Lieta T‑471/08

Ciarán Toland

pret

Eiropas Parlamentu

Piekļuve dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Revīzijas ziņojums par parlamentārās palīdzības piemaksu – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

2.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkts)

1.      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka šī norma, kuras mērķis ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju darbību mērķus, ir piemērojama tikai tad, ja attiecīgo dokumentu nodošana atklātībā varētu apdraudēt šo darbību pabeigšanu.

Protams, uz dažādiem izmeklēšanas vai pārbaudes aktiem joprojām var attiekties izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju darbību aizsardzību, ja izmeklēšana vai pārbaudes darbības turpinās, pat ja ir pabeigta konkrēta izmeklēšana vai pārbaude, kurā ir sagatavots ziņojums, attiecībā uz kuru ir lūgta piekļuve.

Tomēr, ja atzītu, ka uz dažādiem dokumentiem, kas ir saistīti ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju darbībām, attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums, jo turpmākās šo procedūru rezultātā veicamās darbības nav pabeigtas, piekļuve minētajiem dokumentiem tiktu pakļauta nejaušam, sagaidāmam un, iespējams, attālam notikumam, kas ir atkarīgs no dažādu iestāžu tūlītējas rīcības un rūpības. Šāds risinājums būtu pretrunā mērķim garantēt sabiedrībai iespēju iepazīties ar iestāžu dokumentiem attiecībā uz iespējamiem finanšu interešu pārvaldības jomā izdarītiem pārkāpumiem, lai nodrošinātu pilsoņiem iespēju efektīvāk kontrolēt publiskās varas īstenošanas likumību.

Sabiedrības tiesību piekļūt dokumentiem izņēmums, kas pamatots ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju darbību aizsardzību, var tikt atzīts par piemērojamu attiecībā uz tādu revīzijas ziņojumu kā Eiropas Parlamenta Iekšējās revīzijas dienesta ziņojums par parlamentārās palīdzības piemaksu, kura nodošana atklātībā apdraudētu pārbaužu vai izmeklēšanas darbības, kas saprātīgā termiņā turpinātos, pamatojoties uz tā saturu. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav nevienas atsauces uz kādu konkrētu pārbaudes vai izmeklēšanas procedūru vai uz citām administratīvām kontrolēm, kas būtu norisinājušās šā lēmuma pieņemšanas laikā un ar ko tiktu īstenoti šajā ziņojumā minētie neatliekamie pasākumi, un apstrīdētais lēmums tā daļā attiecībā uz noraidījumu lūgumam piešķirt piekļuvi revīzijas ziņojumam aprobežojas vienīgi ar abstrakti minētu atsauci uz nepieciešamību dot administrācijai saprātīgu termiņu, lai nekavējoties ieviestu šajā ziņojumā ietvertos ieteikumus, un ar to, ka tajā ir minētas dažādas iniciatīvas, kas vērstas uz deputātu palīgu darbību reglamentējošo noteikumu un/vai ar likumdošanu saistītā regulējuma reformu.

(sal. ar 43.–45., 47., 51. un 52. punktu)

2.      Ar izņēmuma piemērošanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punktā paredzēto lēmumu pieņemšanu, ir jāpierāda, ka iespēja piekļūt dokumentam, ko iestāde izdevusi iekšējām vajadzībām, šajā gadījumā varēja konkrēti un faktiski apdraudēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību un ka šā kaitējuma risks bija saprātīgi paredzams, nevis tīri hipotētisks.

Turklāt lēmumu pieņemšanas procesa kaitējumam ir jābūt nopietnam, lai uz to attiektos šis izņēmums. Tas tā it īpaši ir tad, ja konkrēto dokumentu izpaušanai ir būtiska ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu. Būtiskuma novērtēšana ir atkarīga no visiem lietas apstākļiem, it īpaši no šīs izpaušanas negatīvās ietekmes uz lēmumu pieņemšanas procedūru.

Revīzijas ziņojumu par parlamentārās palīdzības piemaksu, piemērojot Finanšu regulas 86. pantu, ir sagatavojis Eiropas Parlamenta Iekšējās revīzijas dienests, un tas ir iestādes iekšējām vajadzībām izstrādāts dokuments. Izņēmuma piemērošana, pamatojoties uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, attiecībā uz šo ziņojumu tomēr nav pamatota tāpēc, ka lēmumā, ar kuru tam atteikta piekļuve, nav ietverts neviens faktisks elements, kas ļautu secināt, ka šis lēmumu pieņemšanas procesa apdraudējuma risks tā pieņemšanas laikā būtu bijis saprātīgi paredzams, nevis tikai hipotētisks, un it īpaši tāpēc, ka tajā nav minēta neviena atsauce uz to, ka lēmuma pieņemšanas laikā ir pastāvējis kāds apdraudējums vai tā mēģinājumi ietekmēt notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu, nedz arī objektīvi iemesli, kas ļautu saprātīgi paredzēt šāda apdraudējuma varbūtību gadījumā, ja minētais ziņojums tiktu nodots atklātībā. Šajā ziņā apstāklis, ka Eiropas Parlamenta locekļu rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietojums esot jūtīgs temats, kam ar lielu interesi seko mediji, nevar pats par sevi būt pietiekams objektīvs pamatojums bažām par būtisku kaitējumu lēmumu pieņemšanas procesam, neapšaubot pašu pārskatāmības principu, kas paredzēts EK līgumā. Tāpat apgalvojums par lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītību nav īpašs pamats bažām par to, ka attiecīgā ziņojuma nodošana atklātībā nopietni kaitētu šim procesam.

(sal. ar 70.–72. un 78.–81. punktu)