Lieta T-406/10

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Emesa-Trefilería SA
un
Industrias Galycas SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Sadarbība administratīvajā procesā – Vispārējās tiesas Reglamenta 139. panta a) punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Gan faktisko, gan tiesisko apstākļu izvērtēšana, īstenojot tiesiskuma pārbaudi un atbilstoši neierobežotajai kompetencei veicamo pārbaudi – Pārkāpums – Neesamība

(LESD 261. un 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Atceļošu spriedumu “erga omnes” iedarbības neesamība – Pārkāpums – Neesamība

(LESD 261. un 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas pielāgošana – Noteikumi par iecietību – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Vajadzība pēc saimnieciskas vienības sadarbības brīdī

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 7. punkts, 11. punkta a) apakšpunkts un 23. punkta b) apakšpunkts)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībnieka izraisīti un Vispārējās tiesas segti izdevumi, no kuriem ir jāizvairās – Izdevumi, kuru pamatā ir tas, ka Komisija nav iesniegusi dokumentu nekonfidenciālo versiju

(1991. gada Vispārējās tiesas Reglamenta 139. panta a) punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 114., 115., 123., 124. un 127. punktu)

2.      Runājot par atceļošu spriedumu relatīvo piemērošanas jomu, individuāla lēmuma atcelšanai ir erga omnes iedarbība un tā attiecas uz visām personām, bet no šīs atcelšanas, atšķirībā no vispārpiemērojama akta atcelšanas, ne visi gūst labumu. Lēmums, kas konkurences jomā ir pieņemts attiecībā uz vairākiem uzņēmumiem, lai gan tas ir izstrādāts un publicēts vienota lēmuma formā, ir jāanalizē kā individuālu lēmumu sērija, ar ko attiecībā uz katru uzņēmumu adresātu tiek konstatēts tam inkriminējamais pārkāpums vai pārkāpumi un attiecīgajā gadījumā tam uzlikts naudas sods. Šajā ziņā, ja lēmuma adresāts izlemj iesniegt prasību atcelt tiesību aktu, Savienības tiesai ir jālemj tikai par tiem lēmuma elementiem, kas attiecas uz adresātu, un citi elementi, kas attiecas uz citiem adresātiem, neietilpst tā strīda priekšmetā, kurš jāizlemj Savienības tiesai. Pārējā daļā lēmums attiecībā uz adresātiem, kas nav cēluši prasību atcelt tiesību aktu, paliek saistošs.

Tomēr spriedums, ar kuru ir atcelts lēmums, kas ir daļa no Komisijas aizliegtās vienošanās jomā īstenotā procesā pieņemtu individuālu lēmumu virknes, noteiktos apstākļos tiesvedībā, kuras rezultātā tiek pieņemts šis atceļošs spriedums, var radīt sekas attiecībā uz citām personām, kas nav prasītājs.

Ņemot vērā šos apstākļus, ar Komisijas un Vispārējās tiesas konkurences jomā piemēroto procesu erga omnes iedarbības neesamības dēļ nav pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants, kurā ir nostiprināts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips.

(sal. ar 116.–118. un 126. punktu)

3.      Konkurences jomā tikai tas uzņēmums, kurš, pamatojoties uz Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (turpmāk tekstā – “Paziņojums par iecietību”), ir sadarbojies ar Komisiju, saskaņā ar šo paziņojumu var saņemt naudas soda, kas šādas sadarbības neesamības gadījumā tiktu uzlikts, samazinājumu. Šis samazinājums nevar tikt attiecināts uz sabiedrību, kura attiecīgā pārkāpuma laikposma daļā ir ietilpusi ekonomiskajā vienībā, kuru veido uzņēmums, bet kura tajā vairs nav neietilpusi brīdī, kad šis uzņēmums ir sadarbojies ar Komisiju. Ņemot vērā paziņojumā par iecietību paredzēto mērķi, kas ir sekmēt Savienības konkurences tiesībām pretējas rīcības atklāšanu un nodrošināt efektīvu šo tiesību piemērošanu, nekas nepamato naudas soda samazinājuma, kas kādam uzņēmumam piešķirts atbilstoši tā sadarbībai ar Komisiju, attiecināšanu uz citu uzņēmumu, kas, kaut arī iepriekš ir kontrolējis attiecīgajā pārkāpumā iesaistīto darbības nozari, pats nav sekmējis tā atklāšanu.

Kritērijs, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu, vai uzņēmumam ir piemērojama iecietības programma, ir tā faktiskais sniegums pārkāpuma pierādījumu atklāšanā vai konstatēšanā. Minētā piemērošana tiek veikta attiecībā uz uzņēmumu, tas ir, ekonomisku vienību, kas pastāv brīdī, kad pieteikums iecietības programmas piemērošanai ir iesniegts Komisijai. Šajā ziņā, iecietības programmas piemērošanas izslēgšana, kuras pamatā ir ieguldījuma pārkāpuma atklāšanā un efektīvas sadarbības neesamība, attiecas gan uz agrāku meitasuzņēmumu saistībā ar tā agrākā mātesuzņēmuma sniegtu pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, gan arī agrāku mātesuzņēmumu saistībā ar tā agrākā meitasuzņēmuma sniegtu pieteikumu iecietības programmas piemērošanai. Tas, ka minētā piemērošana nav tikusi attiecināta uz sabiedrībām, kurām uz to nav tiesību, nav ne labas pārvaldības principa un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta, ne vienlīdzīgas attieksmes principa, ne arī taisnīguma prasības pārkāpums.

(sal. ar 152.–154., 157., 159. un 171. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 190.–195. punktu)