TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2017. gada 20. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – Piemērošanas joma – Prasība par atbildību par neatļautu darbību, kas celta pret kreditoru komiteju, kura maksātnespējas procesā ir noraidījusi sanācijas plānu
Lieta C‑649/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 19. decembrī, tiesvedībā
Peter Valach,
Alena Valachová,
SC Europa ZV II a.s.,
SC Europa LV a.s.,
VAV Parking a.s.,
SC Europa BB a.s.,
Byty A s.r.o.
pret
Waldviertler Sparkasse Bank AG,
Československá obchodná banka a.s.,
Stadt Banská Bystrica.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši Ž. K. Bonišo [C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], S. Rodins [S. Rodin] un J. Regans [E. Regan],
ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– P. Valach, A. Valachová, SC Europa ZV II a.s., SC Europa LV a.s., VAV Parking a.s., SC Europa BB a.s. un Byty A s.r.o. vārdā – Z. Nötstaller, Rechtsanwältin,
– Waldviertler Sparkasse Bank AG, Československá obchodná banka a.s. un Stadt Banská Bystrica vārdā – S. Fruhstorfer, Rechtsanwältin,
– Spānijas valdības vārdā – M. J. García‑Valdecasas Dorrego, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Wilderspin un M. Heller, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Peter Valach, Alena Valachová, SC Europa ZV II a.s., SC Europa LV a.s., VAV Parking a.s., SC Europa BB a.s. un Byty A s.r.o., no vienas puses, un Waldviertler Sparkasse Bank AG, Československá obchodná banka a.s. un Stadt Banská Bystrica (Banskas Bistricas pilsēta),no otras puses, attiecībā uz prasību par atbildību par neatļautu darbību pēc sanācijas plāna VAV invest s.r.o. maksātnespējas procesā noraidījuma.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula (EK) Nr. 1215/2012
3 Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 10. un 34. apsvērumā ir noteikts:
“(10) Šīs regulas darbības jomā būtu jāietver galvenie civiltiesiskie un komerciālie jautājumi, izņemot dažus skaidri noteiktus jautājumus [..].
[..]
(34) Būtu jānodrošina nepārtrauktība starp [1968. gada 27. septembra] Konvenciju [par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās (OV 1972, L 299, 32. lpp.), kurā grozījumi ir veikti ar secīgām konvencijām par jauno dalībvalstu pievienošanos šai konvencijai (turpmāk tekstā – “Briseles konvencija”)], un [Padomes 2000. gada 22. decembra] Regulu (EK) Nr. 44/2001 [par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.)] un šo regulu, un tālab būtu jānosaka pārejas noteikumi. Šī pati nepārtrauktības vajadzība attiecas uz [..] Briseles konvencijas un regulu, kas to aizstāj, interpretāciju Eiropas Savienības Tiesā.”
4 Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:
[..]
b) bankrotu, uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidācijas sakarā dotiem tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai tamlīdzīgām procedūrām.”
Regula (EK) Nr. 1346/2000
5 Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV 2000, L 160, 1. lpp.) preambulas 4., 6. un 7. apsvērumā ir paredzēts:
“(4) Pareizas iekšējā tirgus darbības labad ir jāizvairās no personu stimulēšanas pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu (labvēlīgākās tiesas piekritības izvēle).
[..]
(6) Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā būtu jāaprobežojas tikai ar noteikumiem, kas regulē piekritību maksātnespējas procedūru sākšanai un nolēmumus, ko taisa, tieši pamatojoties uz maksātnespējas procedūrām, un kas ir cieši saistīti ar šādām procedūrām. Turklāt šajā regulā vajadzētu iekļaut noteikumus par šādu nolēmumu atzīšanu un piemērojamo tiesību aktu, kas arī atbilst iepriekšminētajam principam.
(7) Maksātnespējas procedūras, kas saistītas ar maksātnespējīgo uzņēmumu vai juridisko personu likvidāciju, mierizlīgumi un līdzīgas procedūras ir izslēgtas no [..] Briseles Konvencijas [..].”
6 Šīs regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:
“Tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs, piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras. Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā juridisko adresi uzskata par galveno interešu centru, ja nav pierādījumu pretējam.”
Slovākijas tiesības
7 Občiansky zákonník (Slovākijas Civillikums) 415. pantā ir paredzēts:
“Ikvienam ir pienākums rīkoties tā, lai nekaitētu veselībai, īpašumam, dabai un videi.”
8 Šī likuma 420. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:
“Ikviens atbild par zaudējumiem, kurus tas ir radījis juridiska pienākuma neizpildes dēļ.”
9 Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Slovākijas tiesībās maksātnespējas procesā ir jānošķir bankrota procedūra un sanācijas procedūra. Pēdējā minētā procedūra ir reglamentēta Likuma par maksātnespēju 108.–165. pantā.
10 Saskaņā ar Likuma par maksātnespēju 127. panta 1. punktu kreditoru komiteju, kurā ir trīs vai pieci dalībnieki, saskaņā ar minēto likumu ieceļ kreditoru sapulce. Saskaņā ar šī panta 4. punktu visiem kreditoru komitejas dalībniekiem ir pienākums rīkoties visu kreditoru kopīgajās interesēs.
11 Tās – līdz ar kreditoru sapulci – pienākums atbilstoši minētā likuma 133. pantam 1. punktam ir apstiprināt parādnieka izstrādājamo sanācijas plānu. Ja kreditoru komiteja noraida sanācijas plānu vai tā nepieņem lēmumu Likuma par maksātnespēju 144. panta 1. punktā noteiktajos termiņos, likvidatoram saskaņā ar šī likuma 144. panta 2. punktu nekavējoties ir jālūdz uzsākt bankrota procedūru.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
12 VAV invest ir saskaņā ar Slovākijas tiesībām dibināta sabiedrība, par kuras aktīviem Slovākijā ir uzsākta sanācijas procedūra. Waldviertler Sparkasse Bank, Československá obchodná banka un Stadt Banská Bystrica (Banskas Bistricas pilsēta) pārstāvji ir iecelti par kreditoru komitejas locekļiem.
13 VAV invest piedāvāja sanācijas plānu, kā tas ir paredzēts Likumā par maksātnespēju. Tomēr kreditoru komiteja šo plānu noraidīja 2015. gada 11. decembra sanāksmē, nesniedzot saprotamu pamatojumu, kādēļ sanācijas procedūra tika lemta neveiksmei un tā rezultātā attiecībā uz VAV invest aktīviem tika uzsākta bankrota procedūra.
14 Sanācijas plāna noraidīšanas dēļ, pirmkārt, P. Valach un A. Valachová apgalvo, ka viņiem ir radīti zaudējumi, jo ir zudusi būtiska tām piederošo VAV invest kapitāldaļu vērtība, kā arī ir radušies zaudējumi negūtās peļņas dēļ.Otrkārt, SC Europa ZV II, SC Europa LV, VAV Parking, SC Europa BB un Byty A kā projektēšanas uzņēmumi esot cietuši zaudējumus būvprojekta neizdošanās vai tā kavēšanās dēļ.
15 Prasītāji pamatlietā vērsās Landesgericht Krems an der Donau (Kremsas pie Donavas apgabaltiesa, Austrija) ar prasību par atbildību un uzskata, ka Waldviertler Sparkasse Bank, Československá obchodná banka un Stadt Banská Bystrica (Banskas Bistricas pilsēta) neesot ievērojušas Slovākijas Civillikuma 415. pantā paredzēto vispārīgo prevencijas pienākumu, kā arī savu kā kreditoru komitejas dalībnieku pienākumu saskaņā ar Slovākijas likumu par maksātnespēju, it īpaši attiecībā uz pienākumu rīkoties visu kreditoru kopīgajās interesēs, un tādēļ viņi saskaņā ar Slovākijas Civillikuma 420. pantu esot atbildīgi par radītajiem zaudējumiem.
16 Landesgericht Krems an der Donau (Kremsas pie Donavas apgabaltiesa) prasību noraidīja, to nevērtējot pēc būtības starptautiskās jurisdikcijas neesamības dēļ. Šī tiesa uzskata, ka aplūkotā prasība par atbildību ir cieši saistīta ar atbildētāju pamatlietā kā kreditoru komitejas locekļu funkcijām un pienākumiem, kas no tām izriet saskaņā ar Likumu par maksātnespēju. Tādēļ šī prasība izrietot tieši no tiesību aktiem maksātnespējas jomā un esot ar tiem cieši saistīta. Rezultātā tā neietilpst Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā atbilstoši šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktam un tai esot jāpiemēro Regula Nr. 1346/2000. Šajā gadījumā kompetentā tiesa esot tā, kura ir uzsākusi maksātnespējas procedūru.
17 Prasītāji pamatlietā nolēmumu pārsūdzēja Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē), kura apstiprināja prasības noraidījumu starptautiskas jurisdikcijas neesamības dēļ, ciktāl aplūkotā prasība attiecas uz maksātnespējas procedūru, jo tā ir par šajā procedūrā paredzētā obligāta institūta pienākumu neizpildi, kas tam ir uzlikti liela vairuma kreditoru interesēs. Uz to kā ar maksātnespējas procedūru saistītu prasību attiecoties Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izņēmuma noteikums.
18 Prasītāji iesniedza kasācijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija).
19 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa uzdod jautājumu par attiecīgo Regulas Nr. 1215/2012 un Nr. 1346/2000 piemērošanas jomu nošķiršanu, it īpaši attiecībā uz prasību par atbildību, kas vērsta pret kreditoru komitejas locekļiem to rīcības dēļ balsošanas laikā maksātnespējas procedūrā.
20 Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [..] Regulas Nr. 1215/2012 [..] 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka parādnieces kapitāla daļu īpašnieku [P. Valach un A. Valachová] un projektēšanas uzņēmumu, kuriem ir darījuma attiecības ar parādnieci [SC Europa ZV II, SC Europa LV, VAV Parking, SC Europa BB un Byty A], prasība, kas balstīta uz zaudējumu atlīdzības prasījumu saistībā ar neatļautu darbību pret kreditoru komitejas dalībniekiem par viņu prettiesisko rīcību, balsojot par sanācijas plānu maksātnespējas procedūrā, Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir saistīta ar maksātnespēju un tādēļ ir izslēgta no šīs regulas materiālās piemērošanas jomas?”
Par prejudiciālo jautājumu
21 Uzdodot savu jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma tiek piemērota prasībai par atbildību par neatļautu darbību, kas celta pret kreditoru komitejas locekļiem to rīcības dēļ, kad tie ir balsojuši saistībā ar sanācijas plānu maksātnespējas procedūrā, un tādējādi šī prasība neietilpst šīs regulas materiālās piemērošanas jomā.
22 Atbilde uz prejudiciālo jautājumu prasa noskaidrot, kāds ir piekritības apjoms tai tiesai, kura ir uzsākusi maksātnespējas procedūru, jo saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ko piemēro civillietās un komerclietās, to nepiemēro attiecībā uz “bankrotu, uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidācijas sakarā dotiem tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai tamlīdzīgām procedūrām”.
23 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 34. apsvērumu ir jānodrošina nepārtrauktība, pirmkārt, starp Briseles konvenciju, Regulu Nr. 44/2001 un Regulu Nr. 1215/2012 un, otrkārt, šīs konvencijas un regulām, kas to aizstāj, interpretāciju Eiropas Savienības Tiesā.
24 Otrkārt, Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 1215/2012 un Nr. 1346/2000 ir jāinterpretē, lai izvairītos no šajos tiesību aktos minēto normu savstarpējas pārklāšanās un jebkāda juridiska vakuuma. Tādējādi prasības, kas saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir izslēgtas no tās piemērošanas jomas, ciktāl tās attiecas uz “bankrotu, uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidācijas sakarā dotiem tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai tamlīdzīgām procedūrām”, ietilpst Regulas Nr. 1346/2000 piemērošanas jomā. Attiecīgi prasības, kas netilpst Regulas Nr. 1346/2000 3. panta 1. punkta piemērošanas jomā, ietilpst Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. novembris, Tünkers France un Tünkers Maschinenbau, C‑641/16, EU:C:2017:847, 17. punkts).
25 Kā it īpaši izriet no Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 10. apsvēruma, Savienības likumdevēja nodoms ir bijis izmantot plašu šīs regulas 1. panta 1. punktā norādītā jēdziena “civillietas un komerclietas” izpratni un attiecīgi plašu šīs regulas piemērošanas jomu. Turpretī Regulas Nr. 1346/2000 piemērošanas joma saskaņā ar tās preambulas 6. apsvērumu nebūtu interpretējama plaši (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. novembris, Tünkers France un Tünkers Maschinenbau, C‑641/16, EU:C:2017:847, 18. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
26 Piemērodama šos principus, Tiesa ir nospriedusi, ka tikai prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūras un kas ir cieši ar to saistītas, ir izslēgtas no Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomas. Tādējādi tikai šādas prasības ietilpst Regulas Nr. 1346/2000 piemērošanas jomā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. novembris, Tünkers France un Tünkers Maschinenbau, C‑641/16, EU:C:2017:847, 19. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
27 Taču šis ir tas pats kritērijs, kas ir ticis pārņemts Regulas Nr. 1346/2000 preambulas 6. apsvērumā, lai nošķirtu tās regulējuma priekšmetu. Faktiski atbilstoši šim apsvērumam minētajai regulai būtu jāattiecas tikai uz normām, kas reglamentē piekritību attiecībā uz maksātnespējas procedūru uzsākšanu un tādu nolēmumu pieņemšanu, ko “taisa, tieši pamatojoties uz maksātnespējas procedūrām, un kas ir cieši saistīti ar šādām procedūrām”.
28 Šajā saistībā, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jānosaka, vai pamatlietā celtā prasība sakarā ar atbildību par neatļautu darbību atbilst abiem kritērijiem.
29 Saistībā ar pirmo kritēriju ir jāatgādina, ka, lai noskaidrotu, vai prasība izriet tieši no maksātnespējas procedūras, noteicošais elements, kuru Tiesa ir ņēmusi vērā, tās jomas noteikšanā, uz kuru attiecas prasība, ir nevis tās procesuālais konteksts, bet gan prasības juridiskais pamats. Saskaņā ar šādu pieeju ir jāizvērtē, vai šīs prasības pamatā esošās tiesības vai saistības izriet no kopīgiem civiltiesību un komerctiesību noteikumiem vai arī no atkāpes ietverošiem noteikumiem, kas ir raksturīgi maksātnespējas procesam (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Tünkers France un Tünkers Maschinenbau, C‑641/16, EU:C:2017:847, 22. punkts).
30 Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas secinātā izriet, ka ar pamatlietā aplūkoto prasību ir apšaubīta kreditoru komitejas atbildība, kura 2015. gada 11. decembrī notikušajā balsošanā noraidīja VAV invest piedāvāto sanācijas plānu. Šāda atteikuma dēļ tika uzsākta bankrota procedūra. Taču prasītāji pamatlietā uzskata, ka šī komiteja ir rīkojusies prettiesiski, tādēļ ir tikusi celta prasība par atbildību.
31 Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka maksātnespējas procedūrā Slovākijas tiesiskajā regulējumā tiek izšķirti divi iespējamie risinājumi, proti, pirmkārt, sanācijas procedūra un, otrkārt, likvidācijas procedūra. Ja kreditoru komiteja noraida sanācijas plānu vai tā nepieņem lēmumu Likuma par maksātnespēju 144. panta 1. punktā noteiktajos termiņos, likvidatoram saskaņā ar šī likuma 144. panta 2. punktu nekavējoties ir jālūdz uzsākt bankrota procedūru.
32 Šādā kontekstā ir jānorāda, ka šajā gadījumā prasību par atbildību, pirmkārt, ir cēluši sabiedrības, par kuru ir uzsākta maksātnespējas procedūra, kapitāldaļu īpašnieki un, otrkārt, sabiedrības, kuras ir darījuma attiecībās ar šo sabiedrību.
33 Tālāk šīs prasības mērķis it īpaši ir noteikt, vai kreditoru komitejas locekļi, noraidīdami sanācijas plānu, kā rezultātā tika uzsākta bankrota procedūra, nav ievērojuši savu pienākumu rīkoties visu kreditoru interesēs.
34 Faktiski, kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, saskaņā ar Likuma par maksātnespēju 127. panta 4. punktu izriet, ka visu kreditoru komitejas locekļu pienākums ir rīkoties visu kreditoru interesēs, jo šīs komitejas kopā ar kreditoru sapulci mērķis saskaņā ar šī likuma 133. panta 1. punktu ir izvērtēt un vajadzības gadījumā apstiprināt bankrotējušā debitora sagatavoto sanācijas plānu.
35 Šādi pamatlietā aplūkotā prasība par atbildību ir tiešas un neatdalāmas sekas tam, ka kreditoru komiteja kā obligāts institūts, kurš tiek izveidots, uzsākot maksātnespējas procesu, ir īstenojusi funkciju, kuru tā ir atvasinājusi no valsts tiesību normām, kuras reglamentē šo procedūru (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2009. gada 2. jūlijs, SCT Industri, C‑111/08, EU:C:2009:419, 28. punkts).
36 Tādējādi ir jākonstatē, ka pienākumu, kas ir pret kreditoru komitejas celtas prasības par atbildību par neatļautu darbību pamatā, kāda tā ir aplūkota pamatlietā, pamatojums ir meklējams īpašos noteikumos par maksātnespējas procedūrām.
37 Saistībā ar šā sprieduma 27. punktā minēto otro kritēriju atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai izšķirošs faktors Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērojamības noteikšanā ir tas, cik cieša ir saikne starp celto prasību un maksātnespējas procedūru (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Tünkers France un Tünkers Maschinenbau, C‑641/16, EU:C:2017:847, 28. punkts).
38 Šajā ziņā, lai izvērtētu, vai kreditoru komitejas locekļus var saukt pie atbildības tādēļ, ka viņi ir noraidījuši sanācijas plānu, it īpaši ir jāanalizē šai komitejai maksātnespējas procedūrā piekrītošo pienākumu apjoms un minētā noraidījuma saderīgums ar šiem pienākumiem. Jāsecina, ka šāda analīze atspoguļo tiešu un ciešu saikni ar maksātnespējas procedūru un tādējādi nenovēršami ir saistīta ar šīs procedūras norisi.
39 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka tāda prasība kā pamata lietā izriet tieši no maksātnespējas procedūras un ar to ir cieši saistīta, un tādēļ tā neietilpst Regulas Nr. 1215/2012 piemērošanas jomā.
40 Ņemot vērā šos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma tiek piemērota prasībai par atbildību par neatļautu darbību, kas celta pret kreditoru komitejas locekļiem to rīcības dēļ, kad tie ir balsojuši saistībā ar sanācijas plānu maksātnespējas procedūrā, un tādējādi šī prasība neietilpst šīs regulas materiālās piemērošanas jomā.
Par tiesāšanās izdevumiem
41 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma tiek piemērota prasībai par atbildību par neatļautu darbību, kas celta pret kreditoru komitejas locekļiem to rīcības dēļ, kad tie balsojuši saistībā ar sanācijas plānu maksātnespējas procedūrā, un tādējādi šī prasība neietilpst šīs regulas materiālās piemērošanas jomā.
[Paraksti]