Prasība, kas celta 2017. gada 2. martā – Hércules Club de Fútbol/Komisija

(lieta T-134/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hércules Club de Fútbol, SAD (Alikante, Spānija) (pārstāvji – S. Rating un Y. Martínez Mata, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu C (2017) 736 final 2 lietā GESTDEM 2016/6034 līdz 2016/6044;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret lēmumu, ar kuru atstāts spēkā lēmums par piekļuves atteikumu Hércules CF pieprasītājiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem, kuri esot bijuši par pamatu 2016. gada 4. jūlija lēmuma C (2016) 4060 final Valsts atbalsts SA.36387 (2013/C) (bij. 2013/NN) (bij. 2013/CP), ko Spānija piešķīrusi Valencia Club de Fútbol Sociedad Anónima deportiva, Hércules Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva un Elche Club de Fútbol Sociedad Anónima Deportiva.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots par kļūdaino secinājumu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 4. lpp.) 4. panta otrā punkta trešais un pirmais ievilkums atļauj atteikt piekļuvi pieprasītājiem dokumentiem.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija automātiski ir piemērojusi Kopienu judikatūrā atzīto vispārējo konfidencialitātes prezumpciju attiecībā uz administratīvajiem procesiem valsts atbalsta jomā, un ka Komisija nepareizi pēc analoģijas ir piemērojusi judikatūru [sabiedrību] apvienošanās jomā saistībā ar ietekmi uz trešo personu komerciālajām interesēm.

Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta nepareizu piemērošanu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka arī šajā gadījumā pēc analoģijas nav piemērojama judikatūra sabiedrību apvienošanas jomā. Taču šādās lietās ir saprotams informācijas sensitīvā rakstura pastāvīgums laikposmā arī pēc Komisijas lēmuma, jo šī nav vienīgā aizdevuma lieta, kurā tā piešķiršanas noteikumus Komisijas uzskata par saderīgiem ar LESD.

Saistībā ar trešo pamatu, kas izvirzīts pakārtoti, pamatojoties uz to, ka pat pieņemot, ka Komisijas argumenti par konfidencialitātes apsvērumiem konkrētajā lietā ir pamatoti, tiek apgalvots, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas attaisno piekļuvi pieprasītājiem dokumentiem, kas paredzēta, nodrošinot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīto tiesību uz aizstāvību īstenošanu.

Saistībā ar ceturto pamatu, kas arī izvirzīts pakārtoti, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu, tiek apgalvots, ka Komisijai ir pienākums piedāvāt vismaz daļēju piekļuvi pieprasītajai informācijai.

____________