VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 17. martā

Lieta T‑78/09 P

Eiropas Parlaments

pret

Laurent Collée

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2004. gada paaugstināšana amatā – Nopelnu punktu piešķiršanas procedūra – Pierādījumu sagrozīšana – Pamatojums – Ziņojumu komitejas atzinuma vērtība – Nediskriminācijas princips

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā F‑148/06 Collée/Parlaments (Krājums‑CDL, I‑A‑455. un II‑A‑I‑2527. lpp.), lai panāktu šā sprieduma atcelšanu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus paša tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Laurent Collée k‑ga tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība – Šīs tiesas veiktas Kopienu tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      No Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkta īpaši izriet, ka apelācijas Vispārējai tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem un tās pamato ar to, ka Civildienesta tiesai nav bijis jurisdikcijas kādā jautājumā, tā pārkāpusi savu reglamentu, nelabvēlīgi ietekmējot apelācijas iesniedzēja intereses, vai pārkāpusi tiesību aktus. Turklāt Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā ir paredzēts, ka apelācijas sūdzībā ietver izvirzītos tiesību pamatus un argumentus.

Līdz ar to apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda tā sprieduma, kuru ir lūgts atcelt, pārsūdzētie elementi, kā arī juridiskie argumenti, kas īpaši pamato šo lūgumu.

Šim nosacījumam neatbilst apelācijas sūdzība, kurā ir tikai atkārtoti vai burtiski atveidoti Civildienesta tiesā jau izvirzītie pamati un argumenti, ieskaitot tos, kas bijuši balstīti uz faktiem, kurus šī tiesa skaidri noraidījusi; proti, šāda apelācijas sūdzība faktiski ir lūgums vienkārši atkārtoti izvērtēt prasības pieteikumu, kas jau ticis iesniegts Civildienesta tiesā; bet tas nav Vispārējās tiesas kompetencē. Tomēr, ja prasītājs apstrīd Civildienesta tiesas veikto interpretāciju vai tiesību piemērošanu, tiesību jautājumi, kas tikuši izvērtēti pirmajā instancē, var no jauna tikt apspriesti apelācijas stadijā. Proti, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu balstīt savu apelācijas sūdzību uz pamatiem un argumentiem, kurus tas jau ir izmantojis Civildienesta tiesā, tad minētā tiesvedība zaudētu daļu no savas jēgas.

(skat. 20.–22. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1996. gada 17. septembris, C‑19/95 P San Marco/Komisija, Recueil, I‑4435. lpp., 37. un 38. punkts; 2003. gada 6. marts, C‑41/00 P Interporc/Komisija, Recueil, I‑2125. lpp., 17. punkts; 2004. gada 22. janvāris, C‑353/01 P Mattila/Padome un Komisija, Recueil, I‑1073. lpp., 27. punkts.

2.      Kopienu tiesai nav jāizvērtē to dažādo ierēdņu nopelni, kuri var tikt paaugstināti amatā. Tai, ņemot vērā iecēlējinstitūcijas lielo rīcības brīvību, ir tikai jāizvērtē nopelni, kas ir ņemami vērā, lai pārbaudītu, vai šī iestāde ir īstenojusi savu rīcības brīvību apmērā, kas nav kritizējams, un nav to izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

(skat. 61. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, Recueil, I‑3019. lpp., 35. punkts.

Vispārējā tiesa, 1996. gada 6. jūnijs, T‑262/94 Baiwir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑739. lpp., 66. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑353/03 Nielsen/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑95. un II‑443. lpp., 58. punkts.