CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 29. martā

Lieta F‑31/05

Michael Cwik

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Prasība atcelt tiesību aktu – Iebilde par prettiesiskumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar kuru Cwik lūdz, pirmkārt, atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu, kas sagatavots par periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un, tiktāl, ciktāl nepieciešams, 2005. gada 24. janvāra lēmumu, ar ko noraidīta viņa sūdzība par iepriekš minēto ziņojumu, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt simbolisku kompensāciju EUR 1 apmērā

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Psiholoģiska vajāšana – Jēdziens

1.      Karjeras attīstības ziņojumu sagatavošanas procesā vidējā rādītāja esamību nevar uzskatīt par apstākli, kas ierobežo novērtētāju lemšanas brīvību, kad tie veic konkrētu ierēdņu vērtējumu.

Pirmkārt, šis rādītājs neierobežo novērtētājiem piedāvāto iespēju diferencēt individuāli veiktos katra ierēdņa snieguma novērtējumus atkarībā no pakāpes, kādā šis sniegums atšķiras no šī vidējā rādītāja, to pārsniedzot vai nesasniedzot.

Otrkārt, lai ievērotu vidējo rādītāju, novērtētājiem nav pienākuma kompensēt novērtējumus, kas ir augstāki par šo vidējo rādītāju, ar zemākiem novērtējumiem. Vidējā rādītāja sistēma ievēro visbiežāk novēroto faktu, proti, viendabīgu novērtējamo ierēdņu pārdali ap vidējo nopelnu līmeni, kuru parāda vidējais rādītājs. Turklāt sistēma, kas ieviesta saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 45. panta Vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, ļauj novērtētājiem tad, ja īpašais dienesta stāvoklis atšķiras no šī vispār novērotā fakta, novirzīties arī no vidējā rādītāja. Kā tas izriet arī no šo Vispārīgo īstenošanas noteikumu 4. panta 3. punkta, ar vidējā rādītāja pārsniegšanu par vienu punktu nav saistītas nekādas sekas. Turklāt no šo Vispārīgo īstenošanas noteikumu 4. panta 4. un 5. punkta izriet, ka gadījumā, ja pārsniegums ir lielāks par vienu punktu, attiecīgais ģenerāldirektorāts, pienācīgi pamatojot pārsniegumu, var nodot jautājumu izskatīšanai Apvienotajai atkāpju pieprasījumu pārbaudes grupai, kas var lemt par pilnīgu vai daļēju soda sankciju iespējamu samazināšanu.

Tomēr ir skaidrs, ka vidējais rādītājs novērtējuma sistēmā ievieš noteiktu ierobežojumu, nosakot novērtētājiem robežu attiecībā uz katras personas vērtējumu in abstracto, neatkarīgi no citu ierēdņu nopelniem, ar kuriem viņu var salīdzināt. Tomēr šis ierobežojums, kas ir ieviests Kopienu personāla vadības politikas ietvaros, lai panāktu ierēdņiem raksturīgu novērtējumu, nav pretrunā Civildienesta noteikumu 43. panta noteikumiem. Vidējā rādītāja 14 norādīšana punktu skalā no 0 līdz 20 ļauj novērst vidējā novērtējuma pieaugumu, kura rezultātā samazinātos novērtētāju faktiski izmantojamo punktu diapazons un attiecīgi tiktu apdraudēts novērtēšanas uzdevums, kas ir pēc iespējas precīzi atspoguļot novērtējamo ierēdņu nopelnus un veikt to reālu salīdzināšanu. Turklāt vidējā rādītāja noteikšana ļauj arī samazināt risku, ka dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu izmantotie novērtēšanas vidējie rādītāji atšķiras, kam nav objektīva pamatojuma saistībā ar novērtējamo ierēdņu nopelniem.

(skat. 45.–49. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 18. oktobris, T‑51/04 Leite Mateus/Komisija, Krājumā nav publicēts, 56. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 51., 54. un 55. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 183. punkts.

2.      Karjeras attīstības ziņojumu sagatavošanas ietvaros šādā ziņojumā ietverto aprakstošo komentāru mērķis ir pamatot punktos izteikto novērtējumu. Šie aprakstošie komentāri tiek izmantoti kā novērtējuma, kas atveidots skaitliskā izteiksmē, sagatavošanas pamats un ļauj ierēdnim saprast iegūto novērtējumu. Līdz ar to šādā ziņojumā ietvertajiem aprakstošajiem komentāriem ir jāatbilst punktos izteiktajam novērtējumam. Ņemot vērā ļoti plašo rīcības brīvību, kas novērtētājiem ir atzīta saistībā ar personu, kuras tiem jāvērtē, darba vērtējumu, iespējamā neatbilstība karjeras attīstības ziņojumā tomēr var būt pamats tā atcelšanai vienīgi tad, ja tā ir acīmredzama.

(skat. 62. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑243. un II‑A‑2‑1269. lpp., 106. punkts.

3.      Ierēdnim, kurš apgalvo, ka ir cietis psiholoģiskas vajāšanas dēļ, neatkarīgi no subjektīvās uztveres, kas tam var būt attiecībā uz tā apgalvotajiem faktiem, ir jānorāda visi apstākļi, kas ļauj pierādīt, ka attiecībā uz viņu ir pieļautas darbības, kuru mērķis nepārprotami ir viņu diskreditēt vai apzināti degradēt viņa darba apstākļus.

Šajā kontekstā ierēdņa, kurš apgalvo, ka viņa karjeras attīstības ziņojums ir elements, kas papildina psiholoģiskas vajāšanas darbības, kurām tas esot bijis pakļauts vairāku gadu garumā, atkārtotie konflikti ar viņa vadītājiem, kurus ir norādījusi ieinteresētā persona, un kuri attiecas uz viņa iepriekšējiem novērtējuma ziņojumiem, ilgstošā nepaaugstināšana amatā, kā arī profesionālā izolācija nav tādi apstākļi, ar kuriem var pierādīt, ka apstrīdētais karjeras attīstības ziņojums būtu ticis sagatavots psiholoģiskas vajāšanas nolūkā.

(skat. 94. un 95. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2001gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 286. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑136/03 Schochaert/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑215. un II‑957. lpp., 41. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑144/03 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑101. un II‑465. lpp., 64. punkts.