PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2005. gada 12. janvārī (*)
Kopienas preču zīme – Vārdiskas preču zīmes “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” – Absolūtie atteikuma pamatojumi – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Apvienotās lietas no T‑367/02 līdz T‑369/02
Wieland‑Werke AG, Ulma (Vācija), ko pārstāv S. Grūbere [S. Gruber] un F. Grāfa fon Stoša [F. Graf von Stosch], advokātes,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi; ITSB), ko pārstāv T. L. Eihenbergs [T. L. Eichenberg] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību atcelt trīs ITSB Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 25. septembra lēmumus lietās R 338/2001‑1, R 337/2001‑1 un R 335/2001‑1 attiecībā uz pieteikumiem par vārdisku preču zīmju “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” reģistrāciju kā Kopienas preču zīmes.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un M. Vilars [M. Vilaras],
sekretāre D. Kristensena [D. Christensen], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā reģistrēti 2002. gada 9. decembrī,
ņemot vērā minēto lietu apvienošanu rakstveida un mutvārdu procesā un sprieduma pieņemšanai atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 50. pantam,
ņemot vērā atbildes rakstu uz prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā reģistrēts 2003. gada 28. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 17. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 14. decembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza trīs Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir vārdiski apzīmējumi “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmju reģistrācija, ietilpst 6. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam:
“Daļēji apstrādāti metāla priekšmeti tādā formā kā metāla plāksnes, lentes, sloksnes, stieples, caurules, profili, stieņi vai līdzīgi, galvenokārt no krāsainā metāla, tāda kā varš vai vara sakausējums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāti ar metālisku slāni, kurš galvenokārt sastāv no alvas vai alvas sakausējuma.”
4 Ar 2000. gada 10. februāra vēstulēm pārbaudītāja informēja prasītāju, ka attiecīgos apzīmējumus nevar reģistrēt, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu, jo tie apraksta preces, attiecībā uz kurām ir lūgta reģistrācija, tiem trūkst atšķirtspējas un to raksturs ļauj maldināt sabiedrību. Pārbaudītāja uzskata, ka elements “Sn” apzīmē alvas ķīmisko simbolu. Kas attiecas uz elementu “TEM”, tas ir zinātnes un tehnikas jomā lietots saīsinājums vārdam “tempered”, kas sakausējumu jomā nozīmē “apstrādāts”. Tādējādi preču zīme “SnTEM” nozīmē “tempered tin” (apstrādāta alva). Elements “PUR” nozīmē “tīrs, bez piejaukumiem”, preču zīme “SnPUR” nozīmē “tīra alva”. Visbeidzot, pārbaudītāja uzskata, ka elements “MIX” ir ekvivalents vārdam “sajaukums” vācu valodā, tādējādi preču zīme “SnMIX” nozīmē “alvas sakausējums”. Pārbaudītāja arī konstatēja, ka katra no reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm bija tāda, kas ļauj maldināt sabiedrību tādējādi, ka pieteikumos norādītās preces neatbilst šīm norādēm.
5 Ar 2000. gada 3. aprīļa vēstuli prasītāja iesniedza apsvērumus par pārbaudītājas iebildumiem. Turklāt tā saīsināja preču zīmju reģistrācijas pieteikumos norādīto preču sarakstu, izslēdzot otro vārdu “galvenokārt”, kas atradās pirms vārdiem “sastāv no alvas vai alvas sakausējuma”, tādējādi preču saraksts kļuva šāds:
“Daļēji apstrādāti metāla priekšmeti tādā formā kā metāla plāksnes, lentes, sloksnes, stieples, caurules, profili, stieņi vai līdzīgi, galvenokārt no krāsainā metāla, tāda kā varš vai vara sakausējums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāti ar metālisku slāni, kurš sastāv no alvas vai alvas sakausējuma.”
6 Ar trim lēmumiem, kas datēti ar 2001. gada 7. un 8. februāri, pārbaudītāja noraidīja reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
7 2001. gada 4. aprīlī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu iesniedza ITSB trīs apelācijas sūdzības.
8 Ar 2002. gada 25. septembra lēmumiem R 338/2001‑1, R 337/2001‑1 un R 335/2001‑1 (turpmāk tekstā – “pārsūdzētie lēmumi”), kas prasītājai paziņoti 2002. gada 10. oktobrī, Apelāciju pirmā padome apelācijas sūdzības noraidīja. Būtība tā uzskatīja – tā kā specializējusies sabiedrības daļa zina ķīmiskā simbola “Sn”, kā arī saīsinājumu “TEM”, “PUR” un “MIX” nozīmi, tad reģistrācijai pieteiktās preču zīmes norāda uz apstrādātu alvu, tīru alvu vai alvas sakausējumu. Tādēļ Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgās preču zīmes ir tādas, kas apraksta reģistrācijas pieteikumos norādītās preces un tām trūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) un b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt pārsūdzētos lēmumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasības;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
11 Prasītāja, pamatojot savas prasības, izvirza divus pamatus. Pirmais ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c)apakšpunkta pārkāpums. Otrais ir šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
12 Ir nepieciešams pārbaudīt pirmo pamatu.
13 Prasītāja apstrīd, ka apzīmējumi “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” būtu tādi, kas vienīgi apraksta reģistrācijas pieteikumā norādītās preces, un uzsver, ka apzīmējumi tieši un konkrēti nenorāda attiecīgajai sabiedrības daļai minēto preču kvalitāti un citas raksturīgās īpašības.
14 ITSB apgalvo, ka Apelāciju padome pārsūdzētajos lēmumos pilnīgi pamatoti uzskatīja, ka attiecīgo preču zīmju reģistrācija ir jāatsaka.
15 Pirmās instances tiesa atgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkts nosaka, ka “1. punktu piemēro arī tad, ja pamats reģistrācijas noraidījumam [atteikumam] pastāv tikai kādā Kopienas daļā.”
16 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj, ka tajā paredzētie apzīmējumi vai norādes tiktu rezervēti vienam uzņēmumam tikai tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme. Tādējādi šī norma tiecas īstenot vispārējās intereses, kuras prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (skat. Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 31. punkts).
17 Preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem apzīmējumu lūdz reģistrēt (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑135/99 Taurus-Film/ITSB (Cine Action), Recueil, II‑379. lpp., 25. punkts, un lietā T‑136/99 Taurus‑Film/ITSB (Cine Comedy), Recueil, II‑397. lpp., 25. punkts), un, otrkārt, saistībā ar to, kā šīs preces vai pakalpojumus uztver mērķa sabiedrība, kas ir to patērētāji (Pirmās instances Tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (ELLOS), Recueil, II‑753. lpp., 29. punkts).
18 Šajā gadījumā vispirms ir jāatzīmē, ka reģistrācijas pieteikumos norādītās preces ir daļēji apstrādāti metāla priekšmeti – galvenokārt no krāsainā metāla – tādā formā kā metāla plāksnes, lentes, sloksnes, stieples, caurules, profili, stieņi vai līdzīgi, kuri no vienas vai abām pusēm ir pārklāti ar metālisku pārklājumu no alvas vai alvas sakausējuma.
19 Ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, par mērķa sabiedrību ir jāuzskata metalurģijas nozares speciālisti.
20 Turklāt, ciktāl šiem speciālistiem piemīt zināšanas par viņu darbības nozarē pierastiem terminiem un saīsinājumiem, neatkarīgi no šo terminu un saīsinājumu lingvistiskās izcelsmes, tiktāl par mērķa sabiedrību ir jāuzskata metalurģijas speciālisti dažādās Eiropas Savienības valstīs.
21 Līdz ar to, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā attiecīgajiem vārdiskajiem apzīmējumiem piešķirto nozīmi, ir jāpārbauda, vai no mērķa sabiedrības viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp šiem apzīmējumiem un to preču vai pakalpojumu kategorijām, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (TELE AID), Recueil, II‑1939. lpp., 28. punkts).
22 Attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmju nozīmi ir jānorāda, ka katrs vārdiskais apzīmējums “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” sastāv no diviem atsevišķiem elementiem, proti, “Sn” un, attiecīgi, “TEM”, “PUR” un “MIX”.
23 Pirmkārt, nav noliedzams, ka trim attiecīgajiem vārdiskajiem apzīmējumiem kopīgais elements “Sn” ir alvas ķīmiskais simbols. Turklāt visas preces, attiecībā uz kurām prasītāja lūdz reģistrāciju, ir pārklātas “no vienas vai abām pusēm ar metālisku pārklājumu, kas sastāv no alvas vai alvas sakausējuma.” Līdz ar to visas preces, attiecībā uz kurām prasītāja lūdz reģistrāciju, satur alvu, tātad elements “Sn” ir to īpašības aprakstošs.
24 Otrkārt, ir jāpārbauda triju apzīmējumu, kurus lūdza reģistrēt, sastāvā esošā otrā elementa nozīme.
25 Vispirms – attiecībā uz elementu “TEM” nav ticis apstrīdēts, ka tas attiecas uz angļu darbības vārdu “temper” (apstrādāt), kurš nozīmē termisku apstrādi, kas raksturo attiecīgās preces. Nav nozīmes prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru vārds “temper” nenorāda uz preču materiālajām īpašībām, bet ražošanas procesu. Norāde uz preces ražošanas procesu attiecas arī uz tās īpašībām.
26 Līdz ar to elements “TEM” ir jāuzskata par tādu, kas apraksta attiecīgo preču īpašības.
27 Attiecībā uz elementu “PUR” – arī tas ir jāuzskata par tādu, kas apraksta attiecīgo preču īpašības, proti, to “tīrību”.
28 Attiecībā uz elementu “MIX” – tas attiecas uz sajaukumu, un prasītāja to nav apstrīdējusi.
29 Līdz ar to šis elements ir tāds, kas apraksta attiecīgo preču īpašības, norādot, ka attiecīgās preces vai kāda to daļa sastāv no dažādu metālu sajaukuma.
30 Treškārt, ir jāpārbauda katra attiecīgā apzīmējuma nozīme kopumā.
31 Jāatgādina – lai preču zīmi, ko veido neoloģisms vai vārds, kas radies kādu elementu kombinācijas rezultātā, uzskatītu par aprakstošu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, nepietiek, ka katram no šiem elementiem ir konstatēts iespējami aprakstošs raksturs. Šāds raksturs ir jākonstatē arī neoloģismam vai pašam vārdam (pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumus lietā C‑265/00 CampinaMelkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 37. punkts, un lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 96. punkts).
32 Preču zīme, ko veido neoloģisms vai vārds, kas sastāv no elementiem, katrs no kuriem apraksta reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu īpašības, pati ir preču vai pakalpojumu īpašības aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, izņemot gadījumu, ja pastāv jūtama atšķirība starp neoloģismu vai vārdu un vienkāršu to veidojošu elementu kopumu. Lai tā būtu, pateicoties kombinācijas neparastajam raksturam, kas tāds ir salīdzinājumā ar precēm vai pakalpojumiem, neoloģismam vai vārdam ir jārada pietiekami attāls iespaids atšķirībā no tā iespaida, ko rada vienkārši tāds norāžu, ko sniedz to veidojošie elementi, apvienojums tādējādi, ka tas dominē pār minēto elementu kopumu (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu Campina Melkunie, 43. punkts, un iepriekš minēto spriedumu Koninklijke KPNNederland, 104. punkts).
33 Šajā gadījumā attiecībā uz apzīmējumiem “SnTEM” un “SnPUR”, kā tas izriet no ITSB atbildei pievienotajiem pielikumiem, ko prasītāja nav apstrīdējusi, šajā lietā minētajā metāla preču nozarē ir gluži pierasts pēc attiecīgā materiāla apzīmējuma norādīt papildu paskaidrojumu gadījumā, kad tiek minētas šo preču izgatavošanā izmantoto materiālu precīzas īpašības. Tādēļ pretēji tam, ko uzsver prasītāja, apzīmējumi “SnTEM” un “SnPUR” nav uzskatāmi par leksikas izgudrojumu. Jo vairāk tādēļ, kā to pamatoti atzina ITSB, ka īpašības vārdu “tīrs” bieži lieto pēc lietvārda, ar ko tas ir saistīts, lai nepārprotami parādītu tā tīrību.
34 Tāpat, ņemot vērā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču raksturu, konkrētā sabiedrības daļa nekavējoties uztvers vārdisko apzīmējumu “SnPUR” kā tādu, kas norāda uz precēm, kuras sastāv no tīras alvas.
35 Kas attiecas uz vārdisku apzīmējumu “SnTEM”, tad, ņemot vērā preču zīmes pieteikumā norādīto preču raksturu, konkrētā sabiedrības daļa, proti, metalurģijas nozares speciālisti, to uztvers tādējādi, ka attiecīgās preces ir veidotas no apstrādātas alvas. Šajā sakarā prasītāja pati atzīst, ka “apzīmējumā vairāk vai mazāk var saskatīt neskaidru mājienu uz alvas termisku apstrādi (“apstrādātu alvu”)”, tomēr tā uzskata, ka apzīmējumu uzreiz nevarētu uztvert šādā nozīmē, pirms ķīmiskais simbols “Sn” ir iztulkots kā “alva”. Jāatzīst, ka attiecībā uz konkrētajām precēm specializējusies sabiedrības daļa ir spējīga nekavējoties saprast, ka “Sn” nozīmē alvu. Kā tas izriet no interneta vietnēm, uz ko savā atbildē atsaucas ITSB, attiecīgajā nozarē bieži tiek izmantoti ķīmiskie simboli.
36 Kas attiecas uz vārdisku apzīmējumu “SnMIX” saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, tad konkrētā sabiedrības daļa to nekavējoties uztver kā tādu, kas norāda preces, kuras veidotas no alvas sakausējuma. Prasītāja nevar pārliecinoši apgalvot, ka saikne starp apzīmējumu “SnMIX” un attiecīgajām precēm ir pārāk neskaidra vai nenoteikta, lai attiecīgo apzīmējumu uzskatītu par attiecīgo preču aprakstu. Lai raksturotu attiecīgās preces, pietiek vienīgi ar norādi, ka runa ir par alvas sakausējumu, un nav nepieciešams zināt, ar kādu metālu vai vielu alva ir sajaukta. Tāpat nav nozīmes prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru izteiciens “alvas sajaukums” varētu attiekties uz ražošanas procesu, ņemot vērā to, ka ražošanas process veido daļu no preces īpašībām.
37 Tādējādi ir jāatzīst, ka vārdiskie apzīmējumi “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” paši par sevi ir tādi, kas apraksta attiecīgo preču īpašības, jo nepastāv jūtama atšķirība starp šiem apzīmējumiem un to veidojošo elementu kopumu. Kombinācijām “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” salīdzinājumā ar attiecīgajām precēm nav neparasts raksturs (šajā sakarā pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 41. punkts).
38 Attiecībā uz apzīmējumu “SnTEM” Apelāciju padome pārsūdzētā lēmuma 23. punktā lietā T‑367/02 ir atzinusi, ka specializējusies sabiedrības daļa zina apzīmējuma “Sn” nozīmi un ka “TEM” ir angļu valodā pierasts saīsinājums, lai gan abu elementu kombināciju “SnTEM” nevar apstiprināt no leksikas viedokļa. Saskaņā ar šī paša lēmuma 24. punktu specializējusies sabiedrības daļa vārdiskajā apzīmējumā “SnTEM” nesaskatītu “neoloģismu, kas pretējs gramatikas normām”, bet drīzāk gan saīsinājumu, kas skaidri norāda uz “tempered tin” (apstrādātu alvu). Tādējādi šī lēmuma 25. punktā Apelāciju padome secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija tāda, kas vienkārši apraksta attiecīgās preces. Analoģiska argumentācija ir izklāstīta pārsūdzētajā lēmumā lietā T‑368/02 no 24. līdz 26. punktam un pārsūdzētajā lēmumā lietā T‑369/02 no 24. līdz 26. punktam.
39 Tāpēc Apelāciju padome pārsūdzētajos lēmumos būtībā uzskatīja, ka attiecīgie apzīmējumi nav neparasti. Līdz ar to Apelāciju padome, pretēji tam, ko uzsver prasītāja, nav ignorējusi principus, kas iedibināti ar Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp.) attiecībā uz vārdisku preču zīmi “BABY‑DRY”, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā nav noliedzams – pieprasītās preču zīmes nav leksikas izgudrojumi.
40 Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru izteicieni “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” netiek izmantoti, lai apzīmētu pašu šo izteicienu aptvertās preces, kādu no to būtiskajām īpašībām vai vismaz kvalitāti, kas rodas pēc to apstrādes, ir pietiekami atgādināt – nav nepieciešams, lai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes, kas veido preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā būtu faktiski izmantoti, lai aprakstītu preces, attiecībā uz kurām lūdz reģistrāciju, vai šo preču īpašības. Ir pietiekami, ja šos apzīmējumus un norādes var izmantot šādiem mērķiem (pēc analoģijas skat. minēto spriedumu Campina Melkunie, 38. punkts), kā tas izriet no ITSB iesniegtajiem dokumentiem, ko prasītāja nav apstrīdējusi. Tā nevar atsaukties arī uz Tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑193/99Wrigley/ITSB (DOUBLEMINT), Recueil, II‑417. lpp.), kas ir atcelts ar iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Wrigley, tāpēc, ka ir pietiekami, ka attiecīgais apzīmējums vismaz vienā no tā iespējamām nozīmēm norāda attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, un, pēc analoģijas, iepriekš minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 38. punkts).
41 Prasītājas arguments, saskaņā ar kuru pastāv citi izteicieni, lai norādītu analogās šo preču īpašības, nepārliecina. Nav nozīmes tam, vai pastāv vai nepastāv sinonīmi, kas ļauj norādīt reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu analogās īpašības. Faktiski, ja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz – lai piemērotu tajā norādīto absolūto atteikuma pamatojumu, preču zīmei jāsastāv “tikai” no apzīmējuma vai norādes, kas var kalpot, lai norādītu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības, tas savukārt neprasa, lai šie apzīmējumi vai norādes būtu vienīgais veids, kā norādīt minētās īpašības (skat. pēc analoģijas minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 42. punkts, un minēto spriedumu lietā Koninklijke KPNNederland, 57. un 101. punkts).
42 No iepriekš minētā izriet, ka vārdiskie apzīmējumi “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” no mērķa sabiedrības viedokļa var kalpot, lai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē norādītu to preču būtiskās īpašības, kuras ietilpst reģistrācijas pieteikumā norādītajās klasēs.
43 Līdz ar to Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatot, ka vārdiskos apzīmējumus “SnTEM”, “SnPUR” un “SnMIX” nevar reģistrēt kā Kopienas preču zīmes.
44 Tāpēc ir jānoraida pirmais prasītājas izvirzītais pamats, neuzklausot liecinieku, uz kuru prasītāja atsaucas.
45 Attiecībā uz otro pamatu – kā tas arī izriet no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta – ir pietiekami, ka ir piemērojams viens no tajā uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts, Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (Giroform), Recueil, II‑433. lpp., 30. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 27. novembra spriedums lietā T‑348/02 Quick/ITSB (Quick), Recueil, II‑5071. lpp., 37. punkts).
46 Turklāt saskaņā ar judikatūru vārdiskai preču zīmei, kas apraksta preču vai pakalpojumu īpašības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, šī iemesla dēļ neizbēgami nav atšķirtspējas attiecībā uz šīm pašām precēm vai pakalpojumiem Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 19. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPNNederland, 86. punkts).
47 Pastāvot šiem apstākļiem, nevar apmierināt prasītājas izvirzīto otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
48 Līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasības noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 12. janvārī.