PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2004. gada 23. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Trīsdimensiju preču zīme – Siera kārbas forma – Absolūts atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Atšķirtspēja
Lieta T‑360/03
Frischpack GmbH & Co. KG, Mailinga pie Šēnavas [Mailling bei Schönau] (Vācija), ko pārstāv P. Bornemans [P. Bornemann], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv U. Flēgars [U. Pfleghar] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju otrās palātas 2003. gada 8. septembra lēmumu lietā R 236/2003‑2 attiecībā uz trīsdimensiju preču zīmes (siera kārba) reģistrāciju.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja P. Linda [P. Lindh], tiesneši R. Garsija‑Valdekasass [R. García-Valdecasas] un D. Švābi [D. Šváby],
sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 30. oktobrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 21. janvārī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 8. jūlijā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2002. gada 26. martā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija trīsdimensiju apzīmējums, kas attēlots šādi:
3 Prasītāja reģistrācijai pieteikto preču zīmi aprakstīja šādi:
“Apzīmējums, kuru lūdz reģistrēt, ir trīsdimensiju formas iepakojums pārtikas produktiem šķēlēs, jo īpaši siera kārba siera šķēlēm. Apzīmējums ir attēlots fotouzņēmumos, kas uzņemti no dažādiem punktiem: pa diagonāli no augšas, no lejas un no sāniem. Iepakojumam ir raksturīga kuģa korpusa forma ar plakanu pamatni, ar priekšējām sienām, kas sānos virs pamatnes slīpi izvirzās augšup, un trapecveida sānu sienām; šis korpuss ir ar slēgtu augšpusi un to veido caurspīdīga plastmasas plēve. Sānu daļas ir rievotas vai viļņotas, kanelūras, proti, rievotās konfigurācijas kores un iedobumi, stiepjas no augšas virzienā uz leju. Sānu malām, kas veido leņķi attiecībā pret vertikāli, kas stiepjas no apakšas uz augšu, arī ir slīps virziens”.
4 Prece, attiecībā uz kuru tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Pārtikas produkti šķēlēs, jo īpaši siera šķēles”.
5 Ar 2003. gada 11. februāra lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums, ko paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
6 2003. gada 21. martā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
7 Ar 2003. gada 8. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome noraidīja apelāciju, motivējot ar to, ka preču zīmei, kuru lūdza reģistrēt, nebija atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
8 Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka vidusmēra patērētājs tādā formā, ko lūdz reģistrēt attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm, saskatītu tikai parastu iepakojumu. Kārba, kuru lūdz reģistrēt, nesatur nevienu elementu, kas būtu “ārkārtīgi īpašs, sevišķs vai neparasts pārtikas produktu tirgū”, kas to ļautu skaidri atšķirt no citām formām, kuras ir sastopamas minētajā tirgū. Tā nav nekas cits kā “standarta formas nenozīmīga un neuzkrītoša variācija”. Apelāciju padome piebilst, ka, lai gan reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vispusīgi aprakstīta, vienīgi ar ievērojamu analītisku piepūli būtu iespējams atpazīt visas tajā formulētās raksturīgās pazīmes. Taču vidusmēra patērētājs neveiktu tik vispusīgu un intensīvu šī priekšmeta analīzi.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu:
– grozīt apstrīdēto lēmumu un atcelt to daļā, kas attiecas uz precēm “siera šķēles iepakojumā vairumtirdzniecībai, kas nav paredzētas gala patērētājam”;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepieņemamu;
– pakārtoti – noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 Tiesas sēdē, kurā Pirmās instances tiesa lūdza prasītāju izskaidrot jēgu tās lūgumam par apstrīdētā lēmuma atcelšanu daļā, prasītāja paziņoja, ka tās prasījumi ir jāsaprot tādējādi, ka viņa lūdz, pirmkārt, grozīt apstrīdēto lēmumu un, otrkārt, atcelt to pilnībā. ITSB norādīja, ka tas uzskata par nepieņemamiem grozījumus, ko prasītāja izdara savos prasījumos. Pirmās instances tiesa to pieņēma zināšanai, izdarot atzīmi tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
Par lūguma grozīt apstrīdēto lēmumu pieņemamību
12 ITSB uzskata, ka prasītājas lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu daļā attiecībā uz precēm “siera šķēles iepakojumā vairumtirdzniecībai, kas nav paredzētas gala patērētājam”, ir nepieņemams. Lai gan atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 3. punktam Pirmās instances tiesai ir tiesības gan anulēt [atcelt], gan grozīt apstrīdēto lēmumu, tomēr strīda priekšmetu veido minētais lēmums un reģistrācijas pieteikums. Reģistrācijas pieteikumā bija norādīti “pārtikas produkti šķēlēs, jo īpaši siera šķēles”.
13 Šādi ierobežojot produktu sektoru, attiecībā uz ko tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, tiek grozīts strīda priekšmets. Šajā sakarā ITSB atsaucas uz Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T‑194/01, Unilever/ITSB (Tablette ovoïde), Recueil, II‑383. lpp., 16. punkts, no kura atbilstoši ITSB viedoklim izriet, ka Pirmās instances tiesa pārbauda Apelāciju padomes lēmuma tiesiskumu, vadoties pēc tādiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kādi tika iesniegti Apelāciju padomē, un ka prasītājai nav likumīgas iespējas grozīt strīda priekšmetu, veicot grozījumus savos prasījumos.
14 Turklāt, ja prasītāja vēlējās saņemt lēmumu attiecībā uz norādītajām precēm, prasītājai bija skaidri jāpaziņo ITSB, ka tā saīsina minēto preču sarakstu, turklāt tas bija jāpaziņo, vēlākais, procesa laikā Apelāciju padomē un piemērojot Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktu.
Par lietas būtību
15 Prasītāja savu prasību balsta uz vienu pamatu, proti, ka Apelāciju padome, nenovērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, pārkāpa Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
16 Attiecīgā iepakojuma forma un tajā atrodošos šķēļu vēdekļveida izkārtojums, kas nav parasts un acīmredzami atšķiras no citiem vairumtirdzniecībai paredzētiem siera šķēļu iepakojumiem, piešķir attiecīgajam iepakojumam atšķirtspēju. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka apstāklis, ka pierādīt iepakojuma atšķirtspēju ir grūtāk nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēju, nedrīkst kaitēt reģistrācijas pieteicējam. Nekas neattaisno to, ka, pastāvot šaubām par iepakojuma atšķirtspēju, reģistrācija tiek atteikta.
17 Šajā gadījumā attiecīgais iepakojums ir paredzēts vienīgi sabiedrības daļai, kura ir specializējusies un kura ir pieradusi uzskatīt, ka iepakojums norāda uz tajā atrodošos preču komerciālo izcelsmi. Turklāt šis iepakojums nav tāds kā citi un nav ikdienišķs, un skaidri atšķiras no vairumtirdzniecībā piedāvātajiem iepakojumiem, kas paredzēti specializētiem uzņēmumiem.
18 Attiecīgais iepakojums atšķiras, pirmkārt, ar tā formu, kas attiecīgajai sabiedrības daļai izraisa ideju asociāciju ar kuģa korpusa formu, kuras raksturīgās pazīmes tam piemīt (plakans pamats, līdzena virsma, divas malas). Bez tam šādu iespaidu pastiprina sānu malu rievainā jeb viļņainā struktūra, kas atgādina kuģa brangas. Kopējais iespaids, kas rodas par iepakojuma formu, ir pielīdzināms kuģa korpusa formai.
19 Attiecīgās formas īpašais raksturs neizriet no tās detalizētā apraksta un saskaņā ar Apelāciju padomes viedokli minētā forma īpaša šķiet tikai tam, kuram piemīt “detaļas cienošs skatiens un kas ir apveltīts ar nozīmīgu iztēles spēju”. Tādējādi nav nepieciešams veikt attiecīgā iepakojuma formas analītisku un detalizētu pārbaudi, lai uztvertu tās atšķirtspēju.
20 Prasītāja atgādina, ka preču zīmes atšķirtspēja ir atkarīga no precēm, attiecībā uz kurām to lūdz reģistrēt, tātad – no konkrētās sabiedrības daļas. Turklāt Apelāciju padome ir maldījusies, uzskatot, ka konkrētais iepakojums ir tieši domāts ļoti plašam patērētāju lokam. Prasītāja norāda, ka tai ir siera produktu iepakojuma uzņēmums un ka gala patērētājam paredzētajiem iepakojumiem tā izmanto standarta iepakojumus – tādus, kuros parasti ir iepakoti gaļas izstrādājumi vai siers šķēlēs. Taču attiecīgais iepakojums satur vismaz 500 gramus produkta un ir paredzēts vienīgi pārtikas nozares profesionāļiem, nevis gala patērētājiem. To nepārdod mazumtirdzniecībā, bet piegādā pārtikas nozares profesionāļiem un piegādi veic vai nu paši ražotāji, vai vairumtirgotāji, vai arī veikali, kas paredzēti šiem pašiem profesionāļiem.
21 Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa nav vidusmēra patērētājs. Konkrētā sabiedrības daļa ir gastronomijas nozares speciālisti, kuri, pateicoties savai kompetencei, ir labāk informēti, vērīgāki un saprātīgāki. Minētajiem speciālistiem ir ierasts uztvert nelielās atšķirības, kas vienu iepakojumu atšķir no cita. Attiecīgi nenozīmīgas atšķirtspējas esamība ir pietiekams pamats, lai reģistrētu pieteikto preču zīmi.
22 Attiecīgais iepakojums tiek izmantots vienīgi kā iepakojums siera šķēlēm vairumtirdzniecībā, kas nav paredzēts gala patērētājam, kuram pārdošanā tas netiek piedāvāts. Šādi tiek precizēts to produktu sektors, attiecībā uz kuru tiek lūgta aizsardzība. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka turklāt viņai agrāk nebija iespējams veikt attiecīgā preču sektora sašaurināšanu – par tās nepieciešamību viņa pārliecinājās vienīgi iepazīstoties ar Apelāciju padomes lēmuma argumentāciju.
23 ITSB būtībā atbild, ka, pat pieņemot, ka Pirmās instances tiesa uzskata, ka prasītāja, samazinot attiecīgo preču sektoru līdz precēm, ko pārdod vairumtirdzniecībā, nav grozījusi strīda priekšmetu, tad šāds samazinājums neizriet no reģistrācijas pieteikumam pievienotā preču saraksta. Tādējādi Apelāciju padome pilnīgi pamatoti novērtēja, ka tai bija jāņem vērā vidusmēra gala patērētājs, lai pārbaudītu pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.
24 Jebkurā gadījumā paskaidrojums, ko prasītāja sniedza par attiecīgo preču sektoru, neietekmē pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu. Prasītāja nav pierādījusi, ka veids, kādā minētās preču zīmes atšķirtspēju uztver pārtikas nozares profesionāļi, būtu atšķirīgs salīdzinājumā ar to, kā to uztver gala patērētājs.
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par pieņemamību
25 Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. un 3. punktam Apelāciju padomes lēmumu ir iespējams grozīt vai atcelt tikai tad, ja tas ir nelikumīgs pēc būtības vai formas (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (ECOPY), Recueil, II‑5301. lpp., 46. punkts).
26 Turklāt atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar grozīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu.
27 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu atsaka reģistrēt “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”.
28 Šajā sakarā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes atšķirtspēja ir jānovērtē attiecībā, pirmkārt, uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem reģistrācija tiek lūgta, un, otrkārt, attiecībā uz konkrēto aprindu, ko veido šo preču vai pakalpojumu patērētāji, uztveri (skat. attiecībā uz interpretāciju Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmajai direktīvai 89/104/EEK, lai tuvinātu dalībvalstu likumus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.) – Tiesas 2003. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietā no C‑53/01 līdz C‑55/01 Linde u.c., Recueil, I‑3161. lpp., 41. punkts, un attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu – Pirmās instances tiesas 2002. gada 7. februāra spriedumu lietā T‑88/00 Mag Instrument/ITSB (kabatas lukturīšu forma), Recueil, II‑467. lpp., 30. punkts).
29 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka pienākumu pārbaudītājam un – nepieciešamības gadījumā – Apelāciju padomei, veicot pārbaudi a priori un, abstrahējoties no faktiskas apzīmējuma izmantošanas Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē, noskaidrot, vai ir izslēgta iespēja, ka konkrētajai sabiedrības daļai tirdzniecībā veicot savu izvēli, attiecīgais apzīmējums šīs sabiedrības daļas vērtējumā var atšķirt tā apzīmētos produktus vai pakalpojumus no citas izcelsmes produktiem vai pakalpojumiem (Pirmās instances tiesas 2001. gada 5. aprīļa spriedums lietā T‑87/00 Bank für Arbeit und Wirtschaft/ITSB (EASYBANK), Recueil, II‑1259. lpp., 40. punkts).
30 Šajā gadījumā prasītāja iebilst pret to, kā ITSB definē konkrēto sabiedrības daļu. Tādējādi, lai pārbaudītu pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, ITSB pārbaudītājs un vēlāk – Apelāciju padome uzskatīja, ka, tā kā siers ir plaša patēriņa produkts, konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs. Prasītāja pret to iebilst un šīs prasības robežās apgalvo, ka konkrētā sabiedrības daļa ir specializējusies sabiedrības daļa, jo attiecīgā prece tiek pārdota vienīgi vairumtirdzniecībā pārtikas nozares profesionāļiem.
31 ITSB šajā kontekstā uzskata, ka prasītāja ir grozījusi strīda priekšmetu un ka, ņemot vērā šo rīcību, tās lūgums grozīt apstrīdēto lēmumu ir nepieņemams, jo tiek pārkāpts Reglamenta 135. panta 4. punkts.
32 Ir jāatzīst, ka Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmets bija prasītājas lūgums reģistrēt tās apzīmējumu kā preču zīmi attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29. klasē atbilstoši Nicas Nolīgumam.
33 Attiecīgi, Pirmās instances tiesā apgalvojot, ka no specializējušās sabiedrības daļas viedokļa reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, prasītāja negrozīja ITSB izskatītā strīda priekšmetu.
34 Kā tas ir minēts iepriekš 29. punktā, veicot pārbaudi par to, vai apzīmējumam, ko lūdz reģistrēt kā preču zīmi, piemīt atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ITSB ir pienākums noteikt konkrēto sabiedrības daļu.
35 Tādējādi, apstrīdot konkrētās sabiedrības daļas definīciju, ko, pārbaudot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, ir sniegusi Apelāciju padome, prasītāja nelūdz, lai Pirmās instances tiesa lemtu par jautājumiem, kuri atšķiras no tiem, kas bija iesniegti izskatīšanai Apelāciju padomē.
36 Šādu iebildumu pret Apelāciju padomes sniegto konkrētās sabiedrības daļas definīciju nevarētu uzskatīt arī par lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu, kas ierobežots līdz noteiktām precēm, attiecībā uz kurām tika lūgts reģistrēt attiecīgo iepakojumu, pretēji tam kā bija lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums (Tablette ovoïde, 16. un 17. punkts).
37 Tāpat šādu iebildumu nevarētu uzskatīt par šajā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču saraksta saīsināšanu Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta izpratnē. Kā tiesas sēdē tostarp atzina prasītāja, faktiski viņas lūgums joprojām ir vērsts uz to, lai reģistrētu attiecīgo preču zīmi attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē atbilstoši Nicas Nolīgumam.
38 No tā izriet, ka iebilde par nepieņemamību, pretēji ITSB viedoklim, ir jānoraida.
Par lietas būtību
39 Kas attiecas uz to, cik pamatota ir prasītājas kritika par konkrētās sabiedrības daļas definīciju, ko sniedza Apelāciju padome, veicot reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējas pārbaudi, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome, atzīstot, ka konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs, nav pieļāvusi kļūdu tiesību jautājumā.
40 Šajā sakarā ir jāatzīst, ka produkts, kas atrodas iepakojumā, kuru lūdza reģistrēt kā preču zīmi, proti – siers šķēlēs – ir standarta produkts. Šis un arī citi produkti, kas ietilpst 29. klasē atbilstoši Nicas Nolīgumam, ir paredzēti visiem patērētājiem.
41 Šajā kontekstā ir jāatzīst, ka administratīvajā procesā ITSB prasītāja nevienā brīdī neatsaucās uz faktu, ka siers šķēlēs, kas atrodas iepakojumā, kuru lūdza reģistrēt, bija paredzēts vienīgi vairumtirdzniecībai pārtikas nozares profesionāļiem. Turklāt ITSB pārbaudītājs savā 2003. gada 11. februāra lēmumā jau bija novērtējis attiecīgā iepakojuma atšķirtspēju, ņemot vērā vidusmēra patērētāju iespējamo vērtējumu, pret ko prasītāja apelācijas procesā nebija iebildusi.
42 Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktam, tā kā ITSB var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi, Apelāciju padome, ievērojot prasītājas iesniegto informāciju, varēja likumīgi uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs.
43 Tātad Apelāciju padome pilnīgi pamatoti varēja novērtēt attiecīgā iepakojuma atšķirtspēju, ņemot vērā vidusmēra patērētāja, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, iespējamo vērtējumu. Turklāt prasītāja neapgalvo, ka preču zīmei, kuru viņa lūdza reģistrēt, piemīt atšķirtspēja, ņemot vērā vidusmēra patērētāju iespējamo vērtējumu.
44 No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums nav nekādā veidā nelikumīgs un, neizsakot viedokli par to, vai ir pieņemami skaidrojumi, ko prasītāja sniedza attiecībā uz tās prasījumiem (skat. iepriekš, 14. punktu), šis lēmums nav jāatceļ vai jāgroza, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. un 3. punktu.
Par tiesāšanās izdevumiem
45 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
46 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Lindh | García‑Valdecasas | Šváby |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 23. novembrī.