EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2015. gada 8. jūlijā

Lieta F‑34/14

DP

pret

Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER)

Civildienests – ACER darbinieki – Līgumdarbinieks – Līguma nepagarināšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasības pieņemamība – Iebilde par ACER VĪN 6. panta 2. punkta prettiesiskumu saistībā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 85. panta 1. punktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Uzteikums – Morālais kaitējums – Atlīdzināšana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar kuru DP lūdz, pirmkārt, atcelt 2013. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) direktors atteicās pagarināt viņa līgumu, un, otrkārt, piespriest ACER viņam samaksāt summu EUR 10 000 apmērā kā atlīdzību par iespējami nodarīto morālo kaitējumu

Nolēmums      Atcelt Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktora 2013. gada 20. decembra lēmumu, ar kuru tas atteicās pagarināt DP līgumu. Energoregulatoru sadarbības aģentūra samaksā DP summu EUR 7000 apmērā. Energoregulatoru sadarbības aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina DP tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Jēdziens – Kvalificēšana, kas ir tiesas ziņā

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Līgumdarbinieks palīguzdevumiem – Nodarbinātības ilgums – Iestādes novērtējuma brīvība – Ierobežošana ar vispārpiemērojamu iekšēju lēmumu – Pieļaujamība – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 85. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Vispārīgie īstenošanas noteikumi – Iestāžu kompetence – Robežas

(Civildienesta noteikumu 110. pants)

1.      Precīza vēstules vai paziņojuma juridiskā kvalifikācija ir atkarīga vienīgi no tiesas vērtējuma, nevis no lietas dalībnieku gribas. Vēstule, kurā ierēdnis, tieši neprasīdams atsaukt attiecīgo lēmumu, skaidri pauž savu gribu apstrīdēt viņam nelabvēlīgo lēmumu, ir uzskatāma par sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Šajā ziņā akta saturs ir svarīgāks par formu.

(skat. 28. un 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, Politi/Eiropas Izglītības fonds, C‑154/99 P, EU:C:2000:354, 16. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, Mendes/Komisija, F‑125/11, EU:F:2013:35, 34. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Lai gan Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 85. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja otro reizi pagarināt līgumu, runa nav par ieinteresētās personas tiesībām, nedz par nodarbinātības turpinātības konkrētu garantiju, bet par iespēju, ko izvērtē institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus. Iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība savu dienestu darbības organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un to rīcībā esošā personāla iecelšanā amatā šo uzdevumu veikšanai, tomēr ar nosacījumu, ka šī iecelšana notiek dienesta interesēs.

Tomēr 6. panta 2. punktā Energoregulatoru sadarbības aģentūras valdes lēmumā, ar kuru pieņem to procedūru, kuras regulē līgumdarbinieku darbā pieņemšanu un nodarbinātību šajā aģentūrā, Vispārīgos īstenošanas noteikumus, ir noteikts, ka iespēja atļaut otro reizi pagarināt līgumu uz nenoteiktu laiku ir atkarīga no nosacījuma, sine qua non, ka līguma kopējais kumulētais ilgums no tā pirmās pagarināšanas ir vismaz pieci gadi. Ja šis nosacījums nav izpildīts, tad jebkāda iespēja pagarināt līgumu pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ir pilnībā izslēgta.

Taču, ja iestādei vai aģentūrai ir tiesības izdot vispārīgos īstenošanas noteikumus, lai papildinātu vai īstenotu hierarhiski augstākstāvošas un saistošas Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normas, kompetentā iestāde nevar nedz rīkoties pretēji likumam, tostarp pieņemot noteikumus, kuru piemērošana būtu pretrunā Civildienesta noteikumu normām vai tām atņemtu jebkādu lietderīgo ietekmi, nedz izvairīties no vispārējo tiesību principu, piemēram, labas pārvaldības, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, ievērošanas.

Tādējādi minētā lēmuma 6. panta 2. punkts ierobežo Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 85. panta 1. punkta piemērošanas jomu, jo ar to tiek ieviests papildu nosacījums attiecībā uz līgumdarbinieku Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a panta izpratnē līgumu pagarināšanu, kas nav paredzēts šajā nodarbināšanas kārtībā un kas rada šķērsli administrācijai piešķirtās novērtēšanas brīvības īstenošanā, bet šo ierobežojumu nevar objektīvi attaisnot ar dienesta interesēm. Taču, ja vien tādā aģentūras vispārpiemērojamā iekšējā lēmumā, kāds ir lēmums par vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, šajā sakarā nav paredzēts tiešs pilnvarojums, ar to nevar tiesiski ierobežot Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā paredzētas normas piemērošanas jomu.

(skat. 51.–53. un 56. punktu)

Atsauces

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: spriedumi, Komisija/Petrilli, T‑143/09 P, EU:T:2010:531, 31. un 34.–36. punkts un tajos minētā judikatūra, un Komisija/Macchia, T‑368/12 P, EU:T:2014:266, 49. un 60. punkts.

3.      Vispārīgajos īstenošanas noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta pirmo daļu, var noteikt kritērijus, kas palīdz iestādei, tai īstenojot savu rīcības brīvību, vai precizē Civildienesta noteikumu, ja tie nav skaidri saprotami, piemērojamību. Tomēr tajos likumīgi nevar, precizējot skaidru Civildienesta noteikumu normu, sašaurināt Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības piemērošanas jomu, ne arī paredzēt normas, kas atkāpjas no hierarhiski augstākstāvošām normām, kādas ir Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normas vai vispārējie tiesību principi.

(skat. 54. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi, Brems/Padome, T‑75/89 un EU:T:1990:88, 29. punkts un tajā minētā judikatūra, un Ianniello/Komisija, T‑308/04, EU:T:2007:347, 38. punkts un tajā minētā judikatūra.