Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. janvārī iesniedza Tallinna Halduskohus (Igaunija) – Est Wind Power OÜ/AS Elering
(Lieta C-11/22)
Tiesvedības valoda – igauņu
Iesniedzējtiesa
Tallinna Halduskohus
Pamatlietas puses
Prasītāja: Est Wind Power OÜ
Atbildētāja: AS Elering
Prejudiciālie jautājumi
Vai Eiropas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā, it īpaši Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” 1 19. punkta 44. apakšpunktā minētā jēdziena “darbu sākums” pirmā alternatīva, proti, “ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir jāsaprot ar jebkuru ieguldījumu projektu saistītu būvdarbu sākums, vai tikai tādu būvdarbu sākums, kas ir saistīti ar ieguldījumu projekta iekārtu, kas ražos atjaunojamo enerģiju?
Vai Eiropas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā, it īpaši Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” 19. punkta 44. apakšpunktā minētā jēdziena “darbu sākums” pirmā alternatīva, proti, “ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums” ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei situācijā, kurā tā ir konstatējusi, ka saistībā ar ieguldījumu ir uzsākti būvdarbi, saskaņā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu papildus ir jāizvērtē, kādu attīstības stadiju ieguldījumu projekts ir sasniedzis un ar kādu varbūtību šis projekts tiks pabeigts?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai, novērtējot ieguldījumu projekta attīstības stadiju, var ņemt vērā citus objektīvus apstākļus, piemēram, notiekošu tiesvedību, kas kavē ieguldījumu projekta turpināšanu?
Vai šajā gadījumā ir nozīme tam, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā Eesti Pagar, C-349/17 1 , 61. un 68. punktā ir konstatējusi, ka stimulējošas ietekmes esamība nebūtu uzskatāma par skaidru kritēriju, kuru valsts iestādes var viegli piemērot, jo tā pārbaudei katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams sarežģīts ekonomisks vērtējums, tādēļ šāds kritērijs neatbilst prasībai, ka atbrīvojuma piemērošanas kritērijiem ir jābūt skaidriem un tādiem, ko valstu iestādes var viegli piemērot?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Eiropas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā, it īpaši Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” 126. punkta 66. zemsvītras piezīme, skatot to kopsakarā ar tā paša paziņojuma 19. punkta 44. apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts iestādei, izvērtējot kritēriju par darbu sākumu, nav katrā atsevišķā gadījumā jāveic ieguldījumu projekta ekonomisks vērtējums?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai Eiropas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā, it īpaši Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” 19. punkta 44. apakšpunktā minētā jēdziena “darbu sākums” pēdējā alternatīva, proti, “citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku” ir jāinterpretē tādējādi, ka jebkuras citas saistības, izņemot zemes iegādi un sagatavošanās darbus (piemēram, būvatļaujas saņemšanu), padara ieguldījumu neatgriezenisku neatkarīgi no izmaksām, ko radījušas uzņemtās saistības?
Vai Eiropas Savienības tiesību normas valsts atbalsta jomā un it īpaši Komisijas paziņojuma “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam” 19. punkta 44. apakšpunktā minētais jēdziens “darbu sākums” ir jāinterpretē tādējādi, ka obligāti nosacījumi darbu sākumam ir tādi, lai ražotājam būtu zemes lietošanas tiesības un būtu saņemta valsts atļauja ieguldījumu projekta īstenošanai?
Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai jēdziens “valsts atļauja ieguldījumu projekta īstenošanai” ir jāinterpretē, ņemot vērā valsts tiesību aktus, un vai šajā ziņā tā var būt tikai atļauja, uz kuras pamata tiek veikti ar ieguldījumu projektu saistītie būvdarbi?
____________
1 OV 2014, C 200, 1. lpp.
1 EU:C:2019:172.