Language of document : ECLI:EU:C:2018:172

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2018. gada 8. martā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums – Regula (EK) Nr. 6/2002 – Kopienas dizainparaugs – 8. panta 1. punkts – Ražojuma izskata iezīmes, ko nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija – Vērtēšanas kritēriji – Alternatīvu dizainparaugu esamība – “Objektīva novērotāja” skatpunkta ņemšana vērā

Lieta C‑395/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberlandesgericht Disseldorfa (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 7. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 15. jūlijā, tiesvedībā

DOCERAM GmbH

pret

CeramTec GmbH.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši – Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, A. Ross [A. Rosas], K. Toadere [C. Toader] un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas], (referents),

ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],

sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 29. jūnija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        DOCERAM GmbH vārdā – M. Bergermann, Rechtsanwalt, un P. Rätsch, Patentanwalt,

–        CeramTec GmbH vārdā – M. A. Mittelstein un A. Bothe, Rechtsanwälte,

–        Grieķijas valdības vārdā – G. Alexaki, pārstāve,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – J. Kraehling un G. Brown, pārstāves, kurām palīdz B. Nicholson, barrister,

–        Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda un T. Scharf, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2017. gada 19. oktobra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 8. panta 1. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā strīdu starp Doceram GmbH un CeramTec GmbH par Kopienas dizainparaugu pārkāpumu.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 preambulas 5., 7. un 10. apsvērumam:

“(5)      [..] ir jāizstrādā Kopienas dizainparaugs, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, jo tikai šādi, ar vienu pieteikumu, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) saskaņā ar vienu procedūru un atbilstīgi vienam likumam būs iespējams panākt dizainparauga aizsardzību vienā teritorijā, kas aptver visas dalībvalstis.

[..]

(7)      Uzlabota rūpnieciskā dizainparauga aizsardzība ne tikai veicina atsevišķu modelētāju ieguldījumu Kopienas pārākumā šajā jomā, bet arī sekmē jauninājumus, jaunu produktu izstrādi un investīcijas to ražošanā.

[..]

(10)      Tehnoloģiskie jauninājumi nebūtu jākavē, piešķirot dizainparaugu aizsardzību iezīmēm, ko diktē vienīgi tehniskā funkcija. Saprotams, ka no tā neizriet tas, ka dizainparaugam ir jābūt estētiskai vērtībai. Līdzīgi nebūtu jākavē dažādu konstrukciju ražojumu savietojamība, piešķirot aizsardzību arī mehānisku savienojumu dizainparaugiem. Tādējādi dizainparauga iezīmes, uz kurām šo iemeslu dēļ neattiecas aizsardzība, nebūtu jāņem vērā, novērtējot, vai citas dizainparauga iezīmes atbilst nosacījumiem aizsardzības iegūšanai.”

4        Minētās regulas 3. pantā ir noteikts:

“Šajā regulā:

a)      “dizainparaugs” ir visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla;

b)      “ražojums” ir rūpniecības vai amatnieka izstrādājums, ietverot, inter alia, daļas, kas paredzētas samontēšanai kompleksā ražojumā, iepakojumu, apdari, grafiskos simbolus un tipogrāfijas šriftus, bet izņemot datorprogrammas;

[..].”

5        Regulas Nr. 6/2002 4. panta “Aizsardzības iegūšanas nosacījumi” 1. punktā ir noteikts:

“Dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība.”

6        Minētās regulas 5. pantā “Novitāte” ir noteikts:

“1.      “Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs [..]

[..]

2.      Dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras tikai nebūtiski.”

7        Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. pantam “Individuālā būtība”:

“1.      Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība [individuāls raksturs], ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai [..]

[..].”

8        Minētās regulas 8. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Kopienas dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai ražojuma tehniskā funkcija.”

9        Šīs pašas regulas 10. panta 1. punktā ir noteikts:

“Kopienas dizainparauga piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu vispārējo iespaidu.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

10      DOCERAM ir tehnisko keramikas detaļu ražotāja sabiedrība. Tā piegādā it īpaši metināšanas centrēšanas tapas automobiļu, tekstilmašīnu, kā arī mehānisko iekārtu ražošanai. Tās īpašumā ir vairāki reģistrēti Kopienas dizainparaugi attiecībā uz trīs dažādu ģeometrisko formu centrēšanas tapām, no kurām katra tiek norādīta sešos veidos.

11      CeramTec arī ražo un tirgo centrēšanas tapas, kas ir tāda paša veida kā tās, kas ir aizsargātas ar DOCERAM dizainparaugu.

12      Izvirzot šo Kopienas dizainparaugu pārkāpumu, DOCERAM cēla Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) prasību par atturēšanas no rīcības pret CeramTec, kura savukārt cēla pretprasību par strīdus dizainparaugu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo attiecīgo ražojumu izskata iezīmes esot noteiktas vienīgi ar to tehnisko funkciju.

13      Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija) noraidīja DOCERAM celto prasību un atzina strīdus dizainparaugus par spēkā neesošiem, jo, piemērojot Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktu, uz pēdējiem minētajiem aizsardzība neesot attiecināma.

14      DOCERAM par šo spriedumu cēla apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija). Pēdējā minētā it īpaši norāda, pirmkārt, ka attiecīgie dizainparaugi ir jauni un tiem ir individuāls raksturs, un, otrkārt, ka pastāv alternatīvi attiecīgo centrēšanas tapu dizainparaugi, kuri nav aizsargāti saskaņā ar Kopienas dizainparaugu tiesībām. Tās ieskatā ir jānosaka, vai šo alternatīvo dizainparaugu esamība ļauj secināt, ka minēto ražojumu izskata attiecīgās iezīmes neietilpst Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta piemērošanas jomā, vai ir jāpārbauda arī, vai tehniskā funkcija ir bijusi vienīgais faktors, kurš ir noteicis minētās iezīmes.

15      Šī tiesa norāda, ka no judikatūras un doktrīnas attiecībā uz šo jautājumu var izsecināt divas atšķirīgas pieejas. Vienā tās daļā esot uzskatīts, ka vienīgais Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta piemērošanas kritērijs ir alternatīvu dizainparaugu esamība, kas ļauj nodrošināt to pašu tehnisko funkciju, jo šī esamība apliecina, ka attiecīgo dizainparaugu neveido vienīgi tā tehniskā funkcija šīs tiesību normas izpratnē. Saskaņā ar pretējo teoriju minētā norma esot piemērojama, ja ražojuma izskata dažādās iezīmes nosaka tikai nepieciešamība izstrādāt tehnisku risinājumu un estētiskiem apsvērumiem nav pilnīgi nekādas nozīmes. Tātad šādā gadījumā nepastāvot nekādās radošās darbības, kurām pienāktos aizsardzība saskaņā ar dizainparaugu tiesībām.

16      Šādos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija Regulas [Nr. 6/2002] 8. panta 1. punkta izpratnē, tādējādi izslēdzot aizsardzību, arī tad, ja formas iedarbībai nav nekādas nozīmes attiecībā uz ražojuma dizainu, turpretī (tehniskā) funkcionalitāte ir vienīgais dizainu noteicošais faktors?

2)      Ja Tiesa uz pirmo jautājumu atbildētu apstiprinoši: Raugoties no kāda aspekta ir jāvērtē, vai konkrētās ražojuma formas iezīmes ir izraudzītas tikai funkcionalitātes apsvērumu dēļ? Vai nozīme ir “objektīvam novērotājam”, un, ja tam ir nozīme, kāda ir tā definīcija?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

17      Ar savu pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai novērtētu, vai ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, noteicošā ir alternatīvu dizainparaugu esamība, vai ir jāpierāda, ka šī funkcija ir vienīgais faktors, kas ir noteicis šīs iezīmes.

18      Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparaugs nerada tiesības uz ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai tā tehniskā funkcija.

19      Runājot par “ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai tā tehniskā funkcija”, nedz Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktā, nedz citās šīs regulas tiesību normās, nedz pat Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (OV 1998, L 289, 28. lpp.), kura, kā to savu secinājumu 36. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ir šī 8. panta 1. punkta satura avots, nav precizēts, kā šī frāze ir izprotama. Turklāt šajā regulā un šajā direktīvā nav nevienas norādes uz valsts tiesībām saistībā ar nozīmi, kāda būtu jāpiešķir šai frāzei.

20      Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru no prasības par Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu izriet, ka, ciktāl kādā tiesību normā nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām saistībā ar kādu īpašu jēdzienu, pēdējais minētais visā Savienībā ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, turklāt tas ir jādara, ņemot vērā ne vien attiecīgās tiesību normas tekstu, bet arī kontekstu un ar tiesību normu ietverošo tiesisko regulējumu izvirzītos mērķus (spriedumi, 2012. gada 19. jūlijs, A, C‑33/11, EU:C:2012:482, 27. punkts, un 2017. gada 7. septembris, Schottelius, C‑247/16, EU:C:2017:638, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

21      Tātad frāze “ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai tā tehniskā funkcija” aptver autonomu Savienības tiesību jēdzienu, kurš visās dalībvalstīs ir interpretējams vienveidīgi.

22      Visupirms, runājot par Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta formulējumu, ir jākonstatē, ka, nepastāvot minētās frāzes definīcijai, tajā nav ieviests neviens kritērijs, lai novērtētu, vai attiecīgā ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija. Tātad nedz no šī panta, nedz arī no citas šīs regulas tiesību normas neizriet, ka alternatīvu dizainparaugu, kas ļautu izpildīt tādu pašu tehnisko funkciju kā attiecīgais ražojums, esamība būtu vienīgais kritērijs, kas ļauj noteikt minētā panta piemērojamību.

23      Turklāt attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta kontekstu ir jānorāda, ka šī tiesību norma ir ietverta šīs regulas II sadaļas 1. iedaļā “Aizsardzības iegūšanas nosacījumi” un attiecas uz gadījumu, kad ražojuma izskata iezīmēm, ja tās nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, Kopienas dizainparaugu aizsardzība nav piešķirta. Saskaņā ar minētās regulas preambulas 10. apsvērumu no aizsardzības izslēgšanas šādos gadījumos neizriet, ka dizainparaugam ir jābūt estētiskai vērtībai. Tātad, kā to savu secinājumu 27. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, nav nepieciešams, ka attiecīgā ražojuma izskatam būtu estētiskā vērtība, lai tas varētu tikt aizsargāts saskaņā ar šo pašu regulu.

24      Tomēr Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā “dizainparauga” jēdziens ir definēts kā visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla. Turklāt šīs regulas 6. panta 1. punktā, kas attiecas uz dizainparauga individuālo raksturu, kurš ir viens no aizsardzības nosacījumiem, un minētās regulas 10. panta 1. punktā, kas attiecas uz aizsardzības apjomu, ir attiecīgi atsauce uz “vispārējo iespaidu” un “vispārējo [vizuālo] iespaidu”, kādu šis dizainparaugs rada informētam lietotājam.

25      No tā izriet, ka Regulā Nr. 6/2002 paredzētās sistēmas ietvaros izskatam dizainparaugā ir izšķiroša nozīme (spriedums, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 62. punkts).

26      Šāds konstatējums sliecas atbalstīt tādu Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru šajā tiesību normā ir izslēgta ar šo regulu piešķirtā aizsardzība gadījumā, ja nepieciešamība izpildīt attiecīgā ražojuma tehnisko funkciju ir vienīgais faktors, kas ir noteicis šī ražojuma izskata iezīmes autora izvēli, turpretī cita veida apsvērumiem, it īpaši tādiem, kas ir saistīti ar minētā ražojuma vizuālo aspektu, nav bijusi nekāda nozīme šīs iezīmes izvēlē.

27      Visbeidzot, šāda šīs tiesību normas interpretācija ir apstiprināta ar Regulā Nr. 6/2002 izvirzīto mērķi.

28      Proti, no minētās regulas preambulas 5. un 7. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir izstrādāt Kopienas dizainparaugu, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs un kas būtu aizsargāts vienā teritorijā, kas aptver visas dalībvalstis, un sekmēt jauninājumus un jaunu produktu izstrādi, kā arī investīcijas to ražošanā, piešķirot uzlabotu rūpnieciskā dizainparauga aizsardzību.

29      Runājot it īpaši par Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs regulas preambulas 10. apsvērumu, šīs tiesību normas mērķis ir novērst, ka tehnoloģiskie jauninājumi tiktu kavēti, piešķirot aizsardzību izskata iezīmēm, ko nosaka vienīgi ražojuma tehniskā funkcija.

30      Kā savu secinājumu 40. un 41. punktā norāda ģenerāladvokāts, ja vienīgi alternatīvu dizainparaugu, kas ļautu īstenot to pašu funkciju, kāda ir attiecīgajam ražojumam, esamība būtu pietiekama, lai noraidītu Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta piemērojamību, nevarētu tikt izslēgts, ka saimnieciskās darbības subjekts kā Kopienas dizainparaugu reģistrētu vairākas iespējamās ražojuma formas, ietverot tā izskata iezīmes, kuras nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija. Tas šādam subjektam ļautu attiecībā uz šādu ražojumu saņemt praktiski ekskluzīvu aizsardzību, kas būtu vienlīdzīga aizsardzībai, kādu sniedz patents, bet tā nebūtu pakļauta tādiem nosacījumiem, kādi ir piemērojami pēdējā minētā iegūšanai, un liegtu konkurentiem piedāvāt ražojumu, kurā ir aptvertas noteiktas funkcionālās iezīmes, vai ierobežotu iespējamos tehniskos risinājumus un tādējādi atņemtu minētajam 8. panta 1. punktam tā lietderīgo iedarbību.

31      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktā ir izslēgta ražojuma izskata iezīmju aizsardzība atbilstoši Kopienas dizainparaugu tiesībām, ja tādiem cita rakstura apsvērumiem kā nepieciešamība minētajam ražojumam izpildīt tā tehnisko funkciju, it īpaši apsvērumiem, kas ir saistīti ar vizuālo aspektu, nav bijusi nekāda nozīme minēto iezīmju izvēlē, un tas tā ir pat tad, ja pastāv citi dizainparaugi, kas ļauj nodrošināt šo pašu funkciju.

32      Tātad uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai novērtētu, vai ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, ir jāpierāda, ka šī funkcija ir vienīgais faktors, kas ir noteicis šīs iezīmes, un alternatīvu dizainparaugu esamība šajā ziņā nav noteicošā.

 Par otro jautājumu

33      Ar savu otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai noteiktu, vai ražojuma izskata attiecīgās iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, ir jābalstās uz “objektīva novērotāja” skatpunktu.

34      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulā Nr. 6/2002 nav ietverti precizējumi attiecībā uz veidu, kādā ir jāizvērtē, vai ražojuma izskata attiecīgās iezīmes nosaka pēdējā minētā tehniskā funkcija.

35      Turklāt – pretēji Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punktam un 10. panta 1. punktam, kuros skaidri ir paredzēts, ka vērtējums, kurš veicams to piemērošanas nolūkā, ir balstīts uz dizainparauga radīto vispārējo iespaidu “informētam lietotājam”, – šīs regulas 8. panta 1. punktā tā piemērošanas nolūkā nekādi nav paredzēts, ka būtu jāņem vērā “objektīva novērotāja” skatpunkts.

36      Šajā kontekstā, ievērojot ar Regulu Nr. 6/2002 izvirzīto mērķi, kas, kā tas izriet no šī sprieduma 28. punkta, ir izstrādāt Kopienas dizainparaugu, kurš ir tieši piemērojams un aizsargāts visās dalībvalstīs, valsts tiesai, lai noteiktu, vai ražojuma izskata attiecīgās iezīmes izriet no šīs regulas 8. panta 1. punkta, ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma atbilstošie objektīvie apstākļi.

37      Kā to savu secinājumu 66. un 67. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, šāds vērtējums ir veicams, it īpaši ņemot vērā attiecīgo dizainparaugu, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, kuri atspoguļo iemeslus, kuri ir noteikuši attiecīgā ražojuma izskata iezīmju izvēli, datus saistībā ar tā izmantošanu vai arī alternatīvu dizainparaugu, kuri ļauj izpildīt to pašu tehnisko funkciju, esamību, ciktāl šie apstākļi, šie dati un šī esamība ir pamatoti ar uzticamiem pierādījumiem.

38      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai noteiktu, vai ražojuma izskata attiecīgās iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija šīs tiesību normas izpratnē, valsts tiesai ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma atbilstošie objektīvie apstākļi. Šajā ziņā nav jābalstās uz “objektīva novērotāja” skatpunktu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

39      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai novērtētu, vai ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, ir jāpierāda, ka šī funkcija ir vienīgais faktors, kas ir noteicis šīs iezīmes, jo alternatīvu dizainparaugu esamība šajā ziņā nav noteicošā.

2)      Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai noteiktu, vai ražojuma izskata attiecīgās iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija šīs tiesību normas izpratnē, valsts tiesai ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma atbilstošie objektīvie apstākļi. Šajā ziņā nav jābalstās uz “objektīva novērotāja” skatpunktu.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.