TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2019. gada 4. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Regulas (EK) Nr. 510/2006 un (ES) Nr. 1151/2012 – 13. panta 1. punkts – Regula (EK) Nr. 583/2009 – 1. pants – Nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” reģistrācija – Šī nosaukuma ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīto apzīmējumu aizsardzība – Piemērojamība
Lietā C‑432/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 12. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 2. jūlijā, tiesvedībā
Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena
pret
Balema GmbH,
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan], tiesneši I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], M. Ilešičs [M. Ilešič] un K. Likurgs [C. Lycourgos],
ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [G. Hogan],
sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 23. maija tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena vārdā – A. Ringle un A. Rinkler, Rechtsanwälte,
– Balema GmbH vārdā – C. Eggers un C. Böhler, Rechtsanwälte,
– Vācijas valdības vārdā – J. Möller, M. Hellmann un U. Bartl, pārstāvji,
– Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos, kā arī A.‑E. Vasilopoulou un E.‑E. Krompa, pārstāvji,
– Spānijas valdības vārdā – A. Rubio González un L. Aguilera Ruiz, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – B. Eggers, kā arī D. Bianchi, B. Hofstötter un I. Naglis, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 29. jūlija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulas (EK) Nr. 583/2009 (2009. gada 3. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)) (OV 2009, L 175, 7. lpp.) 1. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena (turpmāk tekstā – “Consorzio”) – produktu ar nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” ražotāju grupu – un Balema GmbH par to, ka pēdējā minētā izmanto apzīmējumu “balsamico” tādu uz etiķa bāzes izgatavotu produktu etiķetēm, kas neatbilst šīs aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (turpmāk tekstā – “AĢIN”) specifikācijām.
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 510/2006
3 Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.) tika atcelta un aizstāta Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92 (1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 1992, L 208, 1. lpp.). Šī regula savukārt no 2013. gada 3. janvāra būtībā tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.).
4 Regulas Nr. 510/2006 3. panta 1. punkta otrajā daļā, kuras formulējums identiski ir pārņemts no Regulas Nr. 2081/92 3. panta 1. punkta otrās daļas un kura šobrīd būtībā ir ietverta Regulas Nr. 1151/2012 3. panta 6. punktā, bija noteikts:
“Šajā regulā “nosaukums, kas kļuvis par sugas vārdu” ir lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukums, kas – lai gan attiecas uz vietu vai reģionu, kur šis produkts sākotnēji ražots vai tirgots, – Kopienā ir kļuvis par kāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta parasto nosaukumu.”
5 Regulas Nr. 510/2006 7. panta “Iebildumi un lēmumi par reģistrāciju” 1. punktā, kā arī 5. punkta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā bija paredzēts:
“1. Sešos mēnešos pēc [vienotā dokumenta un atsauces uz specifikācijas publikāciju] publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ikviena dalībvalsts vai trešā valsts var iebilst pret paredzēto reģistrāciju, iesniedzot Komisijai attiecīgi pamatotu paziņojumu.
[..]
5. Ja iebildums ir pieņemams [..], Komisija aicina ieinteresētās personas veikt atbilstošas apspriedes.
[..]
Ja vienošanās nav panākta, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar [Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV 1999, L 184, 23. lpp.) 5. un 7. pantā] minēto procedūru, ņemot vērā godīgu un tradicionālu lietojumu un faktisko sajaukšanas iespējamību.
Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”
6 Šie noteikumi pēc būtības ir pārņemti Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgi 51. panta 1. punkta pirmajā daļā, 51. panta 3. punkta pirmajā daļā, 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 52. panta 4. punktā.
7 Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. un 2. punktā, kuru formulējumā būtībā bez grozījumiem ir pārņemts Regulas Nr. 2081/1992 13. panta 1. un 3. punkta saturs un kuri šobrīd ir ietverti Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. un 2. punktā, bija norādīts:
“1. Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:
a) jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl nosaukuma lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju;
b) nosaukumu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu norādi kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija” vai līdzīgu norādi;
c) jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
d) citu praksi, kas var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.
Ja reģistrēts nosaukums ietver lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas tiek uzskatīts par sugas vārdu, tad šā nosaukuma, kas ir sugas vārds, izmantošanu atbilstīgajam lauksaimniecības produktam vai pārtikas produktam neuzskata par tādu, kas ir pretrunā šā punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktam.
2. Aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.”
Regula Nr. 583/2009
8 Kā izriet no Regulas Nr. 583/2009 preambulas, tā tika pieņemta, pamatojoties uz Regulu Nr. 510/2006, it īpaši tās 7. panta 5. punkta trešo un ceturto daļu.
9 Regulas Nr. 583/2009 2.–5., 7., 8. un 10.–12. apsvērumā ir noteikts:
“(2) Vācija, Grieķija un Francija ir cēlusi iebildumus pret šo reģistrēšanu saskaņā ar Regulas [Nr. 510/2006] 7. panta 1. punktu. [..]
(3) Vācija savā paziņojumā pauda bažas par to, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Aceto Balsamico di Modena reģistrēšana var ierobežot to produktu tirdzniecību, kuri jau vismaz piecus gadus tiek likumīgi laisti tirgū ar nosaukumu Balsamessig/Aceto balsamico, un ietekmēt šo nosaukumu vispārīgu raksturu. [..]
(4) Francija savā paziņojumā ir uzsvērusi, ka produktam Aceto Balsamico di Modena nav savas īpašas reputācijas, kura būtu atšķirīga no reputācijas, kas piemīt produktam Aceto balsamico tradizionale di Modena, kurš ar Padomes Regulu (EK) Nr. 813/2000 [(2000. gada 17. aprīlis), ar ko papildina Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV 2000, L 100, 5. lpp.)] jau ir reģistrēts kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums. Francija uzskata, ka patērētājs, iespējams, tiks maldināts attiecībā uz minētā produkta īpašībām un izcelsmi.
(5) Savukārt Grieķija uzsvēra, cik svarīga ir balzama etiķa ražošana tās teritorijā, minot, ka šādu etiķi tirgo, citstarp, ar nosaukumu balsamico jeb balsamon un ka nosaukuma Aceto Balsamico di Modena reģistrēšana var nelabvēlīgi ietekmēt minēto produktu tirdzniecību, kura likumīgi notiek jau vismaz piecus gadus. Grieķija arī atbalsta viedokli, ka apzīmējumiem aceto balsamico, balsamic u.c. ir vispārīgs raksturs.
[..]
(7) Ņemot vērā to, ka Francija, Vācija un Grieķija paredzētajā termiņā šādu vienošanos nav panākušas, Komisijai ir jāpieņem lēmums [..]
(8) Komisija aicināja Cilmes vietu nosaukumu, ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un īpašu sertifikātu zinātnisko komiteju [..], sniegt atzinumu par reģistrēšanas nosacījumu izpildi. Komiteja 2006. gada 6. martā vienbalsīgi pieņemtajā atzinumā noteica, ka nosaukumam Aceto Balsamico di Modena ir neapšaubāma reputācija gan vietējā tirgū, gan ārējos tirgos, un par to liecina etiķa plašais izmantojums daudzu dalībvalstu daudzās receptēs, kā arī internetā un presē vai citos plašsaziņas līdzekļos bieži sastopamā informācija. Tādējādi Aceto Balsamico di Modena atbilst galvenajam nosacījumam attiecībā uz produkta īpašo reputāciju, kas saistīta ar šo nosaukumu. Komiteja atzīmēja produktu simtgadu līdzās pastāvēšanu tirgos. Turklāt komiteja konstatēja, ka Aceto Balsamico di Modena un Aceto balsamico tradizionale di Modena ir divi dažādi produkti, kuriem nav vienas un tās pašas īpašības, patērētāji, izmantojums, izplatīšanas veids, iepakojums un cena, kas tādējādi dod iespēju nodrošināt taisnīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētājus. Komisija pieņem visus šos apsvērumus.
[..]
(10) Izrādās, ka Vācija un Grieķija savos iebildumos attiecībā uz reģistrēšanai ierosinātā nosaukuma vispārējo raksturu nav izskatījušas nosaukumu Aceto Balsamico di Modena kopumā, bet tikai atsevišķas tā daļas, proti, apzīmējumus aceto, balsamico un aceto balsamico vai to tulkojumus. Taču aizsardzība tiek piešķirta saliktajam nosaukumam Aceto Balsamico di Modena. Šā saliktā nosaukuma atsevišķus ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītus apzīmējumus, pat ja tos savieno, kā arī šo apzīmējumu tulkojumus drīkst lietot [Savienības] teritorijā, ievērojot principus un normas, kas piemērojamas [Savienības] tiesību sistēmā.
(11) Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Aceto Balsamico di Modena ir jāieraksta Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
(12) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu.”
10 Regulas Nr. 583/2009 1. pantā ir noteikts, ka “[tās] I pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā”. Šajā pielikumā ir norādīts “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)”.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
11 Balema ražo un tirgo produktus uz etiķa bāzes no Bādenes (Vācija) vīna, ko tā izplata vismaz 25 gadus. Uz šo produktu etiķetēm it īpaši ir vārdi “Balsamico” un “Deutscher Balsamico”, kas ir ietverti frāzēs “Theo Essigbrauer, Holzfassreifung, Deutscher balsamico traditionell, naturtrüb aus badischen Weinen” (Theo etiķa darītājs, nogatavināts koka mucās, vācu balzama etiķis, tradicionāls, dabiski duļķains no Bādenes vīniem) vai “1. Deutsches Essig‑Brauhaus, Premium, 1868, Balsamico, Rezeptur No. 3” (Vācijas pirmā etiķa darītava, Premium, 1868, Balsamico, Recepte Nr. 3), un tās uz tiem ir izvietotas.
12 Consorzio, uzskatot, ka tas, ka Balema izmanto vārdu “Balsamico”, aizskar AĢIN “Aceto Balsamico di Modena”, nosūtīja tai brīdinājuma vēstuli. Šī sabiedrība atbildot cēla prasību Vācijas tiesā par negatīva fakta konstatēšanu attiecībā uz tās pienākumu atturēties no šī apzīmējuma izmantošanas Vācijā ražotiem produktiem uz etiķa bāzes, tas ir, uz iepriekšējā punktā minētajām etiķetēm. Tā kā šī prasība tika noraidīta pirmajā instancē, minētā sabiedrība iesniedza apelācijas sūdzību, kas tika apmierināta, tostarp pamatojot ar to, ka šī izmantošana neesot pretrunā Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam, jo aizsardzība, kas ar Regulu Nr. 583/2009 ir piešķirta šim AĢIN, attiecas tikai uz pilno nosaukumu “Aceto Balsamico di Modena”.
13 Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija), kurā Consorzio iesniedza revīzijas sūdzību par šo lēmumu, uzskata, ka šīs prasības apmierināšana ir atkarīga no tā, vai ar vārda “Balsamico” vai frāzes “Deutscher Balsamico” izmantošanu tiek pārkāpts Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunkts, kas nozīmē, ka vispirms ir jānoskaidro, vai ar Regulas Nr. 583/2009 1. pantu piešķirtā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība attiecas tikai uz šo pilno nosaukumu vai arī uz atsevišķu ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu izmantošanu.
14 Iesniedzējtiesa uzskata, ka no Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta otrās daļas un Tiesas judikatūras izriet, ka tāda nosaukuma aizsardzība, kas sastāv no vairākiem vārdiem un ir ierakstīts kā cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, var attiekties uz dažādiem vārdiem, kuri to veido. Tomēr aizsardzības apjomu AĢIN, kas sastāv no vairākiem elementiem, varot likumīgi ierobežot ar aktu, ar kuru tiek ierakstīts attiecīgais nosaukums. Šī tiesa arī uzskata, ka tas, ka Komisija regulu apsvērumiem ir pievienojusi piezīmes, kas attiecas uz aizsargātu nosaukumu reģistrāciju un kas ierobežo aizsardzības apjomu, nav prettiesiska atkāpe no Regulas Nr. 1151/2012, jo saskaņā ar pēdējo minēto Komisijai ir pamats pieņemt lēmumu par reģistrāciju, ja ir celti iebildumi un nav panākta vienošanās.
15 Iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā gadījumā Regulas Nr. 583/2009 3., 5. un 10. apsvērums liecina par pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzības apjoma ierobežošanu, izslēdzot atsevišķus ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistītus apzīmējumus. Turklāt, lai gan attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (turpmāk tekstā – “ACVN”) “Aceto balsamico tradizionale di Modena” un “Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia”, kas ierakstīti ar Regulu Nr. 813/2000, šo kopējo nosaukumu ar ģeogrāfiskiem apgabaliem nesaistīto apzīmējumu brīvas izmantošanas likumība – ja šajā ziņā nav nekādu norāžu regulā par to reģistrāciju – ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un 13. panta 1. punkta otro daļu, tomēr saistībā ar tās aplūkoto AĢIN nav pretrunīgi atzīt, ka ar Regulu Nr. 583/2009 ir ierobežota tās aizsardzība, jo tas, ka šajā AĢIN reģistrācijas regulā nav precizējumu šajā ziņā, vienkārši varētu izrietēt no iebildumu neesamības.
16 Šajos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai pilnā nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība attiecas uz saliktā nosaukuma atsevišķo, ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistīto apzīmējumu (“Aceto”, “Balsamico”, “Aceto Balsamico”) izmantošanu?”
Par lūgumu atkārtoti sākt mutvārdu procesu
17 Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas Consorzio ar 2019. gada 7. augusta vēstuli lūdza, lai tiktu izdots rīkojums atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu. Sava lūguma pamatojumam Consorzio būtībā apgalvo, ka ģenerāladvokāta secinājumi ir balstīti uz jaunu informāciju, ko lietas dalībnieki vēl nav apsprieduši, proti, par ACVN “Aceto balsamico tradizionale di Modena” un “Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia” reģistrāciju, kā arī uz faktu, ka varētu būt izmantoti vispārēji apzīmējumi un ka piedāvātajā atbildē nav ne aplūkotas lietas patiesās problēmas, ne arī tā ļauj iesniedzējtiesai lietderīgi atrisināt tajā izskatāmo strīdu. No šiem secinājumiem arī izrietot, ka Tiesa nav pietiekami informēta, lai lemtu.
18 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 83. pantam tā jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas ir iesniedzis ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā norādītie lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas nav apsprieduši.
19 Tomēr šajā gadījumā tā nav. Ne tikai netiek apgalvota jauna fakta esamība, bet arī Consorzio un citas ieinteresētās personas, kas piedalījušās šajā tiesvedībā, tajā varēja izklāstīt argumentus par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kurus tie uzskatīja par nozīmīgiem, lai atbildētu uz uzdoto jautājumu gan tās rakstveida, gan mutvārdu daļā. Šajā ziņā it īpaši saistībā ar apgalvoto jauno informāciju, uz kuru atsaucas Consorzio, ir jānorāda, ka pirmo minēto skaidri ir noraidījusi iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un ka otro Komisija ir tostarp izvirzījusi savos rakstveida apsvērumos un par to Tiesa ir uzdevusi rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem tiesas sēdē. Tādējādi Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai pieņemtu nolēmumu, un ka lieta nav jāizskata, pamatojoties uz jaunu faktu vai argumentu, kuru lietas dalībnieki vai ieinteresētās personas nav apspriedušas.
20 Turklāt attiecībā uz kritiku, kas izteikta par ģenerāladvokāta secinājumiem, jāatgādina, pirmkārt, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Tiesas Reglamentā ieinteresētajām pusēm nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem (spriedumi, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 23. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2018. gada 25. jūlijs, Mitsubishi Shoji Kaisha un Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe, C‑129/17, EU:C:2018:594, 25. punkts).
21 Otrkārt, saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus par lietām, kurās atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga viņa iesaistīšanās. Šajā ziņā Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums. Tādējādi viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedumi, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 24. punkts, kā arī 2018. gada 25. jūlijs, Mitsubishi Shoji Kaisha un Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe, C‑129/17, EU:C:2018:594, 26. punkts).
22 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas Tiesa uzskata, ka nav pamata izdot rīkojumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.
Par prejudiciālo jautājumu
23 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 583/2009 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība attiecas arī uz tā atsevišķu ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu izmantošanu.
24 Atbilstoši Regulas Nr. 583/2009 1. pantam, skatītam kopā ar tās 11. apsvērumu un I pielikumu, nosaukums “Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)” ir reģistrēts un ierakstīts aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Tādējādi saskaņā ar šī 1. panta formulējumu nosaukums “Aceto Balsamico di Modena” kopumā ir reģistrēts un, pamatojoties uz to, aizsargāts.
25 Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka ar Regulu Nr. 2081/92 izveidotajā aizsardzības sistēmā, kas ir pārņemta Regulā Nr. 510/2006 un kas šobrīd ir paredzēta Regulā Nr. 1151/2012, jautājumi par aizsardzību, kura piešķirama dažādām reģistrēta nosaukuma sastāvdaļām, ietilpst vērtējumā, kas ir jāveic valsts tiesai, pamatojoties uz detalizētu faktisko apstākļu analīzi, kurus šai tiesai iesnieguši ieinteresētie lietas dalībnieki (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 9. jūnijs, Chiciak un Fol, C‑129/97 un C‑130/97, EU:C:1998:274, 38. punkts, kā arī 2008. gada 26. februāris, Komisija/Vācija, C‑132/05, EU:C:2008:117, 30. punkts).
26 Tomēr Tiesa ir nospriedusi arī, ka, runājot par saskaņā ar Regulu Nr. 2081/92 reģistrētu “saliktu” nosaukumu, tas, ka attiecībā uz to nav norādes zemsvītras piezīmes veidā regulā par tās reģistrāciju, precizējot, ka reģistrācijas pieteikums netiek lūgts attiecībā uz vienu šī nosaukuma daļu, obligāti nenozīmē, ka katra no tā daļām ir aizsargāta. Tiesa ir precizējusi, ka, pat ja varētu būt taisnība, ka no Regulas Nr. 2081/92 13. panta izriet, ka, tā kā nav īpašu apstākļu, kas liecinātu par pretējo, ar šo tiesību normu piešķirtā aizsardzība attiecas ne tikai uz saliktu nosaukumu kā tādu, bet arī uz katru no tā sastāvdaļām, tas tā ir tikai tad, ja šis elements nav ne sugas vārds, ne vispārējs apzīmējums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 9. jūnijs, Chiciak un Fol, C‑129/97 un C‑130/97, EU:C:1998:274, 37. un 39. punkts).
27 Tā kā lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzības sistēma, kas ietverta Regulā Nr. 2081/92, attiecībā uz šo nosaukumu aizsardzību ir tikusi pārņemta Regulā Nr. 510/2006 bez būtiskiem grozījumiem un pēc tam – Regulā Nr. 1151/2012 un tā kā šīs pirmās regulas 13. panta normas arī bez būtiskiem grozījumiem ir pārņemtas katras no šīm secīgajām regulām 13. pantā, ir jākonstatē, ka šī judikatūra joprojām ir atbilstoša un tātad piemērojama arī tādiem saliktiem nosaukumiem kā aplūkotais AĢIN, kas ir reģistrēti saskaņā ar Regulu Nr. 510/2006 un kas tagad tiek aizsargāti ar Regulu Nr. 1151/2012.
28 No īpašajiem apstākļiem, kas raksturīgi tam, ka ar Regulu Nr. 583/2009 ir reģistrēts nosaukums “Aceto Balsamico di Modena”, izriet, ka šim nosaukumam piešķirtā aizsardzība nevar attiekties uz tā atsevišķiem ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītiem apzīmējumiem.
29 Šajā ziņā jāatgādina, ka tiesību akta rezolutīvā daļa ir nedalāmi saistīta ar tā pamatojumu, tādējādi tā vajadzības gadījumā ir jāinterpretē, ņemot vērā iemeslus, kuru dēļ tas ir ticis pieņemts (spriedumi, 2000. gada 27. jūnijs, Komisija/Portugāle, C‑404/97, EU:C:2000:345, 41. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2004. gada 29. aprīlis, Itālija/Komisija, C‑91/01, EU:C:2004:244, 49. punkts).
30 Šajā gadījumā no Regulas Nr. 583/2009 8. apsvēruma izriet, ka nosaukumam “Aceto Balsamico di Modena” ir neapstrīdama reputācija gan valsts tirgū, gan ārējos tirgos un tātad šis saliktais nosaukums kā tāds atbilst nosacījumam, kas saistīts ar tam atbilstošā produkta īpašo reputāciju.
31 Turklāt attiecībā uz Vācijas Federatīvās Republikas un Grieķijas Republikas paustajiem iebildumiem pret minētā nosaukuma reģistrāciju šīs regulas 10. apsvērumā ir norādīts, ka šīs dalībvalstis “nav izskatījušas nosaukumu Aceto Balsamico di Modena kopumā, bet tikai atsevišķas tā daļas, proti, apzīmējumus aceto, balsamico un aceto balsamico vai to tulkojumus”; ka “taču aizsardzība tiek piešķirta saliktajam nosaukumam Aceto Balsamico di Modena” un ka “saliktā nosaukuma atsevišķus ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu vārdus, pat ja tos savieno, kā arī šo apzīmējumu tulkojumus drīkst lietot [Savienības] teritorijā, ievērojot principus un normas, kas piemērojamas [Savienības] tiesību sistēmā”.
32 Tādējādi minētās regulas 11. apsvērumā ir norādīts, ka “ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums Aceto Balsamico di Modena ir jāieraksta Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”.
33 Līdz ar to no Regulas Nr. 583/2009 apsvērumiem nepārprotami izriet, ka attiecīgā AĢIN ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītie apzīmējumi, proti, “Aceto” un “balsamico”, kā arī to kombinācija un tulkojumi nevar saņemt aizsardzību, kas piešķirta ar Regulu Nr. 510/2006 un ko tagad nodrošina Regula Nr. 1151/2012 attiecībā uz AĢIN “Aceto Balsamico di Modena”.
34 Turklāt, pirmkārt, nav strīda par to, ka vārds “aceto” ir vispārējs apzīmējums, kā Tiesa to jau ir konstatējusi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 9. decembris, Komisija/Itālija, 193/80, EU:C:1981:298, 25. un 26. punkts). Otrkārt, vārds “balsamico” ir apzīmētāja “balzāma” tulkojums itāļu valodā, kam nav nekādas ģeogrāfiskas papildu nozīmes un kas, runājot par etiķi, parasti tiek izmantots, lai apzīmētu etiķi ar rūgti saldu garšu. Līdz ar to runa ir arī par vispārēju apzīmējumu šī sprieduma 26. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.
35 Visbeidzot, kā ir norādījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 57. un 58. punktā, šī aplūkotā AĢIN nodrošinātās aizsardzības interpretācija ir piemērojama attiecībā uz ACVN “Aceto balsamico tradizionale di Modena” un “Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia” reģistrāciju, kurus turklāt, kā tas ir norādīts Regulas Nr. 583/2009 apsvērumos, Komisija arī ir ņēmusi vērā, to pieņemot. Nevar uzskatīt, ka aplūkotajam AĢIN piešķirto aizsardzību aizskar tas, ka šo ACVN formulējumā ir izmantoti vārdi “aceto” un “balsamico”, kā arī to savienojums un to tulkojumi.
36 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 583/2009 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība neattiecas uz tā atsevišķu ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu izmantošanu.
Par tiesāšanās izdevumiem
37 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
Komisijas Regulas (EK) Nr. 583/2009 (2009. gada 3. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Aceto Balsamico di Modena (AĢIN)) 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nosaukuma “Aceto Balsamico di Modena” aizsardzība neattiecas uz tā atsevišķu ar ģeogrāfisko apgabalu nesaistītu apzīmējumu izmantošanu.
[Paraksti]