr. 510/2006 no 2013. gada 3. janvāra ir atcelta ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (5) 58. panta 1. punktu. Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 58. panta 2. punktu atsauces uz atcelto Regulu Nr. 510/2006 ir uzskatāmas par atsaucēm uz Regulu Nr. 1151/2012 (6).
A. Regula Nr. 1151/2012
6. Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā ir noteikts, ka “sugas vārdi” ir tie produktu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā.
7. Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka:
“Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:
a) izcelsme ir reģionā vai valstī, vai konkrētā vietā;
b) konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un
c) vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.”
8. Regulas Nr. 1151/2012 6. panta 1. punktā ir noteikts:
“Sugas vārdus nereģistrē kā aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.”
9. Regulas Nr. 1151/2012 13. pantā “Aizsardzība” ir noteikts:
“1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
a) jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
b) jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
c) jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
d) jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.
Ja aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ietver produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad minētā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu neuzskata par tādu, kas ir pretrunā pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.
2. Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par sugas vārdiem.
[..]”
10. Regulas Nr. 1151/2012 41. pantā “Sugas vārdi” ir noteikts:
“1. Neskarot 13. pantu, šī regula neietekmē to apzīmējumu lietojumu, kas Savienībā ir sugas vārdi, pat tad, ja sugas vārds ir saskaņā ar kvalitātes shēmu aizsargāta nosaukuma daļa.
2. Lai konstatētu, vai nosaukums ir vai nav kļuvis par sugas vārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:
a) esošo stāvokli patēriņa apgabalos;
b) attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktus.
3. Lai pilnībā aizsargātu ieinteresēto personu tiesības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, paredzot papildu noteikumus, lai noteiktu šī panta 1. punktā minēto apzīmējumu sugas vārda statusu.”
B. Regula Nr. 583/2009
11. Regulas Nr. 583/2009 2.–5., 7., 8. un 10. apsvērumā ir noteikts:
“2) Vācija, Grieķija un Francija ir cēlu[šas] iebildumus pret šo reģistrēšanu [..]
3) Vācija savā paziņojumā pauda bažas par to, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Aceto Balsamico di Modena” reģistrēšana var ierobežot to produktu tirdzniecību, kuri jau vismaz piecus gadus tiek likumīgi laisti tirgū ar nosaukumu Balsamessig/Aceto balsamico, un ietekmēt šo nosaukumu vispārīgu raksturu. Vācija arī norādīja, ka nav skaidrības attiecībā uz ražošanas posmiem, kuru darbībām jānorisinās produkta izcelsmes apgabalā. [..]
4) Francija savā paziņojumā ir uzsvērusi, ka produktam “Aceto Balsamico di Modena” nav savas īpašas reputācijas, kura būtu atšķirīga no reputācijas, kas piemīt produktam “Aceto balsamico tradizionale di Modena”, kurš ar Padomes Regulu (EK) Nr. 813/2000 jau ir reģistrēts kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums. Francija uzskata, ka patērētājs, iespējams, tiks maldināts attiecībā uz minētā produkta īpašībām un izcelsmi.
5) Savukārt Grieķija uzsvēra, cik svarīga ir balzama etiķa ražošana tās teritorijā, minot, ka šādu etiķi tirgo, citstarp, ar nosaukumu balsamico jeb balsamon, un ka nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” reģistrēšana var nelabvēlīgi ietekmēt minēto produktu tirdzniecību, kura likumīgi notiek jau vismaz piecus gadus. Grieķija arī atbalsta viedokli, ka apzīmējumiem aceto balsamico, balsamic u. c. ir vispārīgs raksturs.
[..]
7) Ņemot vērā, ka Francija, Vācija un Grieķija paredzētajā termiņā šādu vienošanos nav panākušas, Komisijai ir jāpieņem lēmums saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 510/2006 15. panta 2. punktā.
8) Komisija aicināja Cilmes vietu nosaukumu, ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un īpašu sertifikātu zinātnisko komiteju, kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 93/53/EK, sniegt atzinumu par reģistrēšanas nosacījumu izpildi. Komiteja 2006. gada 6. martā vienbalsīgi pieņemtajā atzinumā noteica, ka nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” ir neapšaubāma reputācija gan vietējā tirgū, gan ārējos tirgos un par to liecina etiķa plašais izmantojums daudzu dalībvalstu daudzās receptēs, kā arī internetā un presē vai citos plašsaziņas līdzekļos bieži sastopamā informācija. Tādējādi “Aceto Balsamico di Modena” atbilst galvenajam nosacījumam attiecībā uz produkta īpašo reputāciju, kas saistīta ar šo nosaukumu. Komiteja atzīmēja produktu simtgadu līdzās pastāvēšanu tirgos. Turklāt komiteja konstatēja, ka “Aceto Balsamico di Modena” un “Aceto balsamico tradizionale di Modena” ir divi dažādi produkti, kuriem nav vienas un tās pašas īpašības, patērētāji, izmantojums, izplatīšanas veids, iepakojums un cena, kas tādējādi dod iespēju nodrošināt taisnīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētājus. Komisija pieņem visus šos apsvērumus.
[..]
10) Izrādās, ka Vācija un Grieķija savos iebildumos attiecībā uz reģistrēšanai ierosinātā nosaukuma vispārējo raksturu nav izskatījušas nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena” kopumā, bet tikai atsevišķas tā daļas, proti, vārdus aceto, balsamico un aceto balsamico vai to tulkojumus. Taču aizsardzība tiek piešķirta saliktajam nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena”. Šī saliktā nosaukuma atsevišķus, ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītus apzīmējumus, pat ja tos savieno, kā arī šo apzīmējumu tulkojumus drīkst lietot Kopienas teritorijā, ievērojot principus un normas, kas piemērojamas Kopienas tiesību sistēmā.”
12. Regulas Nr. 583/2009 1. pantā ir noteikts:
“Šīs regulas I pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.”
13. Regulas Nr. 583/2009 I pielikums attiecas uz “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN).”
III. Pamatlietas strīds un prejudiciālais jautājums
14. Uzņēmums BALEMA GmbH (turpmāk tekstā – “BALEMA”) ražo etiķa produktus un tirgo tos Bādenes reģionā (Vācija). Vismaz 25 gadus tas pārdod produktus ar nosaukumiem “Balsamico” un “Deutscher Balsamico”. Uz tā produktu etiķetēm ir uzraksts “Theo der Essigbrauer, Holzfassreifung, Deutscher Balsamico traditionell, naturtrüb aus badischen Weinen” (Theo etiķa darītava, nogatavināts koka mucās, vācu balzama etiķis, tradicionāls, dabiski duļķains, izgatavots no Bādenes vīna) vai “1. Deutsches Essig-Brauhaus, Premium, 1868, Balsamico, Rezeptur Nr. 3” (1. vācu etiķa darītava, augstākās kvalitātes, 1868, balzams, recepte Nr. 3).
15. Nav strīda, ka uz BALEMA produktiem, kas apzīmēti kā “Balsamico”, neattiecas “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” reģistrācija saskaņā ar Regulas Nr. 583/2009 1. pantu un I pielikumu, jo tie neatbilst šīs regulas II pielikumā iekļautajai produktu specifikācijai.
16. Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena (turpmāk tekstā – “Consorzio”) ir produktu ražotāju apvienība, kuras produkcija tiek apzīmēta ar nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena”. Tā uzskata, ka, izmantodama nosaukumu “Balsamico”, BALEMA pārkāpjot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Aceto Balsamico di Modena”. Tādējādi Consorzio nosūtīja brīdinājumu BALEMA. Savukārt BALEMA vērsās Vācijas tiesās ar prasību pret Consorzio par pretēja fakta konstatēšanu, proti, ka nav bijis preču zīmes pārkāpuma. Šī prasība netika apmierināta.
17. Apelācijas sūdzībā BALEMA lūdza atzīt, ka tai nav pienākuma atturēties no “Balsamico” nosaukuma izmantošanas attiecībā uz etiķi saturošiem produktiem, kas ražoti Vācijā. Apelācijas sūdzība tika apmierināta, jo tiesa uzskatīja, ka nosaukuma “Balsamico” izmantošana attiecībā uz etiķi nav pretrunā Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Attiecīgās tiesas ieskatā ar Regulu Nr. 583/2009 nodrošinātā aizsardzība nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” tika piešķirta vienīgi tā pilnajam nosaukumam, nevis ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistīto apzīmējumu vārdiem kopumā, pat ja tie tiek izmantoti kopā.
18. Lieta tika pārsūdzēta iesniedzējtiesā.
19. Iesniedzējtiesa uzskata, ka kasācijas sūdzība būs apmierināma, ja vārdi “Balsamico” un “Deutscher Balsamico”, kurus izmanto BALEMA, būs pretrunā Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam. Minētā tiesa uzskata, ka šāds konstatējums prasītu, lai pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība, kas piešķirta Regulas Nr. 583/2009 1. pantā, attiektos arī uz šā vārda atsevišķo, ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistīto apzīmējumu izmantošanu kopumā (“Aceto”, “Balsamico”, “Aceto Balsamico”).
20. Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) norāda, ka no Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otrās daļas un Tiesas judikatūras izriet, ka saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas sastāv no vairākiem vārdiem, var tikt aizsargāta ne tikai pret visas norādes izmantošanu, bet arī pret atsevišķu šīs norādes vārdu izmantošanu. Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otrajā daļā ir reglamentēts īpašs gadījums, kad aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē ir ietverts tā produkta nosaukumu, kuru uzskata par sugas vārdu. Šis noteikums paredz, ka šī sugas vārda izmantošana nav pretrunā minētās regulas 13. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam. Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) arī atsaucas uz faktu, ka ar Komisijas regulu par nosaukumu reģistrēšanu var tikt ierobežots aizsardzības apjoms aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas sastāv no vairākiem vārdiem, tā, lai aizsardzība neattiektos uz atsevišķu šīs norādes vārdu izmantošanu. Šajā sakarā fakts, ka pieteikuma iesniedzējs var norādīt, ka tas netiecas pēc visu nosaukuma elementu aizsardzības, liecina, ka ar tā reģistrāciju piešķirtā aizsardzība var tikt ierobežota.
21. Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) uzskata, ka Regulas Nr. 583/2009 3., 5. un 10. apsvērums liecinot par labu aizsardzības apjoma ierobežojumam attiecībā uz nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena” kopumā, izslēdzot atsevišķus ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītos apzīmējumus. Tā arī uzskata, ka – pretēji viedoklim, kas tika izteikts kasācijas sūdzībā, – pieņēmums, ka aizsardzība tiek piešķirta nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” kopumā, nav pretrunā aizsargāto cilmes vietu nosaukumu “Aceto balsamico tradizionale di Modena” un “Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia” reģistrācijai atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 813/2000 (2000. gada 17. aprīlis), ar ko papildina Komisijas Regulas (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (7). Pretēji Regulai Nr. 583/2009, atsauces uz ierobežotu aizsardzības apjomu Regulā Nr. 813/2000, kuru var attiecināt uz faktu, ka dalībvalstis saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (8) 7. pantu (tagad Regulas Nr. 1151/2012 51. un 52. pants) iepriekšējā reģistrācijas procedūrā nav iebildušas, neizslēdz nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzības efekta ierobežošanu kopumā.
22. Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu jautājumu prejudiciāla nolēmuma sniegšanai:
“Vai pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība attiecas uz saliktā nosaukuma atsevišķo, ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistīto apzīmējumu (“Aceto”, “Balsamico”, “Aceto Balsamico”) izmantošanu?”
IV. Tiesvedība tiesā
23. Consorzio, Itālijas, Grieķijas un Spānijas valdības un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. 2019. gada 23. maija tiesas sēdē Consorzio, BALEMA, Vācijas, Grieķijas, Spānijas un Itālijas valdības un Komisija sniedza mutvārdu paskaidrojumus.
V. Analīze
A. Ievada apsvērumi
24. Sākotnēji var novērot, ka daļa no grūtībām šajā – un, protams, citās līdzīgās lietās – rodas no samērā juceklīga jēdziena “sugas vārdi” izmantojuma divās dažādās nozīmēs. Kā nupat norādīju, Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā jēdziens “sugas vārdi” ir definēts kā produktu nosaukumi, “kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā”. Taču šo jēdzienu ir izmantojušas arī tiesas, tiesneši, juristi un komentētāji, lai vienkārši atsauktos uz vispārpieņemtiem vai ierastiem vārdiem, kas tieši to sugas vārdu kvalitātes dēļ nevar tikt reģistrēti kā AĢIN/ACVN (9). Tā kā šie jēdzieni ir jānošķir, ierosinu izmantot jēdzienu “sugas vārdi” tādā īpašā nozīmē, kādā tā tika definēta Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā, bet citos gadījumos, lai aprakstītu vārdus vai frāzes, kuras citos kontekstos varētu tikt raksturotas – vai varbūt pat būtu jāraksturo – kā sugas vārdi, izmantot vienkārši vārdus – “vispārpieņemti vārdi”.
25. Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā ir noteikts pakāpenisks aizliegto darbību saraksts attiecībā uz nosaukumiem, kas reģistrēti saskaņā ar šo regulu (10). Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts attiecas uz dažādām situācijām, kad produkta tirdzniecība tiek papildināta ar tiešu vai netiešu norādi uz produkta ģeogrāfisko izcelsmi vai nosaukumu apstākļos, kas var maldināt sabiedrību par produkta cilmi vai vismaz iedēstīt sabiedrības apziņā idejiskas asociācijas attiecībā uz šo cilmi, vai ļaut tirgotājam gūt nepamatotu labumu no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai attiecīgā nosaukuma reputācijas (11).
26. 2018. gada 7. jūnija spriedumā Scotch Whisky Association (C‑44/17, EU:C:2018:415, 29. punkts) Tiesa nosprieda, ka vārds “lietojums” Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punktā attiecībā uz “jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu lietojumu produktiem, uz ko neattiecas reģistrācija” (12) “pēc definīcijas prasa, lai ar strīdīgo apzīmējumu tiktu izmantota pati aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde formā, kādā ir reģistrēta pēdējā minētā, vai vismaz formā, kas fonētiski un/vai vizuāli ir tik cieši saistīta ar šo norādi, ka strīdīgais apzīmējums ir acīmredzami nenodalāms no tās”. Minētā sprieduma 44. punktā Tiesa norādīja, ka jēdziens “asociāciju izraisīšana” (13) “attiecas uz situāciju, kurā vārds, kas ir izmantots produkta apzīmēšanai, ietver aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļu, [un tas] ir pamats tam, ka patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, savā prātā vizualizē to produktu, kuram ir piemērojama šī norāde” (14).
27. Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otrajā daļā tomēr ir noteikts, ka, ja nosaukums(15), kas ir reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) reģistrā, ietver sugas vārdu, ar šī sugas vārda izmantošanu netiek pārkāpta iepriekšminētā reģistrētā nosaukuma aizsardzība saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu. Tādējādi no paša Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otrās daļas teksta izriet, ka ACVN un AĢIN reģistrā reģistrētais saliktais nosaukums pats par sevi var ietvert sugas vārdus vai citādi neaizsargātus elementus.
28. Tādējādi, ja ACVN vai AĢIN sastāv no vairākiem elementiem/nosaukumiem, no kuriem viens vai vairāki ir tāds produkta nosaukums, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, ar to, ka trešā persona izmanto sugas vārdu/nosaukumu, principā netiek pārkāpta Regulas Nr. 1151/2012 (16) 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā (17) paredzētā aizsardzība pret reģistrēta nosaukuma jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu, kā arī attiecīgi reģistrēta nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu, imitāciju vai asociāciju izraisīšanu (18). Šo pozīciju var ilustrēt ar ļoti vienkāršu piemēru. Prosciutto di Parma (Parmas šķiņķis) ir iekļauts ACVN reģistrā (19), taču nevar tikt ierosināts, ka, piemēram, vārdu “prosciutto” (šķiņķis) nevar izmantot citi ražotāji un piegādātāji.
29. Šis svarīgais princips tika apstiprināts ar 2015. gada 6. oktobra rīkojumu lietā Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse/Komisija (C‑517/14 P, EU:C:2015:700), kurā Tiesa norādīja, ka, ņemot vērā Komisijas Regulas (ES) Nr. 1121/2010 (2010. gada 2. decembris) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Edam Holland (AĢIN)] 1. pantā (20) noteikto attiecībā uz nosaukuma “Edam Holland” reģistrāciju, proti, ka vārds “Edam” ir sugas vārda apzīmējums, šis vārds, neraugoties uz AĢIN “Edam Holland” reģistrāciju, var tikt izmantots Eiropas Savienības teritorijā arī turpmāk, ja ir ievēroti tās tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi. Tādējādi Tiesa uzskatīja, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, inter alia konstatējot, ka Regulā Nr. 1121/2010 ir paredzēts, ka nosaukumu “Edam” var turpināt izmantot sieru tirdzniecībā (21).
30. Ņemot vērā ļoti plašo aizsardzības apjomu, kāds tiek piešķirts ar Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu (22), ciktāl tas attiecas uz šo lietu, pirms jebkāda šo noteikumu pārkāpuma noteikšanas ir svarīgi noskaidrot, vai ACVN un AĢIN reģistrā reģistrētais saliktais nosaukums ietver sugas vārdus un līdz ar to neaizsargātus elementus.
B. Par jēdzienu “sugas vārds” Regulas Nr. 1151/2012 un Tiesas judikatūras izpratnē
31. Kā jau esmu norādījis, Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā ietvertā jēdziena “sugas vārds” definīcija, manuprāt, ir ļoti specifiska un apjomā ierobežota. Tie ir tie produktu nosaukumi, kas, lai gan attiecas uz vietu, reģionu vai valsti, kurā produkts tika sākotnēji ražots vai pārdots, ir kļuvuši par produkta vispārpieņemtu nosaukumu Savienībā (23). Tādējādi definīcija attiecas uz vārdiem, kas laika gaitā ir zaudējuši savu ģeogrāfisko nozīmi. 2009. gada 2. jūlija spriedumā Bavaria un Bavaria Italia (C‑343/07, EU:C:2009:415, 107. punkts) Tiesa norādīja, ka “attiecībā uz AĢIN nosaukums kļūst par sugas vārdu vienīgi tad, ja ir zudusi tiešā saikne starp produkta ģeogrāfisko izcelsmi, no vienas puses, un noteiktu šī produkta kvalitāti, reputāciju vai citu tā īpašību, kas attiecināma uz minēto izcelsmi, no otras puses, un ja šis nosaukums spēj vienīgi aprakstīt produkta veidu vai tipu”.
32. Kā jau esmu norādījis, daļa no grūtībām šajā un, protams, līdzīgās lietās izriet no īpaša un ierobežojoša veida, kādā vārds “sugas” ir definēts Regulā Nr. 1151/2012. Tomēr ir skaidrs, ka papildus “sugas vārdiem” Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā ietvertās definīcijas tiešā nozīmē, izmantojot vispārpieņemtus nosaukumus vai ierastus vārdus, kuriem nav pašreizējās ģeogrāfiskās nozīmes – un kas bieži vien tiek raksturoti arī kā sugas vārdi nedaudz citā šī jēdziena izpratnē – netiek pārkāpta Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētā reģistrētā nosaukuma aizsardzība.
33. Šajā ziņā ir jānorāda, ka 1999. gada 16. marta sprieduma Dānija u.c./Komisija (C‑289/96, C‑293/96 un C‑299/96, EU:C:1999:141) 80. punktā Tiesa uzskatīja, ka frāze “nosaukums ir kļuvis par sugas vārdu”, kas bija ietverta Regulas Nr. 1151/2012 41. pantam līdzvērtīgā normā attiecībā uz sugas vārdu izmantošanu, ir piemērojama arī nosaukumiem, kas vienmēr ir bijuši sugas vārdi.
34. Turklāt 1998. gada 9. jūnija spriedumā Chiciak un Fol (C‑129/97 un C‑130/97, EU:C:1998:274, 37. punkts) Tiesa konstatēja, ka aizsardzība, ko nodrošina noteikums, kas ir līdzvērtīgs Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punktā paredzētajam, attiecas ne tikai uz salikto nosaukumu kopumā, bet arī uz katru no tā sastāvdaļām, ja vien tās nav sugas vārdi vai vispārpieņemti vārdi (24).
35. Vācijas, Grieķijas un Spānijas valdības un Komisija uzskata, ka “Aceto”, “Balsamico” un “Aceto Balsamico” ir sugas un/vai vispārpieņemti vārdi. Piemēram, Tiesā tika apgalvots, ka vārds “Balsamico” ir atvasināts no latīņu valodas vārda “balsamun” vai grieķu vārda “βάλσαμον” (25), ko lieto itāļu, spāņu un portugāļu valodās un kas inter alia attiecas uz nomierinošu preparātu, kuru izmanto medicīniskiem nolūkiem.
36. Novērtējot, vai vārds ir “sugas vārds” Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā ietvertās definīcijas īpašajā nozīmē vai arī tas ir vispārpieņemts vārds (un tādējādi sugas vārds plašākā nozīmē, ko es tikko aprakstīju), izšķiroša nozīme, manuprāt, ir nevis tam, vai vārdam ir īpaša nozīme noteiktā valodā (26), bet drīzāk, vai tam trūkst pašreizējās ģeogrāfiskās nozīmes.
37. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan vārds “feta” itāļu valodā nozīmē vārdu “šķēle” (27) un līdz ar to vismaz prima facie šķiet vispārpieņemts vārds, Tiesa savā 2005. gada 25. oktobra spriedumā Vācija un Dānija/Komisija (C‑465/02 un C‑466/02, EU:C:2005:636, 88. un 94. punkts) konstatēja, ka nosaukums “Feta” kā siera ACVN nav sugas vārds (28). Tiesa konstatēja, ka Komisijai bija tiesības secināt, ka “Feta” ir Grieķijas izcelsmes siera cilmes vietas nosaukums. Šis lēmums tomēr ir jāizprot, atsaucoties uz specifiskiem un konkrētiem faktu konstatējumiem, kas veikti minētajā lietā.
38. Minētajā lietā Vācijas Federatīvā Republika un Dānijas Karaliste lūdza atcelt Komisijas Regulu (EK) Nr. 1829/2002 (2002. gada 14. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikumu attiecībā uz nosaukumu “Feta” (29), apgalvodamas, ka tas inter alia ir sugas vārds Regulas Nr. 2081/92 3. panta 1. punkta, t.i., pašreizējā Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punkta un 41. panta 2. punkta priekšteča, izpratnē. Izvērtēdama, vai vārds “feta” ir sugas vārds, Tiesa ņēma vērā attiecīgā produkta ražošanas vietas gan dalībvalstī, kas ieguvusi attiecīgā nosaukuma reģistrācijas tiesības, gan ārpus tās, šī produkta patēriņu un to, kā to uztver patērētāji šajā dalībvalstī un ārpus tās, spēkā esošos valsts tiesību aktus, kas īpaši attiecas uz šo produktu, un veidu, kādā nosaukums ir izmantots Kopienas tiesībās (30).
39. Kā Tiesa ir norādījusi sava sprieduma 86.–90. punktā:
“86. Tiesai iesniegtā informācija liecina – vairums Grieķijas patērētāju uzskata, ka nosaukums “Feta” ir ģeogrāfisks apzīmējums, nevis sugas vārds. Rodas viedoklis, ka Dānijā turpretim patērētāju vairākums uzsver šī nosaukuma sugas vārda nozīmi. Attiecībā uz citām dalībvalstīm Tiesas rīcībā nav galīgu datu.
87. Tiesai iesniegtie pierādījumi pierāda arī to, ka citās dalībvalstīs, izņemot Grieķiju, “Feta” sieru pārdod ar etiķetēm, kuras norāda uz Grieķijas kultūru un tradīcijām. No tā var pamatoti secināt, ka šajās dalībvalstīs patērētāji uztver “Feta” kā ar Grieķijas Republiku saistītu sieru pat tad, ja patiesībā tas ir ražots citā dalībvalstī.
88. Šie dažādie pierādījumi attiecībā uz “Feta” siera patēriņu dalībvalstīs norāda uz to, ka nosaukumam “Feta” nav sugas vārda rakstura.
89. Attiecībā uz Vācijas valdības argumentu, kas attiecas uz apstrīdētās regulas divdesmitā apsvēruma otro teikumu, no šī sprieduma 87. punkta izriet – attiecībā nevis uz Grieķijas, bet citu dalībvalstu patērētājiem var, nepieļaujot kļūdu, apstiprināt, ka “[..] saikni starp nosaukumu “Feta” un Grieķiju ar nolūku iesaka un cenšas veidot kā daļu no pārdošanas stratēģijas, tādējādi raksturojot oriģinālā produkta reputāciju, kā rezultātā patiešām var apmulsināt patērētājus.”
90 Tādējādi Vācijas valdības norādītais pretējais arguments nav pamatots” (31).
40. Līdz ar to šī lieta, kā to konstatēja Tiesa, bija vērsta uz to, ka lielākajā daļā Eiropas patērētāju vārds “feta” ir neizdzēšami saistīts ar konkrēto Grieķijā ražoto sieru. Patiešām, izņemot itāļu valodā runājošos, patērētājiem šis vārds neko citu nenozīmē. No tā izrietēja, ka Komisijai bija pamats secināt, ka vārds “feta” nav sugas vārds Regulas Nr. 2081/92 3. panta 1. punkta izpratnē, jo tam ir pašreizējā ģeogrāfiskā nozīme.
41. Ja jautājums būtu saistīts tikai ar subjektīvu spriedumu, uzskatu, ka izskatāmajā lietā es nonāktu pie pretēja secinājuma. “Aceto” nepārprotami ir vispārpieņemts itāļu vārds, un, lai gan vārds “balsamico” daudzu patērētāju prātos noteikti ir cieši saistīts ar Consorzio ražoto produktu, galvenie pamatvārdi “balzams” un “ziede”, pēc manām domām, ir pārāk vispārpieņemti un labi saprotami vārdi, kas ļauj tiem būt individuāli aizsargātiem kā AĢIN. Manuprāt, nevar arī teikt, ka šiem vārdiem ir pašreizējā ģeogrāfiskā nozīme, lai, pamatojoties uz to, šie vārdi būtu uzskatāmi par “sugas vārdiem” Regulas 1151/2012 3. panta 6. punkta izpratnē.
42. Tomēr noteicošais kritērijs galu galā ir veids, kādā šos vārdus uztvers “samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs” (32). Visbeidzot, tas būtu jautājums, kas valsts tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē, iespējams, izmantojot atbilstošas patērētāju aptaujas un tamlīdzīgi (33).
43. Šādos apstākļos, valsts tiesai nenonākot līdz tamlīdzīgiem konstatējumiem, es uzskatu, ka Tiesa nevar pati pieņemt lēmumu par to, vai vārdi “aceto” un “balsamico” ir vispārpieņemti vārdi tādā nozīmē, kā esmu aprakstījis, vai arī vārdi ir “sugas vārdi” Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punkta izpratnē. Neraugoties uz šo atrunu, tomēr uzskatu, ka Tiesa var pieņemt galīgu lēmumu šajā jautājumā, ja jautājums tiek izskatīts no nedaudz atšķirīgas Regulas Nr. 583/2009 noteikumu analīzes viedokļa. Šajā ziņā uzskatu, ka īpaši norādoši ir šīs regulas apsvērumi. Tagad ierosinu pievērstiem šim jautājumam.
C. Par Regulas Nr. 583/2009 interpretāciju
44. Saskaņā ar Regulas Nr. 583/2009 1. pantu un I pielikumu reģistrā tika iekļauts saliktais nosaukums “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)”. Šīs regulas 1. pantā vai tās I pielikumā nav nekādu ierobežojumu vai kvalifikācijas prasību attiecībā uz šī saliktā nosaukuma aizsardzības apjomu.
45. Tomēr no Regulas Nr. 583/2009 2., 3., 5. un 7. apsvēruma izriet, ka Vācija, Grieķija (34) un Francija bija iesniegušas iebildumus pret nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” reģistrāciju. It īpaši šķiet, ka Vācija un Grieķija uzskatīja, ka vārdiem “Aceto balsamico” inter alia ir sugas vārdu raksturs. (No konteksta izriet, ka frāze “sugas vārdi” tika izmantota kā sinonīms vispārpieņemta vai ierasta vārda izpratnē.)
46. Turklāt Regulas Nr. 583/2009 10. apsvērumā tostarp ir noteikts, ka “aizsardzība tiek piešķirta saliktajam nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena”. Šī saliktā nosaukuma atsevišķus ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu vārdus, pat ja tos savieno, kā arī šo apzīmējumu tulkojumus drīkst lietot Kopienas teritorijā, ievērojot principus un normas, kas piemērojamas Kopienas tiesību sistēmā (35).
47. Neraugoties uz attiecīgo apsvērumu saturu un acīmredzamajām pretrunām, kas saistītas ar “Aceto Balsamico di Modena” AĢIN reģistrāciju, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 583/2009 1. pantā vai tās I pielikumā Komisija nav konkrēti noteikusi, vai kādi no vārdiem “Aceto”, “Balsamico” vai “Aceto Balsamico” būtu sugas vārdu apzīmējumi (vai nu regulas īpašajā nozīmē, vai arī šo vārdu alternatīvā un plašākā nozīmē, tā iemesla dēļ, ka tie būtu vienkārši vispārpieņemtie vārdi) vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīti apzīmējumi, un tādējādi, neraugoties uz attiecīgās AĢIN reģistrāciju, tos joprojām varētu izmantot Eiropas Savienības teritorijā saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otro daļu.
48. Šī pieeja atšķiras no situācijas, kas bija radusies, piemēram, saistībā ar Regulu Nr. 1121/2010, kurā ne tikai attiecīgās Regulas 8. apsvērumā, bet arī tās rezolutīvajā daļā bija skaidri norādīts, ka nosaukums “Edam” ir sugas vārds (36).
49. Tomēr jāatzīmē, ka 1998. gada 9. jūnija spriedumā Chiciak un Fol (C‑129/97 un C‑130/97, EU:C:1998:274, 39. punkts) Tiesa attiecībā uz salikto vārdu izmantošanu cilmes vietas nosaukumā ir nospriedusi (37), ka fakts, ka Regulas, kurā reģistrēts attiecīgais nosaukums, pielikumā nav bijušas iekļautas zemsvītras piezīmes, kurās būtu norādīts, ka reģistrācija attiecībā uz vienu no šī nosaukuma daļām nav pieprasīta (38), nebūt nenozīmē, ka katra tās daļa ir aizsargāta (39). Turpretim 2008. gada 26. februāra spriedumā lietā Komisija/Vācija (C‑132/05, EU:C:2008:117, 31. punkts) Tiesa ir noraidījusi argumentu, ka ACVN tiek aizsargāti vienīgi tādā formā, kādā tie ir reģistrēti (40).
50. Kopumā apstāklis, ka Regulas Nr. 583/2009 1. pantā un tās I pielikumā nav konkrēti norādīts, vai kādi no vārdiem “Aceto”, “Balsamico” vai “Aceto Balsamico” ir sugas vārdu apzīmējumi (gan Regulas 3. panta 6. punkta īpašā izpratnē, gan kā vispārpieņemtie vārdi) vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīti apzīmējumi, neļauj izdarīt nekādus secinājumus.
51. Ņemot vērā, ka no Regulas Nr. 583/2009 1. panta un tās I pielikuma teksta, kas interpretēts, ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, nekļūst skaidrs, vai kādi no vārdiem “Aceto”, “Balsamico” vai “Aceto Balsamico” ir sugas vārdu apzīmējumi (un atkal, vai Regulas 3. panta 6. punkta īpašajā nozīmē vai kā vispārpieņemti vārdi) vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīti apzīmējumi, es uzskatu, ka šie noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs regulas apsvērumus. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības tiesību akta rezolutīvā daļa ir nedalāmi saistīta ar tā pamatojumu, lai tā interpretācijas gadījumā tiktu ņemti vērā iemesli, kuru dēļ tas ir ticis pieņemts (41).
52. Šajā ziņā Regulas Nr. 583/2009 2.–5., 7., 8. un 10. apsvērumā skaidri un nepārprotami ir norādīts, ka Eiropas likumdevējs (šajā gadījumā – Komisija), pamatodamies uz Vācijas, Grieķijas un Francijas celtajiem iebildumiem, ir uzskatījis, ka vārdi “Aceto”, “Aceto Balsamico” un “Balsamico” ir sugas vārdu apzīmējumi vai atsevišķi ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīti apzīmējumi un aizsardzība ir jāpiešķir tikai pilnajam nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena”, nevis atsevišķiem, ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītiem apzīmējumiem.
53. Regulas Nr. 583/2009 8. apsvērumā ir uzsvērta “Aceto Balsamico di Modena” reputācija un 10. apsvērumā ir norādīts, ka, neraugoties uz Vācijas, Grieķijas un Francijas iebildumiem par vārdu “Aceto”, “Aceto Balsamico” un “Balsamico” reģistrāciju, netika izteikti iebildumi attiecībā uz pilno nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena”. Kā tika minēts iepriekš, 10. apsvērumā ir teikts, ka aizsardzība tiek piešķirta saliktajam nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” (42) un ka principiāli var tikt izmantoti šī nosaukuma atsevišķie, ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītie apzīmējumi.
54. Līdz ar to uzskatu, ka it īpaši no Regulas Nr. 583/2009 10. apsvēruma izriet, ka Eiropas likumdevējs ir uzskatījis, ka vārdi “Aceto”, “Aceto Balsamico” un “Balsamico” ir sugas vārdi (abējādā šī apzīmējuma izpratnē) vai ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistīti apzīmējumi, kas nav aizsargāti un kurus var turpināt izmantot, ja tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un normas.
55. Regulas Nr. 583/2009 interpretācija, kurā ar šo regulu nodrošinātās aizsardzības apjoms pilnam nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” tiktu ierobežots, nevis paplašināts attiecībā uz šī nosaukuma atsevišķiem, ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītiem apzīmējumiem, ir skaidri pamatota ar Tiesas 1981. gada 9. decembra spriedumu Komisija/Itālija (193/80, EU:C:1981:298) un 1985. gada 15. oktobra spriedumu Komisija/Itālija (281/83, EU:C:1985:407). Šajās lietās Tiesa ir norādījusi, ka vārds “aceto” ir itāļu valodas vārds etiķim, un nospriedusi, ka tas ir sugas vārds. Tā kā tās bija preču brīvas aprites lietas, Tiesa acīmredzami izmantoja vārdus “sugas vārds”, lai pateiktu, ka ar vārdu “aceto” vispārpieņemti itāļu valodā ir saprotams vārds etiķis.
56. Neraugoties uz to, ka Regulas Nr. 583/2009 1. pantā vai tās I pielikumā nav nekādu norāžu, kas konkrēti ierobežotu vārdam “Aceto” piešķirto aizsardzību, šis vispārpieņemtais vārds, ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, nevar tikt aizsargāts ar šo regulu (43).
57. Turklāt, manuprāt, nosaukuma “Aceto balsamico tradizionale di Modena (ACVN)” reģistrācija saskaņā ar Regulu Nr. 813/2000, kas ir gandrīz identiska AĢIN “Aceto Balsamico di Modena”, izņemot papildus vārdu “tradizionale” (44) un “b” burta rakstību ar lielo burtu vārdā “balsamico”, manuprāt, nepārprotami atbalsta secinājumu, ka aizsargāta ir tikai norāde “Aceto Balsamico di Modena” kopumā un ka vārdi “Aceto”, “balsamico” un “Aceto balsamico” ir vienkārši vispārpieņemtie vārdi. Atbalsts šādai pieejai nepārprotami ir rodams Regulas Nr. 583/2009 8. un 9. apsvērumā.
58. Es arī uzskatu, ka nosaukuma “Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia (ACVN)” reģistrācija saskaņā ar Regulu Nr. 813/2000 arī norāda, ka vārdi “Aceto”, “balsamico” un “Aceto balsamico” ir vispārpieņemti vārdi.
59. Turpretim, ņemot vērā vārdam “Modena” pievienoto acīmredzamo ģeogrāfisko nozīmi(45), es uzskatu, ka šī vārda vai vārdu “di Modena” izmantošana attiecībā uz etiķi vai citām garšvielām, pamatojoties uz Regulas 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, varētu izraisīt asociācijas ne tikai ar “Aceto balsamico di Modena”, bet arī ar “Aceto balsamico tradizionale di Modena”.
60. Tādējādi uzskatu, ka pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība saskaņā ar Regulu Nr. 583/2009 netiek paplašināta attiecībā uz atsevišķu vispārpieņemtu vārdu vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītu apzīmējumu izmantošanu, proti, uz “Aceto”, “Balsamico” un “Aceto Balsamico” (46). Šie atsevišķie vispārpieņemtie vārdi vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītie apzīmējumi var tikt izmantoti, ja tiek ievēroti Eiropas Savienības tiesību sistēmā piemērojamie principi un noteikumi.
VI. Secinājumi
61. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka Tiesai uz Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi:
Pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 583/2009 (2009. gada 3. jūlijs) nav attiecināma uz atsevišķu vispārpieņemtu vārdu vai ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītu apzīmējumu, proti, “Aceto”, “Balsamico” un “Aceto Balsamico”, izmantošanu.