VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2010. gada 19. maijā (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Mjanmu – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Juridiskais pamats, ko kopā veido EKL 60. un 301. pants – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā – Tiesības uz īpašumu – Samērīgums

Lieta T‑181/08

Pye Phyo Tay Za, ar dzīvesvietu Jangonā [Yangon] (Mjanma), ko pārstāv D. Andersons [D. Anderson], QC, M. Lestere [M. Lester], barrister, un Dž. Martins [G. Martin], solicitor,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv M. Bišops [M. Bishop] un E. Finegana [E. Finnegan], pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko sākotnēji pārstāvēja S. Behzadi‑Spensere [S. Behzadi‑Spencer], pārstāve, pēc tam I. Rao [I. Rao], pārstāve, kurai palīdz D. Bērds [D. Beard], barrister,

un

Eiropas Komisija, ko pārstāv A. Bordess [A. Bordes], P. Ālto [P. Aalto] un S. Bēlerte [S. Boelaert], pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību atcelt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (OV L 66, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl prasītāja vārds ir iekļauts to personu, organizāciju un apvienību sarakstā, kurām ir piemērojama šī regula.

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro], tiesneši N. Vāls [N. Wahl] un A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents),

sekretāre K. Kanca [C. Kantza], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 8. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Pret Mjanmas Savienību 1996. gada 28. oktobrī tika noteikti vairāki ierobežojoši pasākumi, piemērojot Kopējo nostāju 96/635/KĀDP pret Birmu/Mjanmu (OV L 287, 1. lpp.), kuru Padome pieņēma, pamatojoties uz [LES 12.] pantu, tās termiņš vēlāk tika pagarināts un tā pēdējo reizi tika grozīta ar 2000. gada 26. aprīļa Kopējo nostāju 2000/346/KĀDP (OV L 122, 1. lpp.), pirms tā tika atcelta un aizstāta ar 2003. gada 28. aprīļa Kopējo nostāju 2003/297/KĀDP pret Birmu/Mjanmu (OV L 106, 36. lpp.), kura bija piemērojama līdz 2004. gada 29. aprīlim. Ierobežojošos pasākumus, kuri tika veikti saskaņā ar Kopējo nostāju 2003/297, Eiropas Savienības Padome atstāja spēkā 2004. gada 26. aprīļa Kopējā nostājā 2004/423/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (OV L 125, 61. lpp.), tie tika pastiprināti ar Padomes 2004. gada 25. oktobra Kopējo nostāju 2004/730/KĀDP par papildu ierobežojošiem pasākumiem pret Birmu/Mjanmu, ar kuru tiek grozīta Kopējā nostāja 2004/423 (OV L 323, 17. lpp.), un grozīti ar 2005. gada 21. februāra Kopējo nostāju 2005/149/KĀDP, ar kuru tiek grozīta Kopējā nostāja 2004/423 (OV L 49, 37. lpp.), kā arī pagarināti un grozīti ar Padomes 2005. gada 25. aprīļa Kopējo nostāju 2005/340/KĀDP, ar ko pagarina ierobežojošos pasākumus pret Birmu/Mjanmu un groza Kopējo nostāju 2004/423 (OV L 108, 88. lpp.).

2        Ņemot vērā politisko situāciju Mjanmā, Padome uzskatīja, ka ir pamatoti atstāt spēkā ierobežojošos pasākumus pret Mjanmas Savienību, un pieņēma 2006. gada 27. aprīļa Kopējo nostāju 2006/318/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (OV L 116, 77. lpp.). Īpaši tika aizliegta ieroču tirdzniecība un piegāde, kā arī tika aizliegts sniegt tehnisko palīdzību, finansējumu un finansiālo palīdzību saistībā ar militāru darbību, eksportēt iekārtas, ko var izmantot iekšējām represijām valstī. Tika arī noteikta Mjanmas Savienības valdības locekļu un visu ar tiem saistīto fizisko vai juridisko personu, uzņēmumu vai iestāžu fondu un saimniecisko resursu iesaldēšana, šiem valdības locekļiem un fiziskajām personām tika arī aizliegts ieceļot dalībvalstīs, kā arī tika aizliegts veikt finanšu aizdevumus vai kreditēt Mjanmas Savienības valsts īpašumā esošos uzņēmumus, kā arī iegūt vai pagarināt dalību šajos uzņēmumos.

3        Ņemot vērā, ka cilvēktiesību situācija Mjanmā neuzlabojās un nebija manāms, ka notiktu attīstība iekļaujošas demokrātijas izveidē, Kopējā nostājā 2006/318 paredzētie ierobežojošie pasākumi tika pagarināti līdz 2008. gada 30. aprīlim ar Padomes 2007. gada 23. aprīļa Kopējo nostāju 2007/248/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (OV L 107, 8. lpp.), ar kuru tika grozīts arī to personu, organizāciju un apvienību saraksts, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi.

4        Ņemot vērā smago situāciju Mjanmā, Padome uzskatīja, ka ir jāpastiprina spiediens uz militāro iekārtu, un pieņēma Padomes 2007. gada 19. novembra Kopējo nostāju 2007/750/KĀDP, ar kuru groza Kopējo nostāju 2006/318 (OV L 308, 1. lpp.). Tika veikti jauni ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret nozarēm, kuras ir saistītas ar mežizstrādi un kokrūpniecību, metāliem un derīgiem izrakteņiem, kā arī dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem.

5        Visi šie ierobežojošie pasākumi tika pagarināti līdz 2009. gada 30. aprīlim ar Padomes Kopējo nostāju 2008/349/KĀDP, ar kuru atjauno ierobežojošos pasākumus pret Birmu/Mjanmu (OV L 116, 57. lpp.), ar kuru arī tika grozīts to personu, organizāciju un apvienību saraksts, uz kurām attiecās šie ierobežojošie pasākumi.

6        Kopējās nostājas 2006/318, kura ir grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750, 5. pants attiecas uz naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tā 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.      Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir II pielikumā uzskaitītu [..] Mjanmas valdības locekļu un ar viņiem saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru [organizāciju un apvienību] īpašumā, valdījumā vai kontrolē.

2.      Līdzekļi vai saimnieciskie resursi ne tieši, ne netieši nav pieejami II pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām [organizācijām vai apvienībām] un tās no tiem negūst labumu.

3.      Kompetentā iestāde var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)      nepieciešami, lai nodrošinātu II pielikumā uzskaitīto personu un viņu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)      paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)      paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai maksai par pakalpojumu par iesaldēto līdzekļu vai iesaldēto saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu vai saglabāšanu;

d)      nepieciešami ārkārtas izdevumiem ar noteikumu, ka kompetentā iestāde pārējām kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka īpaša atļauja būtu jāpiešķir.”

7        Kopējās nostājas 2006/318, kas grozīta ar Kopējo nostāju 2008/349, II pielikuma J sadaļā “Personas, kuras gūst labumu no valdības ekonomikas politikas un citas ar valdības režīmu saistītas personas” ir ietverts prasītāja Pje Phjo Tai Za [Pye Phyo Tay Za] vārds, kurš ir saistīts ar personas informāciju “Tai Za dēls” (J1c), viņa tēva Tai Za vārds, kurš ir saistīts ar personas informāciju “Htoo Trading Co rīkotājdirektors; Htoo Construction Co.” (J1a), kā arī viņa tēva sievas vārds (J1b) un viņa vecāsmātes no tēva puses vārds (J1e).

8        Saskaņā ar Kopējās nostājas 2006/318 9. panta pirmo teikumu tā tiek pastāvīgi pārskatīta.

9        Lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki visās dalībvalstīs vienādi piemērotu kopējās nostājās, kuras ir ietvertas EK līguma piemērošanas jomā, paredzētos ierobežojošos pasākumus, Padome ir pieņēmusi tiesību aktus šo pasākumu īstenošanai attiecībā uz Eiropas Kopienu.

10      Tādējādi ar Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (OV L 66, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), tika īstenoti vairāki Kopējās nostājās 2006/318 un 2007/750 paredzētie ierobežojošie pasākumi. Šī regula, kuras juridiskais pamats ir EKL 60. un 301. pants, saskaņā ar tās 23. pantu stājās spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2008. gada 10. martā. Apstrīdētās regulas pielikumi, kuros ir ietverti to personu, organizāciju un apvienību saraksti, uz kuriem attiecas ierobežojošie pasākumi, tika grozīti ar Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 385/2008, ar ko groza Regulu Nr. 194/2008 (OV L 116, 5. lpp.).

11      Apstrīdētās regulas 11.–14. pants attiecas uz naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

12      Apstrīdētās regulas 11. pantā ir noteikts:

“1.      Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir atsevišķu [..] Mjanmas valdības locekļu un ar tiem saistītu fizisku vai juridisku personu, organizāciju vai struktūru [organizāciju vai apvienību], kuras uzskaitītas VI pielikumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2.      Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami VI pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, organizācijām vai struktūrām [organizācijām vai apvienībām] vai izmantošanai to interesēs.

[..]”

13      Saskaņā ar apstrīdētās regulas 13. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, drīkst atļaut atbrīvot atsevišķus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskus resursus vai padarīt tos pieejamus, ja tās iepriekš pārliecinājušās, ka šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

“a)      vajadzīgi, lai segtu VI pielikumā minēto personu un viņu apgādājamo ģimenes locekļu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)      paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)      paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu pastāvīgu parastu turēšanu vai glabāšanu;

d)      vajadzīgi ārkārtas izdevumiem ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi visām dalībvalstīm un Komisijai apsvērumus, kāpēc tā uzskata par vajadzīgu piešķirt īpašu atļauju.”

14      Apstrīdētās regulas VI pielikuma, kurš grozīts ar Regulu Nr. 385/2008, nosaukums ir “Regulas 11. pantā minēto [..] Mjanmas valdības locekļu un ar tiem saistītu personu, organizāciju un struktūru [organizāciju un apvienību] saraksts”.

15      Apstrīdētās regulas VI pielikuma J sadaļā “Personas, kuras gūst labumu no valdības politikas”, kura grozīta ar Regulu Nr. 385/2008, ir ietverts prasītāja vārds, kurš ir saistīts ar personas informāciju “Tai Za dēls” (J1c), viņa tēva Tai Za vārds, kurš ir saistīts ar personas informāciju “Htoo Tradinc Co. rīkotājdirektors” (J1a), kā arī viņa tēva sievas vārds (J1b) un vecāsmātes no tēva puses vārds (J1e).

16      Attiecībā uz noteikumiem par apstrīdētās regulas VI pielikumā ietvertās informācijas sniegšanu minētās regulas 18. panta 2. punktā ir paredzēts publicēt paziņojumu.

17      Paziņojums personām un organizācijām, kuras ir iekļautas sarakstos, kas minēti Regulas Nr. 194/2008 7., 11. un 15. pantā (OV C 65, 12. lpp.), tika publicēts 2008. gada 11. martā.

18      Šajā paziņojumā Padome norāda, ka apstrīdētās regulas VI pielikumā uzskaitītās personas un organizācijas ir:

“a)      [..] Mjanmas valdības atsevišķi locekļi vai

b)      ar tiem saistītas fiziskas vai juridiskas personas, iestādes vai organizācijas.”

19      Padome turklāt norāda, ka apstrīdētajā regulā ir paredzēts “iesaldēt visus VI pielikumā uzskaitītajām personām, grupām un organizācijām piederošos līdzekļus, finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus un aizliegt tieši vai netieši nodot to rīcībā līdzekļus, finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus”.

20      Turklāt Padome vērš attiecīgo personu un organizāciju uzmanību uz iespēju attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegt lūgumu atļaujas saņemšanai izmantot iesaldētos līdzekļus, lai segtu pamatizdevumus vai veiktu atsevišķus maksājumus saskaņā ar apstrīdētās regulas 13. pantu.

21      Padome turklāt atgādina attiecīgajām personām un organizācijām, ka tās jebkurā brīdī var iesniegt Padomei pieprasījumu, kam pievienota pamatojoša dokumentācija, pārskatīt lēmumu par to vārdu iekļaušanu un saglabāšanu iepriekš minētajos sarakstos, un ka šie pieprasījumi tiks izskatīti pēc to saņemšanas.

22      Tāpat Padome precizē, ka tā saskaņā ar Kopējās nostājas 2006/318 9. pantu pastāvīgi pārskata sarakstus.

23      Visbeidzot, Padome norāda uz iespēju apstrīdēt tās lēmumu Vispārējā tiesā.

24      Prasītājam Padomes veiktie ierobežojošie pasākumi pirmo reizi tika piemēroti 2003. gada 22. decembra Lēmumā 2003/907/KĀDP, ar ko īsteno Kopējo nostāju 2003/297 (OV L 340, 81. lpp.), un Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 2297/2003, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2000, ar ko aizliedz pārdot, piegādāt Birmai/Mjanmai un eksportēt uz turieni iekārtas, kuras varētu izmantot iekšējai apspiešanai vai terorismam, un iesaldē tādu konkrētu personu līdzekļus, kuras minētajā valstī ir saistītas ar svarīgām valsts funkcijām (OV L 340, 81. lpp.). Saskaņā ar Lēmuma 2003/907 2. pantu tas stājās spēkā tā pieņemšanas dienā. Regula Nr. 2297/2003 stājās spēkā 2003. gada decembrī.

25      Sākot no šiem datumiem, prasītājam nepārtraukti tika piemēroti pret Mjanmas Savienību ieviestie ierobežojošie pasākumi.

26      Ar 2008. gada 15. maija vēstuli prasītājs lūdza Padomei nodot tā rīcībā faktiskos elementus, kas pamato viņa vārda iekļaušanu apstrīdētās regulas VI pielikumā ietvertajā sarakstā, un svītrot viņa vārdu no šī saraksta. Padome atbildēja ar 2008. gada 26. jūnija vēstuli.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

27      Ar prasības pieteikumu, kurš Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā tika iesniegts 2008. gada 16. maijā, prasītājs uzsāka šo tiesvedību.

28      Ar dokumentiem, kuri Pirmās instances tiesas kancelejā tika iesniegti attiecīgi 2008. gada 11. un 20. augustā, Eiropas Kopienu Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste lūdza iestāties šajā tiesvedībā Padomes apsvērumu atbalstam. Uzklausot lietas dalībniekus, šie lūgumi tika apmierināti ar Pirmās instances tiesas astotās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 5. novembra rīkojumu.

29      Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste savus iestāšanās rakstus iesniedza attiecīgi 2008. gada 18. un 19. decembrī. Ar dokumentu, kurš Pirmās instances tiesas kancelejā tika iesniegts 2009. gada 23. februārī, prasītājs iesniedza savus apsvērumus par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes iestāšanās rakstu.

30      Saskaņā ar tiesneša referenta ziņojumu Pirmās instances tiesa (astotā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un tās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto organizatorisko procedūras pasākumu ietvaros lūdza Padomei iesniegt 2008. gada 26. jūnija vēstuli. Padome šo lūgumu izpildīja 2009. gada 25. maijā.

31      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2009. gada 8. jūlija tiesas sēdē.

32      Prasības pieteikumā prasītājs lūdz Pirmās instances tiesu:

–        atcelt apstrīdēto regulu pilnībā vai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz viņu;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

33      Tiesas sēdē prasītājs lūdza atļaut pielāgot viņa prasījumu pirmo daļu, ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. aprīļa Regulu (EK) Nr. 353/2009, ar ko groza Regulu Nr. 194/2008 (OV L 108, 20. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to tiek aizstāts apstrīdētās regulas VI pielikums, kurš attiecas uz viņu, un pārējie lietas dalībnieki pret šo lūgumu neiebilda. Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītājs norādīja, tas viņš vairs nelūdz, kā tas tika prasīts prasības pieteikumā, atcelt apstrīdēto regulu pilnībā, bet vienīgi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz viņu. Šis prasītāja lūgums, citu lietas dalībnieku piekrišana un paziņojums tika fiksēti tiesas sēdes protokolā.

34      Padome lūdz Vispārējo tiesu:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

35      Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt.

36      Komisija lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt un piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par procesuālajām sekām, kas izriet no grozījumiem, kuri apstrīdētās regulas VI pielikumā ir veikti ar Regulu Nr. 353/2009

37      Pēc tam, kad Padome 2009. gada 27. aprīlī pieņēma Kopējo nostāju 2009/351/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu (OV L 108, 54. lpp.), ar kuru tika grozīts Kopējās nostājas 2006/318 II pielikums, pēc tam, kad šis prasības pieteikums jau bija iesniegts, ar Regulu Nr. 353/2009 tika grozīts apstrīdētās regulas VI pielikums. Tiesas sēdē prasītājs lūdza ļaut pielāgot viņa prasījumu pirmo daļu, ņemot vērā, ka ir pieņemta Regula Nr. 353/2009, tiktāl, ciktāl ar to tiek aizstāts apstrīdētās regulas VI pielikums, kurš attiecas uz viņu.

38      Šajā sakarā ir jānorāda, ka šis prasītāja lūgums negroza viņa prasības pieteikumā ietvertos prasījumus atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz viņu. Pašreizējā lieta ir jānošķir no lietas, kurā tika pasludināts Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑256/07 People’s Mojahedin Organization of Iran/Padome (Krājums, II‑3019. lpp., 45.–48. punkts), uz kuru prasītājs atsaucās tiesas sēdē. Šajā lietā sākotnēji apstrīdētais lēmums tiesvedības laikā tika atcelts un aizstāts ar citu lēmumu. Šajā gadījumā apstrīdētā regula, kuru sākotnēji apstrīdēja prasītājs, netika atcelta laikā kopš prasības pieteikuma iesniegšanas. Aizstāts tika vienīgi apstrīdētās regulas VI pielikums, nemainot norādes, kuras attiecas uz prasītāju. Dati, kuri attiecas uz prasītāju, kuri bija iekļauti apstrīdētās regulas VI pielikumā, pirms tā tika grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, tika identiski pārņemti apstrīdētās regulas VI pielikumā ar grozījumiem. Līdz ar to tas ir tas pats tiesību akts, kurš joprojām ir prasības priekšmets.

39      Tā kā tas, ka Komisija ir pieņēmusi Regulu Nr. 353/2009 tiesvedības laikā, ir faktisks apstāklis, kurš ir kļuvis zināms iztiesāšanas laikā, prasītājs, pamatojoties uz Reglamenta 48. panta 2. punktu, var pamatus, kas ir viņa prasības pamatā, pamatot ar šo apstākli.

40      Katrā ziņā ir jānorāda, ka, pat ja apstrīdētā regula tiesvedības laikā tika aizstāta ar regulu, kurai ir tāds pats priekšmets, quad non, prasītājam būtu jāļauj pielāgot savus prasījumus un pamatus (šajā ziņā skat. iepriekš 38. punktā minēto spriedumu lietā People’s Mojahedin Organization of Iran/Padome, 45.–48. punkts un tajos minētā judikatūra).

41      Tādējādi ir jāuzskata, ka šajā gadījumā prasības mērķis ir atcelt apstrīdēto regulu, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

2.     Par lietas būtību

42      Savu prasījumu pirmās daļas pamatojumam prasītājs vispirms norāda, ka apstrīdētajai regulai nav juridiskā pamata. Otrkārt, viņš uzskata, ka Padome nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu, kurš tai izriet attiecībā uz apstrīdēto regulu. Turklāt prasītājs uzskata, ka Padome ir pārkāpusi viņa pamattiesības un samērīguma principu. Replikā prasītājs atsaucas arī uz tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, īpaši nevainīguma prezumpcijas principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

 Par pamatu par apstrīdētās regulas juridiskā pamata neesamību

 Lietas dalībnieku argumenti

43      Prasītājs norāda, ka Kopiena un tās iestādes var darboties vienīgi to pilnvaru ietvaros, kuras tām izriet no EK līguma. Prasītājs uzskata, ka EKL 60. un 301. pants nav pienācīgs juridiskais pamats apstrīdētajai regulai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju.

44      Prasītājs uzskata, ka Kopienai nav nekādu tiešu pilnvaru noteikt ierobežojumus kapitāla un maksājumu apritei. EKL 60. un 301. pants esot īpaši noteikumi, ciktāl tie tieši attiecoties uz situācijām, kādās varot tikt pierādīts, ka Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai īstenotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas ieviešanu.

45      Prasītājs piebilst, ka EKL 60. un 301. pants Kopienai piešķir kompetenci veikt ierobežojošus pasākumus pret personām un organizācijām, kas ir saistītas ar organizācijām vai personām, kuras patiesi kontrolē trešās valsts pārvaldes aparātu un kuras tām sniedz ekonomisku atbalstu. Turpretī šīs tiesību normas neļaujot noteikt ierobežojošus pasākumus, ja nav pietiekamas saiknes starp attiecīgo personu vai organizāciju un teritoriju vai režīmu, ar kuru tiek pārvaldīta trešā valsts. Esot nepieciešams, lai būtu cieša saikne starp attiecīgo personu un šo valsti pārvaldošo režīmu.

46      Prasītājs norāda, ka viņš nav nedz Mjanmas valdības loceklis, nedz ar to saistīta persona. Viņš norāda, ka negūst nekādu labumu no minētās valdības administrācijas un nerada šķēršļus valsts izlīgumam, cilvēktiesību ievērošanai un demokratizācijas procesam Mjanmā. Prasītājs piebilst, ka viņam nav pietiekamas saiknes ar Mjanmas militāro režīmu. Viņš precizē, ka ir students un ka viņš nekad nav ticis iesaistīts minētajā militārajā režīmā vai jebkādā veidā ar to saistīts.

47      Savā 2008. gada 3. septembra spriedumā apvienotajās lietās C‑402/05 P un C‑415/05 P Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija (Krājums, I‑6351. lpp.; turpmāk tekstā – “spriedums lietā Kadi”) Tiesa esot pamatoti noteikusi, ka EKL 60. un 301. pants nerada pilnvaras iestādēm iesaldēt personu līdzekļus, ja nav nekādas saiknes ar režīmu, ar kuru tiek pārvaldīta trešā valsts. Ierobežojošu pasākumu noteikšana personām trešās valstīs esot atļauta vienīgi tad, ja šīs personas ir šīs valsts vadītāji, ir saistīti ar šiem vadītājiem vai atrodas to kontrolē. Turklāt nepietiekot ar to, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi attiecas uz personām vai organizācijām, kuras atrodas trešā valstī vai citā veidā ir ar to saistītas.

48      Fakts, ka prasītājs ir tādas personas dēls, kuru Padome uzskata kā labuma guvēju no Mjanmas militārā režīma, tam nerada nepieciešamo saikni ar šo režīmu. Turklāt apstāklis, ka viņš divus gadus bija akcionārs divās no viņa tēva sabiedrībām Singapūrā, nepierādot, ka viņš būtu guvis labumu no jebkāda veida priekšrocībām, kuras viņa tēva sabiedrības esot guvušas no Mjanmas militārā režīma. Ne viņš, ne viņa tēvs neesot guvuši labumu no minētā režīma.

49      Prasītājs apstrīd arī ierobežojošo pasākumu, kuri ir noteikti saskaņā ar EKL 60. un 301. pantu, steidzamo un nepieciešamo raksturu. Viņš norāda, ka šo tiesību normu izpratnē nebūtu iespējams uzskatīt par “steidzamiem pasākumiem” ierobežojošus pasākumus, kuri ir piemēroti personai, vienīgi pamatojoties uz to, ka viņa tieši vai netieši var gūt labumu no priekšrocībām, kuras, iespējams, ir ieguvušas šīs personas tēva sabiedrības. Prasītājs uzskata, ka finansiālo sankciju noteikšana pieprasa, lai tās būtu nepieciešamas ne tikai, ņemot vērā vispārējo situāciju valstī, bet arī, veicot personas, uz kuru attiecas attiecīgie ierobežojošie pasākumi, īpašās situācijas izpēti (Pirmās instances tiesas 2007. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑362/04 Minin/Komisija, Krājums, II‑2003. lpp., 72.–74. punkts).

50      Visbeidzot prasītājs uzskata, ka EKL 60. un 301. pantu nevarot interpretēt plaši, pretējā gadījumā tiktu apdraudēts nodalījums starp ES līguma pirmo un otro pīlāru un netiktu ievērots noteikums, saskaņā ar kuru pārnacionālu iestāžu pilnvaras noteikt sankcijas personām ir jāinterpretē šauri.

51      Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, apstrīd prasītāja argumentāciju.

 Vispārējās tiesas vērtējums

52      Pirmā pamata ietvaros prasītājs apstrīd to, ka EKL 60. un 301. pants ir pietiekams juridiskais pamats, lai pieņemtu apstrīdēto regulu. Būtībā prasītājs norāda, ka šīs tiesību normas ir jāinterpretē šauri, tādējādi tās nevarot izmantot, lai veiktu ierobežojošus pasākumus, kuri ir piemērojami personām, kurām nav saiknes ar Mjanmas militāro režīmu. Prasītājs uzskata, ka apstāklis, ka viņš ir sava tēva dēls, pats var sevi nevarot pamatot nepieciešamo saikni ar šo režīmu saskaņā ar EKL 60. un 301. pantu. Turklāt viņa līdzekļu iesaldēšana neesot “steidzams pasākums” šo pantu izpratnē.

53      Jāatgādina, ka saskaņā ar [Tiesas] pastāvīgo judikatūru akta juridiskā pamata izvēle, ko veic iestāde, ir jāpamato ar objektīviem elementiem, kurus Tiesa var pārbaudīt, tostarp ar akta mērķi un saturu (skat. Tiesas 2007. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑440/05 Komisija/Padome, Krājums, I‑9097. lpp., 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

54      Jānorāda arī, ka, pamatojoties uz EKL 60. panta 1. punktu, Padome saskaņā ar EKL 301. pantā paredzēto procedūru saistībā ar attiecīgajām trešām valstīm var veikt steidzamus vajadzīgus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti un maksājumiem. EKL 301. pantā ir tieši paredzēta iespēja Kopienas rīcībai, kuras mērķis ir pilnībā vai daļēji izbeigt vai samazināt ekonomiskās attiecības ar vienu vai vairākām trešām valstīm.

55      Attiecīgi, kā izriet no EKL 60. un 301. panta redakcijas, steidzamie pasākumi, kuri tiek veikti, pamatojoties uz minētajām tiesību normām, ir jāveic pret trešo valsti.

56      Pirmkārt, tādējādi ir jāizvērtē, vai pasākums, kura ietvaros tiek iesaldēti prasītāja līdzekļi un saimnieciskie resursi, pamatojoties uz apstrīdēto regulu, ir pasākums, kurš ir veikts pret trešo valsti.

57      Pirmkārt, ir jākonstatē, ka apstrīdētās regulas mērķis ir atjaunot un stiprināt ierobežojošos pasākumus pret Mjanmas Savienību. No apstrīdētās regulas preambulas 6. apsvēruma izriet, ka vairāk nekā desmit gadu ilgā laikposmā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas Padome un starptautiskās sabiedrības locekļi nepārtraukti ir nosodījuši Mjanmas militārā režīma darbību, īpaši pamattiesību ierobežojumus, un ka, ņemot vērā smagos un atkārtotos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri ar šo režīmu ir pastrādāti ilgtermiņā, Padomes veikto ierobežojošo pasākumu mērķis esot veicināt pamattiesību ievērošanu un tādējādi tie ir paredzēti sabiedrības ētikas principu aizsardzībai.

58      Attiecīgi apstrīdētā regula vispārējā veidā ir skaidri vērsta pret trešo valsti, proti, Mjanmas Savienību.

59      Šajā sakarā ir jānorāda, ka šī lieta ir jānošķir no lietas, kurā tika pasludināts iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi. Ierobežojošie pasākumi, kuri tika paredzēti regulā, kura bija lietas Kadi priekšmets, proti, Padomes 2002. gada 27. maija Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas [kuras] saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 9. lpp.), kuri ir vērsti tieši pret Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu, kā arī personām, kuras ar to ir saistītas, un kuri tādējādi tika veikti, nepastāvot nekādai saiknei ar režīmu, ar kuru tiek pārvaldīta trešā valsts, paši par sevi neietilpst EKL 60. un 301. panta piemērošanas jomā (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 167. punkts).

60      Otrkārt, ir jānorāda, ka, lai tie atbilstu EKL 60. un 301. panta prasībām, ierobežojošajiem pasākumiem, kuri attiecas tieši uz prasītāju, proti, viņa naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai, ir jābūt ierobežojošiem pasākumiem, kuri ir veikti pret trešo valsti.

61      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru trešās valsts jēdziens EKL 60. un 301. panta izpratnē var iekļaut šādu valstu vadītājus, kā arī personas un organizācijas, kas ir saistītas ar šiem vadītājiem vai ko tie tieši vai netieši kontrolē (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 166. punkts). Lai persona varētu tikt kvalificēta kā saistīta ar trešās valsts vadītājiem, ir jābūt pietiekamai saiknei starp attiecīgo indivīdu un attiecīgo režīmu.

62      Prasītājs ir iekļauts apstrīdētās regulas VI pielikuma sarakstā, kurš ir grozīts ar Regulu Nr. 353/2009, kurā ir ietverti Mjanmas valdības locekļu vārdi, kā arī to personu, organizāciju un iestāžu vārdi, kuri ir saistīti ar šīm personām. Nav strīda, ka prasītājs nav Mjanmas valdības loceklis. Līdz ar to Padome viņu minētajā sarakstā iekļāva kā personu, kura ir saistīta ar šo valdību.

63      No tā izriet, ka saskaņā ar šī sprieduma 61. punktā minēto judikatūru ir jāpārbauda, vai ir pietiekama saikne starp prasītāju un Mjanmas vadītājiem.

64      Šajā gadījumā prasītāja vārds ir ietverts apstrīdētās regulas, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikuma J sadaļā to personu vidū, kuras gūst labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas, un citu ar valdības režīmu saistītu personu vidū. Viņš tiek norādīts kā Tai Za dēls, kura vārds arī ir šajā sadaļā un kurš tiek norādīts kā Htoo Trading Co. un Htoo Construction Co. uzņēmumu rīkotājdirektors.

65      Jānorāda, ka Padome apstrīdētās regulas pamatojumā neuzskata, ka prasītājam būtu tieša saikne ar Mjanmas valdību. Padome norāda, ka prasītājs ir saistīts ar šo režīmu, jo pastāv netieša saikne starp viņu un šo režīmu. No apstrīdētās regulas izriet, ka šo saikni starp prasītāju un attiecīgo režīmu rada amats, kuru ieņem viņa tēvs, – uzņēmumu Htoo Trading Co. un Htoo Construction Co. rīkotājdirektors, no kura prasītājs, iespējams, gūst labumu.

66      Jākonstatē arī, ka Padome pamatoti ir uzskatījusi, ka Mjanmas militārā režīma svarīgu uzņēmumu vadītāji, kā prasītāja tēvs, proti, Htoo Trading Co. un Htoo Construction Co. uzņēmumu rīkotājdirektors, var tikt atzīti par personām, kuras ir saistītas ar šo režīmu. Minētie uzņēmumi nevarētu veikt komercdarbību Mjanmā, neizmantojot minētā režīma priekšrocības. Šo uzņēmumu vadītāji sava amata dēļ gūst labumu no šīs valsts ekonomikas politikas. Attiecīgi pastāv cieša saikne starp šo uzņēmumu vadītājiem un militāro režīmu.

67      Attiecībā uz šo vadītāju ģimenes locekļiem var prezumēt, ka viņi gūst labumu no šo vadītāju ieņemtā amata, tādējādi nekas neliedz secināt, ka arī viņi gūst labumu no valdības ekonomikas politikas.

68      Tomēr prezumpcija, saskaņā ar kuru trešās valsts svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi arī gūst labumu no šīs valsts valdības ekonomikas politikas, var tikt noraidīta, ja prasītājs spēj pierādīt, ka viņam nav ciešas saiknes ar vadītāju, kurš ir viņa ģimenes daļa.

69      Šajā sakarā ir jānorāda, ka prasītājs nav pierādījis, ka viņš nebūtu saistīts ar savu tēvu, līdz ar to viņa tēva kā svarīgu uzņēmumu vadītāja amats viņam vairs neļautu gūt labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas. Protams, ka tiesas sēdē prasītājs apliecināja, ka viņš kopš 13 gadu vecuma dzīvo Singapūrā kopā ar savu māti, ka viņš nekad nav strādājis sava tēva labā un viņam nav nevienas akcijas Mjanmas sabiedrībās. Tomēr viņš nav precizējis savu līdzekļu izcelsmi, kuri viņam ļāva kļūt par akcionāru divās viņa tēva laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam Singapūrā dibinātās sabiedrībās.

70      Turklāt saskaņā ar EKL 301. pantu ar Kopienas rīcību var pat pilnībā izbeigt ekonomiskās attiecības ar trešo valsti. Padome tādējādi varētu veikt steidzamus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti un maksājumiem, lai īstenotu šādu darbību saskaņā ar EKL 60. pantu. Vispārējs tirdzniecības embargo pret trešo valsti attiektos uz visām personām Mjanmā, ne tikai uz tām, kuras gūst labumu no Mjanmas militārā režīma ekonomikas politikas viņu personiskās situācijas šajā valstī dēļ. Šajā gadījumā a fortiori ir jānolemj, ka ierobežojošie pasākumi, pamatojoties uz selektīvām un īpaši paredzētām sankcijām, kas attiecas uz noteiktām personu kategorijām, kuras Padome uzskata par saistītām ar attiecīgo režīmu, tostarp attiecīgās trešās valsts svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļiem, ietilpst EKL 60. un 301. panta piemērošanas jomā.

71      Šāda interpretācija arī atbilst humanitāriem apsvērumiem, kuri ir saistīti ar vispārējiem tirdzniecības embargo. Īpaši paredzētu sankciju radīšana, kas attiecas uz personām, kuras ir saistītas ar attiecīgo režīmu, vispārēja tirdzniecības embargo vietā varētu mazināt attiecīgās valsts civiliedzīvotājiem radītās ciešanas.

72      Turklāt ir jānorāda, ka ģimenes locekļu iekļaušanu to personu kategorijās, kuras skar ierobežojošie pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, pamato efektivitātes apsvērumi. EKL 60. un 301. pants, kuros ir paredzēta Kopienas kompetence, lai noteiktu ierobežojošus ekonomiska rakstura pasākumus, lai īstenotu darbības, par kurām ir nolemts kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, ir netieša un pakārtota mērķa – padarīt iespējamu šādu pasākumu veikšanu ar efektīva Kopienas instrumenta izmantošanu – izpausme (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 226. punkts). Svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļu iekļaušana ļauj izvairīties no attiecīgo ierobežojošo pasākumu apiešanas, pārskaitot šo vadītāju naudas līdzekļus viņu ģimenes locekļiem.

73      Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka šajā gadījumā ir pietiekama saikne EKL 60. un 301. panta izpratnē starp prasītāju un Mjanmas militāro režīmu. Tādējādi var uzskatīt, ka ierobežojošie pasākumi, kuri attiecas tieši uz prasītāju, tika veikti pret trešo valsti.

74      Otrkārt, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka viņa naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana nav “steidzams pasākums” EKL 60. un 301. panta izpratnē, prasītājs atsaucas uz spriedumu lietā Minin/Komisija (minēts iepriekš 49. punktā, 72.–74. punkts), kurš attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem pret Libēriju un kuri attiecas tieši uz Čārlzu Teiloru un viņa sabiedrotajiem. Prasītājs uzskata, ka finansiālo sankciju noteikšana pieprasa, lai tās būtu nepieciešamas ne tikai, ņemot vērā vispārējo situāciju valstī, bet arī, veicot personas, uz kuru attiecas attiecīgie ierobežojošie pasākumi, īpašās situācijas izpēti.

75      Iepriekš 49. punktā minētajā spriedumā lietā Minin/Komisija Pirmās instance tiesa nav lēmusi par steidzamu pasākumu jēdzienu EKL 60. un 301. panta izpratnē. Tā vienīgi pārbaudīja, vai noteiktajām sankcijām ir pietiekama saikne ar attiecīgās valsts teritoriju vai šādas valsts valdošo režīmu, izvērtējot, vai šīs sankcijas attiecas uz Čārlza Teilora sabiedroto, lai arī šajā lietā aplūkotās regulas pieņemšanas brīdī, kuras mērķis patiešām bija pilnībā vai daļēji izbeigt vai samazināt ekonomiskās attiecības ar trešo valsti, viņam jau bija atņemtas Libērijas prezidenta pilnvaras.

76      Katrā ziņā attiecībā uz ierobežojošo pasākumu nepieciešamību un steidzamo raksturu ir jānorāda, ka Padome apstrīdēto regulu pieņēma, lai īstenotu Kopējo nostāju 2007/750 un Kopējo nostāju 2006/318.

77      Turklāt saskaņā ar judikatūru ir izveidota sasaiste starp Kopienas rīcībām, kuras paredz ekonomiska rakstura pasākumus atbilstoši EKL 60. un 301. pantam, un ES līguma mērķiem ārlietās, tostarp kopējā ārpolitikā un drošības politikā (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 197. punkts). EKL 60. un 301. pants ir tiesību normas, kurās ir tieši paredzēts, ka Kopienas rīcībai ir jābūt nepieciešamai, lai īstenotu mērķus, kurus Savienībai īpaši piešķir LES 2. pants, proti, īstenot kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

78      Attiecībā uz to ierobežojošo pasākumu nepieciešamo raksturu, kuri tika veikti pret Mjanmas Savienību un kuri konkrēti attiecas uz prasītāju, jāizvērtē arī, vai apstrīdētajā regulā paredzētie ierobežojošie pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams Kopējās nostājas 2006/318 un Kopējās nostājas 2007/750 īstenošanai.

79      Tomēr ir jākonstatē, ka ierobežojošie pasākumi, kuri tika veikti pret Mjanmas Savienību un kuri konkrēti attiecas uz prasītāju, attiecas uz šo kopējo nostāju īstenošanas jomu.

80      Ar apstrīdētās regulas 11. pantu tiek īstenots Kopējās nostājas 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750, 5. pants attiecībā uz naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Prasītāja vārds ir ietverts apstrīdētās regulas, kura grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikumā, uz kuru ir norādīts regulas 11. pantā (skat. šī sprieduma 12., 14. un 15. punktu). Šī norāde atbilst Kopējās nostājas 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2009/351, II pielikumam un Kopējās nostājas 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750, 5. pantam (skat. šī sprieduma 6. un 7. punktu).

81      Attiecībā uz ierobežojošo pasākumu, kuri veikti pret Mjanmas Savienību un kuri attiecas konkrēti uz prasītāju, steidzamo raksturu, prasītājs nenorāda nevienu elementu, ar ko to varētu apstrīdēt.

82      Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tādējādi ir jāsecina, ka ierobežojošie pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību un kuri konkrēti attiecas uz prasītāju, var tikt uzskatīti par steidzamiem pasākumiem EKL 60. un 301. panta izpratnē.

83      Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.

 Par pamatu par pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu

 Lietas dalībnieku argumenti

84      Prasītājs norāda, ka attiecībā uz pasākumu par līdzekļu iesaldēšanu Padomei tās sākotnējā lēmumā ir jāatsaucas uz katru informācijas elementu un katru dokumentu, ieskaitot jaunos dokumentus, kuru rezultātā ir pieņemts lēmums, faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem ir pamatots tās lēmums, un uz patiesiem un īpašiem iemesliem, kādēļ Padome uzskata, ka šis pasākums ir jāpiemēro attiecīgajam lietas dalībniekam.

85      Turklāt Padomei tās vēlāk pieņemtajos lēmumos par līdzekļu iesaldēšanas atstāšanu spēkā esot jāiekļauj elementi, kas pamato šo iesaldēšanu saistībā ar attiecīgo personu, un īpaši iemesli, kuru dēļ tā pēc atkārtotas izvērtēšanas uzskata, ka līdzekļu iesaldēšana saistībā ar šo personu joprojām ir pamatota.

86      Turklāt gadījumā, ja attiecīgajam lietas dalībniekam nebija iespējas tikt uzklausītam pirms sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanas, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanai esot vēl jo lielāka nozīme, jo tā esot vienīgā garantija, kas ļaujot ieinteresētajai personai lietderīgi atsaukties uz tās rīcībā esošiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma tiesiskuma apstrīdēšanai.

87      Visbeidzot, akta pamatojums ir jānosūta ieinteresētajai personai tajā pašā brīdī, kad tai tiek nosūtīts tai nelabvēlīgs akts, un pamatojuma trūkumu vai tā acīmredzamu nepietiekamību nevar novērst tas, ka ieinteresētā persona uzzina akta pamatojumu tiesvedības tiesā laikā, jo prasītāja rīcībā, lai iesniegtu savus pamatus pret šo pamatojumu, esot vienīgi replika, kas apdraudot tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un pušu vienlīdzības principu Savienības tiesās.

88      Prasītājs norāda, ka šajā gadījumā Padome apstrīdētajā regulā nav norādījusi nedz iemeslus, kādēļ viņa vārds ir norādīts minētas regulas VI pielikumā, nedz iemeslu, kādēļ viņš esot vai nu Mjanmas valdības loceklis, vai persona, kura ar to ir saistīta. Personas informācija “Tai Za dēls” nekādi nepalīdzot. Ar to vienīgi tiekot norādīts, ka prasītājs tiek identificēts tādēļ, ka viņa tēva vārds ir Tai Za. Turklāt Padome neesot precizējusi labuma veidu, kuru viņš vai viņa tēvs esot guvis no šīs valdības ekonomikas politikas.

89      Prasītājs uzskata, ka, ņemot vērā kontekstu, viņam esot bijis jānosūta īpaši skaidri un neatliekami iemesli, jo attiecīgajam pasākumam esot plēsonīgs raksturs un tas smagi apdraudot viņa pamattiesības. Turklāt nekas neļaujot secināt, ka viņš būtu pieļāvis kļūdu vai nepareizu rīcību, un nekas nevarot pamatot attiecīgo pasākumu ar iemesliem, kuri būtu saistīti ar valsts drošību vai terorismu. Turklāt prasītājs norāda, ka viņam nebija iespējas tikt uzklausītam, pirms Padome nebija veikusi attiecīgo pasākumu, tādējādi Padomes pamatojuma paziņošana esot bijis vienīgais līdzeklis, kas viņam ļautu izmantot viņa tiesības vērsties tiesā.

90      Prasītājs norāda, ka brīdī, kad ierobežojošie pasākumi, kuri tika veikti pret Mjanmas Savienību, uz viņu tika attiecināti pirmo reizi, viņam netika iesniegts nekāds pamatojums. Tāpat attiecībā uz vēlāk veiktiem pasākumiem viņam neesot paziņots nekāds pamatojums, kura dēļ Padome uzskatītu, ka joprojām būtu pamatoti atstāt spēkā viņa vārda iekļaušanu to personu sarakstā, kurš ir paredzēts apstrīdētās regulas VI pielikumā.

91      Prasītājs norāda, ka viņš neesot zinājis nedz par procedūru, kuras rezultātā viņa vārds tika iekļauts apstrīdētās regulas VI pielikumā norādīto personu sarakstā, nedz par faktiskajiem apstākļiem, kas bija šīs procedūras pamatā.

92      Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, prasītāja argumentāciju apstrīd.

 Vispārējās tiesas vērtējums

93      Jāatgādina, ka pienākums sniegt pamatojumu ir nozīmīga formalitāte, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kurš attiecas uz apstrīdētā tiesību akta likumību, un tam ir jāatbilst judikatūrā noteiktajām prasībām.

94      EKL 253. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgajā lēmumā mērķis ir nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai tiesību akts ir labi pamatots, vai arī tajā acīmredzami ir pieļautas kļūdas, kas ļauj apstrīdēt akta spēkā esamību tiesā un tiesai ļauj veikt kontroli pār šā akta likumību. Tādējādi pamatojums ieinteresētajai personai principā ir jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu. Pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresētā persona par lēmuma pamatojumu uzzina tiesā notiekošajā procesā. Ja ieinteresētajai personai nav tiesību tikt uzklausītai pirms sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu pieņemšanas, jāpiebilst, ka pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo būtiskāka, jo tā ir vienīgā garantija, vismaz pēc šī pasākuma veikšanas, kas ļauj ieinteresētajai personai lietderīgi izmantot tās rīcībā esošos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu minētā pasākuma likumību (skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑228/02 Organisation des Modjahedines du peuple d’Iran/Padome, Krājums, II‑4665. lpp.; turpmāk tekstā – “spriedums lietā OMPI”, 138.–140. punkts un tajos minētā judikatūra).

95      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamatojumam, kas prasīts EKL 253. pantā, jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un kontekstam, kādā tas ticis pieņemts. Tam skaidri un neapšaubāmi jānorāda tās iestādes argumentācija, kas pieņēma attiecīgo aktu, tādā veidā, kas ieinteresētajām personām sniegtu iespēju iepazīties ar veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai – veikt tiesiskuma pārbaudi. Pamatojuma prasība ir izvērtējama, vadoties no attiecīgās lietas apstākļiem, it īpaši no attiecīgā akta satura, izvirzīto pamatu būtības un interesēm saņemt paskaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu izskatīti visi atbilstošie faktiskie un tiesību apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums atbilst EKL 253. pantā noteiktajām prasībām, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu. Nelabvēlīgs akts ir pienācīgi pamatots, ja tas ir pieņemts ieinteresētajai personai zināmā kontekstā, kas tai ļauj saprast pasākuma, kurš ir veikts attiecībā uz viņu, apmēru (skat. iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā OMPI, 141. punkts un tajā minētā judikatūra).

96      Saskaņā ar šo judikatūru, ja tas nav pretrunā pārākiem apsvērumiem, kas ir saistīti ar Kopienas vai tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu, Padomei ir jāmin faktiskie un tiesību apstākļi, no kuriem ir atkarīgs tās pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kas tai likuši to veikt. Tādējādi šāda pasākuma pamatojumā ir jānorāda īpaši un konkrēti iemesli, kuru dēļ Padome uzskata, ka atbilstošais tiesiskais regulējums ir piemērojams ieinteresētajai personai (skat. iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā OMPI, 143. un 148. punkts un tajos minētā judikatūra).

97      Šajā gadījumā, pieņemot apstrīdēto regulu, Padome atjaunoja un stiprināja ierobežojošos pasākumus pret Mjanmas Savienību. Saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punktu iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir atsevišķu Mjanmas valdības locekļu un ar tiem saistītu fizisku vai juridisku personu, organizāciju vai apvienību, kuras uzskaitītas VI pielikumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami VI pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, organizācijām vai apvienībām.

98      Ņemot vērā iepriekš minēto, lai ievērotu pienākumu sniegt pamatojumu, Padomei tādējādi ir jānorāda iemesli, kuru dēļ tā uzskata, ka vispārējā veidā ierobežojošie pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, it īpaši pasākumi, kuri attiecas konkrēti uz prasītāju, ir vai joprojām paliek pamatoti.

99      Pirmkārt, attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, Padome vispārējā veidā apstrīdētās regulas preambulas 1. apsvērumā norāda uz tās bažām par to, ka Mjanmā nav virzības uz demokratizāciju un turpinās cilvēktiesību pārkāpumi, ņemot vērā šīs valsts politisko situāciju, kas turpinoties kopš brīža, kad Padome pirmo reizi noteica ierobežojošus pasākumus pret šo valsti.

100    Apstrīdētās regulas preambulas 2. apsvērumā Padome atgādina, ka ar Kopējo nostāju 2006/318 tādējādi noteica ierobežojošo pasākumu saglabāšanu pret Mjanmas militāro režīmu pret tiem, kas visvairāk iegūst no tās sliktās pārvaldes, un tiem, kas aktīvi traucē valsts apvienošanās procesu, cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju. Padome arī piebilst, ka šajā kopējā nostājā noteiktie ierobežojošie pasākumi ietver Mjanmas valdības locekļu un visu ar tiem saistīto fizisko vai juridisko personu, organizāciju vai apvienību līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

101    Apstrīdētās regulas preambulas 6. apsvērumā Padome norāda, ka vairāk nekā desmit gadus tā atkārtoti ir nosodījusi Mjanmas režīma īstenoto praksi. Tā piebilst, ka šajā apstrīdētajā regulā ietvertie ierobežojošie pasākumi ir būtiski, lai veicinātu pamattiesību ievērošanu un tādējādi kalpotu sabiedrības morāles aizsardzībai.

102    Tādējādi ir jāuzskata, ka Padome ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir veikusi un saglabājusi ierobežojošos pasākumus pret Mjanmas Savienību, un šajā jautājumā ir pienācīgi motivējusi apstrīdēto regulu.

103    Otrkārt, attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem, kuri attiecas konkrēti uz prasītāju, ir jānorāda, ka prasītājs zināja kontekstu, kādā šie pasākumi tika veikti. Ar apstrīdēto regulu tiek īstenota Kopējā nostāja 2006/318, kas grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750. Kopējās nostājas 2006/318 preambulas 3. un 4. apsvērumā skaidri ir norādīta Padomes argumentācija, lai veiktu un saglabātu ierobežojošos pasākumus, kuri konkrēti attiecas uz personām, kuras gūst labumu no Mjanmas valdības politikas, kā arī uz viņu ģimenēm, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī.

104    Šajā sakarā arī jāatgādina, ka ierobežojošie pasākumi, kuri tika veikti pret Mjanmas Savienību, prasītājam pirmo reizi tika piemēroti ar Regulu Nr. 2297/2003, kas stājās spēkā 2003. gada decembrī. Sākot no šīs dienas prasītājam nepārtraukti tika piemēroti attiecīgie ierobežojošie pasākumi. Padomes argumentācija, kādēļ tā paplašina attiecīgo ierobežojošo pasākumu piemērošanas jomu uz personām, kuras gūst labumu no režīma, ar kuru tiek pārvaldīta Mjanmas Savienība, politikas, un to ģimenēm, jau tika norādīta Padomes Kopējās nostājas 2003/297/KĀDP, kura tika īstenota ar minēto regulu, preambulas 3. apsvērumā.

105    Tādējādi apstrīdētās regulas mērķis vienīgi ir saglabāt minētos ierobežojošos pasākumus, kuri konkrēti attiecas uz prasītāju. Tā kā faktiskie un tiesību apstākļi, kuri pamatoja prasītāja vārda iekļaušanu to personu vidū, kuras gūst labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas, un citu ar to saistītu personu vidū, nav būtiski mainījušies, Padomei nebija pienākuma skaidri atkārtot iemeslus, kuru dēļ vairāki ierobežojoši pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, konkrēti attiecas uz prasītāju.

106    Katrā ziņā ir jāatgādina, ka prasītājs zināja iemeslus, kuru dēļ šādi ierobežojoši pasākumi to skāra tieši, jo viņš prasības pieteikuma 37. punktā norāda, ka var būt risks, ka viņa tēvs apiet līdzekļu iesaldēšanu, iespējams, pārskaitot naudas līdzekļus citiem viņa ģimenes locekļiem.

107    Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka Padome neesot precizējusi labuma veidu, kādu viņš vai viņa tēvs esot guvuši no Mjanmas valdības ekonomikas politikas, ir jānorāda, ka prasītāja tēva vārds Tai Za ir iekļauts apstrīdētās regulas, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikumā ietvertajā sarakstā kā uzņēmumu Htoo Trading Co. un Htoo Construction Co. rīkotājdirektors. Padome tādējādi apstrīdētajā regulā ir izveidojusi saikni starp prasītāja tēvu un viņa kā rīkotājdirektora amatu. Ņemot vērā šo saikni, Padome pietiekami tiesiski ir pamatojusi to labumu, kādu prasītāja tēvs ir guvis no šīs valdības ekonomikas politikas, veidu. Šis labums izriet no viņa kā rīkotājdirektora amata.

108    No tā izriet, ka Padome ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ vairāki ierobežojoši pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, konkrēti attiecas uz prasītāju, un šajā jautājumā ir pienācīgi pamatojusi apstrīdēto regulu.

109    Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka viņš nav zinājis procedūru, kuras rezultātā viņa vārds tika iekļauts apstrīdētās regulas VI pielikumā norādītajā personu sarakstā, jānorāda, ka no šīs regulas izriet, ka Padome ir rīkojusies saskaņā ar EKL 301. pantā paredzēto procedūru.

110    Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, Padome nav pārkāpusi EKL 253. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu.

111    Tādējādi šis pamats ir jānoraida.

 Par pamatiem par vairāku pamattiesību pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu

112    Prasītājs norāda uz tiesību uz īpašumu pārkāpumu, samērīguma principa pārkāpumu, tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu.

113    Vispārējā tiesa uzskata, ka pirms pamata par tiesību uz īpašumu pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu ir jāizvērtē pamati, kuri izriet no procesuālo tiesību pārkāpuma.

 Par pamatu par tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

114    Prasītājs norāda, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuri uzsākti pret personu un kuru dēļ var pieņemt tai nelabvēlīgu lēmumu, ir [Kopienu] tiesību pamatprincips, kas nodrošināms pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma saistībā ar procesu. Šis princips nosakot, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, ir jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par viņiem nelabvēlīgiem faktiem, kas izvirzīti, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu.

115    Prasītājs uzskata, ka persona, uz kuru attiecas sankcijas, ir jāinformē par pierādījumiem un norādītajiem apstākļiem, kas pamato pārkāpumu, lai pamatotu sankciju, kuru ir ieteikts piemērot vai nu vienlaicīgi ar sākotnējo lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu, vai nu iespējami ātrākā laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas. Turklāt prasītājs norāda, ka šādai personai jābūt atzītai efektīvai iespējai darīt zināmu savu viedokli attiecībā uz šiem pierādījumiem un apstākļiem, tostarp par īpašu informāciju, ar kuru ir pamatots lēmums par līdzekļu iesaldēšanu un šīs iesaldēšanas saglabāšanu. Prasītājs piebilst, ka viņam ir jābūt iespējai lūgt nekavējoties pārskatīt sākotnējo pasākumu un pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas ir jānotiek atkārtotai uzklausīšanai un pierādījumu paziņošanai.

116    Prasītājs norāda, ka šajā gadījumā šie principi nav tikuši ievēroti. Tāpat tas ir attiecībā uz Kopējā nostājā 2006/318 paredzēto aizliegumu iekļūt un pārvietoties Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

117    Replikas rakstā prasītājs piebilst, ka atbildētāji krimināllietu gadījumā esot ātri un pilnīgā veidā jābrīdina par apsūdzības raksturu, materiālajiem apstākļiem, kuri ir apsūdzības pamatā, kā arī darbībām, kuru veikšanā viņi ir apsūdzēti, lai tie varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

118    Prasītājs uzskata, ka šajā gadījumā nav tikušas ievērotas viņa tiesības uz aizstāvību. Viņš piebilst, ka apstrīdētajā regulā neesot paredzēta nekāda procedūra apstākļu, ar ko tiek pamatota ieinteresēto personu vārdu iekļaušana, paziņošanai un tajā nav iekļauta nekāda precīza informācija par faktiem, kas pamatotu lēmumu par viņa līdzekļu iesaldēšanu un šī pasākuma saglabāšanu.

119    Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, apstrīd prasītāja argumentāciju.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

120    Ar šo pamatu prasītājs norāda uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un it īpaši uz, pirmkārt, tiesību saņemt paziņojumu par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar ko tiek pamatota ierobežojošo pasākumu ieviešana, pārkāpumu un, otrkārt, tiesību būt spējīgam lietderīgi paust savu viedokli par šiem apstākļiem pārkāpumu.

121    Šajā sakarā ir jānorāda, ka šī lieta ir jānošķir no lietas, kurā tika pasludināts iepriekš 94. punktā minētais spriedums lietā OMPI. Lietas OMPI priekšmets bija ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām. Šie pasākumi tieši un individuāli (iepriekš 94. punktā minētais spriedums lietā OMPI, 98. punkts) attiecās uz personām, kuras bija iekļautas apstrīdēto lēmumu pielikumos ietvertajos sarakstos, neparedzot ierobežojošus pasākumus pret trešo valsti. Tādējādi šīs personas bija attiecīgo ierobežojošo pasākumu priekšmets, jo tās pašas par sevi tika uzskatītas par personām, kuras ir iesaistītas teroristiskās darbībās.

122    Turpretī šajā lietā uz personām un apvienībām konkrēti attiecas Padomes pret trešo valsti, proti, pret Mjanmas Savienību, veiktie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Tādējādi šie ierobežojošie pasākumi attiecas uz Mjanmas militāro režīmu. Tā vietā, lai pret šo valsti ieviestu vispārēju embargo, Padome paredzēja tiešas un selektīvas sankcijas un apstrīdētajā regulā individuāli noteica to personu un apvienību kategorijas, uz kurām tieši attiecas šie pret Mjanmas Savienību veiktie ierobežojošie pasākumi. Šajā gadījumā līdz ar to attiecīgos Padomes ierobežojošos pasākumus nevis pamato attiecīgo personu un apvienību darbības, bet gan to piederība noteiktai vispārējai personu un apvienību kategorijai, kurām ir amats vai nozīme valstī, kura ir sankciju priekšmets. Uz prasītāju attiecas šis sankciju režīms, jo viņš ietilpst svarīgu Mjanmas uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļu kategorijā.

123    Tādu sankciju gadījumā, kuras ir veiktas pret trešo valsti un kuras attiecas konkrēti uz kādu personu, attiecīgi nav runas par procedūru, kura ir uzsākta pret šo personu iepriekš 94. punktā minētā sprieduma lietā OMPI izpratnē (91. punkts). Process, kura rezultātā tiek veiktas sankcijas pret valsti, kuras attiecas uz noteiktām tās iedzīvotāju kategorijām, attiecībā uz šīm personu kategorijām nerada procedūru, kuras ietvaros šīm personām kā indivīdiem tiek piemērotas sankcijas šī paša iepriekš 94. punktā minētā sprieduma lietā OMPI punkta izpratnē. Regula, kurā ir iekļautas sankcijas pret trešo valsti, kuras attiecas uz noteiktām šīs valsts iedzīvotāju kategorijām, ir vispārēji piemērojams tiesību akts, pat ja attiecīgās personas tiek norādītas, minot viņu vārdus. Taisnība, ka šāda regula viņas nelabvēlīgi skar tieši un individuāli un viņas var šo regulu apstrīdēt. Tomēr likumdošanas procesa laikā, kura rezultātā tiek veiktas sankcijas pret trešo valsti, kuras attiecas uz noteiktām šīs valsts iedzīvotāju kategorijām, šīm personām nav piemērojamas tiesības uz aizstāvību. Pieņemot šādu regulu, personām nav tiesību piedalīties šajā procesā, pat ja šī regula beigās tās skars individuāli.

124    Katrā ziņā tiesību un faktisko apstākļu, ar kuriem ir pamatoti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, īpaša paziņošana nebija nepieciešama pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas, ņemot vērā, ka tās priekšmets ir saglabāt jau veiktos ierobežojošos pasākumus. Šajā sakarā ir jānorāda, ka ar apstrīdēto regulu tiek īstenotas Kopējās nostājas 2006/318 un 2007/750, kuras ir publicētas Oficiālajā Vēstnesī un kurās ir norādīti visi faktiskie un tiesību apstākļi, kas pamato attiecīgo ierobežojošo pasākumu veikšanu un saglabāšanu.

125    Kopējās nostājas 2006/318 preambulas 3. un 4. apsvērumā ir skaidri norādīta Padomes argumentācija, lai veiktu un saglabātu ierobežojošos pasākumus, kuri konkrēti attiecas uz personām, kuras gūst labumu no Mjanmas valdības politikas, kā arī uz viņu ģimenēm, ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Šajā sakarā arī jāatgādina, ka prasītāja un viņa tēva vārds ir iekļauti Kopējās nostājas 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2009/351, II pielikumā un šīs norādes attiecībā uz to saturu atbilst apstrīdētās regulas, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikumam (skat. šī sprieduma 80. punktu). Turklāt jānorāda, ka Padomes argumentācija, paplašinot attiecīgo ierobežojošo pasākumu piemērošanas jomu uz personām, kuras gūst labumu no režīma, ar kuru tiek pārvaldīta Mjanmas Savienība, politikas, kā arī viņu ģimenēm, prasītājam ir zināma kopš brīža, kad viņam ar šie pasākumi tika pirmo reizi piemēroti ar pasākumiem, kuri ir paredzēti Regulā Nr. 2297/2003, kura stājās spēkā 2003. gada decembrī (skat. šī sprieduma 24. un 25. punktu). Padome šo argumentāciju norādīja tās Kopējās nostājas 2003/297, kura ir īstenota ar minēto regulu, preambulas 3. apsvērumā.

126    Tādējādi ir jākonstatē, ka šajā lietā būtiskie tiesību un faktiskie apstākļi prasītājam bija zināmi pirms tam, kad Padome pieņēma apstrīdēto regulu.

127    Attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas esot bijusi nepieciešama uzklausīšana, prasītājs tiesas sēdē precizēja, ka Padomei viņš bija jāuzaicina, lai viņš varētu darīt zināmu savu viedokli pirms minētās regulas pieņemšanas.

128    Šajā sakarā ir jākonstatē, ka nekas netraucēja prasītājam lietderīgi paust savu viedokli Padomē pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas.

129    Prasītāja līdzekļi un saimnieciskie resursi pirmo reizi tika iesaldēti saskaņā ar Regulā Nr. 2297/2003, kura stājās spēkā 2003. gada decembrī, paredzētajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Šī iesaldēšana bija spēkā līdz pat apstrīdētās regulas pieņemšanai, ar kuru tiek īstenota Kopējā nostāja 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750, kuras II pielikumā ir minēts prasītāja vārds.

130    Kopējās nostājas, kuras bija Kopienu tiesību normu, ar kurām tiek īstenoti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, pamatā, bija ierobežotas laikā. Īpaši Kopējā nostāja 2006/318 saskaņā ar tās 10. panta otro daļu tika piemērota 12 mēnešu laikposmā, skaitot no 2006. gada 30. aprīļa. Tā regulāri tika pagarināta vienīgi par viena gada termiņu (skat. šī sprieduma 3. un 5. punktu). Turklāt saskaņā ar Kopējās nostājas 2006/318 9. pantu tā regulāri tika pārskatīta un atjaunota vai nepieciešamības gadījumā grozīta. Ņemot vērā apsvērumus, kuri pamato Kopējās nostājās 2006/318 un 2007/750 pret Mjanmas Savienību veiktos ierobežojošos pasākumus, kuri konkrēti attiecas uz prasītāju un par kuriem viņš zināja (skat. šī sprieduma 124. un 125. punktu), kā arī Mjanmas politisko situāciju, prasītājs nevarēja sagaidīt, ka viņa vārds tiktu izsvītrots no Kopējās nostājas 2006/318 II pielikuma, veicot minētās Kopējās nostājas periodisku atjaunošanu un grozījumus tajā. Viņam drīzāk bija jāņem vērā princips, ka viņa vārds tiks iekļauts arī šīs Kopējās nostājas II pielikumā pēc tam, kad būs notikusi šī atjaunošana un grozījumi.

131    Šādos apstākļos Padome patiešām varēja ņemt vērā prasītāja tiešo iesaistīšanos, iekļaujot viņa viedokli Padomes periodiskajā pārskatīšanā par Kopējās nostājas 2006/318 II pielikumā iekļauto vārdu saglabāšanu. Ņemot vērā, ka ar apstrīdēto regulu tiek īstenota Kopējā nostāja 2006/318, kura grozīta ar Kopējo nostāju 2007/750, apstrīdētās regulas VI pielikumam attiecībā uz prasītāju būtu jāatbilst Kopējās nostājas 2006/318 II pielikumam (skat. šī sprieduma 76.–80. punktu). Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs tādējādi varēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli Padomei pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas.

132    Katrā ziņā ir jānorāda, ka iespējamas iepriekšējas uzklausīšanas neesamība neietekmē tiesību akta likumību, jo šāda uzklausīšana neradītu atšķirīgu rezultātu (šajā ziņā skat. Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedumu lietā C‑301/87 Francija/Komisija, Recueil, I‑307. lpp., 31. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā C‑51/92 P Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, I‑4235. lpp., 80.–82. punkts). Nedz apsvērumos, kurus prasītājs ar 2008. gada 15. maija vēstuli nosūtīja Padomei, nedz faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, kuri tika iesniegti šīs tiesvedības ietvaros, nav ietverts papildu informācijas elements, kurš varētu radīt atšķirīgu politiskās situācijas Mjanmā un tieši prasītāja situācijas novērtējumu Padomē. Prasītājs neapstrīd nedz apstrīdētajā regulā ietverto politiskās situācijas izklāstu, nedz viņa tēva profesionālo nodarbošanos, nedz viņa ģimenes saiknes ar tēvu, kuras ir norādītas minētās regulas, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikumā. Nav arī noteikts, ka viņš nebūtu saistīts ar savu tēvu, līdz ar to tēva kā svarīga uzņēmuma vadītāja amats viņam vairs neradītu nekādu labumu (skat. šī sprieduma 69. punktu).

133    Turklāt ir jāņem vērā, ka 2008. gada 11. marta paziņojumā, pat ja tas apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī vēl nebija publicēts, Padome norādīja uz iespēju attiecīgajām personām un apvienībām jebkurā brīdī iesniegt Padomei pieprasījumu, kam pievienota pamatojoša dokumentācija, pārskatīt lēmumu par to vārdu iekļaušanu un saglabāšanu iepriekš minētajos sarakstos. Šajā gadījumā prasītājs ar 2008. gada 15. maija vēstuli lūdza Padomei nodot tā rīcībā faktiskos apstākļus, kas pamato viņa vārdu iekļaušanu apstrīdētās regulas VI pielikumā ietvertajā sarakstā, un svītrot viņa vārdu no minētā saraksta. Padome atbildēja ar 2008. gada 26. jūnija vēstuli, izskaidrojot iemeslu, kādēļ prasītāja vārds tiek saglabāts šajā sarakstā.

134    Visbeidzot, attiecībā uz prasītāja argumentu, ka attiecībā uz aizliegumu iekļūt vai pārvietoties Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kurš ir paredzēts ar Kopējo nostāju 2006/318, ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, pietiek norādīt, ka šādi pasākumi apstrīdētajā regulā nav ietverti. Kā izriet no minētās kopējās nostājas 4. panta 1. punkta, šie pasākumi ir jāīsteno dalībvalstīm, nevis Kopienai. Vispārējai tiesai nav kompetences lemt par kopējo nostāju, kura ir pieņemta, pamatojoties uz LES 15. pantu.

135    Tādējādi šis pamats ir jānoraida.

 Par pamatu par tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu

–       Lietas dalībnieku argumenti

136    Prasītājs norāda, ka pasākuma par līdzekļu iesaldēšanu efektīva tiesiskuma pārbaude tiesā attiecas uz to faktu un apstākļu izvērtēšanu, kuri tiek minēti kā šī pasākuma pamatojums, tāpat kā to pierādījumu un informācijas pārbaudi, ar ko ir pamatots šis vērtējums.

137    Prasītājs uzskata, ka apstrīdētajā regulā nav paredzēts neviens no šiem pamata aizstāvību veidiem. Līdz ar to neesot arī nevienas tiesību normas, kas paredzētu piekļuvi tiesai. Iespēja iesniegt prasību par tiesību akta atcelšanu Vispārējā tiesā šajā saistībā neesot efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis. Prasītājs uzskata, ka ir jāpārbauda un jāizvērtē pēc būtības pamati, ar kuriem ir pamatota prasītāja iekļaušana sarakstā. Vispārējai tiesai esot jābūt spējīgai pārbaudīt, piemēram, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, faktu pareizību, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību.

138    Prasītājs piebilst, ka šādu efektīvas tiesību aizsardzības tiesā neesamību pasliktina arī grūtības, kuras prasītājam rodas centienos apstrīdēt aizliegumu iekļūt un pārvietoties Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir paredzēts Kopējā nostājā 2006/318.

139    Prasītājs uzskata, ka viņš piemērotos apstākļos nevar aizstāvēt savas tiesības Eiropas Savienības tiesā, ciktāl tas attiecas uz pierādījumiem, kuri ir izmantoti viņa apsūdzībai. Savukārt Vispārējā tiesa nevarot pārbaudīt apstrīdētās regulas tiesiskumu, ciktāl tā attiecas uz prasītāju. Prasītājs uzskata, ka minētajā regulā nav paredzēta nekāda procedūra, kas viņam ļautu norādīt savus argumentus attiecībā uz pierādījumiem, kuri ir izmantoti viņa apsūdzībai.

140    Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, apstrīd prasītāja argumentāciju.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

141    Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru indivīdiem ir jānodrošina to tiesību efektīva tiesiskā aizsardzība, kas tiem ir paredzētas Kopienu tiesību sistēmā, jo tiesības uz šādu aizsardzību ir daļa no vispārējiem tiesību principiem, kas izriet no dalībvalstīm kopīgām konstitucionālajām tradīcijām un kas paredzētas Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. un 13. pantā un no jauna apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kas pasludināta Nicā 2000. gada 7. decembrī (OV C 364, 1. lpp.), 47. pantā (skat. iepriekš 47. punktā minēto spriedumu lietā Kadi, 335. punkts, un iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā OMPI, 110. punkts un tajā minētā judikatūra).

142    Pretēji tam, ko uzskata prasītājs, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību garantiju nodrošina ieinteresēto personu tiesības celt prasību Vispārējā tiesā par lēmuma par tās līdzekļu iesaldēšanu atcelšanu (šajā ziņā skat. iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā OMPI, 152. punkts un tajā minētā judikatūra).

143    Šajā sakarā ir jānorāda, ka apstrīdētajā regulā Padomei nav tieši jānorāda uz šo prasības iespēju. Tā kā prasība par tiesību akta atcelšanu ir daļa no EK līgumā paredzēto prasību vispārējās sistēmas, nav šaubu, ka arī prasītājam ar šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem ir piekļuve tiesai. Katrā ziņā ir jākonstatē, ka 2008. gada 11. marta paziņojumā Padome skaidri vērsa attiecīgo personu un apvienību uzmanību uz iespēju apstrīdēt Padomes lēmumu Vispārējā tiesā.

144    Attiecībā uz Vispārējās tiesas veiktās pārbaudes apmēru ir jāatzīst, ka Padomei ir plašas vērtēšanas pilnvaras attiecībā uz vērā ņemamajiem elementiem, lai pieņemtu lēmumu piemērot ekonomiskās un finanšu sankcijas, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, atbilstoši kopējai nostājai, kas pieņemta kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros. Tā kā [Kopienu] tiesa nevar ar savu vērtējumu tiem pierādījumiem, faktiem un apstākļiem, kas pamato tādu pasākumu veikšanu, aizstāt Padomes vērtējumu, Vispārējās tiesas pārbaudei pār lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu likumību jāattiecas tikai uz procedūras un pamatojuma noteikumu ievērošanas pārbaudi, uz faktu materiālo precizitāti, kā arī uz to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (skat. iepriekš 94. punktā minēto spriedumu lietā OMPI, 159. punkts un tajā minētā judikatūra).

145    Šādas pārbaudes efektivitāte nosaka, ka attiecīgajai iestādei ir jāievēro pienākums norādīt pamatojumu (skat. šī sprieduma 95. punktu). Kā izriet no pamata saistībā ar pienākuma norādīt pamatojumu izvērtējumu, Padome attiecīgajā gadījumā pienācīgi ir pamatojusi attiecīgo ierobežojošo pasākumu ieviešanu (skat. šī sprieduma 93.–111. punktu).

146    Visbeidzot, attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru efektīvas tiesību aizsardzības tiesā neesamību pasliktina arī grūtības, kuras prasītājam rodas centienos apstrīdēt aizliegumu iekļūt un pārvietoties Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir paredzēts Kopējā nostājā 2006/318, jāatgādina, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka to īsteno dalībvalstis, ko prasītājs šajā gadījumā nav pierādījis, Vispārējai tiesai nav kompetences lemt par šādu aizliegumu (skat. šī sprieduma 134. punktu).

147    No tā izriet, ka šis pamats ir jānoraida.

 Par pamatiem par tiesību uz īpašumu pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu

148    Ņemot vērā prasītāja argumentu, kurus viņš ir norādījis savu pamatu par attiecīgi tiesību uz īpašumu pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu, savstarpējo saistību, šķiet piemēroti šos abus pamatus izskatīt kopīgi.

–       Lietas dalībnieku argumenti

149    Prasītājs norāda, ka viņa vārda iekļaušana apstrīdētajā regulā nepamatoti apdraud viņa tiesības uz īpašumu.

150    Prasītājs uzskata, ka laikā neierobežota personas līdzekļu iesaldēšana ir “plašs tiesību netraucēti izmantot īpašumu pārkāpums”. Šāds ierobežojums šajā gadījumā neesot pamatots, ņemot vērā, ka prasītājs neesot saistīts ar valdošo režīmu un ka viņa tēvs neesot mēģinājis apiet viņa paša līdzekļu iesaldēšanu, pārskaitot līdzekļus citiem viņa ģimenes locekļiem.

151    Prasītājs norāda, ka šis apdraudējums arī esot nesamērīgs, ņemot vērā, ka šādas viņa līdzekļu iesaldēšanas sekas ir “plašas” un “smagas”. Viņš uzskata, ka apstrīdētajā regulā ir paredzēts iesaldēt visus viņa līdzekļus un saimnieciskos resursus, kuri ir viņa rīcībā.

152    Apstrīdētas regulas sekas būšot vēl lielākas, apvienojot to ar aizliegumu iekļūt vai pārvietoties visu Kopējā nostājā 2006/318 paredzēto valstu teritorijā.

153    Replikas rakstā prasītājs norāda, ka, lai novērtētu attiecīgo ierobežojošo pasākumu samērīgumu, piemērojamās procedūras ir jāapsver no vispārējā viedokļa. Kaut arī pastāv attiecīgo ierobežojošo pasākumu periodiskas pārskatīšanas mehānisms un neraugoties uz tiesību normu, kas ļauj atbloķēt līdzekļus, lai segtu pamatizdevumus, attiecīgais pasākums esot nepamatots tiesību uz īpašumu ierobežojums.

154    Attiecībā uz prasītāja situācijas periodisku pārskatīšanu prasītājs uzskata, ka tās rezultātā nekad nevar tikt atcelti viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā, ka viņš nevar mainīt faktu, ka “viņš ir sava tēva dēls”.

155    Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, prasītāja argumentāciju apstrīd.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

156    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības uz īpašumu, kuras ir nostiprinātas LES 6. panta 2. punktā, kā arī ECPAK papildu protokola 1. pantā un atkārtoti apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā, ir viens no tiesību vispārīgajiem principiem. Šis princips tomēr nav absolūts, bet ir jāapskata saistībā ar tā funkciju sabiedrībā. Tā rezultātā tiesību uz īpašumu izmantošanai var tikt piemēroti ierobežojumi ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi faktiski atbilst Kopienas vispārējo interešu mērķim un attiecībā uz vēlamo mērķi nav uzskatāmi par nesamērīgu un nepieņemamu traucējumu, kas apdraud tādējādi garantēto tiesību pašu būtību (skat. iepriekš 47. punktā minēto spriedumu lietā Kadi, 355. un 356. punkts un tajos minētā judikatūra).

157    Jānorāda, ka, pat ja prasītāja līdzekļu iesaldēšanas pasākums, kurš ir nodrošināšanas līdzeklis, neļauj viņam atņemt īpašumu, tas tomēr rada ierobežojumu prasītāja tiesību uz īpašumu izmantošanai. Šis ierobežojums ir jākvalificē kā ievērojams, ņemot vērā vispārējo iesaldēšanas pasākuma apjomu un ņemot vērā faktu, ka šis pasākums saskaņā ar Regulu Nr. 2297/2003 ir piemērojams kopš 2003. gada decembra (skat. šī sprieduma 24. punktu).

158    Tādējādi rodas jautājums, vai šo prasītāja tiesību uz īpašumu izmantošanas ierobežojumu var pamatot.

159    Šajā sakarā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru ir jāpastāv saprātīgam samērīgumam starp izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamajiem mērķiem. Tādējādi ir jāmeklē, vai ir saglabājams līdzsvars starp vispārējo interešu prasībām un attiecīgās personas vai personu interesēm. To darot, likumdevējam ir jāatzīst plaša rīcības brīvība, gan izvēloties īstenošanas veidu, gan lemjot, vai tā sekas pamato vispārējās intereses, lai sasniegtu attiecīgās likumdošanas mērķi (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 360. punkts; skat. ECT 2007. gada 30. augusta spriedumu lietā J. A. Pye (Oxford) Ltd. un J. A. Pye (Oxford) Land Ltd. pret Apvienoto Karalisti, Recueil des arrêts et décisions, 2005‑VI, 55. un 75. punkts).

160    Turklāt ir jānorāda, ka tiesiskā regulējuma, ar kuru tiek paredzētas sankcijas pret trešo valsti, mērķu svarīgums var pamatot nelabvēlīgās, pat ja tās ir ievērojamas, sekas vairākām attiecīgajām personām, tostarp personām, kurām nav nekādas atbildības par situāciju, kuras rezultātā tika veikti attiecīgie pasākumi, taču kuru tiesības uz īpašumu ir skartas (šajā ziņā skat. Tiesas 1996. gada 30. jūlija spriedumu lietā C‑84/95 Bosphorus, Recueil, I‑3953. lpp., 22. un 23. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑49/04 Hassan/Padome un Komisija, Krājumā nav publicēts, 99. un100. punkts; skat. arī ECT 2005. gada 30. jūnija spriedumu lietā Bosphorus Hava Yolları Turizm ve Ticaret Anonim Şirketi pret Īriju, Recueil des arrêts et décisions, 2005‑VI, 166. un 167. punkts).

161    Šajā gadījumā no apstrīdētās regulas preambulas 6. apsvēruma izriet, ka tās mērķis, ņemot vērā smagos un atkārtotos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri ar Mjanmas militāro režīmu ir pastrādāti ilgtermiņā, ir, izmantojot ierobežojošo pasākumu, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, atjaunošanu un stiprināšanu, sniegt ieguldījumu cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un tādējādi aizsargāt sabiedrības ētikas principus.

162    Padome pamatoti uzskatīja, ka apstrīdētās regulas vispārējo interešu mērķis ir būtisks starptautiskajai sabiedrībai. Kā Padome to norādīja iebildumu rakstā, ir jānorāda, ka jau vairākus gadus Eiropas Savienība, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas cenšas veikt dažāda veida spiedienu uz Mjanmas militāro režīmu un ar to saistītajām personām, lai uzlabotu politisko situāciju šajā valstī.

163    Ņemot vērā šāda vispārējo interešu mērķa nozīmi, Mjanmas valdības locekļu un ar viņiem saistīto personu visu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana pati par sevi nevar tikt uzskatīta par nepiemērotu vai nesamērīgu (šajā ziņā skat. iepriekš 160. punktā minēto spriedumu lietā Bosphorus, 26. punkts, un iepriekš 160. punktā minēto ECT spriedumu lietā Bosphorus Hava Yolları Turizm ve Ticaret Anonim Şirketi pret Īriju, 167. punkts).

164    Jānorāda arī, ka apstrīdētajā regulā starp vispārējo interešu prasībām un prasītāja interesēm tika ievērots līdzsvars.

165    Saskaņā ar apstrīdētās regulas 13. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst atļaut atbrīvot atsevišķus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskus resursus vai padarīt tos pieejamus. Šis atbrīvojums attiecas uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, kuri ir nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, paredzēti honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem, kā arī ir paredzēti komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu pastāvīgu parastu turēšanu vai glabāšanu vai vajadzīgi ārkārtas izdevumiem.

166    Turklāt ir jānorāda, ka saskaņā ar Kopējās nostājas 2006/318 9. pantu Padome regulāri pārskata ierobežojošos pasākumus, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību. Šādā pārskatīšanā tiek izvērtēta arī personu, kuru vārdi ir iekļauti šīs kopējās nostājas II pielikuma sarakstā, atstāšana sarakstā. 2008. gada 11. marta paziņojumā Padome norādīja, ka attiecīgās personas un apvienības jebkurā brīdī var iesniegt Padomei pieprasījumu pārskatīt lēmumu par to vārdu iekļaušanu un saglabāšanu iepriekš minētajos sarakstos.

167    Attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru šādas individuālas pārskatīšanas rezultātā nevarot tikt atcelti viņam piemērotie ierobežojošie pasākumi, ņemot vērā, ka viņš nevar mainīt faktu, ka “ir sava tēva dēls”, jāuzskata, ka pārskatīšanas rezultātam ne obligāti ir jābūt ierobežojošo pasākumu atcelšanai, saņemot ikvienu lūgumu šajā sakarā. Šīs individuālās pārskatīšanas mērķis galvenokārt ir izvairīties no tā, ka tie attiecas uz personu, lai arī tā nav iekļauta to personu kategorijā, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, piemēram, šī persona nav svarīga uzņēmuma vadītājs vai viņa ģimenes loceklis. Tāpat ir jāizvērtē, vai svarīga uzņēmuma vadītāja ģimenes locekļi ar viņu nav saistīti. Tā mērķis vispārējā veidā nav apstrīdēt ierobežojošos pasākumus, kuri ir veikti pret trešo valsti. No tā izriet, ka, pretēji tam, ko norāda prasītājs, no fakta, ka viņš ir svarīga uzņēmuma vadītāja dēls, neizriet tas, ka pēc tam, kad Padome būs veikusi lēmuma, ar kuru viņa vārds tika pievienots vai saglabāts to personu sarakstā, kurām tiek piemērota līdzekļu iesaldēšana, individuālo pārskatīšanu, viņa vārds būtu automātiski jāsaglabā šajā sarakstā, jo viņš jebkurā gadījumā var pierādīt, ka nav saistīts ar savu tēvu un negūst nekādu labumu no trešās valsts ekonomikas politikas.

168    Attiecībā uz Kopējās nostājas 2006/318 4. pantā paredzētajiem ierobežojumiem prasītājam saistībā ar iekļūšanu vai tranzīta pārvietošanos dalībvalstu teritorijā, ir jāatgādina, ka, pat ja tiktu uzskatīts, ka to īsteno dalībvalstis, ko prasītājs šajā gadījumā nav pierādījis, Vispārējai tiesai nav kompetences lemt par šādu aizliegumu (skat. šī sprieduma 134. punktu).

169    Visbeidzot, saskaņā ar judikatūru piemērojamām procedūrām ir jāsniedz attiecīgajai personai atbilstoša iespēja aizstāvēt savas intereses kompetentajās iestādēs. Lai nodrošinātu šī nosacījuma, kas ir ECPAK papildu protokola 1. panta prasība, ievērošanu, ir jāaplūko piemērojamās procedūras kopumā (iepriekš 47. punktā minētais spriedums lietā Kadi, 368. punkts, skat. arī ECT 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā Bäck pret Somiju, Recueil des arrêts et décisions, 2004‑VII, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

170    Šajā gadījumā piemērojamo procedūru izvērtējums nav radījis secinājumu, ka prasītājam nebūtu bijušas pienācīgas iespējas izklāstīt savu lietu kompetentajām iestādēm (skat. iepriekš 126.–135. punktu un 141.–147. punktu).

171    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tādējādi ir jāsecina, ka ierobežojošie pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību un kuri konkrēti attiecas uz prasītāju, ir uzskatāmi par pamatotiem ierobežojumiem, ar kuriem tiek ievērots samērīguma princips.

172    Tādējādi nav pieņemami pamati par attiecīgi tiesību uz īpašumu pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu.

 Par pamatiem par tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, un tiesiskās drošības principa pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

173    Prasītājs replikas rakstā norāda, ka skaidrojumi saistībā ar iemeslu, kura dēļ viņa vārds tika iekļauts apstrīdētās regulas, kura ir grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikumā, kurus Padome norāda iebildumu rakstā, ir pielīdzināmi krimināltiesiska rakstura sankcijai attiecībā pret viņu.

174    Prasītājs uzskata, ka viņam nav tikusi uzrādīta nekāda veida apsūdzība. Tāpat nav tikuši norādīti nekādi pierādījumi par prettiesisku darbību un pierādījumi par to, ka viņš gūtu labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas.

175    Prasītājs norāda, ka Padome nekonsekventā veidā piemēro prezumpciju, no kuras izriet, ka viņš ir guvis labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas viņa attiecību ar savu tēvu dēļ, neiesaldējot svarīgu uzņēmumu vadītāju bērnu aizturētos līdzekļus, ja šie bērni ir nepilngadīgi. Prasītāja līdzekļi pirmo reizi tika iesaldēti, kad viņam bija 16 gadi.

176    Prasītājs uzskata, ka tādējādi Padome, uz nenoteiktu laiku iesaldējot svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļu līdzekļus, ir pārkāpusi nevainīguma prezumpcijas principu un tiesiskās drošības principu.

177    Turklāt prasītājs uzskata, ka Padome ir pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru krimināltiesiskajām sankcijām ir jābūt pielāgotām attiecīgajai personai. Persona varot tikt sodīta vienīgi par darbībām, par kurām tā personīgi tiek apsūdzēta, un viņu nevarot sodīt, ja viņa nav veikusi prettiesisku darbību.

178    Padome, kuru atbalsta Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, iebilst, ka replikas rakstā prasītājs norāda uz jauniem pamatiem, kuri saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu nav pieņemami. Turklāt Padome apstrīd prasītāja argumentāciju.

 Vispārējās tiesas vērtējums

179    Replikas rakstā prasītājs norāda uz tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, īpaši nevainīguma prezumpcijas principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

180    Vispirms attiecībā uz pamatu par tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

181    Padomes argumentācija skaidrā un nepārprotamā veidā izriet no apstrīdētās regulas un tas prasītājam ļaujot uzzināt pamatojumu pasākumiem, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību (skat. šī sprieduma 93.–111. punktu). Jākonstatē, ka saskaņā ar šo argumentāciju pasākums, ar kuru prasītājs tiek iekļauts attiecīgā pielikuma sarakstā, neesot krimināltiesiska sankcija. Pretēji tam, kā uzskata prasītājs, Padome šo pamatojumu nav papildinājusi iebildumu rakstā, norādot uz tiesību vai faktiskajiem apstākļiem saistībā ar lēmuma par prasītāja vārda iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām šie pasākumi konkrēti attiecas, kvalificēšanu.

182    Pamats par tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, īpaši nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpuma, tādējādi ir jauns pamats, kurš ir jānoraida kā nepieņemams.

183    Katrā ziņā ir jānorāda, ka attiecīgajiem ierobežojošajiem pasākumiem nav krimināltiesiska rakstura. Tā kā ieinteresēto personu līdzekļi netiek konfiscēti kā nozieguma izdarīšanas līdzeklis, bet gan uz laiku iesaldēti, šie pasākumi nav kriminālsods un turklāt tie nenozīmē nekādu šāda veida apsūdzību (Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑47/03 Sison/Padome, Krājumā nav publicēts, 101. punkts).

184    Attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru attiecībā pret viņu nav ticis izvirzīts neviens pierādījums par prettiesisku darbību, ir jānorāda, ka EKL 60. un 301. pants nenosaka, ka prasītājam, lai viņam tiktu piemēroti ierobežojošie pasākumi, būtu jāveic šādas darbības.

185    Visbeidzot, attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru nav ticis norādīts neviens pierādījums, kas pierādītu, ka viņš gūtu labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas, ir jāatgādina, ka, ja noteikti ierobežojošie pasākumi, kuri ir veikti pret Mjanmas Savienību, attiecas konkrēti uz prasītāju, tas izriet no prezumpcijas, saskaņā ar kuru trešās valsts svarīgu uzņēmumu vadītāju ģimenes locekļi arī gūst labumu no šīs valsts valdības ekonomikas politikas, kas var tikt noraidīta, ja prasītājam izdodas pierādīt, ka viņam nav ciešas saiknes ar vadītāju, kurš ir viņa ģimenes loceklis, un tādējādi viņš no šīs ekonomikas politikas negūst nekādu labumu. Līdz ar to Padomei nav jāsniedz pierādījumi, ka prasītājs gūst labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas.

186    Tālāk, attiecībā uz pamatu par tiesiskās drošības principa pārkāpumu prasītājs pārmet Padomei, ka tā viņa līdzekļus ir iesaldējusi uz nenoteiktu laiku.

187    Jākonstatē, ka šis pamats nav jauns pamats Reglamenta 48. panta 2. punkta izpratnē, bet gan pamata, kas iepriekš tieši vai netieši tika izvirzīts prasības pieteikumā, izsvēršana, un tas ir uzskatāms par pieņemamu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑53/03 BPB/Komisija, Krājums, II‑1333. lpp., 435. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis pamats tika izvirzīts to pamatu ietvarā, kuri attiecīgi izriet no tiesību uz īpašumu pārkāpuma un samērīguma principa pārkāpuma (skat. šī sprieduma 149.–151. punktu). Prasītāja arguments par viņa līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku, izvērtējot šos pamatus, tika noraidīts (skat. šī sprieduma 167. punktu). Šajā gadījumā ir jāpiebilst, ka Padomes pieņemtās kopējās nostājas, lai ieviestu un saglabātu ierobežojošos pasākumus, ir ierobežotas laikā (skat. šī sprieduma 3. un 5. punktu).

188    Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka Padome nekonsekventā veidā piemēro prezumpciju, no kuras izriet, ka viņš ir guvis labumu no Mjanmas valdības ekonomikas politikas viņa attiecību ar savu tēvu dēļ, neiesaldējot svarīgu uzņēmumu vadītāju bērnu aizturētos līdzekļus, ja šie bērni ir nepilngadīgi. Prasītāja līdzekļi pirmo reizi tika iesaldēti, kad viņam bija 16 gadi. Šajā sakarā pietiek konstatēt, ka sankciju ierobežojums tādā veidā, ka tās neattiecas uz nepilngadīgajiem to personu lokā, uz kurām konkrēti attiecas pret Mjanmas Savienību veiktie ierobežojošie pasākumi, nevar būt iemesls prasītāja vārda iekļaušanas apstrīdētās regulas, kura grozīta ar Regulu Nr. 353/2009, VI pielikuma sarakstā prettiesiskumam. Sākumā ir jānorāda, ka Padomes Kopējās nostājas 2005/340/KĀDP preambulas 6. apsvērumā un tās Kopējās nostājas 2006/318 preambulas 6. apsvērumā Padome skaidro savu politiku, saskaņā ar kuru attiecīgie ierobežojošie pasākumi nebūtu jāattiecina uz bērniem līdz 18 gadu vecumam.

189    No tā izriet, ka pamati par attiecīgi tiesību principu, kuri izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, pārkāpšanu un tiesiskās drošības principa pārkāpšanu ir jānoraida.

190    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tādējādi prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

191    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam pamata lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Turklāt saskaņā ar šī panta 4. punktu dalībvalstis un iestādes, kas ir iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

192    Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāsedz savi, kā arī jāatlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumi saskaņā ar Padomes prasījumiem. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei un Komisijai savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašām.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Pje Phjo Tai Za sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)      Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei un Eiropas Komisijai savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašām.

Martins Ribeiro Wahl Dittrich

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 19. maijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Par procesuālajām sekām, kas izriet no grozījumiem, kuri apstrīdētās regulas VI pielikumā ir veikti ar Regulu Nr. 353/2009

2.  Par lietas būtību

Par pamatu par apstrīdētās regulas juridiskā pamata neesamību

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

Par pamatu par pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

Par pamatiem par vairāku pamattiesību pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu

Par pamatu par tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par pamatu par tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par pamatiem par tiesību uz īpašumu pārkāpumu un samērīguma principa pārkāpumu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par pamatiem par tiesību principu pārkāpumu, kas izriet no līdzekļu iesaldēšanas noteikšanas krimināltiesiskā rakstura, un tiesiskās drošības principa pārkāpumu

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.