PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 10. novembrī

Lieta T‑180/08 P

Giuseppe Tiralongo

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Līguma uz noteiktu laiku nepagarināšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Kaitējuma cēlonis – Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 6. marta rīkojumu lietā F‑55/07 Tiralongo/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Guiseppe Tiralongo sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmstiesas procedūra – Atšķirīga procedūra nelabvēlīga akta gadījumā un tādā gadījumā, kad šāda akta nav

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Pamati

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība un nediskriminācija – Pārkāpums

1.      Pirmstiesas procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai kaitējumu, kuru tiek lūgts atlīdzināt, izraisīja nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē vai administrācijas rīcība, kas nav lēmums. Pirmajā gadījumā attiecīgajai personai noteiktajā termiņā ir jāiesniedz iecēlējinstitūcijai sūdzība par konkrēto aktu. Savukārt otrajā gadījumā administratīvajam procesam ir jāsākas ar lūgumu atlīdzināt kaitējumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, un vajadzības gadījumā tam seko sūdzība par lēmumu, ar kuru šo lūgumu noraida.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai kaitējumu, kuru tiek lūgts atlīdzināt, izraisījis nelabvēlīgs akts vai administrācijas rīcība, kas nav lēmums, ir nepieciešams pārbaudīt, vai ir ievērota pirmstiesas procedūra un Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētie termiņi, tātad – vai prasība ir pieņemama. Tā kā šie noteikumi ir absolūti, šāda kvalifikācija ir tikai Kopienu tiesas kompetencē un tai šajā ziņā nav jāievēro lietas dalībnieku sniegtā kvalifikācija.

Būtībā nav pieļaujams, ka, formulējot prasības pieteikumu tādā veidā, lai izvairītos apgalvot, ka kaitējums izriet no konkrētiem nelabvēlīgiem aktiem, indivīds var apiet noteikumu attiecībā uz Civildienesta noteikumos paredzēto termiņu piemērošanu.

(skat. 24. un 25. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1975. gada 22. oktobris, 9/75 Meyer‑Burckhardt/Komisija, Recueil, 1171. lpp., 10. un 11. punkts; 1981. gada 19. novembris, 106/80 Fournier/Komisija, Recueil, 2759. lpp., 15.–18. punkts; 1987. gada 7. oktobris, 401/85 Schina/Komisija, Recueil, 3911. lpp., 9. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 25. februāris, T‑64/91 Marcato/Komisija, Recueil, II‑243. lpp., 32. un 33. punkts; 1992. gada 8. oktobris, T‑84/91 Meskens/Parlaments, Recueil, II‑2335. lpp., 33. punkts; 1994. gada 1. decembris, T‑79/92 Ditterich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑289. un II‑907. lpp., 40. punkts; 1997. gada 6. novembris, T‑15/96 Liao/Padome, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑897. lpp., 27. punkts; 1998. gada 24. marts, T‑181/97 Meyer u.c./Tiesa, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑481. lpp., 22. punkts; 1999. gada 26. novembris, T‑253/97 Giegerich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑233. un II‑1177. lpp., 18. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑241/03 Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑111. un II‑A‑2‑517. lpp., 52. punkts; 2007. gada 11. decembris, Sack/Komisija, T‑66/05, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 35. punkts.

2.      Ir jānosaka atšķirība, no vienas puses, starp tādu administrācijas darbību, kas ir nelabvēlīgs akts vai arī administrācijas rīcību, kas nav lēmums, kuras rezultātā radies kaitējums un kura iespējams ir prettiesiska un, no otras puses, pašu minēto prettiesiskumu. Iespējamie piemērojamo noteikumu vai vispārīgo tiesību principu pārkāpumi rada pietiekami daudz prettiesiskus iemeslus, kas administrācijas aktus vai rīcību varētu padarīt par spēka neesošiem, bet šie pārkāpumi paši par sevi nav darbība.

Tā kā netiek apstrīdēts, ka vēstule, kurā noteikts datums, kurā beidzas darbinieka līgums, ir nelabvēlīgs akts, nevar uzskatīt, ka, atbildot uz darbinieka vēstulēm, kurās tiek aicināts atgriezties pie šī lēmuma, administrācija ir pieļāvusi rīcību, kas nav lēmums un katra no administrācijas apstiprinošajām vēstulēm ir tikai kā komponents. Šāda interpretācija ļautu attiecīgajai personai apiet nelabvēlīgo aktu apstrīdēšanai paredzētos termiņus ar prasības atcelt tiesību aktu palīdzību vai ar prasības par zaudējumu atlīdzību palīdzību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā, aicinot administrāciju atgriezties pie nelabvēlīgā lēmuma vairākas reizes. Patiesībā judikatūrā ietvertā atsauce uz “rīcību” neliecina par to, ka tai ir jābūt Kopienu iestādes secīgai darbībai, bet norāda vienīgi uz to, ka ir atšķirība starp situāciju, kurā iestāde ir pieņēmusi nelabvēlīgu aktu, un tādu situāciju, kurā tā ir pieļāvusi rīcību, kas nav lēmums.

(skat. 27. un 38. punktu)

Tas, ka, lai secinātu, ka ir noticis tiesiskās paļāvības principa un nediskriminācijas principa pārkāpums, ir jākonstatē, ka pastāv vairāki administrācijas akti vai rīcības, neļauj šo iespējamo principu pārkāpumu uzskatīt par administrācijas rīcību. Būtībā tiesību principa pārkāpums, lai kāds tas arī nebūtu, pats par sevi nav ne administrācijas akts, ne arī administrācijas rīcība, kas nav lēmums, bet gan iemesls, kura dēļ akts vai rīcība ir prettiesiska.

(skat. 36. punktu)