Language of document : ECLI:EU:C:2020:188

Lieta C511/17

Györgyné Lintner

pret

UniCredit Bank Hungary Zrt.

(Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (trešā palāta) 2020. gada 11. marta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Ārvalstu valūtā izteikts aizdevuma līgums – 4. panta 1. punkts – Visu pārējo līguma noteikumu ņemšana vērā, lai novērtētu apstrīdētā noteikuma negodīgumu – 6. panta 1. punkts – Valsts tiesas līguma noteikumu negodīguma pārbaude pēc savas ierosmes – Apjoms

1.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes veikt tās vērtējumam iesniegtā līguma noteikuma negodīguma pārbaudi – Jēdziens – Pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt visu šāda līguma noteikumu, tostarp to, kurus patērētājs nav apstrīdējis, negodīgumu – Izslēgšana – Pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt tikai tos noteikumus, kas saistīti ar strīda priekšmetu – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts)

(skat. 27., 28., 30.–34. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes veikt tās vērtējumam iesniegtā līguma noteikuma negodīguma pārbaudi – Pienākums ņemt vērā tikai pušu izvirzītos tiesiskos un faktiskos apstākļus – Neesamība – Pienākums noteikt pierādījumu savākšanas pasākumus, lai papildinātu minētos apstākļus

(Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts)

(skat. 35., 37., 38. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Patērētāju aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Valsts tiesas pienākums pēc savas ierosmes veikt tās vērtējumam iesniegtā līguma noteikuma negodīguma pārbaudi – Šāda līguma visu noteikumu ņemšana vērā – Piemērojamība – Pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt visu šo noteikumu negodīgumu – Neesamība

(Padomes Direktīvas 93/13 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts)

(skat. 46.–49. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)


Rezumējums

2020. gada 11. martā pasludinātajā spriedumā Lintner (C‑511/17) Tiesa lēma par to valsts tiesas pienākumu apjomu, kuri attiecas, pirmkārt, uz starp patērētāju un pārdevēju vai piegādātāju noslēgtā aizdevuma līguma, kas izteikts ārvalstu valūtā, iespējami negodīgo noteikumu pārbaudi pēc savas ierosmes, un, otrkārt, pierādījumu vākšanas pasākumu šīs pārbaudes ietvaros noteikšanu pēc savas ierosmes Direktīvas par negodīgiem noteikumiem (1) izpratnē.

Šis spriedums ir saistīts ar Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) (2) (turpmāk tekstā – “iesniedzējtiesa”) iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. G. Lintner (turpmāk tekstā – “prasītāja”) cēla prasību šajā tiesā par dažu hipotekārā aizdevuma lūguma, kas izteikts ārvalstu valodā un ko viņa bija noslēgusi ar banku, iespējamo negodīgumu. Saskaņā ar šiem noteikumiem šai bankai bija tiesības vienpusēji grozīt aizdevuma līgumu. Pēc tam, kad šī tiesa prasību bija noraidījusi, kompetentā apelācijas tiesa pēc prasītājas iesniegtās apelācijas sūdzības nosūtīja lietu atpakaļ iesniedzējtiesai un noteica tai pienākumu pēc savas ierosmes pārbaudīt līguma noteikumus, kurus prasītāja savā sākotnējā prasībā nebija apstrīdējusi un kuri tostarp attiecās uz notariālu apliecinājumu, līguma izbeigšanas iemesliem un noteiktām izmaksām, kas jāsedz prasītājai.

Pirmkārt, attiecībā uz valsts tiesas pārbaudes – attiecībā uz līguma noteikumu iespējamo negodīgumu saskaņā ar iepriekš minēto direktīvu – apjomu, Tiesa nosprieda, ka šai tiesai nav pienākuma pēc savas ierosmes un atsevišķi izvērtēt visus pārejos līguma noteikumus, kurus patērētājs nav apstrīdējis, lai pārbaudītu, vai tos var uzskatīt par negodīgiem, bet tai ir jāizvērtē tikai tie noteikumi, kas saistīti ar strīda priekšmetu, kādu noteikušas puses. Tādējādi Tiesa norādīja, ka, veicot šo pārbaudi, ir jāievēro strīda priekšmeta robežas, tās saprotot kā rezultātu kādas puses izteiktajiem iebildumiem, skatot tos šajā nolūkā pušu izteikto prasījumu un pamatu gaismā. Līdz ar to valsts tiesa tiek aicināta šajās robežās pēc savas ierosmes pārbaudīt līguma noteikumu, lai novērstu, ka patērētāja iebildumi attiecīgā gadījumā tiek noraidīti ar likumīgā spēka stājušos lēmumu, lai gan tos būtu bijis iespējams pieņemt, ja patērētājs nebūtu nezināšanas dēļ atstājis bez ievērības šī noteikuma negodīgumu. Tiesa turklāt norādīja – lai netiktu apdraudēta patērētājiem saskaņā ar šo direktīvu piešķirtās aizsardzības lietderīgā iedarbība, valsts tiesai tajā izvirzītie iebildumi nav jāinterpretē formāli, bet, gluži pretēji, jāsaprot to saturs pamatu, kas izvirzīti šo iebildumu pamatojumam, gaismā.

Otrkārt, kas attiecas uz negodīga noteikuma pārbaudes pēc savas ierosmes īstenošanu, Tiesa nosprieda, ka tad, ja no tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ietverti valsts tiesā iesniegtajos lietas materiālos, izriet būtiskas šaubas par dažu tādu noteikumu negodīgumu, uz kuriem prasītājs nav norādījis, bet kuriem ir cieša saikne ar strīda priekšmetu, šai tiesai pēc savas ierosmes ir jāveic pierādījumu vākšanas pasākumi, lai pabeigtu lietas materiālus, lūdzot pusēm, ievērojot sacīkstes principu, iesniegt šajā ziņā nepieciešamos paskaidrojumus un dokumentus.

Treškārt un visbeidzot, Tiesa nosprieda, ka, ja ir taisnība, ka līguma noteikuma, kas ir patērētāja iebildumu pamatā, negodīguma novērtēšanas nolūkā ir jāņem vērā visi ar pārdevēju vai piegādātāju noslēgtā līguma noteikumi, šāda ņemšana vērā nenozīmē, ka valsts tiesai, kurā ir celta prasība, ir pienākums pēc savas ierosmes izvērtēt visu noteikumu iespējamo negodīgumu.


1      Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).


2      Tā ir viena no vairākām lietām, kuras ir nonākušas Tiesā un attiecas uz Ungārijas regulējumu par patēriņa kredītlīgumiem, kas noslēgti ārvalstu valūtā. Skat. it īpaši Tiesas spriedumus, 2018. gada 31. maijs, Sziber (C‑483/16, EU:C:2018:367); 2018. gada 20. septembris, OTP Bank un OTP Faktoring (C‑51/17, EU:C:2018:750), un 2019. gada 14. marts, Dunai (C‑118/17, EU:C:2019:207).