CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2009. gada 16. septembrī
Lieta F‑130/07
Fiorella Vinci
pret
Eiropas Centrālo banku (ECB)
Civildienests – ECB personāls – Iespējami prettiesiska medicīnisko datu apstrāde – Norīkojums uz medicīnisko pārbaudi
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EK līguma pielikumā pievienotā Protokola par Eiropas centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 36.2. pantu, ar kuru F. Vinci lūdz, pirmkārt, konstatēt, ka viņas personas lietā ir nelikumīgi iekļauta vispirms viņai adresētā Cilvēkresursu, budžeta un ECB organizācijas ģenerāldirektorāta 2007. gada 5. marta vēstule, kurā viņa informēta, ka ECB ārsts ir nolēmis noteikt viņai ārsta apskati pie neatkarīga eksperta, kas paredzēta 2007. gada 8. martā, tad – Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta arī 2007. gada 5. marta vēstule neatkarīgajam ekspertam prof. A., lai prasītājai tiktu veikta ārsta apskate, un visbeidzot ECB ārsta 2007. gada 24. aprīļa izziņa, kurā konstatēts, ka prasītājas darbspējas nav samazinājušās; otrkārt, konstatēt, ka viņas medicīnas lietā ir nelikumīgi iekļauts pārskats par ārsta apskati, ko 2007. gada 8. martā veikusi prof. A. ārstu komanda; treškārt, konstatēt, ka ECB priekšsēdētāja 2007. gada 3. septembra lēmums, ar ko noraidīta viņas 2007. gada 2. augusta sūdzība, tādējādi atsakoties izņemt minētos dokumentus no viņas personas lietas un medicīnas lietas, kurās tie bija pievienoti, ir nelikumīgs; ceturtkārt, konstatēt, ka 2007. gada 5. marta vēstule, kurā viņai dots rīkojums 2007. gada 8. martā ierasties prof. A. dienestā, lai viņai tur tiktu veikta ārsta apskate, ir nelikumīga; piektkārt, piespriest ECB samaksāt viņai EUR 10 000 kā kaitējuma atlīdzību, kas, viņasprāt, nodarīts; visbeidzot, sestkārt, piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Atteikums dzēst personas datus, ko administrācija iekļāvusi personas lietā – Iekļaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 16. pants; Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. pants)
2. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Prasība – Pienākums iesniegt iepriekšēju lūgumu, lai gan ir apstrīdama lēmuma neesamība – Neesamība
(Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 41. un 42. pants; Eiropas Centrālās bankas Personāla noteikumu 8.1.0. pants)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Medicīnisko datu vākšana, lai pārbaudītu hroniskas neierašanās situāciju – Tiesiskums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Medicīnisko datu vākšana, lai pārbaudītu prombūtnes pamatotību slimības atvaļinājuma dēļ – Pārbaudes apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 31. pants; Eiropas Centrālās bankas Personāla noteikumu 5.13.4. pants)
5. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Medicīnisko datu apstrāde – Juridiskais pamats
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
6. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Kopienu iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Kopienu iestādes vai struktūras akts, ar ko ir atļauta darbinieku personas datu apstrāde – Darbinieku privātās dzīves neaizskaramība – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001)
1. Apstrīdams akts Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. panta nozīmē ir bankas lēmums, ar ko noraida darbinieka lūgumu nolūkā panākt personas datu, ko administrācija iekļāvusi viņa personas lietā, dzēšanu. No 16. panta Regulā Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti izriet, ka dzēšanas atteikums būs nelikumīgs, ja attiecīgie dati ir apstrādāti prettiesiski, un konkrēti, ja tie ir vākti nelikumīgi. Tādēļ, izskatot dzēšanas atteikuma likumību, tiesai ir jāpārbauda attiecīgajiem datiem veiktās apstrādes kopuma likumība, konkrēti, šo datu reģistrācijas un uzglabāšanas (proti, iekļaušanas) likumība.
Turklāt, ja Regulas Nr. 45/2001 16. pantā ir norādīts tikai uz šīs apstrādes “prettiesisko” raksturu, minot tās II nodaļas 1., 2. un 3. iedaļas normu pārkāpumu, to nevar interpretēt tādējādi, ka ar to šīs apstrādes tiesiskuma pārbaude būtu ierobežota, attiecinot to vienīgi uz tajā minēto iedaļu normu ievērošanu. Tādējādi tiesai ir jāvērtē, vai pamats par apstrādes prettiesiskumu var apdraudēt privātās dzīves ievērošanu, kuras nodrošināšana attiecībā uz personas datu apstrādi ir minētās regulas mērķis.
(skat. 46.–48., 66. un 67. punktu)
2. Tā kā noteikumos, kas piemērojami Eiropas Centrālās bankas personālam, nav paredzēta īpaša iepriekšēja lūguma procedūra gadījumā, ja banka agrāk nav pieņēmusi apstrīdamu lēmumu, tad prasītājam nevar pārmest, ka tas ir iesniedzis lūgumu par pirmstiesas pārbaudi, lai gan banka iepriekš nav pieņēmusi apstrīdamu lēmumu.
Turklāt, tā kā saistībā ar to tiek noteikti pieņemts, kas pastāv apstrīdams lēmums, tad divu mēnešu termiņš, kas sākas no apstrīdētā lēmuma paziņošanas, kurš paredzēts Personāla noteikumu 8.1.0. pantā, nevar tikt piemērots gadījumā, ja lēmums, kas pēc tam var tikt apstrīdēts ar sūdzību un pēc tam – tiesā, ir ticis pieņemts pirmstiesas pārbaudes procedūras laikā.
(skat. 51., 53. un 55. punktu)
3. Ja Kopienu iestādei vai struktūrai ir atļauts vākt sava personāla medicīniskos datus, kam, iespējams, ir pārāk personīgs raksturs un kas ietver privātās dzīves aizskāruma riskus, šīs vākšanas izmantošana nedrīkst pārsniegt to, kas ir noteikti nepieciešams, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kādos iestāde vai struktūra šīs pilnvaras īsteno. Tātad tai ir jāievēro samērīguma princips, konkrēti, atbilstoši izklāstam aizsardzības attiecībā uz personas datu apstrādi jomā, kas ietverts Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Kopienu tiesai arī ir jāpārbauda šī principa ievērošana.
Par pārmērīgu nevar uzskatīt medicīnisko datu vākšanu, kuru Kopienu iestāde vai struktūra veic darbinieka pilnas vispārējā veselības stāvokļa pārbaudes formā, pirmkārt, lai pārbaudītu darbinieka atkārtotas prombūtnes gadījumu pamatotību un, otrkārt, lai izvērtētu nepieciešamību pielāgot ieinteresētās personas darba apstākļus saistībā ar iespējamām grūtībām pienākumu izpildē veselības stāvokļa dēļ. Šajos apstākļos administrācija var juridiski korekti uzskatīt, ka darbinieka pilna veselības stāvokļa pārbaude ir vajadzīga, lai izbeigtu hroniskas neierašanās situāciju, ko tā uzskata par neapmierinošu gan pati sev, gan ieinteresētajai personai. Turklāt šajā situācijā iestāde savu pienākumu dēļ pret personālu ir tiesīga izvērtēt vai pat tai ir jāizvērtē nepieciešamība pielāgot darbinieka darba apstākļus saistībā ar šī darbinieka iespējamām grūtībām pienākumu izpildē tā veselības stāvokļa dēļ.
(skat. 87., 89., 90., 102. un 139. punktu)
4. Ja Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta normās ir paredzēts, ka datu apstrādei, kas ietilpst to piemērošanas jomā, ir jābūt vajadzīgai, lai ievērotu par datu apstrādi atbildīgās personas īpašās tiesības un pienākumus darba tiesību jomā, no šīm normām neizriet, ka ikvienā noteikumā, kurā paredzēta “īpašu kategoriju datu” apstrāde minētās regulas 10. panta virsraksta nozīmē, pašā būtu skaidri jānorāda precīzs šīs apstrādes mērķis un tādējādi jāpamato tā nepieciešamība.
Katrā ziņā, ja Eiropas Centrālās bankas Personāla noteikumu 5.13.4. pantā nav skaidri uzskaitīti mērķi, kas var attaisnot medicīnisko datu vākšanu, kura tajā paredzēta, šie mērķi skaidri izriet no konteksta, kādā minētais pants iekļaujas. 5.13. panta normu kopuma mērķis ir precizēt piemērošanas nosacījumus Bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 31. pantam, kurā ir paredzēts, ka “darbinieks, kas pierāda, ka nespēj pildīt pienākumus slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, saņem apmaksātu slimības atvaļinājumu”. Tādējādi 5.13.4. pantā noteiktos pasākumus ir paredzēts piemērot prombūtnes slimības atvaļinājuma dēļ gadījumā, lai pārbaudītu prombūtnes pamatotību; šīs pārbaudes plašais vai mazāk plašais raksturs var tiesiski atšķirties, it īpaši atkarībā no prombūtnes biežuma.
(skat. 100., 101. un 138. punktu)
5. No Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta neizriet, ka tajā ikvienai īpašu kategoriju datu apstrādei minētā panta 1. punkta nozīmē būtu prasīta atļauja, kas ietverta noteikumā, kura esamība būtu tieši paredzēta Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos. Šāda interpretācija neatbilst noteikuma formulējumam un it īpaši frāzes “uz to pamata” lietojumam, kurā – lai gan ir prasīta saikne starp noteikumu, kurā paredzēta datu apstrāde, un līgumiem – tomēr nav prasīts, lai šī saikne būtu tieša.
Turklāt, lai gan minētā Regulas Nr. 45/2001 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta franču valodas versijā patiešām ir paredzēts, ka, konkrēti, medicīnisko datu apstrādei ir jābūt atļautai ar līgumiem vai citiem “juridiskiem aktiem”, kas pieņemti uz šo līgumu pamata, frāze “juridiski akti” ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā norādīts uz jēdzienu “normatīvs akts” kā citās valodu versijās, kurās izmantota vispārīgāka frāze, kurā nav norādīts, ka apstrādei būtu nepieciešama atļauja ar konkrētas struktūras izdotu aktu.
(skat. 115., 116., 118. un 119. punktu)
6. Attiecībā uz Kopienu iestādes vai struktūras aktu, ar ko atļauts apstrādāt savu darbinieku personas datus un kas ietilpst Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā, darbinieku privātās dzīves aizsardzība ir pietiekami nodrošināta, ja noteikums, kurā atļauta datu apstrāde, ir normatīvs akts, kurš ir pietiekami izsludināts, un ja attiecīgajai apstrādei ir paredzams raksturs.
(skat. 122. punktu)