Language of document : ECLI:EU:T:2015:982

Lieta T‑241/13

Grieķijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

ELVGF – Garantiju nodaļa – ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Liellopu gaļa – Aitas un kazas gaļa – Tabaka – Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pants – Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts – Regulas (EK) Nr. 796/2004 23. panta 1. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 16. decembra spriedums

1.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Mērķis

(Padomes Regulas Nr. 1290/2005 31. pants)

2.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Tiešā atbalsta shēmas – Kopīgi noteikumi – Vienreizējo maksājumu shēma – Reģionālā un fakultatīvā izpilde – Par īpašiem lauksaimniecības veidiem un kvalitatīvu ražošanu piešķirts papildmaksājums – Ieturējuma likmju noteikšana – Dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība – Robežas – Dalībvalstu pienākums saimnieciskās darbības subjektiem darīt zināmus pieņemamības nosacījumus – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 1782/2003 69. pants; Komisijas Regulas Nr. 795/2004 48. panta 6. punkts)

3.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Atbalsta un piemaksu piešķiršana – Dalībvalstu pienākums izveidot efektīvu administratīvo pārbaužu un pārbaužu uz vietas sistēmu – Neuzticamas pārbaudes – Atteikums segt izdevumus no fonda līdzekļiem

(Padomes Regulas Nr. 1782/2003 69. pants; Komisijas Regulas Nr. 795/2004 48. pants)

4.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumu – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti

(Padomes Regulas Nr. 1290/2005 31. pants)

5.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELVGF, ELGF un ELFLA finansējums – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumiem– Fonda zaudējumu novērtējums – Komisijas pienākums pierādīt faktisku Fonda zaudējumu esamību – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts)

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu ELVGF, ELGF un ELFLA finansēto izdevumu ietvaros – Kopsavilkuma ziņojums par lēmumu, kurā ir pretrunas, kuru dēļ adresāti nav varējuši uzzināt lēmuma pamatojumu – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Lēmuma atcelšana

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts un Padomes Regulas Nr. 1290/2005 31. pants; Komisijas Lēmums 2013/123)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Administratīva akta pamatojuma interpretācija – Robežas

(LESD 263. un 264. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 22. punktu)

2.      Regulas Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 69. pantā paredzētā papildmaksājuma mērķis ir, pirmkārt, mudināt lauksaimniekus ievērot prasības attiecībā uz to produktu kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību, kompensējot to labāku pielāgošanos jaunajām kopējās lauksaimniecības politikas prasībām, un, otrkārt, mazināt sekas, ko dažām produktu nozarēm rada pāreja no tiešo maksājuma shēmas uz vienreizējo maksājumu shēmu. Šajā kontekstā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu visām dalībvalstīm ir piešķirta zināma rīcības brīvība, veicot papildmaksājumus kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros. Tomēr šīs dalībvalstīm piešķirtās pilnvaras ir stingri ierobežotas un pakļautas virknei gan materiāla, gan procesuāla rakstura nosacījumu.

Regulas Nr. 795/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003, 48. panta 6. punktā paredzētais pienākums Komisijai ļauj būt informētai par dalībvalstu pieņemtajiem atbilstības nosacījumiem. Tas arī ļauj nodrošināt to, ka attiecīgie saimnieciskās darbības subjekti pirms pieprasījuma gada sākuma zina nosacījumus, kuri tiem ļaus saņemt Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu. Šajā ziņā papildmaksājuma pamudinošajai funkcijai var būt iedarbība vienīgi tad, ja atbilstības nosacījumi par pieprasījuma gadu attiecīgajiem lauksaimniekiem ir zināmi pirms minētā gada sākuma un vēlāk netiek grozīti.

(sal. ar 30., 31. un 33. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 36. punktu)

5.      Saistībā ar Komisijas īstenoto summu novērtējumu, kuras izslēdzamas no Savienības finansējuma pēc pārkāpumu dalībvalsts veiktajos izdevumos konstatēšanas, ar Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 31. panta 2. punktu nav ieviests nosacījums, saskaņā ar kuru attiecībā uz katru korekciju ir jāpierāda Fondam faktiski radītie zaudējumi.

(sal. ar 44. punktu)

6.      Pārbaudot lēmuma, ar ko no Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kas attiecināti uz dažādiem Savienības struktūrfondiem, pamatojumu, ir jāņem vērā lēmumam pievienotais kopsavilkuma ziņojums, ciktāl šis ziņojums ir būtisks dokuments, lai saprastu minētā lēmuma pamatojumu, jo šis lēmums ir pieņemts uz tā pamata. Šajā ziņā minētais lēmums ir jāatceļ, kad saistībā ar konkrēto korekciju pastāv pretrunas starp kopsavilkuma ziņojuma pamatojumu un pārējo attiecīgo administratīvā procesa dokumentu pamatojumu, papildus kurām pastāv citas minētā ziņojuma pamatojuma neprecizitātes un pretrunas, proti, pretrunas, kas attiecīgajai dalībvalstij neļauj uzzināt patieso šī lēmuma pamatojumu attiecībā uz noteikto finanšu korekciju. Proti, pretrunas lēmuma pamatojumā ir pienākuma, kas izriet no LESD 296. panta, pārkāpums, kurš var ietekmēt konkrētā akta spēkā esamību, ja tiek pierādīts, ka šīs pretrunas dēļ akta adresāts nav varējis uzzināt visu vai daļēju patieso lēmuma pamatojumu un ka tāpēc akta visa rezolutīvā daļa vai daļa no tās nav juridiski pamatota.

(sal. ar 51., 56., 63. un 64. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 57. punktu)