Lieta T‑479/14
Kendrion NV
pret
Eiropas Savienību, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa
Ārpuslīgumiskā atbildība – Prasības pieteikuma precizitāte – Pieņemamība – Pamattiesību hartas 47. pants – Sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš – Mantiskais kaitējums – Procenti par nesamaksātā naudas soda summu – Izdevumi par bankas garantiju – Nemantisks kaitējums – Cēloņsakarība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 1. februāra spriedums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, ko esot radījusi Savienības iestāde
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
2. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Tiesību norma, kas piešķir tiesības privātpersonām – Jēdziens – Savienības tiesas neievērotais saprātīgais termiņš sprieduma taisīšanai – Ietveršana – Vērtēšanas kritēriji
(LESD 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums
(LESD 340. panta otrā daļa)
5. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums un noteikts naudas sods – Izpildāmība – Lēmuma apstrīdēšana Savienības tiesā – Izpildāmības neapstrīdēšana
(LESD 101., 263., 278. pants un 299. panta pirmā daļa)
6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Pārtraukšana prasītāja vai citu personu prettiesiskas rīcības dēļ
(LESD 340. panta otrā daļa)
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Izdevumi par bankas garantiju, kas radušies, uzņēmumam izvēloties nemaksāt Komisijas noteikto naudas sodu – Savienības tiesas neievērotais saprātīgais termiņš sprieduma taisīšanai lietā par šī uzņēmuma prasību – Cēloņsakarības esamība – Nosacījumi
(LESD 340. panta otrā daļa)
8. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Savienības tiesas kompetence – Ierobežojumi – Aizliegums pārsniegt prasījuma robežas – Pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus – Savienības tiesas iespēja pēc savas ierosmes izlemt atlīdzināt radītos zaudējumus atšķirīgā laikposmā no tā, kāds norādīts prasības pieteikumā – Izslēgšana
(LESD 268. pants; Tiesas Statūtu 21. pants; Tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)
9. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Priekšmets – Prasītājas uzņēmuma vadītājiem un darbiniekiem iespējami nodarītā kaitējuma atlīdzināšana – Minētā uzņēmuma pilnvarojuma neesamība rīkoties tiesā šo vadītāju un darbinieku vārdā – Nepieņemamība
(LESD 268. pants)
10. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums – Pierādīšanas pienākums
(LESD 340. panta otrā daļa)
11. Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējums – Atlīdzināmi zaudējumi – Nemantisks kaitējums, kuru izraisīja prasītāja nostādīšana ieilgušas neskaidrības stāvoklī sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa neievērošanas dēļ – Ietveršana
(LESD 340. panta otrā daļa)
12. Tiesvedība – Procesa ilgums Vispārējā tiesā – Saprātīgs termiņš – Tiesvedība par konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību – Saprātīga termiņa neievērošana – Sekas
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)
13. Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējums – Atlīdzība – Naudas vērtības krišanās ņemšana vērā – Nokavējuma procenti – Aprēķināšanas kārtība
(LESD 340. panta otrā daļa; Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 83. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 111. panta 4. punkta a) apakšpunkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 26. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 35. un 36. punktu)
3. Tiesvedības Vispārējā tiesā ilgums ar konkurenci saistītā lietā pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu, jo šī tiesvedība bija par 20 mēnešiem ilgāka nekā sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš, kas ir pietiekami būtisks Savienības tiesību normas, ar kuru piešķir tiesības privātpersonām, pārkāpums.
Proti, šajā periodā no tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas, kad tika iesniegta atbilde uz repliku, līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam tā tostarp sagatavoja lietas dalībnieku argumentu kopsavilkumu, nodeva lietas tiesai, sagatavoja strīdu faktisko un juridisko apstākļu analīzi un tiesvedības mutvārdu daļu. Tādējādi šī perioda ilgums it īpaši ir atkarīgs no strīda sarežģītības, kā arī no lietas dalībnieku rīcības un no procesuālo jautājumu rašanās.
Attiecībā uz tiesvedības sarežģītību vispirms jānorāda, ka prasības, kas attiecas uz Komisijas veikto konkurences tiesību piemērošanu, ir salīdzinoši sarežģītākas nekā prasības cita veida lietās, it īpaši ņemot vērā apstrīdētā lēmuma garumu, lietas materiālu apjomīgumu un nepieciešamību veikt detalizētu daudzu sarežģītu faktu novērtējumu, kas bieži vien ir izkaisīti laikā un telpā. Tādējādi 15 mēnešu ilgums starp tiesvedības rakstveida daļas beigām un tiesvedības mutvārdu daļas uzsākšanu principā ir atbilstošs ilgums, lai izskatītu lietas, kas attiecas uz konkurences tiesību piemērošanu. Tālāk jānorāda, ka pret vienu un to pašu Komisijas pieņemto lēmumu par Savienības konkurences tiesību piemērošanu celtās prasības principā būtu jāizskata paralēli arī tad, ja šīs prasības netiek apvienotas. Šādu paralēlu izskatīšanu tostarp attaisno minēto prasību saistība, kā arī nepieciešamība nodrošināt to saskaņotu analīzi un tajās sniedzamo atbilžu saskaņošanu. Tādējādi lietu paralēla izskatīšana var attaisnot to, ka par vienu papildu mēnesi katrā saistītajā lietā pagarinās tā perioda termiņš, kurš paiet no tiesvedības rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam. Visbeidzot, lietu faktiskā, juridiskā un procesuālā sarežģītība neattaisno to ilgāku izskatīšanu, it īpaši ņemot vērā, ka laikā no tiesvedības rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam tiesvedība netika nedz pārtraukta, nedz kavēta, Vispārējai tiesai veicot jebkādu tās organizatorisku pasākumu.
Runājot par lietas dalībnieku rīcību un procesuālu jautājumu rašanos, laiku, kas pagāja no tiesvedības rakstveida daļas beigām līdz tiesvedības mutvārdu daļas sākumam, nekādā veidā šāda rīcība vai šādu jautājumu rašanās nav ietekmējusi.
Līdz ar to 46 mēnešu laikā, kas pagāja starp tiesvedības rakstveida daļas beigām un tiesvedības mutvārdu daļas sākumu, šajā lietā parādās 20 mēnešu nepamatotas bezdarbības periods.
(skat. 48., 49., 51., 52., 54., 55., 59.–61. un 63. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 64. un 65. punktu)
5. Atbilstoši LESD 299. panta pirmajai daļai Komisijas lēmums par LESD 101. panta piemērošanas procedūru ir izpildakts, jo tajā ir ietverts tā adresātiem noteikts finanšu pienākums. Turklāt prasības par šī lēmuma atcelšanu iesniegšana saskaņā ar LESD 263. pantu nav atspēkojusi šī lēmuma izpildakta raksturu, jo atbilstoši LESD 278. pantam prasībām Eiropas Savienības Tiesā nav apturošas iedarbības.
(skat. 71. punktu)
6. LESD 340. pantā noteiktā prasība par cēloņsakarību prasa, ka pārmestajai rīcībai ir jābūt kaitējuma galvenajam iemeslam. Citiem vārdiem, pat ja pastāv iespēja, ka iestādēm ir saistība ar kaitējumu, kuru ir lūgts atlīdzināt, minētā saistība varētu būt pārāk attāla, ņemot vērā atbildību, kas ir citām personām, attiecīgā gadījumā – prasītājai.
(skat. 85. punktu)
7. Kaitējums, kuru veido bankas garantijas izmaksas, kas bija jāmaksā sabiedrībai, kurai naudas sods ir piemērots ar Savienības tiesas vēlāk atceltu Komisijas lēmumu, neizriet tieši no šī lēmuma prettiesiskuma, jo šis kaitējums izriet no šīs sabiedrības personīgās izvēles iesniegt bankas garantiju, lai nevajadzētu pildīt pienākumu saistībā ar naudas soda samaksu strīdīgajā lēmumā noteiktajā termiņā. Taču savādāk ir gadījumā, kad tiesvedībā Savienības tiesā ir ticis pārkāpts sprieduma taisīšanas saprātīgs termiņš, jo, pirmkārt, brīdī, kad tika iesniegta bankas garantija, nevarēja paredzēt to, ka tiks pārkāpts sprieduma taisīšanas saprātīgais termiņš, un prasītāja varēja pamatoti sagaidīt, ka tās prasība tiks izskatīta saprātīgā termiņā. Otrkārt, šī termiņa pārkāpšana notika vēlāk, pēc prasītājas sākotnējās izvēles iesniegt bankas garantiju.
No tā izriet, ka pastāv pietiekami tieša cēloņsakarība starp, no vienas puses, Savienības tiesas izdarīto sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpumu, un no otras puses, kaitējumu, kas prasītājai ir nodarīts pirms konkrētā sprieduma pasludināšanas un ko veido izdevumu par bankas garantiju apmaksa periodā, kurš atbilst šī saprātīga termiņa pārsniegumam. Šajā ziņā izdevumu par bankas garantiju maksājumam pēc minētā sprieduma pasludināšanas, kas izbeidza sprieduma taisīšanas saprātīga termiņa pārkāpumu konkrētajā lietā, nav pietiekami tiešas cēloņsakarības ar šo pārkāpumu, ciktāl šādu izdevumu maksājums izriet no prasītājas personīgas un autonomas izvēles, kas notikusi pēc minētā pārkāpuma izdarīšanas, nemaksāt naudas sodu, nelūgt apturēt strīdīgā lēmuma izpildi un iesniegt apelācijas sūdzību par minēto spriedumu.
(skat. 86. – 88., 98. un 99. punktu)
8. No normām, kas regulē tiesvedību Savienības tiesās, it īpaši no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta izriet, ka strīda [apmēru] principā nosaka un ierobežo lietas dalībnieki un ka Savienības tiesa nevar lemt ultra petita. Tādējādi Vispārējā tiesa nevar noraidīt prasītājas pieteikumu un pēc savas ierosmes nolemt atlīdzināt ciesto kaitējumu, kas nodarīts hronoloģiski atšķirīgā laikposmā no tā, par kuru tā apgalvo kaitējuma rašanos.
(skat. 103. un 104. punktu)
9. Tādējādi prasība atlīdzināt nemantisko kaitējumu, kas it kā esot nodarīts prasītājas vadītājiem un darbiniekiem, ir jānoraida kā nepieņemama, jo no lietas materiāliem neizriet, ka šie vadītāji vai darbinieki būtu pilnvarojuši prasītāju viņu vārdā iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību.
(skat. 118. punktu)
10. Prasībā par zaudējumu atlīdzību tiktāl, ciktāl prasītājs nenorāda nekādu informāciju, kas varētu pierādīt un ar ko varētu noteikt tā morālā vai nemateriālā kaitējuma apmēru, tam ir vismaz jāpierāda, ka inkriminētā rīcība pēc sava rakstura varēja tam radīt šādu kaitējumu.
(skat. 121. punktu)
11. Apstāklis, ka prasītāja tiek nostādīts neskaidrā situācijā, it īpaši saistībā ar viņas prasības labvēlīgo iznākumu, ir raksturīgs jebkurai tiesvedībai tiesā. Tomēr sprieduma taisīšanas saprātīgā termiņa neievērošana rada prasītājai tādu neskaidru situāciju, kas pārsniedz neskaidrību, kādu parasti rada tiesvedība tiesā. Šī ieilgusī neskaidrība noteikti ietekmēja pieņemamo lēmumu plānošanu un šo sabiedrību pārvaldību, tādējādi radot nemantisko kaitējumu.
(skat. 126. un 128. punktu)
12. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt Savienības konkurences tiesību ievērošanu, Savienības tiesa nevar ļaut prasītājam, balstoties tikai uz lietas neizskatīšanu saprātīgā termiņā, apšaubīt naudas soda pamatotību vai apmēru, ja visi prasītāja pamati par veiktajiem konstatējumiem par šī naudas soda apmēru un darbībām, kas ar to tiek sodītas, ir noraidīti.
No tā izriet, ka tas, ka pret Komisijas lēmumu, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, vērstas prasības pārbaudes ietvaros nav ticis ievērots saprātīgs sprieduma taisīšanas termiņš, nevar izraisīt ar šo lēmumu uzlikta naudas soda pilnīgu vai daļēju atcelšanu.
(skat. 131. un 132. punktu)
13. Pienākums maksāt nokavējuma procentus principā rodas, sākot no sprieduma, kurā konstatē Savienības pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Lai noteiktu nokavējuma procentu likmi, ir atbilstīgi ņemt vērā Regulas Nr. 1268/2012 par Regulas Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem, 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 111. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Piemērojot šos noteikumus, termiņā nesamaksāto parādu nokavējuma procentu likmi aprēķina saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicēto Eiropas Centrālās bankas tās galvenajām refinansēšanas operācijām piemēroto likmi, kas bija spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, pieskaitot šai likmei trīs ar pusi procentpunktus.
(skat. 137. un 138. punktu)