Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, 2022. gada 22. aprīlī iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) — CH/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-279/22)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: CH

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas administrācijas Sūdzību nodaļa)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2013/34/ES 1 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tā piemērošanas jomā neietilpst nodokļu maksātāji-privātpersonas, bet ietilpst tikai komercsabiedrības un citu veidu uzņēmumi, kuru uzskaitījums ir rodams minētās direktīvas I un II pielikumā?

Vai – gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – tas šajā situācijā nozīmē, ka tiesību normas, kas Direktīvā 2013/34/ES nosaka pienākumus, nav piemērojamas privātpersonām, proti, ka tās piemērošanas jomā ietilpstošajiem uzņēmumiem uzlikto pienākumu izpilde nav prasāma no nodokļu maksātājiem–privātpersonām un uz šiem pienākumiem nevar atsaukties, izvērtējot šo personu nodokļu saistības?

Vai – gadījumā, ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši – ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem un publicēšanas pienākuma mērķi un funkciju, kas noteikti Direktīvas 2013/34/ES 4., 30. un 33. pantā, kā arī tiesībām uz taisnīgu tiesu – kas kā vispārējais tiesību princips ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā – un vispārējiem tiesiskās drošības un samērīguma principiem ir saderīgi, ka dalībvalsts nodokļu administrācija, pamatojoties uz Grāmatvedības likumā noteikto, uzliek nodokļu maksātājam–privātpersonai pienākumu samaksāt nodokļa parādu tāpēc vien, ka šis nodokļu maksātājs nav spējis iesniegt nodokļu administrācijai visu kādas ar šo nodokļu maksātāju nesaistītas komercsabiedrības grāmatvedības dokumentāciju, lai apliecinātu, ka viņš šīs sabiedrības kā darba devēja interesēs ir izmantojis skaidras naudas summas, ko viņš ir pārvaldījis, ievērojot savu darba pienākumu izpildē saņemtos norādījumus vai pilnvarojumus, un tā rezultātā nodokļu administrācija šo nodokļu maksātāju vaino kādu tādu dokumentu neesamībā, kuriem vai nu nav jābūt viņa rīcībā, var arī kurus viņam nav izdevies iegūt objektīvu iemeslu dēļ, ja turklāt šie dokumenti ir publiski pieejami, jo uzņēmumiem ir jāpublicē gada finanšu pārskati?

Vai Direktīvas 2013/34/ES tiesību normas ―konkrēti, tās apsvērumus un 4., 6., 30. un 33. pantu― ir jāinterpretē tādējādi, ka šajos pantos noteikto pienākumu izpilde rada juridisku prezumpciju par gada finanšu pārskatos ietvertās informācijas atbilstību grāmatvedības pamatprincipiem, konkrēti, patiesa atspoguļojuma principam un pamatotības principam?

Vai ar Direktīvas 2013/34/ES 4., 6., 30. un 33. pantu, kā arī Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīgi, ka nodokļu administrācija, neatspēkojot ar Direktīvas 2013/34/ES noteikumu izpildi saistīto juridisko prezumpciju un neizvērtējot deklarācijas saturu, neatzīst, ka sabiedrības publicētie gada finanšu pārskati būtu pierādījums tajos ietvertajai informācijai, norādot, ka šie finanšu pārskati paši par sevi ir nepietiekami, lai ticami pierādītu šādu informāciju, konkrēti to, ka nodokļu maksātājs ir atdevis komercsabiedrībai summas, ko tas bija paņēmis, jo tālab ir vajadzīga visa šīs sabiedrības grāmatvedības dokumentācija?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV 2013, L 182., 19. lpp.).