Language of document :

Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedums (Satakunnan käräjäoikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sähköalojen ammattiliitto ry/Elektrobudowa Spolka Akcyjna

(lieta C-396/13) 1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 56. un 57. pants – Direktīva 96/71/EK – 3., 5. un 6. pants – Sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir A dalībvalstī, darba ņēmēji, kuri ir norīkoti darbā B dalībvalstī – B dalībvalsts kolektīvajos līgumos paredzētā minimālā alga – Arodbiedrības, kuras juridiskā adrese ir B dalībvalstī, tiesības celt prasību – A dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko prasījumus saistībā ar darba samaksu aizliegts nodot trešajām personām

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Satakunnan käräjäoikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sähköalojen ammattiliitto ry

Atbildētāja: Elektrobudowa Spolka Akcyjna

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos kā pamatlietā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, skatot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, nepieļauj, ka ar dalībvalsts – kurā atrodas tā uzņēmuma juridiskā adrese, kurš ir norīkojis darba ņēmējus darbā citā dalībvalstī, – tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ir aizliegta no darba attiecībām izrietošo prasījumu cedēšana, var tikt radīts šķērslis tam, lai tāda arodbiedrība kā Sähköalojen ammattiliitto ry celtu prasību otrās no šīm dalībvalstīm, kurā tiek veikts darbs, tiesā, lai darbā norīkoto darba ņēmēju vārdā piedzītu algas prasījumus, kas attiecas uz minimālo algu Direktīvas 96/71 izpratnē un kuri šai arodbiedrībai tikuši cedēti, jo šāda cedēšana ir saskaņā ar pēdējā minētajā dalībvalstī spēkā esošajām tiesībām;

Direktīvas 96/71 3. panta 1. un 7. punkts, skatot tos LESD 56. un 57. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:–    tie pieļauj tādu minimālās stundas likmes un/vai akorda algas aprēķinu, kas balstīts uz darba ņēmēju iedalījumu darba samaksas grupās, kāds ir paredzēts uzņemošās dalībvalsts attiecīgajos kolektīvajos līgumos, ar nosacījumu, ka šis aprēķins un iedalījums tiek veikts saskaņā ar saistošiem un pārskatāmiem noteikumiem, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai;–    tāda dienas nauda kā pamatlietā ir jāuzskata par minimālās algas daļu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kurus piemēro dienas naudas iekļaušanai minimālajā algā, ko izmaksā vietējiem darba ņēmējiem, kad viņi tiek norīkoti darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā;–    ikdienas ceļa izdevumu kompensācija, kas darba ņēmējiem tiek izmaksāta ar nosacījumu, ka laiks, ko viņi ik dienu pavada ceļā, lai nokļūtu darba vietā un n

o tās atgrieztos, ir ilgāks par vienu stundu, ir darbā norīkoto darba ņēmēju minimālās algas daļa, ja vien šis nosacījums ir izpildīts, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai;–    šo darba ņēmēju izmitināšanas izdevumu segšana nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas elementu;–    atlīdzība, kas izpaužas kā ēdināšanas talonu izsniegšana minētajiem darba ņēm

ējiem, nevar tikt uzskatīta par viņu minimālās algas daļu, un–    samaksa par atvaļinājuma laiku, kas ir jāpiešķir darba ņēmējiem uz minimālo apmaksāto ikgadējā atvaļinājuma laiku, atbilst minimālajai algai, uz ko šiem darba ņēmējiem ir tiesības attiecīgajā laikposmā.

____________

____________

1