Prasība, kas celta 2014. gada 14. martā – Front Polisario/Padome
(lieta T-180/14)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Front populaire pour la libération de la saguia-el-hamra et du rio de oro (Front Polisario) (Laâyoune) (pārstāvis – G. Devers, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atzīt tās prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;
atcelt Padomes lēmumu;
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja izvirza divpadsmit pamatus, lai pamatotu savu prasību par Padomes 2013. gada 16. decembra Lēmumu 2013/785/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti 1 .
Prasītāja kā Rietumsahāras iedzīvotāju pārstāve apgalvo, ka šis tiesību akts to skar tieši un individuāli.
Pirmais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo no apstrīdētā lēmuma neesot iespējams saprast, kādā veidā Padome savā lēmumu pieņemšanas procesā ir iekļāvusi faktu, ka Rietumsahāra ir Marokas okupētā teritorija, kurai nav savas pārvaldes.
Otrais pamats attiecas uz apspriešanās principa pārkāpumu, jo Padome apstrīdēto lēmumu esot pieņēmusi, neapspriežoties ar prasītāju, lai gan starptautiskajās tiesībās esot paredzēts, ka teritorijas, kurai nav savas pārvaldes, tautas dabas resursu izmantošana drīkst notikt tikai apspriežoties ar tās pārstāvjiem. Prasītāja apgalvo, ka tā esot vienīgā Rietumsahāras tautas pārstāve.
Trešais pamats attiecas uz saskanības principa pārkāpumu, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu esot pieļauta tāda starptautiskā līguma spēkā stāšanās, kas esot piemērojams Rietumsahāras teritorijā, lai gan neviena dalībvalsts neesot atzinusi Marokas Karalistes suverenitāti Rietumsahāras teritorijā. Apstrīdētais lēmums tikai pastiprinot Marokas Karalistes īstenoto kontroli Rietumsahāras teritorijā, kas esot pretrunā Komisijas rietumsahāriešu bēgļiem sniegtajai palīdzībai. Turklāt apstrīdētais lēmums neesot saskanīgs ar Eiropas Savienības parasto reakciju pienākumu, kas izriet no starptautisko tiesību imperatīvajām normām, pārkāpumu gadījumā, un tas esot pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem.Ceturtais pamats attiecas uz ilgtspējīgas attīstības mērķa neizpildi.Piektais pamats attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ciktāl apstrīdētais lēmums esot pretrunā paļāvībai, kas prasītājai esot radusies saistībā ar Eiropas Savienības iestāžu atkārtotajiem paziņojumiem par līgumu, kas noslēgti ar Marokas Karalisti, saderību ar starptautiskajām tiesībām.Sestais pamats attiecas uz Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti pārkāpumu, jo apstrīdētais lēmums esot pretrunā minētā asociācijas nolīguma 2. pantam, ciktāl ar to tiekot pārkāptas tiesības uz pašnoteikšanos.Septītais pamats attiecas uz ANO Jūras tiesību konvencijas pārkāpumu, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu esot pieļauta tāda protokola spēkā stāšanās, ar kuru Eiropas Savienība un Marokas Karaliste esot noteikušas nozvejas kvotas ūdeņos, kas neietilpst to suverenitātē, un Savienības kuģiem esot atļauts izmantot zvejas resursus, kas ietilpst vienīgi uz Rietumsahāras tautas suverenitātē.Astotais pamats attiecas uz tiesību uz pašnoteikšanos pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu esot nostiprināta Marokas Karalistes kontrole Rietumsahāras teritorijā.Devītais pamats attiecas uz dabas resursu pastāvīgas pārvaldības principa un ANO Statūtu 73. panta pārkāpumu, jo ar prasītāju neesot notikušas apspriedes, lai gan ar apstrīdēto lēmumu esot atļauta tādu dabas resursu izmantošana, kas ietilpst vienīgi Rietumsahāras tautas suverenitāte.Desmitais pamats attiecas uz līgumu relatīvas ietekmes principa pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu prasītā
jai bez tās piekrišanas esot noteikti starptautiski pienākumi.Vienpad
smitais pamats attiecas uz starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu tiekot sniegta finansiāla palīdzība Marokas Karalistes koloniālajai politikai Rietumsahārā.Divpadsmitais pamats attiecas uz starptautiskās atbildības tiesību pārkāpumu, jo apstrīdētais lēmums esot pama
ts, lai iestātos Eiropas Savienības starptautiskā atbildība.