VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 19. janvārī

Lieta T‑355/08 P

Chantal De Fays

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Pretapelācija – Civildienests – Ierēdņi – Atvaļinājumi – Slimības atvaļinājums – Pēc medicīniskās pārbaudes konstatēta neatļauta prombūtne – Atskaitījums no ikgadējā atvaļinājuma ilguma – Tiesību uz atalgojumu zaudēšana

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 17. jūnija spriedumu lietā F‑97/07 De Fays/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-191. un II‑A‑1-1011. lpp.), lūdzot šo spriedumu atcelt. Eiropas Komisijas celta pretapelācijas sūdzība, kas tāpat vērsta uz iepriekš minētā sprieduma atcelšanu

Nolēmums Pamata apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt. Chantal De Fays k‑dze sedz ar pamata apelācijas tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus. Eiropas Komisija sedz ar pretapelāciju saistītos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pirmoreiz Civildienesta tiesas sniegta vērtējuma apstrīdēšana

(EKL 225.a pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 139. panta 2. punkts)

2.      Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība – Pamats, kas ir vērsts pret lēmumu, kurš ir pārsūdzētā sprieduma priekšmets – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts un 144. pants)

3.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Medicīniskā apskate

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkts)

4.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kas nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neiedarbīgs pamats

(EKL 225.a pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 9. pants)

1.      Vispārējai tiesai apelācijā ir kompetence izvērtēt tikai juridisko risinājumu, kāds ticis sniegts par Civildienesta tiesā izskatītajiem pamatiem. Tādējādi Vispārējā tiesa šādā tiesvedībā ir kompetenta izvērtēt tikai, vai apelācijas sūdzībā izklāstītā argumentācija atklāj pārsūdzētajā spriedumā pieļautu kļūdu tiesību piemērošanā. Šajā ziņā tas, ka prasītājs apstrīd vērtējumu, kuru pārsūdzētajā spriedumā pirmoreiz sniegusi Civildienesta tiesa ar mērķi atbildēt uz tajā izskatītajiem pamatiem, nemaina lietas priekšmetu.

(skat. 28., 30. un 31. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2002. gada 7. novembris, C‑24/01 P un C‑25/01 P Glencore un Compagnie Continentale/Komisija, Recueil, I‑10119. lpp., 62. punkts un tajā minētā judikatūra; 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 49. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa, 2008. gada 11. novembris, T‑390/07 P Speiser/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑B-1-63. un II‑B-1-427. lpp., 35. punkts.

2.      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktam un 144. pantam kā nepieņemami ir jānoraida pamati, kuri nav tikuši izvirzīti apelācijas sūdzībā, bet pirmoreiz ir norādīti sekretāram adresētā vēstulē un kurus prasītājs ir turpinājis uzturēt spēkā tiesas sēdē. Tāpat arī apelācijas sūdzību nevar pamatot ar tādu pamatu, kas ir vērsts nevis pret pārsūdzēto spriedumu, bet gan pret administrācijas lēmumu, kurš ir bijis šā sprieduma priekšmets. Būtībā šādi pamati ir atzīstami par jauniem pamatiem.

(skat. 34. un 40. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2004. gada 11. novembris, C‑186/02 P un C‑118/02 P Ramondín u.c./Komisija, Krājums, I‑10653. lpp., 50. punkts.

3.      No Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta izriet, ka kontrolējošā ārsta slēdzienu var atspēkot tikai ar tāda neatkarīga ārsta pretēju slēdzienu, kuram pēc attiecīgā ierēdņa lūguma, kas ir iesniegts divu darba dienu laikā, ir lūgts paust savu viedokli par medicīniskās pārbaudes laikā izdarītajiem secinājumiem. Šo risinājumu nemaina apstāklis, ka ziņojumā, kurā pausts kontrolējošā ārsta atzinums, ir ietverta kļūdaina norāde, saskaņā ar kuru gadījumā, ja attiecīgais ierēdnis vēlētos apstrīdēt šo atzinumu saistībā ar to pašu slimību, tam būtu jāiesniedz jauna medicīniskā izziņa, lai gan šim ierēdnim ir zināms par pastāvošo medicīnisko strīdu izšķiršanas procedūru, jo viņš ir jau to izmantojis.

(skat. 43. punktu)

4.      Ir atzīstams par neiedarbīgu un ir noraidāms tāds apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats, kas ir vērsts pret Civildienesta tiesas sprieduma motīviem, kuri nav uzskatāmi par pārsūdzētā nolēmuma pamatošanai obligāti nepieciešamiem elementiem.

(skat. 56. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2003. gada 12. februāris, C‑399/02 P(R) Marcuccio/Komisija, Recueil, I‑1417. lpp., 16. punkts un tajā minētā judikatūra.