VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 17. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas kolektīvās vārdiskās preču zīmes “TXAKOLI” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamatojumi – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkts – Atšķirtspējas neesamība – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑341/09
Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava, Amurrio (Spānija),
Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Bizkaia, Leioa (Spānija) un
Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Getaria, Getaria (Spānija),
ko pārstāv J. Grimavs Munjoss [J. Grimau Muñoz] un J. Viljamors Mugversa [J. Villamor Muguerza], advokāti,
prasītājas,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Krespo Kariljo [J. Crespo Carrillo], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 4. jūnija lēmumu lietā R 197/2009‑2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “TXAKOLI” kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz] (referents), tiesneši I. Labucka un K. O’Higinss [K. O’Higgins],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [agrāk – Pirmās instances tiesa] kancelejā iesniegts 2009. gada 27. augustā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 30. oktobrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 30. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 9. februārī,
pēc 2010. gada 26. oktobra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2008. gada 30. maijā prasītājas Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava, Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Bizkaia un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Getaria saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)) iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas kolektīvās vārdiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “TXAKOLI”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika lūgta reģistrācija, ietilpst 33., 35., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 33. klase: “txakoli (chacolí)”;
– 35. klase: “vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi, kā arī tirdzniecība, izmantojot globālos datortīklus, importa un eksporta pakalpojumi, reklāma, veicināšana un ekskluzīvas tirdzniecības licences, viss minētais saistībā ar txakoli”;
– 41. klase: “izglītības, atpūtas un kultūras pasākumi saistībā ar txakoli”;
– 42. klase: “zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, rūpnieciskās izpētes un kvalitātes kontroles pakalpojumi, viss minētais saistībā ar txakoli ražošanu”.
4 Ar 2008. gada 11. decembra lēmumu pārbaudītājs ir noraidījis reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts).
5 2009. gada 4. februārī prasītājas par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants).
6 Ar 2009. gada 4. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome ir noraidījusi apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša un tai nav atšķirtspējas attiecībā uz konkrētu preci un pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē.
7 Saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto atteikuma pamatojumu Apelāciju padome ir norādījusi, ka vārds “txakoli” (“chacolí” spāņu valodā) ir iekļauts Real Academia Española [Spānijas Karaliskās akadēmijas] izdotajā Diccionario de la Lengua española [Spāņu valodas vārdnīcā] un tajā ir definēts kā “viegls, nedaudz skābs vīns, ko ražo Basku zemē, Kantabrijā un Čīlē”. No tā Apelāciju padome ir secinājusi, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers šo vārdu nevis kā preču zīmi, bet kā konkrētā vīnu veida apzīmējumu.
8 Turklāt, lai gan tā ir uzskatījusi, ka šis vārds atbilst tradicionālajiem apzīmējumiem “chacolí” vai “txakolina” un saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem (tostarp III pielikumu Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 118, 1. lpp.)) ir rezervēts vīniem, kas aizsargāti ar cilmes vietu nosaukumiem, attiecībā uz kuriem prasītājas ir regulatīvās padomes, tā ir norādījusi arī, ka tāpat kā jebkādu citu tradicionālu apzīmējumu to nevar monopolizēt, izmantojot individuālu vai kolektīvu preču zīmi, jo tas ir paredzēts, lai to brīvi izmantotu visi šā veida vīnu ražošanas uzņēmumi, kuriem ir vai nākotnē varētu būt tiesības izmantot šo tradicionālo apzīmējumu.
9 Saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atteikuma pamatojumu Apelāciju padome ir norādījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei noteikti nav atšķirtspējas attiecībā uz konkrēto preci un pakalpojumiem, jo to veido tikai un vienīgi tradicionālais apzīmējums īpašajam vīnu veidam, kas minēts reģistrācijas pieteikumā un ar kuru ir saistīti attiecīgie pakalpojumi.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Prasītājas būtībā izvirza divus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta pārkāpumu un, otrkārt, ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Turklāt tās atsaucas uz dažām politiskā rakstura deklarācijām savu prasījumu atbalstam, kā arī uz noteiktiem argumentiem saistībā ar nediskriminācijas principu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
13 Prasītājas atzīst, ka vārds “txakoli” esot aprakstošs apzīmējums Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē tāpat kā visi ar Regulu Nr. 753/2002 aizsargātie citi [papildu] tradicionālie apzīmējumi, bet norāda, ka minētajā tiesību normā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums aplūkojamajā lietā neesot piemērojams. Tādējādi tās apgalvo, ka vārds “txakoli” būtībā esot norāde, kas tirdzniecībā varot būt kā norāde par attiecīgās preces un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi un ka tātad tas varot tikt reģistrēts atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktam, kurā paredzēts, ka, atkāpjoties no minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šādi apzīmējumi vai norādes var būt Kopienas kolektīvās preču zīmes.
14 Šajā sakarā prasītājas tostarp norāda, ka, tā kā ar Regulu Nr. 753/2002 un Spānijas tiesisko regulējumu papildu tradicionālie apzīmējumi “chacolí” vai “txakolina” un “txakoli” esot atzīti tikai tādu cilmes vietu nosaukumu vīniem, attiecībā uz kuriem prasītājas esot regulatīvās padomes, vārds “txakoli” tiekot izmantots, lai identificētu vienīgi šos vīnus, un to nevarot izmantot vīnu ražotāji ārpus apgabaliem, uz kuriem attiecas minētie cilmes vietu nosaukumi. Tostarp tās apgalvo, ka, lai kāds vārds tiktu atzīts par tradicionālu apzīmējumu, esot svarīgi, lai tas kopā ar vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiktu asociēts ar vīnu, ko tas apzīmē, īpašības izcelsmi. Tās piebilst, ka konkrētā sabiedrības daļa asociējot vārdu “txakoli” – tā izcelsmes un ortogrāfijas dēļ – ar Basku zemi (Spānija) un līdz ar to uzskatot šo vārdu par norādi uz ģeogrāfisko izcelsmi.
15 Turklāt prasītājas atsaucas uz dažu preču zīmju, kas – kā tiek apgalvots – ir salīdzināmas, reģistrāciju.
16 ITSB apstrīd šos argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
17 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.
18 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir izvirzīts vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošos apzīmējumus vai norādes (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 31. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 25. marta spriedums lietā T‑343/07 allsafe Jungfalk/ITSB (“ALLSAFE”), Krājumā nav publicēts, 20. punkts).
19 Tātad Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tikai tādi, ko parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var lietot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu to būtisku īpašību – preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija (iepriekš minētais spriedums lietā “ALLSAFE”, 21. punkts). Tas tā ir gadījumā, ja konkrētās sabiedrības daļas uztverē pastāv tieša un konkrēta saikne starp attiecīgo vārdisko apzīmējumu un attiecīgajām precēm un pakalpojumiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā T‑311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (“LIMO”), Krājums, II‑2957. lpp., 30. punkts, un 2004. gada 30. novembra spriedumu lietā T‑173/03 Geddes/ITSB (“NURSERYROOM”), Krājums, II‑4165. lpp., 20. punkts).
20 Līdz ar to aprakstošs raksturs ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑79/00 Rewe‑Zentral/ITSB (“LITE”), Recueil, II‑705. lpp., 27. punkts, un 2002. gada 20. novembra spriedumu apvienotajās lietā T‑79/01 un T‑86/01 Bosch/ITSB (“Kit Pro” un “Kit Super Pro”), Recueil, II‑4881. lpp., 20. punkts).
21 Turklāt Regulas Nr. 207/2009 66. pantā ir paredzēts:
“1. Kopienas kolektīvā preču zīme ir Kopienas preču zīme, kuru tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kas ir šīs preču zīmes īpašnieki [īpašniece], preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. [..]
2. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Kopienas kolektīvās preču zīmes 1. punkta nozīmē var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. [..]”
22 Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome, apstiprinot pārbaudītāja vērtējumu, ir norādījusi, ka no konkrētās sabiedrības daļas, proti, Basku zemes un Spānijas vidusmēra patērētāja, viedokļa vārds “txakoli” apzīmē vīnu veidu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija un kas minēts attiecīgo pakalpojumu aprakstā, un ka tādēļ uz to attiecas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums.
23 Pirmām kārtām, lai gan prasītājas neapstrīd konkrētās sabiedrības daļas definīciju, ko izmantojusi Apelāciju padome, ir jānorāda, ka, tā kā vārds “txakoli” vai “chacolí” apzīmē vīnu veidu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (skat. iepriekš 3. punktu), un tas nav tulkojams citās Savienības valodās, nav iemesla ierobežot konkrēto sabiedrības daļas jēdzienu, iekļaujot tajā tikai Basku zemes un Spānijas patērētājus. Tomēr šis precizējums neietekmē Apelāciju padomes sniegto vērtējumu.
24 Prasītājas norāda, ka vārds “txakoli” būtībā esot norāde, kas tirdzniecībā varot būt kā norāde par preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ģeogrāfisko izcelsmi Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkta izpratnē, jo, pirmkārt, tas esot ar Regulu Nr. 753/2002 aizsargātais papildu tradicionālais apzīmējums un līdz ar to esot rezervēts tikai vīniem, uz kuriem ir to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un, otrkārt, ka tam esot izcelsme Basku zemē un tas esot rakstīts basku valodā.
25 Ir jāprecizē, ka laikposmā starp apstrīdētā lēmuma pieņemšanu un prasības celšanu prasītāju minētā Regula Nr. 753/2002 tika atcelta ar Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regulu (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 60. lpp.). Ar Regulu Nr. 607/2009 – tāpat kā ar Regulu Nr. 753/2002 – ir atzīti apzīmējumi “chacolí” un “txakolina” saistībā ar to cilmes vietu nosaukumu vīniem, attiecībā uz kuriem prasītājas ir regulatīvās padomes. Turpretim, saskaņā ar jauno pamatregulu, proti, Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula, OV L 299, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem izteiciens “cits [papildu] tradicionālais apzīmējums” vairs nav izmantojams.
26 Pirmkārt, saistībā ar prasītāju argumentiem, kuru mērķis ir pierādīt, ka vārds “txakoli” ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir jāatzīmē, ka, pat ja pieņemtu, ka tas – kā to apgalvo prasītājas – ir vienlīdzīgs vārdiem “chacolí” un “txakolina”, šis vārds tāpat kā minētie vārdi ir tikai papildu tradicionāls apzīmējums Regulas Nr. 753/2002 23. panta izpratnē, nevis aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Ar vīna nozares tiesisko regulējumu ir atzīti aizsargātie cilmes vietu nosaukumi “txakoli de Álava”, “txakoli de Bizkaia” un “txakoli de Getaria”, kuros blakus vārdam “txakoli” ir ietverts noteiktas provinces vai vietas nosaukums, kas norāda uz attiecīgā vīna konkrētu ģeogrāfisko izcelsmi, kā tas atļauts ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 1. lpp.) – kas bija pamatregula pirms Regulas Nr. 1234/2007 un uz kuru bija balstīta Regula Nr. 753/2002 – 52. panta 1. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru dalībvalstis drīkst atļaut kāda noteikta apvidus nosaukumam pievienot informāciju, kas tostarp attiecas uz produkta veidu.
27 Atšķirība starp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm plašākā nozīmē un tradicionālajiem apzīmējumiem skaidri izrietēja no Regulas Nr. 1493/1999, jo tās 47. panta 2. punkta e) apakšpunktā bija norādīts, ka noteikumi, kas attiecas uz noteiktu produktu, uz kuriem attiecas minētā regula, aprakstu, nosaukumu, noformējumu un noteiktu apzīmējumu, norāžu un terminu aizsardzību ietver cita starpā tiesību normas, kas reglamentē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu lietošanu.
28 Vienā no pēdējām minētajām tiesību normām, proti, Regulas Nr. 753/2002 23. pantā, cits [papildu] tradicionālais apzīmējums ir definēts kā “papildapzīmējumi, ko tradicionāli lieto ražotājā dalībvalstī, lai attiecībā uz [galda vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktos apvidos ražotajiem kvalitatīvajiem vīniem] norādītu [tostarp] ražošanas vai nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai konkrētu notikumu, kas saistīts ar attiecīgā vīna vēsturi, un kas dalībvalstu tiesību aktos paredzēti kā apzīmējumi attiecīgiem vīniem, kuru izcelsme ir šo valstu teritorijā”. Līdz ar to papildu tradicionālie apzīmējumi Regulas Nr. 753/2002 izpratnē bija vārdi, ar kuriem apzīmēja noteiktus vīna, ražošanas vietas vai tās vēstures raksturlielumus, nevis tā ģeogrāfisko izcelsmi.
29 Šo secinājumu apstiprina apstāklis, ka daudzi tradicionālie apzīmējumi, kas bija aizsargāti ar Regulu Nr. 753/2002 un pašlaik ir aizsargāti ar Regulu Nr. 607/2009, ir saistīti ar lielo skaitu cilmes vietu nosaukumu, reizēm aptverot visu dalībvalsti vai pat vairākas dalībvalstis, tādējādi liedzot uzskatīt, ka kāda vārda kvalificēšana par “papildu tradicionālo apzīmējumu” to pārvērš par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un – vēl jo mazāk – uzskatīt, ka šī kvalifikācija tikai apstiprina to, ka šis vārds pats par sevi jau ir vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
30 Turklāt pretēji prasītāju apgalvojumiem Regulā Nr. 753/2002 nebija paredzēts, ka, lai kāds vārds tiktu atzīts par tradicionālu apzīmējumu, tam kopā ar vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir jābūt asociētam ar vīnu, ko tas apzīmē, īpašības izcelsmi.
31 Ir tiesa, ka Regulas Nr. 753/2002 pirmās redakcijas 24. panta 6. punktā bija norādīts, ka “tradicionālajiem apzīmējumiem” jāidentificē vīns kā tajā vietā, kas paredzēta šā vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, cēlies, ja attiecīgā tradicionālā apzīmējuma izteiktā īpašība var būt galvenokārt saistīta ar šo ģeogrāfisko izcelsmi. Tomēr šis punkts kopā ar dažiem citiem punktiem no 2004. gada 1. februāra tika svītrots ar 1. panta 4. punktu Komisijas 2004. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 316/2004, ar kuru groza Regulu Nr. 753/2002 (OV L 55, 16. lpp.). No Regulas Nr. 316/2004 preambulas 2. un 3. apsvēruma izriet, ka šī svītrošana bija domāta, lai atbildētu uz dažu trešo valstu izteikto kritiku saistībā ar to, ka minētā norma bija rezervējusi noteiktus “tradicionālus apzīmējumus”, proti, tos, kas bija iekļauti tajā pašā sarakstā, kurā bija arī apzīmējumi “chacolí” un “txakolina”, tikai Eiropas Savienības vīniem.
32 Prasība, ko par Regulu Nr. 316/2004 bija cēlusi Itālijas Republika, norādot, ka “tradicionālie apzīmējumi” var tikai veidot vienu veselumu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tika noraidīta ar Vispārējās tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T‑226/04 Itālija/Komisija (Krājumā nav publicēts).
33 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka, pat ja prasītāju minētais vīna nozares tiesiskais regulējums saista vārdus “chacolí” vai “txakolina” vai pat vārdu “txakoli” ar vīniem ar cilmes vietas nosaukumiem, attiecībā uz kuriem prasītājas ir regulatīvās padomes, šajā regulējumā minētie vārdi tiek uzskatīti tikai par vīnu īpašības apzīmējumu, nevis par to ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, neraugoties uz saikni, kas – kā tiek apgalvots – pastāvot starp šiem vārdiem, tostarp vārdu “txakoli”, un Basku zemi.
34 Līdz ar to ir jānoraida prasītāju argumenti, ka šis vārds “būtībā” esot ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
35 Katrā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā ir noteikta atkāpe no minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamatojuma, tas nav jāinterpretē plaši tādējādi, ka tas attiektos arī uz apzīmējumiem, kas ir norādes uz ģeogrāfisko izcelsmi tikai būtībā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 30. jūnija spriedumu lietā T‑190/03 Olesen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑181. un II‑805. lpp., 47. punkts).
36 Turklāt ir jāatzīmē, ka ļoti specifiskā vīnu tirgus kontekstā, ja, izskatot prasītāju ITSB iesniegto reģistrācijas pieteikumu, tiktu pieļauts, ka vārds “txakoli” parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, apzīmē vai varētu tikt izmantots, lai apzīmētu Basku zemi kā attiecīgā vīna ģeogrāfisko izcelsmi, tas nozīmētu iejaukšanos to iestāžu kompetencē, kas iesaistītas procedūrās, kuru mērķis ir izveidot jaunus aizsargātus cilmes vietas nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietvertu šo vārdu (vai tā ekvivalentus “chacolí” vai “txakolina”), vai palielināt ar šiem apzīmējumiem saistīto nosaukumu skaitu.
37 Tomēr tieši šīm iestādēm, ievērojot to rīcības brīvības robežas un pārbaudot visus atbilstošus apstākļus, tādus kā tie, ko apsprieduši lietas dalībnieki šajā lietā, ir jānosaka, vai vārds “txakoli” būtu jāaizsargā kā attiecīgā vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ievērojot īpašo procedūru, kas šim mērķim ir paredzēta Regulā Nr. 1234/2007, kurā tostarp ir noteiktas īpašas tiesības ieinteresētajām personām un paredzēta iespēja apstrīdēt Savienības tiesā Komisijas šajā sakarā pieņemto lēmumu.
38 Otrkārt, saistībā ar prasītāju norādītajām reģistrētajām preču zīmēm ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai lēmumi, kas ITSB Apelāciju padomēm saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 ir jāpieņem attiecībā uz apzīmējuma reģistrāciju par Kopienas preču zīmi, ietilpst saistošās kompetences, nevis diskrecionāras varas jomā. Tādēļ minēto lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē, vienīgi pamatojoties uz šo regulu, nevis uz Apelāciju padomju iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi (Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 65. punkts, un Vispārējās tiesas 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 71. punkts).
39 Katrā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāju minētajām preču zīmēm nav nozīmes aplūkojamajā lietā, jo tās ir individuālas preču zīmes, uz kurām neattiecas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums, nevis aprakstošā rakstura kolektīvās preču zīmes, kas reģistrētas saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu. Konkrēti, pirmās divas ir grafiskas preču zīmes, kas papildus prasītāju minētajiem vārdiem ietver “zumo” un “don sabor mosto”, kuri ir ļoti atšķirīgi grafiski elementi. Saistībā ar vārdisku preču zīmi “MOSTO”, tā kā spāņu valodā “mosto” nozīmē vīnogu misu, ir jānorāda, ka pretēji prasītāju apgalvojumiem šī preču zīme nav reģistrēta attiecībā uz vīnogu misu.
40 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, nepiemērojot Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktu, lai izvairītos no atteikuma pamatojuma, kas paredzēts minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
41 Prasītājas norāda, ka, lai “tradicionāls apzīmējums” būtu aizsargāts ar Regulu Nr. 753/2002, tam esot jāatgādina ģeogrāfiskā norāde, kas ļauj to saistīt ar kādu apgabalu, un apgalvo, ka vārda “txakoli” atšķirtspēja izrietot no tā tiešās saiknes ar Basku zemi, par ko liecinot apstāklis, ka tas ir rezervēts tiem cilmes vietu nosaukumiem, attiecībā uz kuriem prasītājas ir regulatīvās padomes. Tās piebilst, ka vārda “txakoli” izmantošanas ekskluzīvs raksturs izrietot no fakta, kas minētajā regulā tas ir kvalificēts kā “tradicionāls apzīmējums” saistībā ar prasītāju cilmes vietas nosaukumiem.
42 Tikai un vienīgi informācijai prasītājai norāda, ka to nostāja ir apstiprināta ar Basku zemes Tribunal Superior de Justicia (Augstākā tiesa) 2007. gada 4. jūnija spriedumu, kas attiecas uz basku ražotājam, kurš izmantojis šo vārdu savu vīnu apzīmēšanai, uzliktā naudas soda tiesiskumu un kurā minētā tiesa nospriedusi, ka vārdu “txakoli” nedrīkst izmantot uzņēmēji, kuriem nav tiesību uz vienu no prasītāju cilmes vietas nosaukumiem, un ka kopā ar minētajiem cilmes vietas nosaukumiem šis vārds tiek asociēts ar īpašību, ko tas apraksta, izcelsmi.
43 Atsaucoties uz valsts tiesību normām par cilmes vietas nosaukumiem, attiecībā uz kuriem prasītājas ir regulatīvās padomes, tās norāda, ka vārdi “chacolí”, “txakoli” vai “txakolina” ir specifiski paši par sevi un, tā kā tie ir precīzi definēti minētajās tiesību normās, tiem ir reputācija un atšķirtspēja, kas iegūtas, vīnkopju un vīndaru, kas izmanto šos cilmes vietas nosaukumus, pielikto pūļu dēļ.
44 ITSB apstrīd šos argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
45 Ir jākonstatē, ka prasītājas būtībā tikai atkārto argumentus, kurus tās izvirzījušas sava pirmā prasības pamata atbalstam un kuri ir tikuši noraidīti iepriekš.
46 Saistībā ar prasītāju argumentu, ka vārda “txakoli” izmantošanas ekskluzīvs raksturs izriet no apstākļa, ka Regulā Nr. 753/2002 tas ir kvalificēts kā “tradicionāls apzīmējums”, ir jānorāda, ka, pat ja pieņemtu, ka tam patiešām ir ekskluzīvs raksturs – ko turklāt atzinusi Apelāciju padome, lai gan ITSB nepiekrīt šim vērtējumam –, šim ekskluzīvajam raksturam nav nozīmes saistībā ar reģistrācijas pieteikuma, ko prasītājas iesniegušas ITSB un kas ir apstrīdētā lēmuma priekšmets, izskatīšanu. Ekskluzīvais raksturs, kas piešķirts ar citām Savienības tiesību normām, nevar būt pamats automātiski reģistrēt attiecīgu apzīmējumu kā Kopienas preču zīmi. Šāda reģistrācija dod tās īpašniekam īpašas tiesības, tostarp iespēju baudīt ekskluzivitāti neierobežotu laiku – ja vien tiek izpildītas ar preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu saistītās formalitātes (skat. Regulas Nr. 207/2009 46. pantu) –, kas neizriet no citām tiesību normām, piemēram, lauksaimniecības politikas jomā.
47 Saistībā ar Tribunal Superior de Justicia 2007. gada 4. jūnija spriedumu ir jānorāda, ka prasītājas apgalvo, ka tas ir minēts tikai informācijai. Katrā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesu prakse ir vienīgi viens elements, kas, nebūdams noteicošais, var tikai tikt ņemts vērā Kopienas preču zīmes reģistrācijas nolūkā (Vispārējās tiesas 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Sarkana un balta apaļa tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 58. punkts, šajā ziņā skat. arī Vispārējās tiesas 2006. gada 15. marta spriedumu lietā T‑129/04 Develey/ITSB (Plastmasas pudeles forma), Krājums, II‑811. lpp., 32. punkts). No iepriekš veiktās pārbaudes izriet, ka argumenti, ko prasītājas izsecinājušas no minētā sprieduma, vai nu nav pamatoti, vai arī tiem nav nozīmes.
48 Visbeidzot saistībā ar argumentu, ka vārdi “chacolí”, “txakoli” vai “txakolina” esot specifiski paši par sevi un tiem esot atšķirtspēja un reputācija, ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Regulas Nr. 753/2002 24. panta 5. punktu šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, lai vārds varētu tikt kvalificēts kā “tradicionāls apzīmējums”, un tātad tie ir kopīgi visiem šiem apzīmējumiem. Tomēr, ņemot vērā attiecīgi Regulas Nr. 753/2002 un Regulas Nr. 207/2009 mērķus, ir jānorāda, ka pirmajā no šīm regulām minētā atšķirtspēja attiecas uz vārda spēju identificēt konkrētu attiecīga vīna īpašību, nevis uz spēju nošķirt kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem otrās minētās regulas 4. panta nozīmē. Tādējādi apstāklim, ka kādam vārdam ir atzīta atšķirtspēja un reputācija saistībā ar tā kvalifikāciju par “tradicionālu apzīmējumu”, nav nozīmes aplūkojamajā lietā.
49 Šajos apstākļos ir jānoraida prasības pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par argumentiem, kas saistīti ar dažām politiskā rakstura deklarācijām un ar nediskriminācijas principu
Lietas dalībnieku argumenti
50 Prasītājas ir iesniegušas Vispārējai tiesai Basku zemes autonomās kopienas parlamenta, Juntas Generales de Álava, kā arī vienas Spānijas parlamenta komisijas oficiālās deklarācijas, kurās šīs iestādes atbalstījušas prasītāju prasījumus par tiesībām uz vārdu “txakoli” un “chacolí” ekskluzīvo izmantošanu to teritorijā. Tās norāda, ka šo deklarāciju mērķis esot pastiprināt apzīmējumu “txakoli”, un prasa atzīt ekskluzīvās tiesības uz šo apzīmējumu.
51 Papildus tās norāda, ka apstrīdētajā lēmumā esot noliegta faktiskā un juridiskā situācija, kurā tās esot aizsargātas attiecībā uz vārda “txakoli” kā vienas no norādēm uz Basku zemi izmantošanu, un tādējādi esot pieļauta būtiska un nepamatota diskriminācija salīdzinājumā ar citiem vīniem un ģeogrāfiskajām zonām Spānijā un Savienībā. Turklāt pēc mutvārdu procesa pabeigšanas prasītājas iesniedza Vispārējai tiesai dokumentus, kas attiecas uz vienu Parlamenta uzdoto jautājumu un Komisijas atbildi uz šo jautājumu un kuri, viņuprāt, liecina, ka gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme netiek reģistrēta, neesot iespējams aizsargāt to intereses attiecībā pret ražotājiem, kas izmanto vārdu “chacolí”.
52 ITSB apstrīd šos argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
53 Pirmkārt, ir jāuzsver, ka dažādas ITSB instances un Vispārējā tiesa, pieņemot savus lēmumus, ir pilnībā neatkarīgas no politiskām nostājām.
54 Otrkārt, ir jākonstatē, ka atteikums reģistrēt pieteikto preču zīmi neietekmē ekskluzīvās tiesības, kas pašlaik ir prasītājām, izmantot vārdus “chacolí”, “txakolina” un pat “txakoli” saskaņā ar tiesisko regulējumu vīna nozarē un tā rezultātā netiek atļauts izmantot šo vārdu uzņēmējiem, kam nav šo tiesību saskaņā ar minēto regulējumu, un prasītājām nav liegts prasīt minētā regulējuma ievērošanu. Ņemot vērā šo apstākli, Vispārējā tiesa uzskata, ka nav atkārtoti jāsāk mutvārdu process un nav jāpievieno lietas materiāliem iepriekš 51. punktā minētie dokumenti, ko prasītājas iesniegušas pēc mutvārdu procesa pabeigšanas.
55 Treškārt, ir jānorāda, ka prasītājas nav precizējušas savu argumentu par diskrimināciju un nav norādījušas, kādi “citi vīni vai ģeogrāfiskās zonas” ir, kā tiek apgalvots, tādā pašā situācijā un ir panākuši tādas preču zīmes reģistrāciju, ko veido viens vārds, kas ir “papildu tradicionāls apzīmējums”, nevis aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Konkrēti attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka visi tradicionālie apzīmējumi ir aprakstoša rakstura vārdi, kuru izmantošana ir rezervēta noteiktiem cilmes vietas nosaukumiem, ir jānorāda, ka šim apstāklim nav nozīmes saistībā ar šā strīda risinājumu, jo šis ekskluzīvais raksturs izriet tikai no vīna nozares tiesiskā regulējuma, savukārt prasītājas mēģina papildus tam iegūt ekskluzīvās tiesības, ko piešķir Kopienas preču zīmes reģistrācija.
56 Tā kā līdz ar to šie pēdējie prasītāju argumenti ir arī jānoraida, prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava, Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Bizkaia un Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Getaria atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 17. maijā.
[Paraksti]