Prasība, kas celta 2010. gada 3. martā - Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome

(lieta C-117/10)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji - V. Di Bucci, L. Flynn, K. Walkerová un A. Stobiecka-Kuik)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt Padomes 2009. gada 20. novembra Lēmumu 2010/10/EK¹ par to, lai Polijas Republikas iestādes varētu sniegt valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Padome, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi Komisijas lēmumu, kas izriet no 2007. gada pamatnostādņu lauksaimniecības nozarē 196. punktā ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem un fakta, ka Polija tiem ir piekritusi bez ierunām, un ar kuru minētajai valstij tiek uzlikts pienākums vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim izbeigt pastāvošo atbalsta shēmu saistībā ar lauksaimniecības zemes iegādi. Būtībā Padome, pamatojoties uz ārkārtas apstākļiem, ir atļāvusi Polijai saglabāt šo shēmu līdz 2007. gada pamatnostādņu lauksaimniecības nozarē spēkā esamības beigām, proti, līdz 2013. gada 31. decembrim. Apstākļus, kurus Padome izvirzījusi, lai pamatotu savu lēmumu, acīmredzami nevar uzskatīt par tādiem ārkārtas apstākļiem, saistībā ar kuriem varētu pamatot pieņemto lēmumu un neņemt vērā attiecīgo Komisijas lēmumu saistībā ar šo shēmu. Lai pamatotu savu prasību atcelt tiesību aktu, Komisija izvirza četrus pamatus:

a) pirmkārt, Komisija uzskata, ka Padomei nebija tiesības celt prasību saskaņā ar EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, jo tā netika paudusi nostāju par Polijas pieteikumu minētās tiesību normas ceturtajā daļā paredzētajā termiņā un atbalsts, kuru Padome bija apstiprinājusi, bija pastāvošs atbalsts, kuru Polija, piekrītot Komisijas ierosinātajiem vajadzīgajiem pasākumiem, bija apņēmusies izbeigt līdz 2009. gada beigām;

b) otrkārt, atļaujot atbalsta pasākumus līdz 2013. gadam, Padome ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, mēģinot izvairīties no konstatējuma, ka Polijai bija tiesības atstāt spēkā savus atbalsta pasākumus vēlākais līdz 2009. gada beigām;

c) turklāt, savā trešajā pamatā tā norāda, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts pārkāpjot lojālas sadarbības principu, kas ir piemērojams dalībvalstīm, kā arī starp iestādēm. Ar savu lēmumu Padome ir atbrīvojusi Poliju no tās pienākuma sadarboties ar Komisiju saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem, kuriem šī dalībvalsts bija piekritusi attiecībā uz pastāvošo atbalstu saistībā ar lauksaimniecības zemes iegādi EKL 88. panta 1. punktā paredzētās sadarbības ietvaros;

d) savā pēdējā pamatā Komisija apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā tiktāl, ciktāl tā ir atzinusi, ka pastāv ārkārtas apstākļi, kas pamato apstiprinātā pasākuma pieņemšanu.

____________

¹ - OV L 4, 8.1.2010, 89. lpp.