Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 9. novembrī iesniedza Wojskowy Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – kriminālprocess pret R.S.
(Lieta C-661/23, Jeszek 1 )
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Wojskowy Sąd Okręgowy w Warszawie
Puses pamata kriminālprocesā
R.S., Prokuratura Rejonowa Warszawa-Ursynów w Warszawie
Prejudiciālie jautājumi
Vai Savienības tiesības – tostarp Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants un tajā paustā tiesiskuma vērtība, kā arī LES 19. panta 1. punkta otrā daļa kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. pantu – ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā:
a) ustawa z dnia 11 marca 2022 r. o obronie Ojczyzny [2022. gada 11. marta Likuma par dzimtenes aizsardzību] 233. pants redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ustawa z dnia 28 lipca 2023 r. o zmianie ustawy – Kodeks cywilny oraz niektórych innych ustaw [2023. gada 28. jūlija Likumā, ar ko groza Civilkodeksu un dažus citus likumus] (2023. gada Dz.U., 1615. poz.), ar ko atceltas valsts militārās tiesas tiesneša tiesības palikt tiesneša amatā attiecīgajā tiesā pēc šī tiesneša atvaļināšanas no profesionālā militārā dienesta (tostarp sakarā ar viņa atzīšanu par pastāvīgi nespējīgu pildīt profesionālo militāro dienestu), kas ietver arī šī tiesneša tiesības piedalīties šīs tiesas iztiesāšanas sastāvā lietās, kas viņam tika piešķirtas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;
b) ustawa z dnia 28 lipca 2023 r. o zmianie ustawy – Kodeks cywilny oraz niektórych innych ustaw 13. pants, kurā ir noteikts, ka a) apakšpunktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienā valsts militārās tiesas tiesnesis, kurš ir atvaļināts no profesionālā militārā dienesta iepriekš aprakstītajos apstākļos, tiek pensionēts ipso iure?
Vai, lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, ir nozīme tam, ka 1.b) jautājuma minētā norma ir un būs attiecināta tikai uz vienu tiesnesi, kas ir iesniedzējtiesas loceklis (tā sauktās ad hominem tiesības), un ka vienlaikus ir saglabātas analogas tiesības prokuroriem, saskaņā ar kurām viņi var palikt militāro lietu prokuroru amatā, neraugoties uz atvaļināšanu no profesionālā militārā dienesta?
Vai Savienības tiesības, tostarp 1. jautājumā minētās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts militārās tiesas tiesneša pensionēšana ipso jure 1. jautājumā minētajos apstākļos nav spēkā, kā rezultātā šis tiesnesis var turpināt darbu iesniedzējtiesas sastāvā un ka visām valsts iestādēm, tostarp tiesām, ir pienākums nodrošināt viņam iespēju turpināt darbu šajā tiesas sastāvā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim?
Vai Savienības tiesības, tostarp LES 2. pants un tajā paustā tiesiskuma vērtība, LES 4. panta 3. punkts un tajā paustais lojālas sadarbības princips, LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, LESD 267. pants un efektivitātes un pārākuma principi, no vienas puses, un LES 2. pants un tajā paustā demokrātijas vērtība, LES 4. panta 2. punkts un varas dalīšanas princips, no otras puses, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesas tiesības vai, pakārtoti, pienākums apturēt to valsts tiesību normu piemērošanu, par kurām iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, tostarp likuma normu, tieši izriet no Savienības tiesībām?
Vai, lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, ir nozīme tam, ka valsts tiesībās nav paredzēta iespēja tiesai, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, apturēt valsts tiesību normu piemērošanu un ka pamatlietas apstākļos ir nepieciešams nolēmums par šādu apturēšanu līdz brīdim, kad iesniedzējtiesa būs izskatījusi Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas ietverti atbildē uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu?
____________
1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.