Language of document : ECLI:EU:T:2004:347

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 30. novembrī (*)

Kopienas preču zīme – Vārdiska preču zīme “NURSERYROOM” – Absolūti atteikuma pamatojumi – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Lieta T‑173/03

Anne Geddes, Oklande [Auckland] (Jaunzēlande), ko pārstāv G. Faringtons [G. Farrington], solicitor,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv E. Dijkema [E. Dijkema] un A. Foliards‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvji,

atbildētājs,

par prasību, kas iesniegta par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 13. februāra lēmumu (lieta R 839/2001‑4) attiecībā uz Kopienas vārdiskas preču zīmes “NURSERYROOM” reģistrācijas pieteikumu.

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un S. Papasavs [S. Papasavvas],

sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 19. maijā,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 8. augustā,

pēc tiesas sēdes 2004. gada 22. septembrī,


pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1       2000. gada 21. septembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2       Preču zīme, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, ir vārdisks apzīmējums “NURSERYROOM”.

3       Preces, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst šādās klasēs:

–       16. klasē – “grāmatas, rakstāmlietas, kartes”;

–       18. klasē – “autiņbiksīšu somas”;

–       21. klasē – “šķīvji un tases”;

–       25. klasē – “cepures, bērnu zābaciņi, bērnu drēbītes, kurpes, zīdaiņu drēbītes”;

–       28. klasē – “plīša rotaļlietas, spēles”.

4       Ar 2001. gada 26. jūlija lēmumu pārbaudītājs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, jo pieteikumā iekļautais apzīmējums apraksta konkrēto preču izmantošanas mērķi.

5       2001. gada 19. septembrī prasītāja ITSB iesniedza prasību par pārbaudītāja lēmumu.

6       Ar 2003. gada 13. februāra lēmumu (lieta R 839/2001‑4, turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju ceturtā padome prasību noraidīja, jo pieteikumā iekļautais apzīmējums apraksta konkrēto preču izmantošanas mērķi un to sabiedrības daļu, kurai preces paredzētas, kas ir pretrunā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto.

 Lietas dalībnieku prasījumi

7       Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       atcelt Apstrīdēto lēmumu;

–       izdot rīkojumu par lietas nodošanu pārbaudītājam.

8       ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       prasību noraidīt;

–       piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Lietas dalībnieku argumenti

9       Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nospriežot, ka pieteikumā iekļautais apzīmējums norāda uz konkrētās preces izmantošanas mērķi vai arī ka tas norāda uz tās raksturīgajām īpašībām, proti, ka to ir paredzēts izmantot bērnistabā vai bērnudārzā (“nursery room”).

10     Vienkārša preču zīmes pieteikumā iekļauto vārdu “nursery” un “room” analīze norāda uz to, ka šī preču zīme kopumā nesatur nekādu tiešu norādi uz konkrētajām precēm, nenorāda ne uz preču izmantošanas mērķi, ne arī uz to, ka tās tiks izmantotas bērnistabā vai bērnudārzā (“nursery room”). Termins “nursery room” nav viennozīmīgi izprotams. Šis termins labākajā gadījumā tikai ieteikuma formā norāda uz to, ka šīs preces ir piemērotas maziem bērniem. Šim terminam viennozīmīgi ir ieteikuma, bet ne aprakstošs raksturs. Pieteikumā iekļautajai preču zīmei piemīt atbilstoša atšķirtspēja attiecībā uz minētajām precēm.

11     Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav atbilstoši ņēmusi vērā viņas uzdotos jautājumus.

12     ITSB atsaucas uz to, ka, izvirzot iepriekšējā punktā minēto iebildi, prasītāja apstrīd tikai Apelāciju padomes vērtējumu, kas veikts attiecībā uz tai iesniegtās apelācijas pamatojumiem. Gadījumā, ja Pirmās instances tiesa minētajā iebildē saskatītu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpumu, ITSB uzskatītu, ka Apstrīdētais lēmums ir pareizi pamatots.

13     ITSB uzskata, ka prasītāja kļūdās, Apstrīdētajā lēmumā norādot divus atšķirīgus iemeslus, kas pamato Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu.

14     ITSB norāda, ka vārdi, kas veido apzīmējumu “NURSERYROOM”, ļauj konkrētajai sabiedrības daļai bez īpašas iedziļināšanās uztvert šo preču izmantošanas mērķi. Šo vārdu kombinācija bieži tiek lietota, lai nepārprotami apzīmētu priekšmetu, kas ir paredzēts bērniem. Nevar apstrīdēt to, ka dažas konkrētās preces ir paredzētas īpaši zīdaiņiem vai maziem bērniem un ka prasītāja pieļauj iespēju, ka arī citām precēm var būt tāds pats izmantošanas mērķis. Atbilstoši ITSB viedoklim vārds “nurseryroom” nav ne patvaļīgs, ne izdomāts. Tas veidots atbilstoši parastajiem gramatikas noteikumiem, un vienkāršas vārdu savienošanas rezultātā šis termins nevar zaudēt savu aprakstošo raksturu. ITSB uzskata, ka netieša norāde uz konkrētās preces galapatērētājiem, proti, zīdaiņiem un maziem bērniem, ir šo preču būtiska raksturīga īpašība. Šis apsvērums izskaidro to, kāpēc šīs preces, kaut arī tām piemīt atšķirīgas īpašības, tiks pārdotas vienā un tajā pašā vietā. Tādējādi vārds “nurseryroom” iegūst būtisku nozīmi iepirkšanās laikā. Tiesas sēdē ITSB norādīja, ka pieteikumā iekļautās preču zīmes reģistrācijas atteikums bija pamatots vēl jo vairāk tāpēc, ka Tiesa savā 2004. gada 12. februāra spriedumā lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 12. punkts, nosprieda, ka nav lielas nozīmes tam, ka raksturīgās īpašības, uz kurām norāda preču zīme, ir būtiskas tirdzniecībā.

15     ITSB norāda, ka prasītājas prasījumu otrā daļa nav pieņemama tāpēc, ka Pirmās instances tiesai nav jāizdod rīkojumi.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

16     Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”.

17     Preču zīmes aprakstošais raksturs jānovērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, un, otrkārt, saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas uztveri par to.

18     Šajā gadījumā Apelāciju padome Apstrīdētajā lēmumā nav skaidri definējusi, kas ir konkrētā sabiedrības daļa. Tomēr, tā kā pieteikumā iekļauto preču zīmi veido vārdi angļu valodā, ko Apelāciju padome ir pārbaudījusi šajā valodā, un tā kā nav nekādu citu prasītājas pretenziju šajā sakarā, ir jāsecina, ka Apelāciju padome netieši, bet noteikti uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra angliski runājošs patērētājs.

19     Saskaņā ar Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P, ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., vārdisku apzīmējumu var atteikt reģistrēt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam, ja vismaz vienā no tā iespējamām nozīmēm tas norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturīgajām īpašībām (32. punkts).

20     Tādējādi ir jānoskaidro, vai konkrētajai sabiedrības daļai veidojas tieša un konkrēta saikne starp attiecīgo vārdisko apzīmējumu un attiecīgajām precēm (skat. kā jaunāko Pirmās instances tiesas 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā T‑311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (LIMO), Krājums, II‑0000. lpp., un citēto judikatūru).

21     Netiek apstrīdēts tas, ka termins “nursery room” norāda uz vietu, kas paredzēta zīdaiņiem vai maziem bērniem. Turklāt ir jānorāda, ka konkrētais apzīmējums, kas, ņemot vērā angļu valodas gramatiku, ir veidots no diviem pareizā secībā izvietotiem vārdiem, nerada iespaidu, kas ir pietiekami attālināts no tāda, kuru rada vienkārša vārdu novietošana blakus, lai grozītu to jēgu vai jomu, uz kuru tie attiecas (pēc analoģijas skat. šī sprieduma 14. punktā minētā sprieduma lietā Koninklijke KPN Nederland 98. un 99. punktu).

22     Dažas no attiecīgajām precēm ir paredzētas tikai zīdaiņiem vai maziem bērniem. Tas attiecas arī uz autiņbiksīšu somām, bērnu zābaciņiem, bērnu drēbītēm, zīdaiņu drēbītēm un plīša rotaļlietām. Runājot par citām precēm, proti, grāmatām, rakstāmlietām, kartēm, šķīvjiem, tasēm, cepurēm, kurpēm un spēlēm, visas šo preču kategorijas tajās ietilpstošo preču formas, izmēra vai izskata dēļ daļēji sastāv no tādām precēm, kas ir paredzētas īpaši zīdaiņiem vai maziem bērniem.

23     Konkrētais apzīmējums tieši norāda uz vietu, kurā šo personu kategorija var atrasties. Tomēr šī nozīme jāanalizē saistībā ar precēm, kas norādītas preču zīmes pieteikumā (skat. šī sprieduma 17. punktu). Šajā aspektā konkrētais vārdiskais apzīmējums ir pilnīgi piemērots, lai ar to apzīmētu preces, ko ir iespējams izmantot bērnistabā, t.i., zīdaiņiem vai maziem bērniem. Tā kā var paredzēt, ka visas konkrētās preces izmantos tikai attiecīgie patērētāji vai, iespējams, attiecīgie patērētāji, konkrētā sabiedrības daļa bez grūtībām izveidos tiešu un konkrētu saikni starp apzīmējumu un konkrētajām precēm. Prasītājas norāde par to, ka attiecīgās preces, acīmredzot, var izmantot arī ārpus bērnistabas, tomēr nav pretrunā minētajam secinājumam tāpēc, ka šī iespējamība nemaina vidusmēra patērētāja uztveri par konkrēto preču izmantošanas mērķi.

24     Vēl arī ir jānorāda, ka prasītājas argumenti par to, ka Apelāciju padome “nav atbilstoši ņēmusi vērā viņas iesniegtos jautājumus” un ka Apstrīdētajā lēmumā pastāv divi atšķirīgi iemesli, nav ne faktiski, ne tiesiski īpašā veidā pamatoti. Tādējādi tos nevar uzskatīt par patstāvīgiem iebildumiem un ar tiem nav iespējams grozīt šo secinājumu.

25     No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir nospriedusi, ka konkrētais apzīmējums norāda uz preču izmantošanas mērķi un plašākā nozīmē uz galapatērētāju kategoriju, proti, zīdaiņiem vai maziem bērniem (Apstrīdētā lēmuma 10. punkts).

26     Tādējādi prasītājas vienīgais pamats, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jānoraida.

27     Arī prasītājas apsvērumi, kas vērsti uz to, lai tiktu izdots rīkojums par lietas nodošanu izskatīšanai pārbaudītājam, ir jānoraida.

28     Tādējādi prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

29     Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pirrung

Forwood

Papasavvas

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 12. novembrī.

Sekretārs

 

       Priekšsēdētājs

H. Jung

 

       J. Pirrung


* Tiesvedības valoda – angļu.