Prasība, kas celta 2011. gada 5. decembrī - SinnLeffers/Komisija

(lieta T-621/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SinnLeffers GmbH (Hagen, Vācija) (pārstāvji - C. Rupp un H. Wunderlich, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu C(2011) 275, galīgā redakcija, procedūrā par Vācijas valsts atbalstu C 7/2010 (iepriekš CP 250/2009 un NN 5/2010) "KStG, Sanierungsklausel";

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats: LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums pasākuma selektivitātes neesamības dēļ

Atbilstošās atsauces sistēmas neņemšana vērā: šai sakarā prasītāja apgalvo, ka Komisija, novērtēdama Vācijas Körperschaftssteuergesetz (KStG) [Likums par uzņēmumu ienākuma nodokli] 8c. panta 1a. punkta noteikumu par sanāciju, par izejas punktu ir izvēlējusies nepareizu atsauces sistēmu. Prasītājas skatījumā tādējādi, balstoties uz objektīvu neto principu nekā attiecīgu atsauces sistēmu, izriet, ka noteikums par sanāciju nav vis atsauces sistēmas izņēmums, bet gan drīzāk atsauces sistēmas atjaunotājs.

Vispārīgo noregulējumu selektivitātes neņemšana vērā: šai sakarā prasītāja norāda, ka KStG 8c. panta 1a. punkta noteikuma par sanāciju selektivitāte ir jānoraida, arī norādot uz likumā ietvertā noregulējuma vispārīgumu.

Neņemšana vērā pamatojuma, balstoties uz Vācijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas būtību un iekšējo uzbūvi, dēļ: šai sakarā prasītāja norāda, ka KStG 8c. panta 1a. punkta noteikums par sanāciju esot pamatots, pastāvot norādei uz objektīvā neto principa attiecīgo atsauces sistēmu kā finanšu pietiekamības principu, kas izriet no Vācijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas būtības un iekšējās uzbūves

Otrais pamats: tiesību normu hierarhijā augstākstāvošo tiesību normu pārkāpums - tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums

Šai sakarā prasītāja tostarp apgalvo, ka Komisija pirms formālās pārbaudes procedūras saistībā ar KStG 8c. panta 1a. punktā minēto noteikumu par sanāciju uzsākšanas nekur nav paudusi šaubas, ka KStG 8. panta 4. punkta trešais teikums vecajā reakcijā vai līdzīgi citu dalībvalstu tiesiskie regulējumi varētu būt valsts atbalsts. Pamatojoties uz šo Komisijas rīcību pagātnē, prasītāja pati, piemērojot uzmanīga un apdomīga uzņēmēja vislielāko rūpību, neesot bijusi spējīga iepriekš paredzēt, ka apstrīdētais lēmums būs šāds. Tādēļ prasītāja esot drīkstējusi paļauties uz jaunā KStG 8c. panta 1a. punkta noteikuma par sanāciju neapstrīdamību.

____________