VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2020. gada 28. maijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafisku preču zīmju “We IntelliGence the World”, “currencymachineassistant”, “robodealer”, “currencyassistant”, “tradingcurrencyassistant”, “CKPL”, “moneypersonalassistant”, “moneyassistant”, “currencypersonalassistant”, “CNTX Trading”, “AIdealer” un “CNTX” reģistrācijas pieteikumi – Agrākas Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes grafiskas preču zīmes, kurās attēloti divi savīti apļi vai divi viens otru pārklājoši diski – Procesa apturēšana – Deleģētās regulas (ES) 2018/625 71. panta 1. punkts
Lietās T‑84/19 un no T‑88/19 līdz T‑98/19
Cinkciarz.pl sp. z o.o., Zelona Gura [Zielona Góra] (Polija), ko pārstāv E. Skrzydło‑Tefelska un K. Gajek, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv A. Söder un H. O’Neill, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
MasterCard International, Inc., Ņujorka, Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv J. Olsen, B. Hitchens, P. Andreottola, solicitors, G. Tritton un A. Muir Wood, barristers,
par divpadsmit prasībām, kas celtas par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 7. decembra lēmumiem lietās R 1062/2018‑2, R 1059/2018‑2, R 1058/2018‑2, R 1057/2018‑2, R 1056/2018‑2, R 1060/2018‑2, R 1055/2018‑2, R 1054/2018‑2, R 1053/2018‑2, R 986/2018‑2, R 1063/2018‑2 un R 1064/2018‑2 attiecībā uz iebildumu procesiem starp MasterCard International un Cinkciarz.pl,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Svenningsens [J. Svenningsen] (referents), tiesneši R. Barentss [R. Barents] un K. Makiokī [C. Mac Eochaidh],
sekretāre: A. Juhāsa‑Tota [A. Juhász‑Tóth], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2019. gada 12., 13. un 14. februārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2019. gada 21. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2019. gada 17. maijā,
ņemot vērā 2019. gada 10. aprīļa lēmumu apvienot lietas T‑84/19 un no T‑88/19 līdz T‑98/19 tiesvedības rakstveida daļai un varbūtējai tiesvedības mutvārdu daļai,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pēc tiesas sēdes 2019. gada 17. decembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 No 2016. gada 16. marta līdz 25. aprīlim prasītāja Cinkciarz.pl sp. z o.o. iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) divpadsmit Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), tās redakcijā ar grozījumiem (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Preču zīmes, attiecībā uz kurām tika iesniegts reģistrācijas pieteikums (turpmāk tekstā – “reģistrācijai pieteiktās preču zīmes”) ir šādi grafiski apzīmējumi:
– lietā T‑84/19:
– lietā T‑88/19:
– lietā T‑89/19:
– lietā T‑90/19:
– lietā T‑91/19:
– lietā T‑92/19:
– lietā T‑93/19:
– lietā T‑94/19:
– lietā T‑95/19:
– lietā T‑96/19:
– lietā T‑97/19:
– lietā T‑98/19:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegti minētie reģistrācijas pieteikumi, ietilpst 9. un 36. klasē, kā arī attiecīgā gadījumā – 41. klasē (attiecīgās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes lietās T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19) vai 45. klasē (attiecīgās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes lietās T‑84/19, no T‑88/19 līdz T‑91/19, no T‑93/19 līdz T‑95/19 un T‑97/19) atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumi tika publicēti attiecīgi vai nu 2016. gada 19. maijā, vai arī 14. jūlijā Bulletin des marques de l’Union européenne [Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā].
5 Iepriekš, proti, 2015. gada 15. martā, prasītāja bija iesniegusi citu Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šādu grafisku apzīmējumu (turpmāk tekstā – “pilnībā grafiska preču zīme”€$“”):
6 Pilnībā grafiska preču zīme “€$” precīzi atbilst četru attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskajam elementam lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19, un ar to saistītais reģistrācijas pieteikums attiecās uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst tajās pašās klasēs, kuras aptver šīs četras reģistrācijai pieteiktās preču zīmes. Pārbaudītājs noraidīja grafiskās preču zīmes “€$” reģistrācijas pieteikumu, un tā lēmumu apstiprināja Apelācijas padome. Tomēr pēdējās minētās lēmums tika atcelts ar 2018. gada 8. marta spriedumu Cinkciarz.pl/EUIPO (“€$”) (T‑665/16, nav publicēts, EU:T:2018:125), un lieta tika nodota atpakaļ Apelācijas pirmajai padomei (lieta R 1345/2018‑1).
7 2016. gada 12. augustā persona, kas iestājusies lietā, Mastercard International, Inc., pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad Regulas 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumus pret divpadsmit pieteikto preču zīmju reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar katru no tām.
8 Iebildumi bija balstīti tostarp uz septiņām Eiropas Savienības preču zīmēm un vienu Apvienotās Karalistes preču zīmi.
9 Starp septiņām Eiropas Savienības preču zīmēm bija šādas trīs preču zīmes:
– šādi attēlotā Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 9835869 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas tostarp ietilpst 9. un 36. klasē (turpmāk tekstā – “savīti apļi”):
– šādi attēlotā Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 2988533, kas melnbaltā krāsā ir attēlota šādi un ar ko apzīmē preces un pakalpojumus, kas tostarp ietilpst 9., 36., 41. un 45. klasē (turpmāk tekstā – “melnbalti diski”):
– šādi attēlota Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 9812538 sarkanīgi oranžā gaiši oranžā krāsā, ar ko apzīmē preces un pakalpojumus, kas tostarp ietilpst 9., 36., 41. un 45. klasē (turpmāk tekstā – “sarkani un oranži diski”):
10 Iebildumu pamatojumam bija izvirzīti tostarp Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts) paredzētie pamati.
11 2017. gada 5. maijā prasītāja iesniedza pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz divām agrākajām preču zīmēm melnā un baltā krāsā, kas minētas iepriekš 9. punkta pirmajos divos ievilkumos (savīti apļi un melnbalti diski, turpmāk tekstā kopā – “agrākās melnbaltās preču zīmes”).
12 Ar divpadsmit lēmumiem, kas pieņemti 2018. gada 27. martā, 10. un 11. aprīlī, Iebildumu nodaļa pilnībā noraidīja iebildumus. Saistībā ar iebildumu pamatojumam izvirzītajām preču zīmēm Iebildumu nodaļa savā analīzē vispirms ņēma vērā preču zīmi, kurā ir attēloti divi melnbalti diski, un uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi. Pēc tam tā savu secinājumu attiecināja arī uz citām agrākajām preču zīmēm, a fortiori tādēļ, ka šajās citās preču zīmēs nav melnbaltu disku kombinācijas, kas raksturo reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafisko elementu. Ņemot vērā līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem neesamību, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka nav jāgaida spēkā neesamības atzīšanas procesa iznākums attiecībā uz agrāko preču zīmi, kurā attēloti divi melnbaltie diski.
13 2018. gada 29. maijā un 7. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas 2017/1001 66.–71. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
14 Ar 2018. gada 7. decembra lēmumiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), pēc savas ierosmes izvērtējot jautājumu par procesu apturēšanu sakarā ar notiekošo paralēlo procesu attiecībā uz pieteikumiem par abu agrāko melnbalto preču zīmju spēkā neesamības atzīšanu, kā arī pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju, EUIPO Apelācijas otrā padome apmierināja šīs apelācijas sūdzības.
15 It īpaši Apelācijas padome uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa ir pieļāvusi kļūdu, nenosakot konkrēto sabiedrības daļu, kuru tā pati ir noteikusi atkarībā no dažādām attiecīgo preču vai pakalpojumu klasēm šajā lietā.
16 Turklāt visos apstrīdētajos lēmumos, izņemot lietā T‑96/19 apstrīdēto lēmumu (lēmums R 986/2018‑2) (turpmāk tekstā – “pirmie vienpadsmit apstrīdētie lēmumi”), Apelācijas padome, tāpat kā Iebildumu nodaļa, nolēma veikt konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, pamatojoties uz Eiropas Savienības preču zīmi, kurā ir attēloti divi melnbalti diski un kura tiek uzskatīta par vienu no divām agrākajām preču zīmēm, kuras personai, kas iestājusies lietā, ir labvēlīgākas (jo otra ir agrākā preču zīme, kas attēlo divus savītus apļus). Šī salīdzinājuma beigās tā pretēji Iebildumu nodaļai uzskatīja, ka minētajiem apzīmējumiem ir vāja līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa.
17 Apstrīdētajā lēmumā lietā T‑96/19 (turpmāk tekstā – “divpadsmitais apstrīdētais lēmums”) Apelācijas padome nolēma balstīt savu analīzi uz Eiropas Savienības preču zīmi, kas attēlo divus diskus – sarkanu un oranžu, jo agrākās melnbaltās preču zīmes bija pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu priekšmets. Šajā lēmumā tā arī uzskatīja, ka šajā lietā salīdzinātajiem apzīmējumiem ir vāja līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa.
18 Ņemot vērā līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem esamību, Apelācijas padome uzskatīja, ka bija jāveic attiecīgo preču un pakalpojumu salīdzinājums un jāpārbauda personas, kas iestājusies lietā, iebildumi attiecībā uz agrāko preču zīmju paaugstināto atšķirtspēju. Šajā ziņā pirmajos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos tā ir uzsvērusi, ka šim jautājumam var būt izšķiroša nozīme, jo iebildumi ir balstīti uz vairākām agrākām tiesībām, un “ka atsevišķas [šīs agrākās tiesības] (vai pat visas) [un izskatāmajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi] var uzskatīt par vāji līdzīgām [..], jo tās sastāv no diviem apļiem, kuri pārklājas, ir vienāda izmēra un izvietoti horizontāli”. Tā paša iemesla dēļ, kas saistīts ar minēto apzīmējumu līdzības esamību, tā arī uzskatīja, ka ir jāpārbauda Regulas 2017/1001 8. panta 5. punktā paredzētais iebildumu pamats.
19 Līdz ar to pēc Iebildumu nodaļas lēmumu atcelšanas Apelācijas padome nodeva lietas tai atpakaļ. Tomēr pirmajos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos tā “ieteic[a] [Iebildumu nodaļai] apturēt iebildumu procesu līdz brīdim, kad tiks pieņemts juridiski saistošs galīgais lēmums attiecībā uz [agrāko] tiesību, uz kurām balstījās Iebildumu nodaļa un pati Apelāciju padome, spēkā esamību”, un divpadsmitajā apstrīdētajā lēmumā tā aicināja “Iebildumu nodaļu ņemt vērā spēkā neesamības atzīšanas procesu, kas noris pret [agrāko melnbalto] preču zīmju reģistrāciju”. Otrs ieteikums par apturēšanu turklāt tika iekļauts apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19, ņemot vērā galīgo lēmumu, kas tiks pieņemts procesā par pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju (skat. turpmāk 27.–33. punktu).
Lietas dalībnieku prasījumi
20 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas ir radušies procesā EUIPO.
21 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
22 Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 68. pantu vairākas lietas ar identisku priekšmetu jebkurā laikā var to saistības dēļ tikt apvienotas alternatīvi vai kumulatīvi tiesvedības rakstveida vai mutvārdu daļā vai galīgā nolēmuma taisīšanai pēc Vispārējās tiesas ierosmes vai kādas puses pieteikuma.
23 Ņemot vērā prasītājas pieteikumus apvienot šīs lietas, tika uzklausīti pārējie lietas dalībnieki un pēc tam ar 2019. gada 10. aprīļa lēmumu lietas tika apvienotas vispirms tiesvedības rakstveida daļā un iespējams tiesvedības mutvārdu daļā.
24 Vispārējā tiesa uzskata, ka ir lietderīgi šīs lietas apvienot arī galīgā nolēmuma taisīšanai.
25 Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus, kas katrā no lietām ir balstīti attiecīgi uz:
– pirmais – uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Regulu 2017/1001 un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.), 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punktu, pārkāpumu;
– otrais – uz Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta, lasot to kopā ar Hartas 41. panta 2. punktu, pārkāpumu;
– trešais – uz vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu un
– ceturtais – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu visās lietās, kā arī par otrā pamata pirmo daļu lietā T‑96/19 un otrā pamata trešo daļu visās lietās, izņemot lietu T‑96/19
26 Ar pirmo pamatu visās lietās, kā arī ar otrā pamata pirmo daļu lietā T‑96/19 un otrā pamata trešo daļu visās lietās, izņemot lietu T‑96/19, kas ir jāizskata kopā, prasītāja būtībā kritizē apstrīdētos lēmumus, ciktāl Apelācijas padome nav apturējusi apelācijas procesu, lai gan tā bija konstatējusi, ka šī apturēšana būtu bijusi pamatota, un nav juridiski pietiekami pamatojusi apelācijas procesu neapturēšanu.
Pamatinformācija
27 Šie pamati un šīs daļas attiecas uz apstrīdēto lēmumu daļām, kurās Apelācijas padome ir norādījusi uz attiecīgo procesu apturēšanu dažādu paralēlu procesu dēļ, kuri tiek izskatīti EUIPO, lai gan tā ir izskatījusi tai iesniegtās apelācijas sūdzības.
28 Attiecīgie paralēlie procesi ietvēra, pirmkārt, divus spēkā neesamības atzīšanas procesus attiecībā uz agrākajām melnbaltajām preču zīmēm, proti, savītos apļos un melnbaltos diskus, turklāt otrā no šīm preču zīmēm tika ņemta vērā apzīmējumu salīdzināšanai pirmajos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos, proti, visos apstrīdētajos lēmumos, izņemot lietā T‑96/19 apstrīdēto lēmumu.
29 Otrkārt, attiecīgie paralēlie procesi ietvēra procesu saistībā ar pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju, kas precīzi atbilst četru no divpadsmit reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm grafiskajam elementam, proti, attiecīgajām reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19.
30 Attiecīgie apstrīdēto lēmumu fragmenti ir, pirmkārt, pirmo vienpadsmit apstrīdēto lēmumu 13. punkts, kurā Apelācijas padome konstatēja, ka divas agrākās melnbaltās preču zīmes, kuras tā uzskatīja par agrākajām preču zīmēm, kuras ir vislabvēlīgākās personai, kas iestājusies lietā, bija spēkā neesamības atzīšanas procesa priekšmets, kas jau bija vēlā stadijā, īsi pirms Iebildumu nodaļa pieņēma lēmumus, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, tādējādi, ka, “[minētās padomes] ieskatā, būtu lietderīgi apturēt šo procesu līdz brīdim, kad šajos [spēkā neesamības atzīšanas] procesos tiks pieņemts galīgs un juridiski saistošs lēmums”.
31 Turklāt tajos pašos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos, pamatojoties uz identisku konstatējumu, Apelācijas padome “ieteic[a] apturēt [attiecīgo] iebildumu procesu līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgs juridiski saistošs lēmums attiecībā uz [agrāko tiesību, uz kurām ir balstījusies Iebildumu nodaļa un pati Apelācijas padome], spēkā esamību” (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 53. punktu lietā T‑84/19 vai apstrīdētā lēmuma 56. punktu lietā T‑98/19). Tāpat tā ir netieši izteikusies arī divpadsmitā apstrīdētā lēmuma 61. punktā, par kuru ir runa lietā T‑96/19.
32 Otrkārt, apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19, kas attiecas uz četrām reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, kuru grafiskais elements precīzi atbilst pilnībā grafiskajai preču zīmei “€$”, kas ir iepriekš 5. punktā minētās agrākās reģistrācijas procesa priekšmets, Apelācijas padome uzskatīja, ka “galīgajam lēmumam [par pilnīgi grafiskās preču zīmes “€$” reģistrācijas pieteikumu bija] vislielākā nozīme notiekošajā vērtējumā, [un tādējādi] tā uzskatīj[a], ka [bija] atbilstoši sagaidīt, ka tiek pieņemts galīgs un juridiski saistošs lēmums šajā [citā] lietā, pirms vērtēt [attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju] grafiskā elementa atšķirtspēju”, vai “ka [bija] atbilstoši ņemt vērā galīgo juridiski saistošo lēmumu[, kas šajā citā lietā ir jāpieņem] attiecīgā grafiskā elementa atšķirtspējas novērtējuma brīdī” (skat. attiecīgi minēto apstrīdēto lēmumu 35., 35., 39. un 38. punktu).
33 Turklāt joprojām apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 “Apelācijas padome vēl[ējās] vērst Iebildumu nodaļas uzmanību uz lietu [..] R 1345/2018‑1, [..] kas pašlaik tiek izskatīta Apelācijas pirmajā padomē”, “iesakot apturēt notiekošo procesu [..] līdz brīdim, kad šajā [citā lietā] tiks pieņemts galīgs un juridiski saistošs [lēmums]” (skat. attiecīgi minēto apstrīdēto lēmumu 58., 57., 62. un 61. punktu).
34 Turklāt apstrīdēto lēmumu lietās T‑84/19, T‑96/19 un T‑98/19 58., 62. un 61. punktā Apelācijas padome piebilda, ka, “ņemot vērā šo [lēmumu] un faktu, ka [attiecīgās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes] vārdiskajam elementam attiecībā uz [konkrētās sabiedrības] daļu vai [attiecīgo preču un pakalpojumu daļu bija] vāja atšķirtspēja, [..] Iebildumu nodaļa pat varētu paredzēt atsākt [attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju] pārbaudi, pamatojoties uz absolūtiem pamatiem”.
Lietas dalībnieku argumenti
35 Ar pirmo pamatu katrā no lietām prasītāja būtībā apgalvo, ka, tā kā Apelācijas padome bija veikusi iepriekš 30.–33. punktā minētos konstatējumus, tai bija jāaptur apelācijas procesu izskatīšana, pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punkta a) apakšpunkts un skaidrības, saskaņotības un efektivitātes prasības, kas ir šīs tiesību normas pamatā, kā arī Hartas 41. panta 2. punktā nostiprinātais labas pārvaldības princips. Pretējā gadījumā minētā padome būtu nepareizi izmantojusi pilnvaras. Turklāt šī padome neesot ņēmusi vērā lietas dalībnieku intereses, lai gan tai esot pienākums to darīt, lemjot par iespējamas procesa apturēšanas lietderīgumu. Prasītāja būtībā piebilst, ka Apelācijas padome nav pamatojusi savu galīgo lēmumu neapturēt procesu, lai gan tā uzskatīja šo apturēšanu par pamatotu.
36 Ar lietās T‑84/19, T‑92/19 un T‑98/19 izvirzītā otrā pamata trešo daļu, kā arī lietā T‑96/19 izvirzītā otrā pamata pirmo daļu lietās, kurās attiecīgā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver pilnībā grafiskajai preču zīmei “€$” identisku grafisko elementu, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas pretrunas pamatojumā. Šī pretruna esot apstāklī, ka secīgi Apelācijas padome, pirmkārt, uzskatīja, ka ir pamatoti sagaidīt, ka attiecīgajā paralēlajā procesā tiks pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrācijas atteikumu atšķirtspējas neesamības dēļ, pirms vērtēt reģistrācijai pieteikto preču zīmju identiska grafiskā elementa, par kuru ir runa šajās četrās lietās, atšķirtspēju, un, otrkārt, izvērtēja apelācijas sūdzību un šajā ziņā novērtēja minētā grafiskā elementa atšķirtspēju.
37 Otrā pamata trešā daļa astoņās pārējās lietās arī ir balstīta uz pretrunīgu pamatojumu. Šī pretruna esot tajā, ka secīgi Apelācijas padome, pirmkārt, uzskatīja, ka ir pamatoti apturēt procesu, jo pastāv divi spēkā neesamības atzīšanas procesi, kuros tiek apstrīdēta abu melnbalto agrāko preču zīmju atšķirtspēja, un, otrkārt, ir ņēmusi vērā vienu no šīm divām agrākajām preču zīmēm, lai veiktu apzīmējumu salīdzinājumu, un šajā kontekstā uzskatīja, ka šai preču zīmei ir jāatzīst tās atšķirtspējas minimums tās reģistrācijas dēļ.
38 EUIPO vienīgi apgalvo, ka pirmais pamats ir nepieņemams divu iemeslu dēļ.
39 Pirmkārt, šis pamats attiecoties uz apstrīdēto lēmumu punktiem, kuri nav saistoši Iebildumu nodaļai, kurai lietas ir nodotas saskaņā ar Regulas 2017/1001 71. panta 2. punktu. Proti, Apelācijas padome esot vienīgi sniegusi ieteikumus Iebildumu nodaļai attiecībā uz iebildumu procesu apturēšanu.
40 Otrkārt, EUIPO apgalvo, ka procesa Apelācijas padomē neapturēšana neesot ietekmējusi prasītājas intereses, jo attiecīgie paralēlie procesi neesot varējuši ietekmēt attiecīgo iebildumu procesu iznākumu, līdz ar to lietas katrā ziņā esot jānodod atpakaļ Iebildumu nodaļai. Proti, pirmkārt, attiecīgie iebildumi ir balstīti arī uz citām agrākām preču zīmēm, nevis agrākajām melnbaltajām preču zīmēm, kas ir abu spēkā neesamības atzīšanas procesu priekšmets. Otrkārt, attiecībā uz trešo paralēlo procesu, kas attiecas uz pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju, EUIPO norāda, ka, pat pieņemot, ka četru attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju identiskajam grafiskajam elementam nav atšķirtspējas, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem tomēr pastāvot līdzība.
41 Persona, kas iestājusies lietā, turklāt apgalvo, ka pirmais pamats nav pamatots, jo it īpaši no judikatūras attiecībā uz Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punktu izrietot, ka, ņemot vērā tās rīcībā esošo rīcības brīvību, Apelācijas padomei nav pienākuma apturēt procesu pat tad, ja apturēšana ir pamatota. Turklāt tas, ka prasītāja nav atkārtojusi savu lūgumu apturēt procesu minētajā palātā, izskaidrojot to, ka Apelācijas padome nav pamatojusi savu lēmumu neapturēt procesu, ņemot vērā lietas dalībnieku intereses. Visbeidzot, EUIPO pamatnostādnēs, uz kurām atsaucas prasītāja, neesot ieteikta iebildumu procesa apturēšana, ja tiek apstrīdēta agrākās preču zīmes spēkā esamība, un katrā ziņā tās šai padomei neesot saistošas.
42 Attiecībā uz otrā pamata pirmo vai trešo daļu EUIPO norāda, ka prasītājas kritika izriet no kļūdainas apstrīdēto lēmumu interpretācijas un sajaukšanas starp kritiku attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu un kritiku attiecībā uz pamatojuma pamatotību, pat ja tas pieļauj, ka apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 iemesli, kuru dēļ Apelācijas padome esot ierosinājusi apturēt procesus sakarā ar paralēlu procesu saistībā ar pilnībā grafiskās preču zīmes “€$” reģistrāciju, nav skaidri noprotami.
43 Persona, kas iestājusies lietā, savukārt apgalvo, ka dažādos prasītājas norādītajos elementos nedz trūkst pamatojuma, nedz arī pamatojums ir pretrunīgs, it īpaši tāpēc, ka tas atbilstot judikatūrai, ka reģistrētai preču zīmei tiek atzīta minimālā atšķirtspēja pat tad, ja tās reģistrācija ir pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu priekšmets, kas liek apšaubīt tās atšķirtspēju, kā tas ir gadījumā ar agrāko preču zīmi, kas ņemta vērā apzīmējumu salīdzinājumam pirmajos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos.
Vispārējās tiesas vērtējums
– Atbilstošo tiesību normu un judikatūras atgādinājums
44 Saskaņā ar Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punktu attiecībā uz iebilduma procesu, atcelšanas un spēkā neesamības atzīšanas procesu un apelācijas procesu kompetentā nodaļa vai apelācijas padome var apturēt pēc savas ierosmes, ja apturēšana ir lietderīga atkarībā no lietas apstākļiem vai arī pēc vienas puses pamatota lūguma inter partes procesā, ja apturēšana ir lietderīga atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā pušu intereses un procesa posmu.
45 No Deleģētās regulas 2018/625 17. apsvēruma izriet, ka šīs regulas 71. panta 1. punkta mērķis ir panākt iebildumu, atcelšanas, spēkā neesamības atzīšanas un apelācijas procesu lielāku skaidrību, konsekvenci un efektivitāti. Šajā ziņā ir jāuzsver – ja iebildumu pamatojumam norādītā agrākā preču zīme zaudē savu spēkā esamību procesa laikā, šiem iebildumiem vairs nav priekšmeta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 25. novembris, Royalton Overseas/ITSB – S. C. Romarose Invest (“KAISERHOFF”), T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 40. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 14. februāris, Beko/EUIPO – Acer (“ALTUS”), T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Turklāt no Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka apelācijas padomei ir plaša rīcības brīvība, lai apturētu vai neapturētu apelācijas procesu; procesa apturēšana ir apelācijas padomes iespēja (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. septembris, Jordi Nogues/EUIPO – Grupo Osborne (“BADTORO”), T‑386/15, EU:T:2017:632, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Tomēr apstāklis, ka apelācijas padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz tajā notiekošā procesa apturēšanu, nenozīmē, ka tās vērtējums nevar tikt pārbaudīts Eiropas Savienības tiesā. Šis apstāklis tomēr ierobežo šo pārbaudi pēc būtības, attiecinot to tikai uz pārbaudi par acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (skat. spriedumu, 2017. gada 20. septembris, “BADTORO”, T‑386/15, EU:T:2017:632, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Tādējādi tas, ka pastāv paralēls process, kura iznākums var ietekmēt apelācijas procesa iznākumu, nenozīmē, ka apelācijas process tiek automātiski apturēts, un tādējādi ar to vien nepietiek, lai faktu, ka Apelācijas padome nav apturējusi procesu, kvalificētu kā acīmredzamu kļūdu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 33. punkts).
49 Proti, pirmkārt, procesa apturēšanai nebūtu nozīmes, ja analīzē izrādītos, ka paralēlā procesa iznākums neietekmētu iebildumu iznākumu, kā tas būtu gadījumā, ja tas tiktu apmierināts, pamatojoties uz citām neapstrīdētām agrākām tiesībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. septembris, “BADTORO”, T‑386/15, EU:T:2017:632, 17. punkts) vai, gluži pretēji, ja iebildumi katrā ziņā būtu jānoraida, piemēram, nepastāvot konfliktējošo apzīmējumu līdzībai, kā Iebildumu nodaļa ir konstatējusi lēmumos, kuri izskatāmajā lietā ir tikuši nodoti Apelācijas padomei, pēc tam, kad tā uzskatīja, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas.
50 Otrkārt, inter partes procesos Apelācijas padomei, īstenojot savu rīcības brīvību attiecībā uz procesa apturēšanu, ir jāņem vērā katra lietas dalībnieka interese, jo lēmumam apturēt vai neapturēt procesu ir jābūt attiecīgo interešu izsvēršanas rezultātam. Tādējādi, pat ja notiek paralēls process, Apelācijas padome var uzskatīt, ka attiecīgo interešu izsvēršana katrā ziņā liek neapturēt apelācijas procesu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 33. un 34. punkts).
51 Šajā ziņā ir ticis nospriests, ka, izsverot esošās intereses, Apelācijas padomei it īpaši ir jāveic prima facie vērtējums par varbūtību, ka iespējami nozīmīga paralēlā procesa rezultātā tiks pieņemts lēmums, kas ietekmētu apelācijas procesu (šajā nozīmē skat. spriedumus 2017. gada 17. februāris, Unilever/EUIPO – Technopharma (“Fair & Lovely”), T‑811/14, nav publicēts, EU:T:2017:98, 67. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2019. gada 14. februāris, “ALTUS”, T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87, 44. punkts un tajā minētā judikatūra), un – ja šī novērtējuma rezultātā tiek atklāta minēto varbūtību mazticamība, lietas dalībnieku interešu izsvēršana noteikti sliecas par labu iebildumu iesniedzēja leģitīmajām interesēm bez kavēšanās saņemt lēmumu par iebildumu (šajā nozīmē skat. spriedumu 2015. gada 21. oktobris, Petco Animal Supplies Stores/ITSB – Gutiérrez Ariza (“PETCO”), T‑664/13, EU:T:2015:791, 35. punkts).
52 Tomēr nenoteiktības gadījumā attiecībā uz paralēla procesa iznākumu, kurā apstrīdēta agrākā preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, iebildumu procesa turpināšana, nesagaidot paralēlā procesa iznākumu, principā nerada nekādas priekšrocības agrākās preču zīmes īpašniekam, jo, pat ja iebildumu procesa rezultātā tiktu noraidīts vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, nekas nekavētu šī paša pieteikuma atkārtotu iesniegšanu pēc tam, kad agrākā preču zīme būtu atzīta par spēkā neesošu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 25. novembris, “KAISERHOFF”, T‑556/12, nav publicēts, EU:T:2014:985, 41. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra).
53 Turklāt Savienības tiesas veiktās pārbaudes attiecībā uz Apelācijas padomes lēmumiem par iespējamo procesa apturēšanu ietvaros it īpaši ir jāpārbauda, vai pierādījumi, kurus Apelācijas padome ir ņēmusi vērā, tai, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ļāva secināt, ka process šajā padomē nebija jāaptur vai attiecīgā gadījumā bija jāaptur (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, Société des produits Nestlé/ITSB – Terapia (“ALETE”), T‑544/14, nav publicēts, EU:T:2015:842, 28. punkts).
54 Šajā ziņā Apelācijas padome pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā it īpaši tad, ja tā savu secinājumu par pastāvošo interešu izsvēršanu pamato ar kļūdainu faktu juridisko analīzi vai neprecīziem faktiem vai neņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, kas raksturo lietas dalībnieku situāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu 2019. gada 14. februāris, “ALTUS”, T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87, 41., 44., 47., 49. un 57. punkts un tajos minētā judikatūra; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2013. gada 26. septembris, Centrotherm Systemtechnik/ITSB un centrotherm Clean Solutions, C‑610/11 P, EU:C:2013:593, 108., 110. un 116. punkts).
55 Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājuma par procesa Apelācijas padomē apturēšanu izskatīšana ir jāveic pirms sajaukšanas iespējas esamības pārbaudes (skat. spriedumu, 2017. gada 8. septembris, Aldi/EUIPO – Rouard (“GOURMET”), T‑572/15, nav publicēts, EU:T:2017:591, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Proti, lēmuma apturēt apelācijas procesu par Iebildumu nodaļas lēmumu mērķis ir novērst, ka tiek pieņemts lēmums par iebildumiem, it īpaši tad, ja agrākās preču zīmes, no kuras ir atkarīga iebildumu pamatotība, spēkā esamība tiek uzskatīta par nopietni apdraudētu, lai varētu izdarīt secinājumus no lēmuma, ar kuru galīgi lemts par šīs preču zīmes spēkā esamību, saistībā ar visu argumentu, kas izvirzīti pret Iebildumu nodaļas lēmumu, pamatotības analīzi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 21. oktobris, “PETCO”, T‑664/13, EU:T:2015:791, 29. punkts). Šie apsvērumi var tikt salīdzināti ar procedūru skaidrības, konsekvences un efektivitātes mērķi, kas izklāstīts Deleģētās regulas 2018/625 17. apsvērumā.
57 Visbeidzot ir jāatgādina, ka gadījumā, kad Savienības iestādei ir plaša rīcības brīvība, Savienības tiesību sistēmā paredzēto administratīvā procesa garantiju ievērošanai vēl jo vairāk ir fundamentāla nozīme. Pie šādām garantijām it īpaši pieder kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi izmeklēt visus konkrētās lietas būtiskos apstākļus un ieinteresēto personu tiesības uz to, lai lēmumi būtu pietiekami pamatoti. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir izpildīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīga rīcības brīvības izmantošana (spriedums, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts).
– Šajā lietā veicamais vērtējums
58 Ir skaidrs, ka apstrīdētajos lēmumos Apelācijas padome ir ņēmusi vērā trīs paralēlu procesu esamību saistībā ar jautājumu, vai apelācijas procesu apturēšana ir pamatota. Runa bija, pirmkārt, par diviem spēkā neesamības atzīšanas procesiem saistībā ar agrākajām melnbaltajām preču zīmēm un, otrkārt, par procesu saistībā ar pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrācijas atteikumu. Šajos trīs procesos tika apstrīdēta attiecīgo preču zīmju atšķirtspēja.
59 Attiecībā uz diviem paralēlajiem spēkā neesamības atzīšanas procesiem saistībā ar agrākajām melnbaltajām preču zīmēm Apelācijas padome pirmajos vienpadsmit apstrīdētajos lēmumos vispirms konstatēja, ka minētie procesi “jau bija vēlā stadijā, pirms tika pieņemts [Iebildumu nodaļas] lēmums”, un ka “līdz ar to [..] būtu lietderīgi apturēt šo procesu līdz brīdim, kad šajos procesos tiks pieņemts galīgs un juridiski saistošs lēmums” (skat., piemēram, apstrīdēto lēmumu 13. punktu lietās T‑84/19 un T‑98/19).
60 Tomēr Apelācijas padome izskatīja apelācijas sūdzības un uzskatīja, ka “katrā ziņā ikvienam apzīmējumam, kas reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme, ir noteikta atšķirtspējas pakāpe”, un turpinājumā norādīja, ka “līdz ar to [tobrīd tā uzskatīja], ka [agrākajai preču zīmei, kurā ir attēloti divi melnbalti diski,] ir noteikta atšķirtspējas pakāpe” (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 37. punktu lietā T‑84/19 vai apstrīdētā lēmuma 40. punktu lietā T‑98/19).
61 Savukārt lietā T‑96/19 aplūkotā divpadsmitā apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka agrākā preču zīme, kurā attēloti divi melnbalti diski, “šķi[ta] tā, kurai [bija] visvairāk kopīgo aspektu ar [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi”, bet, “ņemot vērā, ka uz šīm agrākajām tiesībām attiec[ās] [..] spēkā neesamības atzīšanas process”, tā nolēma izskatīt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz citu agrāko preču zīmi.
62 Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 31. punkta, visos apstrīdētajos lēmumos, tostarp lietā T‑96/19 aplūkotajā lēmumā, Apelācijas padome ieteica Iebildumu nodaļai apturēt iebildumu procesu līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par agrāko melnbalto preču zīmju spēkā esamību.
63 Attiecībā uz paralēlo procesu saistībā ar pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 Apelācijas padome uzskatīja, ka “galīgajam lēmumam [šajā paralēlajā procesā bija] vislielākā nozīme šajā vērtējumā”, proti, attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskā elementa atšķirtspējas vērtējumā, salīdzinot apzīmējumus, un ka “līdz ar to [tā] uzskatīj[a], ka, pirms veikt attiecīgā grafiskā elementa atšķirtspējas vērtējumu, [bija] atbilstoši nogaidīt, kamēr šajā [paralēlajā procesā] tiek pieņemts galīgs un juridiski saistošs lēmums” (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 35. punktu lietā T‑84/19 vai apstrīdētā lēmuma 38. punktu lietā T‑98/19).
64 Tomēr Apelācijas padome izskatīja tai iesniegtās apelācijas sūdzības un uzskatīja, ka lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 aplūkoto reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskajā elementā elementi “€” un “$” nav atšķirtspējīgi un baltie un melnā diski esot tikai vāji atšķirtspējīgi (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 33. un 34. punktu lietā T‑84/19 vai apstrīdētā lēmuma 36. un 37. punktu lietā T‑98/19).
65 Turklāt arī apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 Apelācijas padome ieteica Iebildumu nodaļai apturēt iebildumu procesu līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums attiecīgajā paralēlajā procesā.
66 Vispirms ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko EUIPO apgalvo pirmajā iebildē par nepieņemamību attiecībā uz pirmo pamatu, tas attiecas nevis uz to, ka Apelācijas padome Iebildumu nodaļai, kurai tika nodotas lietas, ieteica apturēt iebildumu procesus, bet gan uz to, ka Apelācijas padome nav apturējusi apelācijas procesus.
67 Šajā ziņā nav strīda par to, ka Apelācijas padome pēc tam, kad tā bija izklāstījusi iemeslus, kas liecina par labu apelācijas procesu apturēšanai, netieši nolēma tos neapturēt, jo tā pārbaudīja tai iesniegto apelācijas sūdzību pamatotību un apmierināja šīs apelācijas sūdzības, lai pēc tam nodotu lietas atpakaļ Iebildumu nodaļai.
68 Līdz ar to minētā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida kā tāda, kas izriet no pirmā pamata nepareizas izpratnes.
69 Attiecībā uz lietas būtību Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punktā Apelācijas padomei ir piešķirtas pilnvaras pat pēc savas iniciatīvas pārbaudīt un izvērtēt, vai konkrētās lietas apstākļi attaisno apelācijas procesa apturēšanu. No apstrīdētajiem lēmumiem izriet, ka minētā padome ir izmantojusi šīs pilnvaras katrā no apstrīdētajiem lēmumiem.
70 Proti, pirmkārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka bija pamatoti apstrīdētajos lēmumos, izņemot lietā T‑96/19 aplūkoto lēmumu, apturēt apelācijas procesus visās lietās spēkā neesamības atzīšanas procesu dēļ attiecībā uz agrākajām melnbaltajām preču zīmēm. Otrkārt, apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 tā uzskatīja, ka, pirms izpildīt savu pienākumu veikt vērtējumu, bija pamatoti sagaidīt, ka tiks pieņemts lēmums procesā par pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 13. un 35. punktu lietā T‑84/19).
71 Šādi apsvērumi atbilst vērtējumam, kas saskaņā ar Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punktu bija nosacījums procedūras apturēšanai. Turklāt šie apsvērumi noteikti nozīmēja, ka pastāvēja būtiskas varbūtības, ka vērā ņemtie paralēlie procesi varētu izraisīt lēmumus, kas ietekmētu apelācijas procesus, un ka esošo interešu izsvēršana bija par labu prasītājai.
72 Neraugoties uz to, Apelācijas padome izskatīja apelācijas sūdzības, tomēr nepamatojot savu galīgo lēmumu neapturēt procesus, – lēmums, kas, gluži pretēji, nozīmēja, ka attiecīgo interešu izsvēršanai bija jānotiek par labu personai, kas iestājusies lietā. Turklāt tas, ka Apelācijas padome galu galā ieteica Iebildumu nodaļai apturēt iebildumu procesus, nozīmē, ka, minētās padomes ieskatā, esošo interešu izsvēršanai no jauna ir jānotiek par labu prasītājai, tiklīdz tiks pabeigti apelācijas procesi.
73 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 57. punktā minēto judikatūru ieinteresēto personu tiesību uz to, lai lēmums, kas tās ietekmē, būtu pietiekami pamatots, ievērošana ir īpaši svarīga, ja šis lēmums izriet no plašas rīcības brīvības, kā tas ir Apelācijas padomes lēmuma gadījumā par iespējamu tajā izskatīšanā esoša procesa apturēšanu.
74 Šajā ziņā jau ir nospriests, ka vispārīgi un kategoriski apgalvojumi nekādi neļauj uzskatīt, ka Apelācijas padome ir efektīvi izmantojusi tai piešķirto rīcības brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 26. septembris, Centrotherm Systemtechnik/ITSB un centrotherm Clean Solutions, C‑610/11 P, EU:C:2013:593, 110. punkts). Tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja nav sniegts nekāds pamatojums attiecībā uz noteicošo vērtējumu jautājumā par attiecīgo interešu izsvēršanu, it īpaši tad, ja, kā tas ir šajās lietās, Apelācijas padomes lēmums ietver pretrunīgus apsvērumus par pašu šo vērtējumu.
75 Tāpat ir jāprecizē, ka, pat pieņemot, ka netiktu ņemts vērā fakts, ka Apelācijas padome ir tieši norādījusi, ka tā uzskata par lietderīgu apturēt “šo procesu” (pirmo vienpadsmit apstrīdēto lēmumu 13. punkts), vai arī ka galīgais lēmums attiecībā uz pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrācijas pieteikumu ir vēl nozīmīgāks, “veicot vērtējumu” (apstrīdēto lēmumu attiecīgi lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19 35., 35., 39. un 38. punkts), un ka var tikt uzskatīts, ka minētā padome ir vienīgi ieteikusi Iebildumu nodaļai apturēt iebildumu procesus pēc tam, kad tā kopumā uzskatīja, ka procesu apturēšana būtu attaisnota, vēl būtu arī jāsecina, ka šāda pieeja, kas prasa atšķirīgu Deleģētās regulas 2018/625 71. panta 1. punkta piemērošanu, būtu prettiesiska.
76 Proti, no iepriekš 55. un 56. punktā atgādinātās judikatūras attiecībā uz jautājuma par apelācijas procesa apturēšanu iepriekšējas izskatīšanas raksturu izriet, ka šai apturēšanai, ja tā ir attaisnota, ir jāļauj ņemt vērā paralēlā procesā sagaidītā lēmuma ietekmi uz visu argumentu, kas izvirzīti pret Iebildumu nodaļas lēmumu, pamatotību. Līdz ar to, ja Apelāciju padome uzskata, ka procesa apturēšana ir attaisnota, tai nav citas iespējas kā vien lemt par šo apturēšanu un līdz ar to tā nevar izskatīt apelācijas sūdzību kaut vai tikai daļēji. Tātad šajās lietās, tā kā minētā padome uzskatīja, ka procesu apturēšana bija attaisnota, tā nevarēja lemt par apelācijas sūdzībām un līdz ar to tai nebija iespējams sniegt jebkādus ieteikumus Iebildumu nodaļai, jo jebkāda lietu nodošana tai nozīmēja apelācijas sūdzības izskatīšanu un tātad izrietēja no kļūdas tiesību piemērošanā.
77 EUIPO izvirzītās iebildes par nepieņemamību attiecībā uz prasītājas intereses neesamību nevar atspēkot šos apsvērumus.
78 Proti, pirmkārt, attiecībā uz apgalvojumu, saskaņā ar kuru procesa saistībā ar pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju iznākums neietekmē Apelācijas padomes secinājumu attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu apstrīdētajos lēmumos lietās T‑84/19, T‑92/19, T‑96/19 un T‑98/19, pamatojoties uz to, ka Apelācijas padome būtu varējusi izdarīt tādu pašu secinājumu, pat ja attiecīgo reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskajam elementam nebūtu atšķirtspējas, ir jākonstatē, ka šāds vērtējums nav ietverts minētajos apstrīdētajos lēmumos. Gluži pretēji, Apelācijas padome šajos lēmumos uzskatīja, ka šī grafiskā elementa atšķirtspējas vērtējumam, kas netieši izrietot no galīgā lēmuma, kurš jāpieņem minētajā paralēlajā procesā, ir vislielākā nozīme attiecībā uz notiekošo vērtējumu, proti, vērtējumu par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu.
79 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka EUIPO nevar pamatot apstrīdēto lēmumu Vispārējā tiesā ar pierādījumiem, kas tajā nav ņemti vērā (skat. spriedumu, 2017. gada 8. septembris, “GOURMET”, T‑572/15, nav publicēts, EU:T:2017:591, 36. punkts un tajā minētā judikatūra). Tā tas it īpaši ir attiecībā uz vērtējumiem, attiecībā uz kuriem Apelācijas padomei ir plaša rīcības brīvība.
80 Otrkārt, attiecībā uz faktu, ka attiecīgie iebildumi ir balstīti uz citām agrākām preču zīmēm, kas nav divas preču zīmes, uz kurām attiecas paralēlie spēkā neesamības procesi, ir jākonstatē, ka procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ Apelācijas padome ir veikusi konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, ņemot vērā tikai vienu no šīm divām preču zīmēm visos apstrīdētajos lēmumos, izņemot to, par kuru ir runa lietā T‑96/19, kurā tā šo salīdzinājumu ir veikusi, vienīgi pamatojoties uz citu agrāko preču zīmi.
81 Līdz ar to visās lietās, izņemot lietu T‑96/19, apstāklis, ka iebildumi bija balstīti arī uz citām agrākām preču zīmēm, nevis uz to, ko Apelācijas padome kā vienīgo ņēma vērā, nevar pierādīt Apelācijas padomes pieļautās kļūdas, jo tā nav apturējusi attiecīgos procesus, konkrētas ietekmes neesamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. septembris, “BADTORO”, T‑386/15, EU:T:2017:632, 32. punkts).
82 Runājot par apstrīdēto divpadsmito lēmumu, kas aplūkots lietā T‑96/19, tas, ka šajā lēmumā apzīmējumu salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, kas nav divas agrākās preču zīmes, kas ir spēkā neesamības atzīšanas procesa priekšmets, tomēr nenozīmē, ka Apelācijas padomes pieļautajai kļūdai attiecībā uz šajā lietā aplūkojamā procesa neapturēšanu nav konkrētas ietekmes. Proti, iepriekš 78. punktā ir konstatēts, ka no pašas šīs padomes apsvērumiem minētajā lēmumā izriet, ka otrs paralēlais process attiecībā uz pilnībā grafiskas preču zīmes “€$” reģistrāciju varēja ietekmēt tās vērtējumu. Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 31. punkta, minētā padome šajā apstrīdētajā lēmumā arī uzskatīja, ka, lai gan tā, veicot apzīmējumu salīdzinājumu, bija ņēmusi vērā citu agrāko preču zīmi, kas nebija tās, uz kurām attiecās paralēlie spēkā neesamības atzīšanas procesi, tomēr katrā ziņā bija ieteikts apturēt iebildumu procesu līdz brīdim, kad tiks pieņemts juridiski saistošs galīgais lēmums par spēkā neesamības atzīšanas procesā aplūkoto agrāko preču zīmju spēkā esamību.
83 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pirmais pamats un attiecīgajā gadījumā otrā pamata pirmā vai trešā daļa katrā lietā ir pamatota.
Par otrā pamata pārējām daļām, kā arī par trešo un ceturto pamatu katrā lietā
84 Tā kā jautājums par procedūru apturēšanu ir jāizskata pirms jautājuma par sajaukšanas iespējas esamību, apstrīdētie lēmumi ir jāatceļ, nepārbaudot pārējos pamatus vai daļas.
Par tiesāšanās izdevumiem
85 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
86 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. un 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai.
87 Prasītāja ir lūgusi piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus procesā EUIPO.
88 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Iebildumu nodaļā. Līdz ar to prasītājas prasījumi nevar tikt apmierināti, ciktāl tie attiecas uz izdevumiem saistībā ar procesu Iebildumu nodaļā.
89 Līdz ar to, tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājai tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.
90 Šīs lietas apstākļos ir jānolemj, ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā pati.
91 Attiecībā uz lūgumu piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē, tai, ņemot vērā šo spriedumu, būs jālemj par izdevumiem saistībā ar šo procesu.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Lietas T‑84/19 un no T‑88/19 līdz T‑98/19 apvienot sprieduma taisīšanai.
2) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 7. decembra lēmumus lietās R 1062/2018‑2, R 1059/2018‑2, R 1058/2018‑2, R 1057/2018‑2, R 1056/2018‑2, R 1060/2018‑2, R 1055/2018‑2, R 1054/2018‑2, R 1053/2018‑2, R 986/2018‑2, R 1063/2018‑2 un R 1064/2018‑2.
3) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Cinkciarz.pl sp. z o.o. tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.
4) MasterCard International, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā pati.
Svenningsen | Barents | Mac Eochaidh |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2020. gada 28. maijā.
[Paraksti]