Apvienotās lietas T‑125/03 un T‑253/03

Akzo Nobel Chemicals Ltd un Akcros Chemicals Ltd

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Izmeklēšanas laikā izņemtie dokumenti – Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Pieņemamība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Akti, par kuriem var celt prasību – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Prasītāja tiesisko stāvokli mainoši akti

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Uzņēmuma atteikums izsniegt saraksti ar advokātu, pamatojot ar tās konfidencialitāti – Komisijas pilnvaras

(Padomes Regulas Nr. 17 14. pants)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Tiesības pieprasīt uzrādīt saraksti starp advokātu un klientu – Ierobežojumi – Šādas saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Mērķi

(Padomes Regulas Nr. 17 14. pants)

4.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Tiesības pieprasīt uzrādīt saraksti starp advokātu un klientu – Ierobežojumi – Šādas saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 17 14. pants)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Tiesības pieprasīt uzrādīt saraksti starp advokātu un klientu – Ierobežojumi – Šādas saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 17 14. pants)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Tiesības pieprasīt uzrādīt saraksti starp advokātu un klientu – Ierobežojumi – Šādas saziņas konfidencialitātes aizsardzība – Kopienas konfidencialitātes jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 17 14. pants)

1.      Ja kāds uzņēmums atsaucas uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, lai iebilstu pret kāda dokumenta izņemšanu pārbaudes laikā, kura īstenota, pamatojoties uz Regulas Nr. 17 14. pantu, lēmums, ar kuru Komisija noraida šo lūgumu, šim uzņēmumam rada tiesiskas sekas, konkrētā veidā mainot tā tiesisko stāvokli. Šis lēmums, kura iespējamā nelikumība neietekmē lēmuma, ar kuru nosaka pārbaudi un kurā tas iekļaujas, likumību, tam faktiski liedz Kopienu tiesībās paredzētas aizsardzības priekšrocības un ir galīgs un neatkarīgs no galīgā lēmuma, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu.

Šajā sakarā iespēja, kas ir uzņēmumam, celt prasību par iespējamo lēmumu, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu, nav pietiekama, lai tam sniegtu pienācīgu tā tiesību aizsardzību. Pirmkārt, administratīvais process var nenovest pie lēmuma par pārkāpuma konstatējumu. Otrkārt, prasība, kas celta pret šādu lēmumu, ja tāda ir, nekādi nesniedz uzņēmumam līdzekli, lai novērstu nenovēršamas sekas, ko ietver nelikumīga konfidencialitātes ietvaros aizsargātu dokumentu satura uzzināšana.

No tā izriet, ka Komisijas lēmums, ar kuru noraida lūgumu konfidencialitātes ietvaros aizsargāt noteiktu dokumentu un, attiecīgā gadījumā, uzdod uzrādīt attiecīgo dokumentu, izbeidz īpašu procedūru, kas nošķirama no procedūras, kura ļauj Komisijai lemt par konkurences noteikumu pārkāpuma esamību un līdz ar to ir akts, par kuru var celt prasību atcelt tiesību aktu, kuru nepieciešamības gadījumā papildina lūgums par pagaidu noregulējuma pasākumiem, kas tostarp paredzēti tā izpildes apturēšanai līdz Pirmās instances tiesa izlemj lietu pēc būtības.

Tāpat, ja Komisija pārbaudē izņem dokumentu, attiecībā uz kuru norādīts uz konfidencialitāti, un to pievieno izmeklēšanas lietas materiāliem, neievietojot aizzīmogotā aploksnē un nepieņemot formālu lēmumu par atteikumu, šī faktiskā darbība obligāti ietver Komisijas netieši izteiktu lēmumu atteikt aizsardzību, uz kuru norādījis uzņēmums, un ļauj Komisijai nekavējoties iepazīties ar attiecīgo dokumentu. Līdz ar to arī par šo netieši izteikto lēmumu var celt prasību par tiesību akta atcelšanu.

(sal. ar 46.–49. un 55. punktu)

2.      Gadījumā, kad kāds uzņēmums, kas pakļauts pārbaudei saskaņā ar Regulas Nr. 17 14. pantu, atsaucoties uz konfidencialitāti, atsakās uzrādīt starp uzņēmējdarbības dokumentiem, ko prasa Komisija, korespondences apmaiņu ar savu advokātu, tam ir pienākums sniegt Komisijas pilnvarotajiem pārstāvjiem, bez pienākuma atklāt attiecīgo dokumentu saturu, noderīgus faktus, lai pierādītu, ka tas atbilst nosacījumiem, kas attaisno to tiesisko aizsardzību. Ja Komisija uzskata, ka šādi pierādījumi nav sniegti, tai, piemērojot Regulas Nr. 17 14. panta 3. punktu, ir jāliek uzrādīt attiecīgo saraksti un, ja ir nepieciešams, jāuzliek uzņēmumam naudas sods vai soda nauda vai saskaņā ar šo pašu regulu, lai sodītu par uzņēmuma atteikšanos sniegt papildu pierādījumus, ko Komisija uzskata par nepieciešamiem, vai iesniegt dokumentus, kuriem, kā uzskata Komisija, nav tiesiski aizsargājama konfidenciāla rakstura. Pēc tam kontrolētajam uzņēmumam ir iespēja celt prasību par tiesību akta atcelšanu par šādu Komisijas lēmumu, attiecīgā gadījumā to apvienojot ar lūgumu par pagaidu noregulējumu, pamatojoties uz EKL 242. un 243. pantu.

Līdz ar to, ja uzņēmums atsaucas uz kāda dokumenta konfidencialitāti, ar to nepietiek, lai kavētu Komisiju uzzināt šī dokumenta saturu, ja turklāt šis uzņēmums nesniedz nevienu noderīgu pierādījumu, kas pierādītu, ka to tiešām aizsargā konfidencialitāte. Attiecīgais uzņēmums tostarp var norādīt Komisijai dokumenta autoru un adresātu, izskaidrot katra no tiem atbilstošās funkcijas un pienākumus un norādīt mērķi un kontekstu, kādā dokuments ticis sagatavots. Tāpat tas var norādīt kontekstu, kādā dokuments ticis atrasts, veidu, kādā tas klasificēts, vai norādīt uz citiem dokumentiem, ar ko tam ir saistība.

Ievērojamā skaitā gadījumu pat tikai vispārīga Komisijas pārstāvju veikta dokumenta vispārējā izskata pārbaude vai tā nosaukuma, virsraksta vai citu virspusēju īpašību pārbaude ļaus tai pārbaudīt uzņēmuma norādītā pamatojuma precizitāti un pārliecināties par attiecīgā dokumenta konfidenciālo raksturu, lai noliktu to malā. Tomēr noteiktos gadījumos, pat ja dokumenta pārbaude ir virspusēja rakstura, tā rada risku, ka Komisijas pārstāvji uzzina informāciju, uz ko attiecas advokātu un klientu saziņas konfidencialitāte. Tāds it īpaši varētu būt gadījums, ja attiecīgā dokumenta izskats nepierāda tā konfidenciālo raksturu.

Bez pienākuma atklāt attiecīgā dokumenta saturu uzņēmumam ir pienākums Komisijas pārstāvjiem sniegt noderīgus faktus, lai pierādītu to konfidenciālo raksturu, lai pamatotu to aizsardzību. Līdz ar to ir jāsecina, ka uzņēmumam, par kuru veic pārbaudi, pamatotu uz Regulas Nr. 17 14. panta 3. punktu, ir tiesības atteikt Komisijas pārstāvjiem iespēju aplūkot, pat tikai vispārīgi, vienu vai vairākus konkrētus dokumentus, par kuriem tas apgalvo, ka tos aizsargā konfidencialitāte, ja tikai tas uzskata, ka šāda vispārīga pārbaude nav iespējama, neatklājot šo dokumentu saturu, un tas to motivēti paskaidro Komisijas pārstāvjiem.

Gadījumos, kad saskaņā ar Regulas Nr. 17 14. panta 3. punktu veiktas pārbaudes laikā Komisija uzskata, ka uzņēmuma iesniegtie pierādījumi nepierāda attiecīgo dokumentu konfidenciālo raksturu, it īpaši ja uzņēmums liedz Komisijas pārstāvjiem vispārīgi iepazīties ar dokumentu, Komisijas pārstāvji var ievietot vienu dokumenta vai dokumentu kopiju aizzīmogotā aploksnē un aiznest sev līdzi, lai atrisinātu strīdu vēlāk. Šī procedūra ļauj faktiski izslēgt konfidencialitātes pārkāpšanas risku, atstājot Komisijai iespēju saglabāt noteiktu kontroli pār pārbaudāmajiem dokumentiem, un izvairīties no šo dokumentu pazušanas riska vai vēlākām manipulācijām ar tiem.

Katrā ziņā, ja Komisija nav apmierināta ar kontrolētā uzņēmuma pārstāvju sniegtajiem pierādījumiem un paskaidrojumiem, lai pierādītu, ka attiecīgo dokumentu aizsargā konfidencialitāte, Komisijai nav tiesību iepazīties ar dokumenta saturu pirms ir pieņemts lēmums, kas ļauj attiecīgajam uzņēmumam vērsties Pirmās instances tiesā.

Šajā sakarā Komisijai ir pienākums sagaidīt līdz beidzas termiņš prasības celšanai par tās lēmumu par atteikumu, pirms iepazīties ar šo dokumentu saturu. Katrā ziņā, ciktāl šādai prasībai nav suspensīvas iedarbības, attiecīgajam uzņēmumam ir jāiesniedz lūgums par pagaidu noregulējuma pasākumiem par lēmuma, ar ko noraida lūgumu par šādu aizsardzību, izpildes apturēšanu.

Ja uzņēmums ļaunprātīgi izmanto iepriekš aprakstīto procedūru, tikai novilcināšanas nolūkos izsakot acīmredzami nepamatotus lūgumus par konfidencialitātes aizsardzību vai lūgumus, kas bez pamatota iemesla iebilst pret iespējamu dokumentu vispārīgu kontroli pārbaudes laikā, Komisijai ir līdzeklis, lai vajadzības gadījumā atturētu vai sodītu šādu praksi. Šādu rīcību var sodīt saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punktu (un iepriekš ar Regulas Nr. 17 15. panta 1. punktu) vai ņemt vērā kā atbildību pastiprinošu apstākli aprēķinot naudassodu, kas uzlikts lēmumā par konkurences noteikumu pārkāpumu.

(sal. ar 79.–83., 85., 88. un 89. punktu)

3.      Ņemot vērā advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzības principa īpašo raksturu, kura mērķis ir gan nodrošināt personu tiesību uz aizstāvību izmantošanu, gan nodrošināt, ka tiek izpildīta prasība, lai visām personām būtu iespēja bez ierobežojumiem vērsties pie sava advokāta, tas, ka Komisija uzzina konfidenciāla dokumenta saturu, pats par sevi ir šī principa pārkāpums.

Konfidencialitātes aizsardzība pārsniedz prasību, ka informāciju, ko uzņēmums ir uzticējis savam advokātam, vai advokāta padoma saturu nevar izmantot pret uzņēmumu lēmumā par konkurences noteikuma pārkāpuma sodīšanu. Šāda aizsardzība, pirmkārt, paredz garantēt sabiedrības intereses labā tiesas pārvaldībā [tiesas spriešanā], nodrošinot, ka visiem klientiem ir brīvība vērsties pie sava advokāta, nebaidoties, ka visi noslēpumi, kas tiem ir, pēc tam varētu tikt izpausti. Otrkārt, tās mērķis ir izvairīties no kaitējuma, ko tas, ka Komisija uzzina konfidenciāla dokumenta saturu un to nelikumīgi pievieno izmeklēšanas materiāliem, varētu radīt attiecīgā uzņēmuma tiesībām uz aizstāvību.

Pat ja šis dokuments netiek izmantots kā pierādīšanas līdzeklis lēmumā par sodīšanu par konkurences noteikumu pārkāpumu, uzņēmumam var nodarīt kaitējumu, ko nevar atlīdzināt vai ko atlīdzināt ir ļoti grūti. Pirmkārt, informāciju, ko aizsargā advokātu un klientu saziņas konfidencialitāte, Komisija varētu tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu jaunu informāciju vai jaunus pierādīšanas līdzekļus, uzņēmumam ne vienmēr spējot tos identificēt vai novērst, ka tie tiek izmantoti pret uzņēmumu. Otrkārt, neatlīdzināms būtu kaitējums, ko attiecīgais uzņēmums ciestu tādēļ, ka informācija, ko aizsargā konfidencialitāte, izpausta trešām personām, piemēram, ja šī informācija tiek izmantota iebildumu rakstā administratīvā procesā Komisijā. Tikai ar to, ka Komisijai nav pilnvaru izmantot aizsargātus dokumentus kā pierādījumus lēmumā par sankcijām, līdz ar to nepietiek, lai atlīdzinātu vai novērstu kaitējumu, kas rodas no šo dokumentu satura uzzināšanas.

(sal. ar 86. un 87. punktu)

4.      Regula Nr. 17 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā aizsargā saziņu ar advokātiem, ja, pirmkārt, runa ir par korespondences apmaiņu klienta tiesību uz aizstāvību ietvaros un tās mērķiem un, otrkārt, tā nāk no neatkarīgiem advokātiem. Attiecībā uz pirmo no šiem diviem nosacījumiem aizsardzībai, lai tā būtu iedarbīga, ir jāattiecas tiesiskā ziņā uz visu korespondences apmaiņu pēc administratīvā procesa uzsākšanas, kurš saskaņā ar šo regulu var novest pie lēmuma par EKL 81. un 82. panta piemērošanas vai pie lēmuma, ar ko uzņēmumam uzliek naudas sodu. Šāda aizsardzība var arī attiekties uz iepriekšēju korespondenci, kam ir saistība ar šāda procesa priekšmetu. Ņemot vērā tās mērķi, iepriekš minētā aizsardzība ir jāaplūko kā tāda, kas vienlīdz attiecas uz uzņēmuma iekšienē izplatītām iekšējām piezīmēm, kuras aprobežojas ar saziņas ar neatkarīgiem advokātiem teksta vai satura atkārtošanu, kas ietver juridisku padomu.

Turklāt, lai personai varētu būt iespēja lietderīgi vērsties pie sava advokāta brīvi un lai advokāts varētu iedarbīgā veidā veikt savu pie tiesu sistēmas piederošā lomu un sniegt juridisku palīdzību, izmantojot tiesības uz aizstāvību pilnībā, noteiktos apstākļos var izrādīties nepieciešams, ka klients sagatavo darba dokumentus vai kopsavilkumu, tostarp, lai savāktu informāciju, kas būtu noderīga, pat nepieciešama, šim advokātam, lai saprastu to faktu kontekstu, raksturu un apjomu, attiecībā uz ko tiek lūgta viņa palīdzība. Šādu dokumentu sagatavošana var izrādīties īpaši nepieciešama jautājumos, kur iesaistīta plaša un sarežģīta informācija, kā parasti ir gadījumā ar procesiem par sodīšanu par EKL 81. un 82. panta pārkāpumiem. Šajos apstākļos fakts, ka Komisija kādā no pārbaudēm uzzina šādu dokumentu saturu, var apdraudēt kontrolētā uzņēmuma tiesības uz aizstāvību, kā arī sabiedrības intereses pilnībā nodrošināt, ka katram klientam ir iespēja brīvi vērsties pie sava advokāta.

Līdz ar to uz šādiem sagataves dokumentiem, pat ja nav notikusi to apmaiņa ar advokātu vai tie nav sagatavoti noteikti, lai nosūtītu advokātam, varētu attiekties advokātu un klientu saziņas konfidencialitāte, ja tie ir sagatavoti tikai lai lūgtu juridisku palīdzību advokātam, izmantojot tiesības uz aizstāvību. Savukārt ar to vien, ka par kādu dokumentu ir runāts ar advokātu, nepietiek, lai dokumentam piešķirtu šo aizsardzību.

Konfidencialitātes aizsardzība ir izņēmums Komisijas izmeklēšanas pilnvarās, kas ir būtiskas, lai ļautu tai atklāt, izbeigt un sodīt konkurences normu pārkāpumus. Šie pārkāpumi turklāt bieži ir rūpīgi slēpti un parasti ļoti postoši kopējā tirgus raitai darbībai. Tādēļ ir nepieciešams šauri interpretēt iespēju, ka sagataves dokuments varētu tikt uzskatīts par aizsargātu ar konfidencialitāti. Uzņēmumam, kurš norāda uz šādu aizsardzību, ir pierādīšanas pienākums, ka attiecīgie dokumenti tika sagatavoti tikai lai lūgtu juridisku padomu advokātam. Tam būtu nepārprotami jāizriet no pašu dokumentu satura vai no konteksta, kādā dokumenti tika sagatavoti un atrasti.

Attiecībā uz atbilstības konkurences tiesībām programmu – ar faktu, ka dokuments tika sagatavots šādas programmas ietvaros, vien nepietiek, lai piešķirtu šim dokumentam konfidencialitātes aizsardzību. Šajās programmās bieži tiek ietverti uzdevumi un aptverta informācija, kas pārsniedz tiesību uz aizstāvību izmantošanu. It īpaši fakts, ka ārējs advokāts varēja izstrādāt un/vai koordinēt atbilstības programmu, nevar automātiski piešķirt konfidencialitātes aizsardzību visiem dokumentiem, kas izstrādāti šīs programmas ietvaros vai saistībā ar to.

(sal. ar 117., 122.–124. un 127. punktu)

5.      Kopienu tiesībās piešķirtā aizsardzība, piemērojot Regulu Nr. 17, advokātu un klientu saziņai attiecas tikai uz neatkarīgiem advokātiem, proti, advokātiem, kas nav saistīti ar savu klientu ar darba saistībām. Šī prasība izriet no advokāta lomas, kas paredz tā piederību tiesas sistēmai, un kuram tiek prasīts sniegt juridisko palīdzību, kas nepieciešama klientam, pilnībā neatkarīgi un tikai klienta interesēs.

Neatkarīga advokāta jēdziens līdz ar to ir definēts negatīvā veidā, lai šis advokāts nav saistīts ar savu klientu ar darba attiecībām, un nevis pozitīvā veidā, pamatojoties uz piederību advokatūrai vai pakļautību profesionālās disciplīnas vai ētikas normām. Tādējādi noteiktais kritērijs ir “pilnībā neatkarīgi” sniegta juridiskā palīdzība, ko sniedz advokāts, kurš strukturāli, hierarhiski un funkcionāli ir trešā persona attiecībā pret uzņēmumu, kurš saņem šo palīdzību.

No tā izriet, ka komunikācija ar uzņēmuma juristiem, proti, padomdevējiem, kurus ar to klientu saista darba attiecības, no konfidencialitātes principa aizsardzības jomas ir izslēgta.

Tā kā uzņēmumu juristi un ārējie advokāti ir acīmredzami atšķirīgās situācijās tostarp no uzņēmumu juristu funkcionālās, strukturālās un hierarhiskās integrācijas uzņēmumā, kas tos nodarbina, nekāds vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums neizriet no fakta, ka pret šiem profesionāļiem izturas atšķirīgi advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzības sakarā.

(sal. ar 166.–168. un 174. punktu)

6.      Advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzība ir izņēmums Komisijas izmeklēšanas pilnvarās. Tādēļ šī aizsardzība tieši ietekmē šīs iestādes darbības nosacījumus tik svarīgā jomā kopējā tirgus darbībai kā konkurences normu ievērošana. Šo iemeslu dēļ Tiesa un Pirmās instances tiesa ir pacentušās attīstīt advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes Kopienas jēdzienu, kas izslēdz to, ka konfidencialitātes Kopienas jēdziena piemērošanas apjoms personām ir jāregulē valsts tiesībās.

(sal. ar 176. punktu)