Prasība, kas celta 2008. gada 11. septembrī - New Europe/Komisija
(lieta T-383/08)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: New Europe, Brisele (Beļģija) (pārstāvis - A.-M. Alamanou, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas lēmumu, kas ietverts 2008. gada 2. jūlija vēstulē, ko prasītāja saņēma tajā pašā dienā, ar kuru tai tiek atteikta pieeja sabiedrību nosakumiem un indivīdu vārdiem, uz kuriem ir atsauces Komisijas paziņotajos dokumentos; un
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un ar šo tiesvedību saistītos izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasības pietikumu prasītāja apstrīd Komisijas lēmumu, kas tai paziņots ar 2008. gada 2. jūlija vēstuli, kurā Komisijas atsakās atklāt sabiedrību un indivīdu, kas iesaistīti t.s. "Eximo" lietā, vārdus, uz kuriem ir atsauces dokumentos, ko Komisija prasītājai atklāja, atbildot uz tās sākotnējo pieprasījumu.
Prasītāja lūdz apstrīdēto lēmumu atcelt šādu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ietver acīmredzamu kļūdu tiesību piemērošanā, jo Komisija nepareizi interpretējusi un paļāvusies uz izņēmumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā, neveicot faktu izvērtējumu un neminot atteikuma pamatojumu. Turklāt prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā, nospriezdama, ka attiecīgo sabiedrību komerciālās intereses un iesaistīto fizisko personu privātā dzīve un neaizskaramība tiktu nopietni apdraudētas, ja to vārdi tiktu atklāti. Bez tam prasītāja apgalvo, ka, plaši interpretēdama jēdzienus "komerciālo interešu aizsardzība" un "privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība", Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 1. panta a) punktā ietverto principu par iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem.
Otrkārt, prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punkts, jo Komisija nav piešķīrusi prasītājai pilnīgu piekļuvi dokumentam, kurš jau bija publiski pieejams.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši EKL 253. pantam, neinformēdama prasītāju par pamatiem, uz kuriem tā balstīja savu lēmumu, un vienkārši atsaukdamās uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā paredzētajiem izņēmumiem.
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.).