TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2021. gada 16. novembrī (*)
“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – LES 50. pants – Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas – LESD 217. pants – Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ar Apvienoto Karalisti – Protokols (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas apcietināšanas orderis – Pamatlēmums 2002/584/TI – Eiropas apcietināšanas ordera režīma saglabāšana ar izstāšanās līgumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti pārejas periodā – Noteikumu par nodošanas mehānismu, kas ieviests ar Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ar Apvienoto Karalisti, piemērošana Eiropas apcietināšanas orderim – Īrijai saistoši režīmi”
Lietā C‑479/21 PPU
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) iesniedza ar 2021. gada 30. jūlija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 3. augustā, tiesvedībās par to Eiropas apcietināšanas orderu izpildi, kuri izdoti attiecībā uz
SN,
SD,
piedaloties
Governor of Cloverhill Prison,
Īrijai,
Attorney General,
Governor of Mountjoy prison,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], J. Regans [E. Regan], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], N. Jēskinens [N. Jääskinen], I. Ziemele un J. Pasers [J. Passer], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], M. Safjans [M. Safjan] (referents), F. Biltšens [F. Biltgen], N. Pisarra [N. Piçarra], L. S. Rosi [L. S. Rossi] un N. Vāls [N. Wahl],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre: M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2021. gada 27. septembra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– SN vārdā – M. Hanahoe un R. Purcell, solicitors, S. Guerin un C. Donnelly, SC, kā arī M. Lynam un S. Brittain, barristers,
– SD vārdā – C. Mulholland, solicitor, S. Guerin un C. Donnelly, SC, M. Lynam un S. Brittain, barristers, kā arī E. Walker, BL,
– Īrijas vārdā – P. Gallagher, kā arī A. Morrissey un C. McMahon, pārstāves, kam palīdz M. Gray un R. Kennedy, SC, kā arī A. Carroll, L. Masterson un H. Godfrey, BL,
– Dānijas Karalistes vārdā – L. Teilgård, pārstāve,
– Eiropas Savienības Padomes vārdā – A. Ștefănuc, K. Pleśniak un A. Antoniadis, kā arī J. Ciantar, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – H. Leupold, L. Baumgart un H. Krämer, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2021. gada 9. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 50. pantu, LESD 217. pantu, Protokolu (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD (turpmāk tekstā – “protokols (Nr. 21)”), Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”), kā arī Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV 2021, L 149, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “ACC”).
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar divu Eiropas apcietināšanas orderu izpildi Īrijā, ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tiesu iestādes attiecīgi ir izdevušas attiecībā uz SD kriminālsoda izpildes nolūkā un attiecībā uz SN kriminālvajāšanas nolūkā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Līgumi
3 Saskaņā ar LES 50. pantu:
“1. Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.
2. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Par šo līgumu veic sarunas saskaņā ar [LESD] 218. panta 3. punktu. To noslēdz Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.
3. Līgumi attiecīgai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.
4. Piemērojot 2. un 3. punktu, Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Eiropadomes vai Padomes pārrunās, nedz lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo valsti.
Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar [LESD] 238. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
5. Ja valsts, kura ir izstājusies no Savienības, lūdz atkārtotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas 49. pantā minētā procedūra.”
4 LESD trešās daļas V sadaļā, kas attiecas uz “brīvības, drošības un tiesiskuma telpu” (turpmāk tekstā – “BDTT”), ietvertā 82. panta 1. punktā ir noteikts:
“Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 83. pantā.
Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai:
[..]
d) dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.”
5 LESD piektās daļas, kas attiecas uz Savienības ārējo darbību, V sadaļā, kura savukārt attiecas uz “starptautiskiem nolīgumiem”, ietvertais 217. pants ir formulēts šādi:
“Savienība ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašu procedūru.”
Protokols (Nr. 21)
6 Saskaņā ar Protokola (Nr. 21) 1. pantu:
“Ievērojot 3. pantu, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās ierosināto pasākumu pieņemšanā, ko veic Padome saskaņā ar [LESD] trešās daļas V sadaļu. Padomes lēmumiem, kas jāpieņem vienprātīgi, vajadzīgs vienprātīgs lēmums, ko pieņem Padomes locekļi, izņemot Apvienotās Karalistes un Īrijas valdības pārstāvjus.
Šajā pantā kvalificēts balsu vairākums ir definēts atbilstīgi [LESD] 238. panta 3. punktam.”
7 Šī protokola 2. pantā ir paredzēts:
“Saskaņā ar 1. pantu un ievērojot 3., 4. un 6. pantu, nekādi [LESD] Trešās daļas V sadaļas noteikumi, nekādi pasākumi, kas noteikti, piemērojot šo sadaļu, nekādi noteikumi starptautiskos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi, piemērojot šo sadaļu, nedz arī kādi Eiropas Savienības Tiesas lēmumi, kas interpretē šos noteikumus vai pasākumus, Apvienotajai Karalistei vai Īrijai nav saistoši vai piemērojami; un neviens no šiem noteikumiem, pasākumiem vai lēmumiem neietekmē minēto dalībvalstu kompetenci, tiesības un pienākumus; un neviens no šiem noteikumiem, pasākumiem vai lēmumiem, ja tie attiecas uz Apvienoto Karalisti vai Īriju, negroza nedz acquis communautaire, nedz arī Savienības acquis, un tie nav Savienības tiesību daļa.”
8 Minētā protokola 3. panta 1. punkta pirmā daļa ir formulēta šādi:
“Apvienotā Karaliste vai Īrija trijos mēnešos pēc tam, kad Padomei iesniegts priekšlikums vai ierosinājums, piemērojot [LESD] Trešās daļas V sadaļu, var rakstiski paziņot Padomes priekšsēdētājam, ka tā vēlas piedalīties šādu ierosinātu pasākumu noteikšanā un īstenošanā, un tādā gadījumā šī valsts iegūst šādas tiesības.”
9 Šī paša protokola 4.a pantā ir noteikts:
“1. Šo protokolu Apvienotajai Karalistei un Īrijai piemēro arī saistībā ar pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar [LESD] Trešās daļas V sadaļu un ar ko groza spēkā esošu pasākumu, kurš tām uzliek saistības.
2. Ja Padome, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, nosaka, ka Apvienotās Karalistes vai Īrijas nepiedalīšanās grozīta spēkā esoša pasākuma īstenošanā dara tā īstenošanu neiespējamu citās dalībvalstīs vai Savienībā, tā tomēr var mudināt minētās valstis saskaņā ar 3. vai 4. pantu nākt klajā ar paziņojumu. 3. panta vajadzībām sāk skaitīt papildu divu mēnešu laikposmu no dienas, kad Padome nosaka minētā pasākuma īstenošanu par neiespējamu.
[..]”
10 Protokola (Nr. 21) 6. pantā ir noteikts:
“Ja gadījumos, kas minēti šajā Protokolā, Apvienotajai Karalistei vai Īrijai ir saistošs kāds pasākums, ko Padome noteikusi, [saskaņā ar] [LESD] Trešās daļas V sadaļu, attiecīgos Līgumu noteikumus sakarā ar attiecīgo pasākumu piemēro šai valstij.”
Izstāšanās līgums
11 Izstāšanās līguma 62. pants ietilpst tā trešajā daļā, kurā ir ietverti “atdalīšanās noteikumi”, un tā nosaukums ir “Notiekošās tiesu iestāžu sadarbības procedūras krimināllietās”. Šī panta 1. punktā ir noteikts:
“Apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, turpmāk minētos tiesību aktus piemēro šādi:
[..]
b) attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderiem piemēro Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI [(2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.)], ja pieprasītā persona tika apcietināta pirms pārejas perioda beigām, lai izpildītu Eiropas apcietināšanas orderi, neatkarīgi no izpildes tiesu iestādes lēmuma par to, vai pieprasītā persona paliek apcietinājumā vai tiek provizoriski atbrīvota;
[..].”
12 Saskaņā ar šī līguma 126. pantu, kurš ir ietverts tā ceturtajā daļā, kas attiecas uz “pārejas noteikumiem”, un kura nosaukums ir “Pārejas periods”:
“Ir paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī.”
13 Minētā līguma 127. pantā “Pārejas noteikumu darbības joma”, kas ir ietverts šī līguma ceturtajā daļā, ir noteikts:
“1. Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības.
[..]
6. Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā ikvienu atsauci uz dalībvalstīm Savienības tiesībās, kas ir piemērojamas saskaņā ar 1. punktu, arī tajās, kas noteiktas, īstenojot un piemērojot minētās Savienības tiesības dalībvalstīs, saprot kā atsauci, kas ietver arī Apvienoto Karalisti.
[..]”
14 Šī paša līguma 185. panta, kas ir ietverts tā sestajā daļā, kurā ir ietverti “nobeiguma un institucionālie noteikumi”, un kura nosaukums ir “Stāšanās spēkā un piemērošana”, ceturtajā daļā ir paredzēts:
“Šā līguma Otro un Trešo Daļu, izņemot 19. pantu, 34. panta 1. punktu, 44. pantu un 96. panta 1. punktu, kā arī Sestās Daļas I sadaļu un 169. līdz 181. pantu piemēro no pārejas perioda beigām.”
ACC
15 ACC 23. apsvērums ir formulēts šādi:
“Ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes un Savienības sadarbība attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem un attiecībā uz kriminālsodu izpildi, arī aizsardzību pret draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu, ļaus stiprināt Apvienotās Karalistes un Savienības drošību.”
16 Šī nolīguma 1. pantā “Mērķis” ir noteikts:
“Ar šo nolīgumu tiek izveidots pamats plašām Pušu attiecībām labklājības un labu kaimiņattiecību telpā, ko raksturo ciešas un miermīlīgas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, ievērojot Pušu autonomiju un suverenitāti.”
17 Minētā nolīguma 2. pantā “Papildinoši nolīgumi” ir paredzēts:
“1. Ja Savienība un Apvienotā Karaliste savā starpā noslēdz citus divpusējus nolīgumus, šādi nolīgumi ir šo nolīgumu papildinoši nolīgumi, ja vien minētajos nolīgumos nav paredzēts citādi. Šādi papildinoši nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, neatņemama sastāvdaļa un kopējās struktūras daļa.
2. Šā panta 1. punktu piemēro arī:
a) nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses; un
b) nolīgumiem starp Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses.”
18 ACC 6. panta “Definīcijas” 1. punkta g) apakšpunktā ir paredzēts, ka “pārejas periods” šī nolīguma piemērošanas nolūkā ir Izstāšanās līguma 126. pantā paredzētais pārejas periods.
19 ACC trešajā daļā “Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās” it īpaši ir ietverta VII sadaļa, kuras nosaukums savukārt ir “Izdošana” un kurā ir ietverts šī nolīguma 596.–632. pants.
20 Minētā nolīguma 596. pantā “Mērķis” ir noteikts:
“Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt, ka izdošanas sistēma starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses, balstās uz nodošanas mehānismu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.”
21 Šī paša nolīguma 632. pantā “Piemērošana spēkā esošiem Eiropas apcietināšanas orderiem” ir paredzēts:
“Šo sadaļu piemēro Eiropas apcietināšanas orderiem, kas izsniegti saskaņā ar [..] Pamatlēmumu [2002/584] un ko kāda valsts ir izsniegusi pirms pārejas perioda beigām gadījumos, kad pieprasītā persona nav apcietināta ar nolūku izpildīt orderi pirms pārejas perioda beigām.”
Īrijas tiesības
22 Ar European Arrest Warrant Act 2003 (2003. gada Likums par Eiropas apcietināšanas orderi) Īrijas tiesību sistēmā tika transponēts Pamatlēmums 2002/584. Saskaņā ar šī likuma 3. pantu ārlietu ministram ir ļauts minētā likuma izpildes nolūkā ar rīkojumu izraudzīties attiecīgo dalībvalsti, kas saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir īstenojusi minēto pamatlēmumu. Ar European Arrest Warrant Act, 2003 (Designated Member States) Order 2004 (2004. gada Rīkojums par 2003. gada Likumu par Eiropas apcietināšanas orderi (norādītās dalībvalstis)) 2003. gada Likuma par Eiropas apcietināšanas orderi 3. panta izpildes mērķiem tika norādīta Apvienotā Karaliste.
23 Saskaņā ar European Arrest Warrant (Application to Third Countries amendement) and Extradition (Amendment) Act 2012 (2012. gada Likums par Eiropas apcietināšanas orderi (grozījums par piemērošanu trešām valstīm) un nodošanu (grozījums)) ārlietu ministrs var izdot rīkojumu 2003. gada Likumu par Eiropas apcietināšanas orderi piemērot trešai valstij, ja, kā tas ir precizēts tā 2. panta 3. punktā, ir spēkā nolīgums starp minēto trešo valsti un Savienību par to personu nodošanu, kas tiek meklētas kriminālvajāšanai vai sodīšanai.
24 Lai saistībā ar Apvienotās Karalistes tiesu iestādes izdotiem Eiropas apcietināšanas orderiem īstenotu, pirmkārt, Izstāšanās līguma noteikumus, kas attiecas uz Pamatlēmuma 2002/584 piemērošanas saglabāšanu pārejas periodā, un, otrkārt, ACC noteikumu, kurā ar šī pēdējā minētā nolīguma trešās daļas VII sadaļu ieviesto nodošanas mehānismu ir paredzēts piemērot dažiem Eiropas apcietināšanas orderiem, kas ir izdoti pirms šī pārejas perioda beigām, Īrija secīgi pieņēma:
– European Arrest Warrant Act 2003 (Designated Member State) (Amendment) Order 2020 (2020. gada Rīkojums, ar ko groza 2003. gada Likumu par Eiropas apcietināšanas orderi (norādītā dalībvalsts)) un Withdrawal of the United Kingdom from the European Union (Consequential Provisions) Act 2019 (2019. gada Likums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (turpmākie noteikumi)), kas attiecas uz Eiropas apcietināšanas orderiem, kuri ir izdoti pirms pārejas perioda beigām un kuri attiecas uz personām, kas ir aizturētas pirms šī perioda beigām;
– European Arrest Warrant (Application to Third Countries) (United Kingdom) Order 2020 (2020. gada Rīkojums par Eiropas apcietināšanas orderi (piemērošana trešām valstīm) (Apvienotā Karaliste)), kas attiecas uz Eiropas apcietināšanas orderiem, kuri ir izdoti pirms pārejas perioda beigām un kuri attiecas personām, kas vēl nav aizturētas minētā perioda beigās.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
25 2020. gada 9. septembrī SD Īrijā tika aizturēts atbilstoši Eiropas apcietināšanas orderim, ko Apvienotās Karalistes tiesu iestādes bija izdevušas 2020. gada 20. martā, lai izpildītu astoņu gadu brīvības atņemšanas sodu. Savukārt SN Īrijā tika aizturēts 2021. gada 25. februārī atbilstoši Eiropas apcietināšanas orderim, ko šīs pašas iestādes bija izdevušas 2020. gada 5. oktobrī, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. Attiecīgās personas atradās pirmstiesas apcietinājumā Īrijā, gaidot lēmumu par viņu nodošanu Apvienotās Karalistes iestādēm, un pašreiz atrodas apcietinājumā.
26 Attiecīgi 2021. gada 16. februārī un 2021. gada 5. martā SD un SN vērsās High Court (Augstā tiesa, Īrija) ar lūgumu veikt izmeklēšanu, kura mērķis būtībā ir apstrīdēt viņu apcietinājuma piemērošanas likumību, norādot, ka Īrija attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nevarēja piemērot Eiropas apcietināšanas ordera režīmu. Konstatējusi, ka apcietinājuma piemērošana attiecīgajām personām bija likumīga, šī tiesa atteicās izdot rīkojumu par viņu atbrīvošanu no apcietinājuma. Tad SD un SN vērsās iesniedzējtiesā ar divām atsevišķām apelācijas sūdzībām.
27 Minētā tiesa uzskata, ka 2003. gada Likums par Eiropas apcietināšanas orderi, ar ko Īrijas tiesībās ir transponēts Pamatlēmums 2002/584, ir piemērojams attiecībā uz trešo valsti, ja ir spēkā nolīgums starp minēto trešo valsti un Savienību par to personu nodošanu, kuras tiek meklētas kriminālvajāšanai vai sodīšanai. Tomēr, lai šis tiesību akts būtu piemērojams, attiecīgajam nolīgumam ir jābūt saistošam Īrijai.
28 Tādējādi, ja Izstāšanās līguma un ACC noteikumi par Eiropas apcietināšanas ordera režīmu Īrijai nebūtu saistoši, valsts pasākumi, kas paredz saglabāt minēto režīmu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, būtu spēkā neesoši, un līdz ar to attiecīgo personu turēšana apcietinājumā būtu nelikumīga. Tādējādi šo pēdējo minēto turēšanas apcietinājumā likumība ir atkarīga no tā, vai Izstāšanās līgums un ACC Īrijai ir likumīgi saistoši, un tas tā varētu nebūt, ņemot vērā, ka tajos ir ietverti ar BDTT saistīti pasākumi, no kuriem Īrija ir atbrīvota saskaņā ar Protokolu (Nr. 21).
29 SN un SD uzskata, ka ne LES 50. pants, ne LESD 217. pants, kas attiecīgi ir Izstāšanās līguma un ACC juridiskais pamats, nevar pamatot ar BDTT saistītu pasākumu ietveršanu tajos. Attiecībā uz katru šo [no]līgumu esot jāizmanto arī LESD 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts, jo šīs pēdējās minētās tiesību normas pievienošana minēto [no]līgumu juridiskajam pamatam ir iemesls Protokola (Nr. 21) piemērošanai.
30 Iesniedzējtiesa tomēr norāda, ka Īrija Pamatlēmumu 2002/584 parakstīja brīdī, kad Apvienotā Karaliste bija ar to ieviestā režīma neatņemama sastāvdaļa. Tādējādi attiecīgajos Izstāšanās līguma un ACC noteikumos ir nevis noteikti jauni pienākumi Īrijai, bet drīzāk paredzēts turpināt piemērot esošos pienākumus. Turklāt abi [no]līgumi Apvienotajai Karalistei un Savienībai ir saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
31 Šādos apstākļos Supreme Court (Augstākā tiesa, Īrija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“Ņemot vērā, ka Īrija ir saglabājusi suverenitāti [BDTT], ar nosacījumu, ka tai ir tiesības izvēlēties, vai piedalīties pasākumos, ko Savienība pieņēmusi šajā jomā saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu;
ņemot vērā, ka [Izstāšanās līguma] (un lēmuma par tā noslēgšanu) noteiktais materiāltiesiskais pamats ir LES 50. pants;
ņemot vērā, ka [ACC] (un lēmuma par tā noslēgšanu) noteiktais materiāltiesiskais pamats ir LESD 217. pants; un
ņemot vērā, ka tādēļ netika uzskatīts, ka Īrijai ir pienākums vai tiesības pieņemt lēmumu par dalību, un tāpēc tā nav izmantojusi šādas tiesības piedalīties:
[1)] vai [Izstāšanās līguma] normas, kas paredz Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) režīma turpināšanu attiecībā uz Apvienoto Karalisti šajā līgumā paredzētajā pārejas periodā, var uzskatīt par saistošām Īrijai, ņemot vērā to būtisko saturu [BDTT] jomā;
[2)] vai [ACC] normas, kas paredz EAO režīma turpināšanu attiecībā uz Apvienoto Karalisti pēc attiecīgā pārejas perioda, var uzskatīt par saistošām Īrijai, ņemot vērā to būtisko saturu [BDTT] jomā?”
Par steidzamības tiesvedību
32 Iesniedzējtiesa ir lūgusi piemērot Tiesas Reglamenta 107. pantā paredzēto steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību un, pakārtoti, piemērot minētā reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību. Lūguma pamatojumam tā it īpaši atsaucas uz to, ka SN un SD šobrīd atrodas apcietinājumā, gaidot lēmumu par viņu attiecīgu nodošanu Apvienotās Karalistes iestādēm.
33 Jānorāda, pirmkārt, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu būtībā attiecas uz to, vai Īrijai ir jāizpilda Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir izdoti saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584, kurš ietilpst jomās, kas ir paredzētas LESD trešās daļas V sadaļā, kura attiecas uz BDTT. Līdz ar to tam var piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.
34 Otrkārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru ir svarīgi ņemt vērā, ka persona, uz ko attiecas konkrētā lieta, šobrīd atrodas apcietinājumā un ka tās turēšana apcietinājumā ir atkarīga no pamatlietas atrisinājuma (spriedumi, 2020. gada 17. decembris, Openbaar Ministerie (Izsniegšanas tiesu iestādes neatkarība), C‑354/20 PPU un C‑412/20 PPU, EU:C:2020:1033, 28. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2021. gada 26. oktobris, Openbaar Ministerie (Tiesības tikt uzklausītam izpildes tiesu iestādē), C‑428/21 PPU un C‑429/21 PPU, EU:C:2021:876, 32. punkts).
35 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka SN un SD šobrīd ir apcietinājumā. Turklāt, ņemot vērā iesniedzējtiesas sniegtos paskaidrojumus, kas īsumā ir izklāstīti šī sprieduma 28. punktā, viņu paturēšana apcietinājumā Īrijā ir atkarīga no lēmuma, kurš Tiesai būs jāpieņem šajā lietā, jo atkarībā no tās sniegtās atbildes SN un SD varētu tikt atbrīvoti no apcietinājuma vai nodoti Apvienotās Karalistes iestādēm.
36 Šādos apstākļos Tiesas pirmā palāta 2021. gada 17. augustā pēc tiesneša referenta ziņojuma un ģenerāladvokātes uzklausīšanas nolēma apmierināt iesniedzējtiesas lūgumu šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.
37 Turklāt tika nolemts nosūtīt šo lietu Tiesai tās izskatīšanai virspalātā.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
38 Ar saviem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Īrijai ir saistoši, pirmkārt, Izstāšanās līguma noteikumi, kuros ir paredzēts pārejas periodā attiecībā uz Apvienoto Karalisti saglabāt Eiropas apcietināšanas ordera režīmu, un, otrkārt, ACC noteikums, kurā ir paredzēts ar šī pēdējā minētā nolīguma trešās daļas VII sadaļu ieviesto nodošanas režīmu piemērot Eiropas apcietināšanas orderiem, kas ir izdoti pirms šī pārejas perioda beigām un kas attiecas uz personām, kuras vēl nav apcietinātas, izpildot šādus orderus pirms minētā perioda beigām.
39 Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa neidentificē konkrētus šo [no]līgumu noteikumus, saskaņā ar kuriem ir jāizpilda pamatlietā aplūkotie Eiropas apcietināšanas orderi. Tomēr šis apstāklis nav šķērslis tam, lai Tiesa tai sniegtu visus interpretācijas elementus, kas var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai minētā tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem ir vai nav atsaukusies. Šajā ziņā Tiesai no visas valsts tiesas iesniegtās informācijas un tostarp no iesniedzējtiesas nolēmuma pamatojuma ir jāizdala tie Savienības tiesību elementi, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 7. marts, X un X, C‑638/16 PPU, EU:C:2017:173, 39. punkts, kā arī 2021. gada 17. jūnijs, Simonsen & Weel, C‑23/20, EU:C:2021:490, 81. punkts).
40 Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka uzdotie jautājumi attiecas, pirmkārt, uz Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas ir aplūkots kopā ar tā 185. panta ceturto daļu, kā arī, otrkārt, uz ACC 632. pantu.
41 Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 185. panta ceturtajā daļā ir paredzēts saglabāt pienākumu pēc pārejas perioda beigām izpildīt Eiropas apcietināšanas orderus, kuri ir izdoti saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584, ja pieprasītā persona ir tikusi aizturēta pirms šī perioda beigām, kas atbilstoši šī līguma 126. pantā noteiktajam ir – 2020. gada 31. decembrī.
42 Runājot par ACC 632. pantu – to Eiropas apcietināšanas orderu izpilde, kas saskaņā ar šo pamatlēmumu ir izdoti pirms pārejas perioda beigām, ar to ir pakļauta šī nolīguma trešās daļas VII sadaļā paredzētajam nodošanas režīmam, ja pieprasītā persona Eiropas apcietināšanas ordera izpildei nav tikusi apcietināta pirms šī paša perioda beigām.
43 Tādējādi, konkrētāk, saistībā ar, pirmkārt, Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas ir aplūkots kopā ar tā 185. panta ceturto daļu, un, otrkārt, ar ACC 632. pantu, ir jāpārbauda, vai to iekļaušanai attiecīgi pirmajā un otrajā no šiem [no]līgumiem būtu jābūt iemeslam Protokola (Nr. 21) piemērojamībai, tādējādi izraisot šo pašu noteikumu principiālu nepiemērojamību Īrijai, neskarot minētajā protokolā šai dalībvalstij piedāvāto iespēju piedalīties pasākumos, uz kuriem attiecas LESD trešās daļas V sadaļa.
44 Šādos apstākļos, ņemot vērā paskaidrojumus, ko iesniedzējtiesa ir sniegusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir jākonstatē, ka, uzdodot jautājumus, šī tiesa aicina Tiesu noskaidrot, vai LES 50. pants, LESD 217. pants un Protokols (Nr. 21) ir jāinterpretē tādējādi, ka Īrijai ir saistošs Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurš ir aplūkots kopā ar tā 185. panta ceturto daļu, kā arī ACC 632. pants.
45 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Protokolā (Nr. 21) ir paredzēts, ka Īrija nepiedalās ierosināto pasākumu pieņemšanā, ko veic Padome saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, un ka neviens saskaņā ar šo sadaļu veikts pasākums, kā arī neviens noteikums jebkurā starptautiskā nolīgumā, kuru Savienība ir noslēgusi saskaņā ar minēto sadaļu, Īrijai nav saistošs un nav tai piemērojams, izņemot, ja tā nolemj piedalīties šādu pasākumu pieņemšanā vai tos pieņemt.
46 Tomēr Izstāšanās līgums un ACC tika noslēgti, pamatojoties nevis uz minēto sadaļu, bet attiecīgi uz LES 50. panta 2. punktu un LESD 217. pantu. Tādējādi ir jānoskaidro, vai šie juridiskie pamati vien bija atbilstoši, lai pamatotu, pirmkārt, tādu noteikumu iekļaušanu Izstāšanās līgumā, kas attiecas uz Pamatlēmuma 2002/584 piemērošanas saglabāšanu attiecībā uz Apvienotās Karalistes izdotiem Eiropas apcietināšanas orderiem, un, otrkārt, tāda noteikuma iekļaušanu ACC, kurš paredz ar šī pēdējā minētā nolīguma trešās daļas VII sadaļu ieviestā nodošanas režīma piemērošanu Eiropas apcietināšanas orderiem, kas ir izdoti pirms pārejas perioda beigām un kas attiecas uz personām, kuras vēl nav apcietinātas, izpildot šādus orderus pirms minētā perioda beigām, un vai, kā to apgalvo SD un SN, LESD 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktam arī esot bijis jābūt norādītam kā materiāltiesiskajam juridiskajam pamatam šo [no]līgumu noslēgšanas nolūkā, kas tādējādi izraisa Protokola (Nr. 21) piemērošanu.
47 Iespējami piemērojamos protokolus nosaka akta juridiskais pamats, kura atbilstība tiek vērtēta, ņemot vērā tādus objektīvus elementus kā tā mērķis un saturs, nevis otrādi (spriedums, 2013. gada 22. oktobris, Komisija/Padome, C‑137/12, EU:C:2013:675, 74. punkts).
48 Runājot, pirmkārt, par LES 50. pantu, kas ir norādīts kā Izstāšanās līguma juridiskais pamats, no tā 2. un 3. punkta izriet, ka tajā ir paredzēta izstāšanās procedūra, kura ietver, pirmām kārtām, paziņojumu Eiropadomei par nodomu izstāties, otrām kārtām, sarunas par līgumu un līguma, kurā ir noteikta izstāšanās kārtība, ņemot vērā nākotnes attiecības starp attiecīgo valsti un Savienību, noslēgšanu un, trešām kārtām, pašu izstāšanos no Savienības šī līguma spēkā stāšanās dienā vai, ja tāds nav noslēgts, divu gadu laikā pēc paziņojuma Eiropadomei, izņemot, ja pēdējā minētā, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienbalsīgi nolemj pagarināt šo termiņu (spriedums, 2018. gada 10. decembris, Wightman u.c., C‑621/18, EU:C:2018:999, 51. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
49 No tā izriet, ka LES 50. pantam ir divkāršs mērķis, proti, no vienas puses, paredzēt dalībvalstu suverēnās tiesības izstāties no Savienības un, no otras puses, noteikt procedūru, lai nodrošinātu, ka šāda izstāšanās notiek sakārtotā veidā (spriedums, 2018. gada 10. decembris, Wightman u.c., C‑621/18, EU:C:2018:999, 56. punkts).
50 Lai efektīvi varētu sasniegt šo pēdējo minēto mērķi, LES 50. panta 2. punktā tikai Savienībai ir piešķirta kompetence risināt sarunas un noslēgt līgumu, ar ko nosaka izstāšanās kārtību, jo šī līguma mērķis ir visās jomās, uz kurām attiecas Līgumi, reglamentēt visus jautājumus, kas attiecas uz Savienības un tās valsts nodalīšanu, kura izstājas no Savienības.
51 Tādējādi atbilstoši šai kompetencei Savienība varēja risināt sarunas un noslēgt Izstāšanās līgumu, kurā tostarp ir paredzēts attiecībās ar Apvienoto Karalisti turpināt piemērot būtisku daļu no Savienības acquis, lai samazinātu nenoteiktību un, cik vien iespējams, mazinātu traucējumus, ko izraisa tas, ka izstāšanās dienā Līgumi vairs nav piemērojami valstij, kura izstājas, kā tas izriet no to nostādņu 4. punkta, ko Eiropadome pieņēmusi 2017. gada 29. aprīļa ārkārtas sanāksmē pēc Apvienotās Karalistes sniegtā paziņojuma atbilstoši LES 50. pantam.
52 It īpaši Izstāšanās līguma 127. pantā ir paredzēts – ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības, kurās ietilpst Pamatlēmums 2002/584. Turklāt saskaņā ar minētā līguma 185. panta ceturto daļu šis pamatlēmums attiecībās ar Apvienoto Karalisti ir piemērojams šī paša līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajās situācijās.
53 Turklāt, kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 52. un 53. punktā, LESD 218. pantā paredzētā procedūra starptautisku līgumu slēgšanai var izrādīties nesaderīga ar LES 50. panta 2. un 4. punktā paredzēto procedūru, piemēram, ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar LESD 218. pantu Padome slēdz līgumu ar vienprātīgu lēmumu, nevis, kā tas ir gadījumā, kad tiek slēgts Izstāšanās līgums, ar kvalificētu balsu vairākumu, turklāt bez tās dalībvalsts pārstāvja dalības, kas izstājas.
54 Ciktāl Izstāšanās līguma mērķis ir aptvert visas šī sprieduma 50. punktā paredzētās jomas un jautājumus un tā kā LES 50. panta 2. punktam nevar pievienot juridiskos pamatus, kas paredz procedūras, kuras nav saderīgas ar minētā panta 2. un 4. punktā paredzēto procedūru (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Padome (Nolīgums ar Armēniju), C‑180/20, EU:C:2021:658, 34. punkts un tajā minētā judikatūra), ir jāsecina, ka tikai LES 50. pants kā autonoms un no visiem citiem Līgumos paredzētajiem juridiskajiem pamatiem neatkarīgs juridiskais pamats Izstāšanās līgumā var garantēt konsekventu pieeju visām jomām, uz kurām attiecas minētie Līgumi, kas ļauj nodrošināt, ka izstāšanās notiek sakārtotā veidā.
55 Jāprecizē arī, ka Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz pasākumiem, kas bija saistoši Īrijas teritorijā pirms šī līguma spēkā stāšanās dienas. LESD 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkta pievienošana materiāltiesiskajam juridiskajam pamatam, lai pamatotu Izstāšanās līgumu, varētu radīt nenoteiktību, jo, ņemot vērā Protokola (Nr. 21) piemērojamību, kas no tās izriet, Īrija, kura bija izvēlējusies, lai tai būtu saistošs Eiropas apcietināšanas ordera režīms, tostarp attiecībā uz Apvienoto Karalisti, tiktu aplūkota tā, it kā tā tajā nekad nebūtu piedalījusies. Šāda situācija diez vai būtu saderīga ar šī sprieduma 51. punktā izklāstīto mērķi sakārtotas izstāšanās nolūkā samazināt nenoteiktību un ierobežot traucējumus.
56 Tādējādi LES 50. panta 2. punkts ir vienīgais atbilstošais juridiskais pamats Izstāšanās līguma noslēgšanai, jo Protokola (Nr. 21) noteikumi šajā kontekstā nevar tikt piemēroti.
57 Runājot, otrkārt, par LESD 217. pantu, kas ir izvēlēts par ACC juridisko pamatu, Tiesa jau ir precizējusi, ka tas Savienībai piešķir kompetenci, lai nodrošinātu saistības attiecībā uz trešām valstīm visās jomās, kuras regulē LESD (spriedums, 2014. gada 18. decembris, Apvienotā Karaliste/Padome, C‑81/13, EU:C:2014:2449, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 Līgumi, kas ir noslēgti, pamatojoties uz šo tiesību normu, tādējādi var ietvert noteikumus par visām jomām, kuras ir Savienības kompetencē. Taču, ņemot vērā, ka Savienībai saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu ir dalīta kompetence saistībā ar LESD trešās daļas V sadaļu, pasākumi, kas ietilpst šajā kompetences jomā, var tikt iekļauti asociācijas nolīgumā, kurš ir pamatots ar LESD 217. pantu, piemēram, ACC.
59 Tā kā ir skaidrs, ka ar ACC trešās daļas VII sadaļu ieviestais nodošanas mehānisms, kas ir piemērojams šī nolīguma 632. pantā paredzētajiem Eiropas apcietināšanas orderiem, ietilpst šajā kompetences jomā, ir jāpārbauda, vai šāda mehānisma ietveršana asociācijas nolīgumā prasa arī specifiska juridiskā pamata, piemēram, LESD 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkta, pievienošanu.
60 Šajā ziņā Tiesa, protams, atzina, ka Padome, pamatojoties uz LESD 217. pantu, var pieņemt tiesību aktu asociācijas nolīguma ietvaros ar nosacījumu, ka šis tiesību akts ir saistīts ar specifisku Savienības kompetences jomu un ka tas ir balstīts arī uz šai jomai atbilstošu juridisku pamatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 18. decembris, Apvienotā Karaliste/Padome, C‑81/13, EU:C:2014:2449, 62. punkts).
61 Tomēr šī prasība ir formulēta lietā, kurā tika aplūkota nevis asociācijas nolīguma noslēgšana, bet lēmuma pieņemšana par nostāju, kas Savienības vārdā ir jāpauž iestādē, kura ir izveidota ar šādu nolīgumu. Kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 70. punktā, šādā īpašā kontekstā, proti, saistībā ar lēmumu, kas saskaņā ar LESD 218. panta 8. un 9. punktu ir pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu bez Eiropas Parlamenta dalības, specifiska juridiskā pamata pievienošana bija prasīta, lai garantētu, ka netiek apietas iespējamas stingrākas attiecīgās jomas procesuālas prasības.
62 Savukārt, tā kā tāda nolīguma kā ACC noslēgšana attiecas nevis uz vienu konkrētu darbības jomu, bet, tieši pretēji, uz plašu Savienības kompetences jomu kopumu, lai īstenotu asociāciju starp Savienību un kādu trešo valsti, un tā kā šī noslēgšana katrā ziņā saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu un 8. punkta otrās daļas pirmo teikumu prasa vienprātīgu balsojumu, kā arī Eiropas Parlamenta piekrišanu, runājot par šādu noslēgšanu, nepastāv nekāds stingrāku procesuālo prasību apiešanas risks.
63 Jāpiebilst, ka vajadzību konkrētu juridisko pamatu saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu pievienot to asociācijas nolīguma noteikumu juridiskajiem pamatiem, kas ietilpst Savienības kompetences jomā, uz kuru attiecas šī sadaļa, nevar izsecināt arī no Tiesas judikatūras, saskaņā ar kuru tikai tad, ja izņēmuma kārtā aktiem ir vairāki mērķi vai vairākas sastāvdaļas, kas ir nesaraujami saistītas un neviena attiecībā pret citām nav papildinoša, šādi tiesību akti ir balstāmi uz vairākiem atbilstošajiem juridiskajiem pamatiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Padome (Nolīgums ar Armēniju), C‑180/20, EU:C:2021:658, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
64 Šajā ziņā Tiesa saistībā ar nolīgumu par sadarbību attīstības jomā ir atzinusi, ka prasīt, lai šāds nolīgums būtu balstīts arī uz noteikumu, kas nav tā vispārējais juridiskais pamats, ikreiz, kad tas skar specifisku jomu, praktiski varētu atņemt jēgu šajā juridiskajā pamatā paredzētajai kompetencei un procedūrai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. septembris, Komisija/Padome (Nolīgums ar Armēniju), C‑180/20, EU:C:2021:658, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).
65 Šie apsvērumi mutatis mutandis ir spēkā arī attiecībā uz asociācijas nolīgumiem, kuru mērķi ir plaši tādā ziņā, ka pasākumi, kas ir vajadzīgi to sasniegšanai, ir saistīti ar plašu Savienības kompetences jomu kopumu.
66 Tā tas ir tieši ACC gadījumā, jo, kā to savos apsvērumos ir norādījusi Padome, lai garantētu nolīguma pušu tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvaru, kā arī 27 dalībvalstu vienotību, ACC bija jābūt pietiekami plašai piemērojamībai.
67 Tādējādi, ņemot vērā ACC plašo piemērojamību, tā pieņemšanas kontekstu un viennozīmīgos paziņojumus, ko ir sniegušas visas iestādes un dalībvalstis, kuras bija iesaistītas visā sarunu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības laikā, tas, ka šajā nolīgumā vienlaikus ar tiesību normām un pasākumiem, kas attiecas uz daudzām citām Savienības tiesību jomām, tiek iekļauti noteikumi, uz kuriem attiecas LESD trešās daļas V sadaļa, iederas minētā nolīguma vispārējā mērķī izveidot pamatus plašām līgumslēdzēju pušu attiecībām labklājības un labu kaimiņattiecību telpā, ko raksturo ciešas un miermīlīgas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, ievērojot pušu autonomiju un suverenitāti.
68 Ar ACC izveidotais nodošanas mehānisms sekmē šī mērķa sasniegšanu, jo līgumslēdzējas puses tā 23. apsvērumā ir norādījušas, ka to sadarbība it īpaši attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, ļaus stiprināt Apvienotās Karalistes un Savienības drošību. No tā izriet, ka ACC nevar tikt uztverts kā tāds, kam ir vairāki mērķi vai vairākas sastāvdaļas šī sprieduma 63. punktā minētās judikatūras izpratnē.
69 Tādējādi tiesību normas, kas attiecas uz personu nodošanu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, un kas ir ietvertas ACC, it īpaši tā 632. pantā, kurš attiecas uz šo tiesību normu piemērošanu esošajiem Eiropas apcietināšanas orderiem, var tikt ietvertas šajā nolīgumā, pamatojoties tikai uz LESD 217. pantu vien, un Protokola (Nr. 21) noteikumi nav jāpiemēro.
70 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka LES 50. pants, LESD 217. pants un Protokols (Nr. 21) ir jāinterpretē tādējādi, ka Īrijai ir saistošs Izstāšanās līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas ir aplūkots kopā ar tā 185. panta ceturto daļu, kā arī ACC 632. pants.
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
LES 50. pants, LESD 217. pants un Protokols (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, ir jāinterpretē tādējādi, ka Īrijai ir saistošs Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 62. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas ir aplūkots kopā ar tā 185. panta ceturto daļu, kā arī Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, 632. pants.
[Paraksti]