Lieta T‑168/13

European Platform Against Windfarms (EPAW)

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Privāto tiesību juridiska persona – Pierādījumu par juridisku pastāvēšanu neesamība – Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 5. punkta a) apakšpunkts – Acīmredzama nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 21. janvāra rīkojums

Prasība atcelt tiesību aktu – Tiesības celt prasību – Juridiskas personas – Jēdziens – Juridiskas personas statuss atbilstoši valsts tiesībām vai atzīšana par neatkarīgu juridisku vienību no Kopienu iestāžu puses

(LESD 263. panta 4. punkts; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 5. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vienošanās par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā)

Tādas prasības atcelt tiesību aktu, kuru subjekts cēlis atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai, pieņemamība visupirms ir atkarīga no šī subjekta kā juridiskas personas statusa.

Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 5. punktu, ja prasītāja ir privāto tiesību juridiska persona, tā savam prasības pieteikumam pievieno savus statūtus vai nesenu izrakstu no sabiedrību vai apvienību reģistra, vai arī kādu citu tās juridiskās pastāvēšanas pierādījumu, kā arī pierādījumu tam, ka tās advokātu ir pilnvarojusi persona, kas ir tiesīga to darīt.

Sektoriālajos tiesību aktos paredzētas ierobežotas un specifiskas tiesības celt prasību vienā vienīgā struktūrā, kuras tiesas raksturs nav pilnībā pierādīts, nav pietiekamas, lai pierādītu, ka prasītāja saskaņā ar valsts tiesībām ir common law juridiska persona, kas tai dod tiesības bez jebkādiem dokumentāriem pierādījumiem par tās juridisko pastāvēšanu vērsties Savienības tiesās ar prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai.

Pierādījumu par juridisku pastāvēšanu turklāt nesniedz arī prasītājas reģistrācija Savienības Pārredzamības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vienošanos par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā, jo reģistrācijai minētajā reģistrā nepastāv nosacījums par attiecīgas struktūras juridiskas personas statusu.

Savienības tiesību sistēmā prasītājai ir juridiskas personas statuss, ja Savienības iestādes pret to ir izturējušās kā pret neatkarīgu juridisku vienību. Šajā ziņā, lai novērtētu jautājumu, vai iestāde ir pret prasītāju izturējusies kā pret neatkarīgu juridisku vienību, faktori, kuri jāņem vērā, ir, pirmkārt, attiecīgās struktūras pārstāvnieciskums, otrkārt, tās autonomija, kas nepieciešama, lai juridiskajās attiecībās darbotos kā atbildīga vienība, un ko garantē tās iekšējā struktūra atbilstoši tās statūtiem, un, treškārt, tas, ka Savienības iestāde ir atzinusi attiecīgo struktūru par sarunu partneri. Tomēr tas, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā izturējās pret prasītāju kā pret neatkarīgu juridisku vienību, nevar pierādīt, ka tai ir juridiskas personas statuss, jo šīs izturēšanās pamatā ir tas, ka prasītāja pati bija sniegusi kļūdainu informāciju.

(sal. ar 9., 10., 16., 17., 19.. un 23.–26. punktu)