Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. aprīlī iesniedza Cour d’appel de Bruxelles (Beļģija) – AB, AB-CD/Z EF
(Lieta C-265/21)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour d’appel de Bruxelles
Pamatlietas puses
Prasītāji: AB, AB-CD
Atbildētājs: Z EF
Prejudiciālie jautājumi
Vai jēdziens “lietas, kas attiecas uz līgumiem” Regulas Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1 (turpmāk tekstā – “Briseles I regula”) 5. panta 1. punkta izpratnē:
a. ir interpretējams tādējādi, ka ir jākonstatē juridiskas saistības, kuras kāda persona ir brīvprātīgi uzņēmusies attiecībā pret otru personu un uz kurām ir balstīta prasītāja prasība, pat tad, ja šīs saistības atbildētājs nav brīvprātīgi uzņēmies un/vai nav to izdarījis attiecībā pret prasītāju?
b. Ja atbilde ir apstiprinoša, cik lielā mērā šīm brīvprātīgi uzņemtajām juridiskajām saistībām ir jābūt saistītām ar prasītāju un/vai atbildētāju?
Vai jēdziens “prasība”, uz kuru prasītājs “pamatojas”, nozīmē – tāpat kā kritērijs, kas tiek izmantots, lai nošķirtu, vai prasība ietilpst lietās, kas attiecas uz līgumiem, Briseles I regulas 5. panta 1. punkta izpratnē, vai “lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu” šīs pašas regulas 5. panta 3. punkta izpratnē (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Wikingerhof, C‑59/19, EU:C:2020:950, 32. punkts) - ka ir jāpārbauda, vai brīvprātīgi uzņemto juridisko saistību interpretācija ir nepieciešama, lai izvērtētu prasības pamatotību?
Vai tiesā iesniegta prasība - ar kuru prasītājs vēlas, lai tiktu nospriests, ka viņa valdījumā esošā manta viņam pieder īpašumā, pamatojoties uz diviem secīgiem pirkuma līgumiem, no kuriem pirmais ir noslēgts starp šīs mantas sākotnējo līdzīpašnieku (atbildētāja laulāto, kurš arī ir sākotnējais līdzīpašnieks) un personu, kura šo mantu pārdevusi prasītājam, savukārt otrais ir noslēgts starp abām pēdējām minētajām personām - ir uzskatāma par prasību lietā, kas attiecas uz līgumiem, Briseles I regulas 5. panta 1. punkta izpratnē?
a. Vai atbilde būtu citāda, ja atbildētājs atsauktos uz to, ka pirmais līgums bija nevis pirkuma līgums, bet gan glabājuma līgums?
b. Ja kādā no šiem gadījumiem prasība ir uzskatāma par prasību lietā, kas attiecas uz līgumiem, tad kurš līgums ir jāņem vērā, lai noskaidrotu prasības pamatā esošo saistību vietu?
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) 2 , 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams trešajā prejudiciālajā jautājumā minētajā gadījumā un – ja tā ir – kurš līgums ir jāņem vērā?
____________
1 OV 2001, L 12, 1. lpp.
2 OV 2008, L 177, 6. lpp.