Lieta T‑69/04
Schunk GmbH un Schunk Kohlenstoff-Technik GmbH
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tādu oglekļa un grafīta izstrādājumu, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs, tirgus – Iebilde par prettiesiskumu – Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts – Pārkāpjošo darbību attiecināmība – Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai – Pārkāpuma smagums un sekas – Preventīva ietekme – Sadarbība administratīvajā procedūrā – Samērīguma princips – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Pretprasība par naudas soda palielināšanu
Sprieduma kopsavilkums
1. Kopienu tiesības – Vispārējie tiesību principi – Tiesiskā drošība – Sodu likumība
2. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijai ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu piešķirtā rīcības brīvība – Sodu likumības principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
3. Konkurence – Naudas sodi – No Līguma izrietoša Komisijas kompetence
(EKL 81., 82. pants un 83. panta 1. un 2. punkta a) un d) apakšpunkts, EKL 202. panta trešais ievilkums un EKL 211. panta pirmais ievilkums; Padomes Regula Nr. 17)
4. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Vainojamība – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Lēmumā, ar kuru tiek sodīta konkurences noteikumu pārkāpšana, minēto faktu patiesuma apstrīdēšana – Pieņemamība – Nosacījums – Šī patiesuma neatzīšana administratīvajā procedūrā
(EKL 230. pants)
6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņota darbība – Jēdziens
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Cenu noteikšana – Komisijas pienākums, novērtējot pārkāpuma ietekmi, ņemt vērā konkurenci, kas būtu pastāvējusi, ja nebūtu pārkāpuma
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana kategorijās ar vienādu īpašu sākumsummu (Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Vispārēja prasība, kura Komisijai ir jāievēro visu naudas soda aprēķināšanas laiku
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
11. Konkurence – Kopienu noteikumi – Komisijas veikta piemērošana – Neatkarība no trešo valstu iestāžu veiktajiem vērtējumiem
(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un EKL 81. pants)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regula Nr. 17; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence
(EKL 229., 230. un 231. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants; Pirmās instances tiesas Reglaments)
1. Soda likumības princips ir cieši saistīts ar tiesiskās drošības principu, kurš ir Kopienu tiesību vispārējs princips un saskaņā ar kuru jebkuram Kopienu tiesiskajam regulējumam, it īpaši ja tajā ir noteikts vai ļauts noteikt sodu, ir jābūt skaidram un precīzam, lai attiecīgajām personām nepārprotami būtu zināmas no tā izrietošās tiesības un pienākumi un lai tās varētu veikt atbilstošus pasākumus. Šis princips, kas ir daļa no dalībvalstu kopējām konstitucionālajām tradīcijām un kas ir nostiprināts vairākos starptautiskos līgumos, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pantā, attiecas gan uz krimināltiesiska rakstura normām, gan īpašiem administratīviem dokumentiem, kas nosaka vai ļauj noteikt administratīvus sodus. Tas attiecas ne tikai uz normām, kas nosaka pārkāpuma sastāvu, bet arī uz normām, kuras definē sekas, ko rada pirmo minēto normu pārkāpums. Šajā sakarā no minētās konvencijas 7. panta 1. punkta izriet, ka likumam ir skaidri jādefinē pārkāpumi un par tiem paredzētie sodi. Šis nosacījums ir izpildīts tad, ja attiecīgā persona no atbilstošās tiesību normas formulējuma un vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto normas interpretāciju, var zināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestāsies tās kriminālatbildība.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka, lai izpildītu šajā tiesību normā minētās prasības, netiek prasīts, lai tiesību normas, saskaņā ar kurām ir uzlikti šie sodi, būtu tik precīzas, ka sekas, kas varētu rasties šo tiesību normu pārkāpuma rezultātā, būtu absolūti precīzi paredzamas. Saskaņā ar šo judikatūru neskaidru terminu lietošana tiesību normā ne vienmēr rada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. panta pārkāpumu un tas, ka likums piešķir rīcības brīvību, pats par sevi nav pretrunā prasībai par paredzamību, ja vien šādas brīvības izmantošanas apjoms un kārtība, ņemot vērā attiecīgo leģitīmo mērķi, ir pietiekami skaidri definēti, lai indivīdam nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret patvaļu. Šajā sakarā papildus paša likuma tekstam Eiropas Cilvēktiesību tiesa ņem vērā to, vai izmantotie neskaidrie jēdzieni nav precizēti pastāvīgajā un publicētajā judikatūrā. Turklāt dalībvalstu kopējo konstitucionālo tradīciju ievērošana nenozīmē, ka Kopienu tiesību vispārējais princips – sodu likumības princips – būtu jāinterpretē citādāk.
(sal. ar 28., 29. un 32.–34. punktu)
2. Regulas Nr. 17 par naudas sodu piemērošanu uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Kopienu konkurences noteikumus, 15. panta 2. punkts nepārkāpj sodu likumības principu.
Komisijai nav neierobežotas rīcības brīvības naudas sodu noteikšanā, jo tai ir jāievēro noteiktā maksimālā robeža, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu, un jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums. Turklāt soda maksimālā robeža 10 % apmērā no attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma ir saprātīgs lielums, ņemot vērā intereses, ko aizsargā Komisija, izmeklējot un sodot par konkurences noteikumu pārkāpumiem, un to, ka Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts ļauj ieviest sistēmu, kas atbilst Kopienas pamatuzdevumiem. Tāpat Komisijai, nosakot naudas sodus, ir jāievēro vispārējie tiesību principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi. Turklāt Komisija pilnīgā Kopienu tiesas kontrolē ir radījusi zināmu un pieejamu administratīvo praksi, uz kuru, kaut arī tās nav tiesību normas attiecībā uz naudas sodu, tomēr var atsaukties, ja runa ir par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, vienmēr pastāvot iespējai izmainīt naudas soda apmēru 15. panta 2. punkta noteiktajās robežās, ja tas ir nepieciešams konkurences noteikumu efektīvai piemērošanai. Turklāt Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes attiecībā uz naudas soda noteikšanu, kas ierobežo tās rīcības brīvību, tādējādi palīdzot nodrošināt uzņēmumu tiesisko drošību, un tai ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principi. Turklāt Pamatnostādņu pieņemšana tiktāl, ciktāl Komisija tās ir pieņēmusi saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem, tikai precizēja Komisijas rīcības brīvības īstenošanas robežas, ko jau paredz minētais noteikums, un no to pieņemšanas nevar secināt, ka Kopienas likumdevējs sākotnēji nebija pietiekami noteicis Komisijas kompetences robežas attiecīgajā jomā. Visbeidzot Komisijai saskaņā ar EKL 253. pantu ir jānorāda pamatojums lēmumos, ar kuriem tiek uzlikts naudas sods.
(sal. ar 35., 36., 38.–44. un 46. punktu)
3. Nevar uzskatīt, ka pilnvaras uzlikt naudas sodus par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu jau sākotnēji ir tikušas piešķirtas Padomei, kas tās nodevusi vai kuru īstenošanu tā deleģējusi Komisijai EKL 202. panta trešā ievilkuma izpratnē. Saskaņā ar EKL 83. panta 1. punktu un 2. punkta a) un d) apakšpunktu un EKL 211. panta pirmo ievilkumu šīs pilnvaras ir saistītas ar attiecīgajām Komisijas funkcijām nodrošināt Kopienu tiesību piemērošanu, un šīs funkcijas attiecībā uz EKL 81. un 82. panta piemērošanu ir precizētas, nostiprinātas un formāli izklāstītas Regulā Nr. 17. Pilnvaras uzlikt naudas sodus, ko šī regula piešķir Komisijai, tādējādi izriet no paša Līguma noteikumiem, un to mērķis ir ļaut efektīvi īstenot minētajos pantos paredzētos aizliegumus.
(sal. ar 48. un 49. punktu)
4. Viena uzņēmuma konkurenci deformējošā rīcībā var vainot citu uzņēmumu, ja pirmais no minētajiem savu rīcību tirgū nav noteicis pats, bet galvenokārt izpildījis otra uzņēmuma dotos norādījumus, it īpaši ņemot vērā starp tiem pastāvošo ekonomisko un juridisko saikni. Tādējādi par meitas sabiedrības rīcību var tikt vainota mātes sabiedrība, ja meitas sabiedrība pati nenosaka savu rīcību tirgū, bet galvenokārt piemēro mātes sabiedrības noteiktos norādījumus, ņemot vērā, ka abi uzņēmumi veido ekonomisku vienību.
Īpašā gadījumā, kad mātes sabiedrībai 100 % apmērā pieder meitas sabiedrības, kura ir veikusi prettiesisko rīcību, kapitāldaļas, pastāv vienkāršs pieņēmums, proti, ka šī mātes sabiedrība izšķiroši ietekmē meitas sabiedrības rīcību un ka tās līdz ar to ir viens uzņēmums EKL 81. panta izpratnē. Tādējādi mātes sabiedrībai, kura Kopienu tiesā apstrīd Komisijas lēmumu tai noteikt naudas sodu par meitas sabiedrības rīcību, ir jāatspēko šis pieņēmums ar pierādījumiem, kuri var apstiprināt pēdējās minētās patstāvīgumu.
Ar to vien, ka mātes sabiedrība, kurai 100 % apmērā pieder meitas sabiedrības kapitāldaļas, ir holdinga sabiedrība, nepietiek, lai meitas sabiedrību uzskatītu gan par funkcionāli, gan struktūras ziņā neatkarīgu uzņēmumu. Holdinga jēdziens ietver dažādas situācijas. Vispārīgā nozīmē to var definēt kā sabiedrību, kurai pieder vienas vai vairāku sabiedrību kapitāldaļas, lai šīs sabiedrības kontrolētu. Holdinga sabiedrība, kuras mērķis ir kapitāldaļu iegūšana, pārdošana, administrēšana un it īpaši stratēģiska pārvaldība rūpniecības nozarē, var būt finansiāls holdings, kas neveic nekādu rūpniecisku vai komerciālu darbību, vai sabiedrība, kas veic meitas sabiedrību pārvaldību un faktisku vadību. Turklāt sabiedrību grupu kontekstā holdinga sabiedrības mērķis ir apvienot kapitāldaļas dažādās sabiedrībās un uzdevums – nodrošināt šo sabiedrību vienotu vadību. Starp holdinga sabiedrību un tās meitas sabiedrību var pastāvēt arī vienota vadība un koordinēšana, kas var liecināt par grupas interešu ņemšanu vērā. Tātad ar to vien, ka sabiedrība ir holdings, kura mērķis ir pārvaldīt tai piederošās citu sabiedrību kapitāldaļas, nav pietiekami, lai atspēkotu pieņēmumu, kas tika izsecināts no tā, ka tam pieder viss meitas sabiedrības kapitāls.
(sal. ar 55., 56., 59.–64., 66. un 70. punktu)
5. Ar paziņojumu par iebildumiem, kura mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem, kuriem tas ir adresēts, tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu, tiek ierobežots pret uzņēmumu uzsāktā procesa priekšmets tiktāl, ciktāl šajā paziņojumā ir noteikta Komisijas nostāja attiecībā pret minēto uzņēmumu, un ka iestāde nav tiesīga savā lēmumā izklāstīt iebildumus, kuri nav minēti paziņojumā.
Komisijai lēmums par administratīvā procesa rezultātu ir jāpieņem, pamatojoties tostarp uz atbildēm, kuras uzņēmumi, kuriem ir adresēts paziņojums par iebildumiem, ir snieguši uz šo paziņojumu.
Šajā kontekstā gadījumā, ja uzņēmums, kurš tiek vainots konkurences noteikumu pārkāpšanā, nav skaidri atzinis faktus, Komisijai šie fakti vēl būtu jāpierāda, un uzņēmums jebkurā brīdī un it īpaši tiesas procesa laikā savai aizstāvībai var izvirzīt jebkādus pamatus, kuri tam šķiet atbilstoši. Taču tā nevar būt šajā gadījumā, kad attiecīgais uzņēmums ir atzinis faktus.
Šāda atrisinājuma mērķis nav ierobežot uzņēmuma, kuram Komisija ir uzlikusi sodu, strīdīgās prasības celšanu tiesā, bet precizēt, cik lielā mērā tas var apstrīdēt Kopienu tiesā faktus, lai izvairītos no tā, ka attiecīgā pārkāpuma pamatā esošo faktu konstatēšanas pienākums no Komisijas jebkādā veidā tiek nodots Kopienu tiesai, kuras kompetencē, ja tajā ir celta prasība uz EKL 230. panta pamata, ir kontrolēt lēmuma likumību.
(sal. ar 80., 81., 84. un 85. punktu)
6. Kā izriet no EKL 81. panta 1. punkta noteikumiem, saskaņotas darbības jēdziens nozīmē ne tikai vienošanos uzņēmumu starpā, bet arī rīcību tirgū, kas seko pēc šīs vienošanās, un cēloņsakarību starp šiem abiem elementiem. Ir jāpieņem, nepastāvot pierādījumiem par pretējo, kas ir jāiesniedz attiecīgajiem uzņēmējiem, ka uzņēmumi, kas piedalās saskaņotā darbībā un kas turpina darboties tirgū, ņem vērā informāciju, kas iegūta apmaiņā ar to konkurentiem, lai noteiktu savu rīcību tirgū.
(sal. ar 118. punktu)
7. Nosakot naudas soda apmēru par konkurences noteikumu pārkāpumu, pārkāpuma smagums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus apstākļus, tādus kā lietas īpašie apstākļi, tās konteksts un naudas sodu preventīvā ietekme, attiecībā uz kuriem Komisijai ir rīcības brīvība. Tādējādi, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, Komisija var ņemt vērā faktu, ka attiecīgie uzņēmumi ir veikuši vairākus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no aizliegtās vienošanās atklāšanas, un sabiedrībai kopumā nodarīto kaitējumu.
Kas attiecas uz sabiedrību kopumā, tad visi konkurences tiesību pārkāpumi nenodara vienādu kaitējumu konkurencei un patērētājiem. Nosakot pārkāpuma smagumu, tiek atšķirīgi novērtēts kaitējums, kāds tiek nodarīts sabiedrībai, un kaitējums, kādu aizliegtas vienošanās dalībnieks, ņemot vērā tā ekonomiskās iespējas, var nodarīt konkurencei un patērētājiem, un šī novērtēšana notiek stadijā, kad tiek aprēķināts Pamatnostādnēs paredzētais naudas soda apmērs, lai aprēķinu saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu piemērojamo naudas sodu, un tā ir vērsta uz atšķirīgu attieksmi it īpaši tādos gadījumos, kad pārkāpumā ir iesaistīti vairāki uzņēmumi.
(sal. ar 153., 154. un 156. punktu)
8. Lai novērtētu pārkāpuma faktisko ietekmi uz tirgu, Komisijai ir jāatsaucas uz konkurenci, kāda būtu pastāvējusi, ja nebūtu izdarīts pārkāpums.
Attiecībā uz aizliegtu vienošanos par cenām Komisijai ir tiesības secināt, ka pārkāpumam bija sekas, jo aizliegtās vienošanās dalībnieki veica pasākumus, lai piemērotu norunātās cenas, piemēram, tās paziņojot klientiem, dodot saviem darbiniekiem norādījumus tās izmantot kā pamatu sarunām un uzraugot, kā šīs cenas piemēro konkurenti un to attiecīgie tirdzniecības dienesti. Lai secinātu, ka pastāv ietekme uz tirgu, pietiek ar to, ka norunātās cenas ir bijušas pamatā individuālo darījumu cenu noteikšanai, kas tādējādi klientiem ierobežoja cenu apspriešanas iespējas.
Savukārt, ja ir pierādīta aizliegtas vienošanās īstenošana, Komisijai nevar prasīt, lai tā sistemātiski pierādītu, ka vienošanās faktiski ļāva attiecīgajiem uzņēmumiem panākt tādu darījumu cenu, kas bija augstāka par cenu, kāda būtu pastāvējusi, ja aizliegtas vienošanās nebūtu bijis. Šajā sakarā nevar piekrist apgalvojumam, ka, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, var ņemt vērā tikai tikai to, ka darījuma cenu līmenis būtu bijis atšķirīgs, ja nebūtu pastāvējusi slepena vienošanās. Turklāt būtu nesamērīgi prasīt sniegt šādus pierādījumus, kuru iegūšanai būtu vajadzīgi lieli līdzekļi, ņemot vērā, ka būtu jāveic hipotētiski aprēķini, kas balstīti uz ekonomikas modeļiem, kuru precizitāti tiesai ir grūti pārbaudīt un kuru nekļūdīgais raksturs nekādā veidā nav pierādāms.
Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, ir svarīgi zināt, vai aizliegtās vienošanās dalībnieki ir darījuši visu iespējamo, lai to nodomi īstenotos konkrētā veidā. Šie dalībnieki nevar savā labā izmantot kā pierādījumus naudas soda samazināšanai ārējus faktorus, kas ir kavējuši to rīcību.
Tādējādi Komisija var likumīgi atsaukties uz aizliegtas vienošanās īstenošanu, lai secinātu, ka tika ietekmēts tirgus, un tai nav jāprecizē šīs ietekmes būtiskums.
Pat pieņemot, ka Komisija no tiesību viedokļa nebija pietiekami pierādījusi aizliegtās vienošanās konkrēto ietekmi, šī pārkāpuma kvalifikācija par “sevišķi smagu” pārkāpumu tik un tā var izrādīties atbilstoša. Trim pārkāpuma smaguma novērtēšanas aspektiem – kuri ir jāņem vērā, novērtējot pārkāpuma smagumu saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, un kas ir attiecīgais pārkāpuma raksturs, tā konkrētā ietekme uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus plašums, – nav vienādas nozīmes, veicot visaptverošu pārbaudi. Pārkāpuma raksturam ir galvenā nozīme, lai pārkāpumus varētu atzīt par “sevišķi smagiem”. Šajā sakarā no minētajās Pamatnostādnēs iekļautā sevišķi smagu pārkāpumu apraksta izriet, ka vienošanās vai saskaņotas darbības, it īpaši tās, kuru mērķis ir cenu noteikšana, var, pamatojoties tikai uz to raksturu vien, tikt kvalificētas kā “sevišķi smagi” pārkāpumi, bez nepieciešamības raksturot šādu rīcību, atsaucoties uz konkrētu ietekmi vai ģeogrāfisku plašumu. Šo secinājumu apstiprina tas, ka, lai gan smagu pārkāpumu aprakstā ir skaidri minēta ietekme uz tirgu un ietekme uz plašām kopējā tirgus zonām, turpretī sevišķi smagu pārkāpumu aprakstā nav minēta neviena prasība, kas ir saistīta ar konkrētu ietekmi uz tirgu vai ietekmi uz konkrētu ģeogrāfisku teritoriju.
(sal. ar 165.–169. un 171. punktu)
9. Pamatnostādnes naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, paredz, ka, novērtējot pārkāpuma smagumu, ir jāņem vērā liels skaits elementu, lai noteiktu naudas soda apmēru, it īpaši pārkāpuma raksturs, tā konkrētā ietekme, skartā tirgus ģeogrāfiskais plašums un naudas soda nepieciešamā preventīvā ietekme. Kaut arī Pamatnostādnēs nav paredzēts, ka naudas sodu apmērs aprēķināms atkarībā no kopējā apgrozījuma vai konkrētā apgrozījuma, tās neliedz, nosakot naudas soda apmēru, šādus apgrozījumus ņemt vērā, lai ievērotu Kopienu tiesību vispārējos principus un ja attiecīgajos apstākļos tas ir nepieciešams.
Ņemot vērā būtisko attiecīgo uzņēmumu lieluma atšķirību un lai ņemtu vērā katra uzņēmuma īpašo nozīmi un līdz ar to arī nelikumīgās darbības faktisko ietekmi uz konkurenci, Komisija var attiecībā uz aizliegtu vienošanos, atbilstoši Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajai un sestajai daļai, atšķirīgi attiekties pret uzņēmumiem, kas ir piedalījušies pārkāpumā. Šajā nolūkā tā var sadalīt attiecīgos uzņēmumus vairākās kategorijās atkarībā no katra uzņēmuma attiecīgo preču, uz kurām attiecas šī tiesvedība, apgrozījuma, ieskaitot it īpaši katra uzņēmuma izmantošanai pašu vajadzībām paredzēto preču vērtību. Rezultātā no minētā tiek aprēķināta tirgus daļas vērtība, kas ataino katra uzņēmuma relatīvo nozīmi pārkāpumā un faktisko ekonomisko spēju radīt būtisku kaitējumu konkurencei.
(sal. ar 176. un 177. punktu)
10. Regulas Nr. 17 15. pantā paredzēto sodu mērķis ir izskaust prettiesiskas darbības, kā arī novērst to atkārtošanos. Līdz ar to, tā kā prevencija ir naudas sodu par konkurences noteikumu pārkāpšanu mērķis, prasība nodrošināt naudas soda preventīvu ietekmi ir vispārēja prasība, kas Komisijai ir jāņem vērā ikvienā naudas sodu aprēķināšanas posmā un kas obligāti neparedz, ka šai aprēķināšanai ir jāvelta atsevišķa stadija, kurā šī mērķa sasniegšanai tiek vispārīgi novērtēti visi atbilstošie apstākļi.
Attiecībā uz to, kādā veidā nodrošināt prevencijas mērķa ievērošanu, Komisija Pamatnostādnēs naudas sodu aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav nodefinējusi metodiku vai individuālus kritērijus, kuri, ja tie būtu speciāli paredzēti, būtu saistoši. Attiecībā uz norādēm par to, kādā veidā novērtēt pārkāpuma smagumu, Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajā daļā ir minēta tikai nepieciešamība noteikt tādu naudas soda apmēru, kuram būtu pietiekami preventīva ietekme.
(sal. ar 191.–193. punktu)
11. Trešo valstu iestāžu, kuru pienākums ir brīvas konkurences aizsardzība, pilnvaru izmantošana saskaņā ar to teritoriālo kompetenci ir pakļauta šo valstu atbilstošajām prasībām. Elementi, kas veido citu valstu tiesību sistēmu konkurences jomā, ietver ne tikai īpašus mērķus, bet paredz arī īpašu materiālo normu pieņemšanu, kā arī ļoti atšķirīgas tiesiskās sekas administratīvo tiesību, krimināltiesību vai civiltiesību jomā, ja minēto valstu iestādes ir konstatējušas piemērojamo konkurences tiesību normu pārkāpumus. Savukārt absolūti atšķirīga ir juridiskā situācija, kādā atrodas uzņēmums, attiecībā uz kuru konkurences tiesību jomā tiek piemērotas Kopienu tiesības un vienas vai vairāku dalībvalstu tiesības, t.i., kad aizliegtā vienošanās ietilpst tikai Eiropas Kopienu tiesību sistēmas teritoriālās piemērošanas jomā.
No minētā izriet, ka, ja Komisija soda par kāda uzņēmuma prettiesisku darbību, pat ja šī darbība ir radusies starptautiskas aizliegtas vienošanās dēļ, tās mērķis ir aizsargāt brīvu konkurenci kopējā tirgū, kas saskaņā ar EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu ir Kopienas pamatmērķis. Ņemot vērā Kopienas līmenī aizsargāto juridisko interešu īpašo raksturu, Komisijas vērtējums saskaņā ar tās kompetenci šajā jomā var būtiski atšķirties no trešo valstu iestāžu vērtējuma.
Visi apsvērumi par trešo valstu iestāžu uzliktajiem naudas sodiem ir ņemami vērā tikai saistībā ar rīcības brīvību, kas Komisijai ir piešķirta naudas sodu noteikšanā par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumiem. Līdz ar to, lai arī nav izslēgts, ka Komisija ņem vērā naudas sodus, ko iepriekš ir uzlikušas trešo valstu iestādes, tomēr tai nav pienākuma to darīt.
Preventīvais mērķis, ko Komisijai ir tiesības ievērot, nosakot naudas sodu apmēru, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, veicot savu darbību kopējā tirgū, ievēro EK līgumā paredzētās konkurences normas. Līdz ar to, novērtējot saistībā ar šo noteikumu pārkāpšanu uzliekamā naudas soda preventīvo raksturu, Komisijai nav pienākuma ņemt vērā sodus, kas piemēroti uzņēmumam trešo valstu konkurences noteikumu pārkāpumu dēļ.
(sal. ar 205.–209. punktu)
12. Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz naudas soda par Kopienu konkurences tiesību pārkāpšanu aprēķināšanas metodi, un tā šajā sakarā var ņemt vērā vairākus faktorus, tostarp attiecīgo uzņēmumu sadarbību izmeklēšanā, kuru veic šīs iestādes dienesti. Tāpat tai ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot uzņēmuma sadarbības kvalitāti un noderīgumu, tostarp salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ieguldījumu.
Naudas sodu samazināšana gadījumos, kad uzņēmumi sadarbojas, ir pamatota ar apsvērumu, saskaņā ar kuru šāda sadarbība atvieglo Komisijas uzdevumu konstatēt pārkāpuma esamību un vajadzības gadījumā to izbeigt.
Vispārējas novērtēšanas ietvaros Komisija var ņemt vērā faktu, ka uzņēmums tai ir nosūtījis dokumentus tikai pēc lūguma sniegt informāciju saņemšanas, taču tā nevar šo faktu uzskatīt par noteicošu, lai mazinātu sadarbības, kuru ir sniedzis uzņēmums saskaņā ar Paziņojuma par naudas sodu nepiemērošanu vai to samazināšanu lietās par aizliegtajām vienošanās D punkta 2) apakšpunkta pirmo ievilkumu, nozīmi.
(sal. ar 211., 212., 225. un 234. punktu)
13. Pirmās instances tiesai neierobežotas kompetences ietvaros, kura tai piešķirta ar EKL 229. pantu un Regulas Nr. 17 17. pantu, ir rīcības brīvība izvērtēt naudas sodu par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu apmēra atbilstību. Neierobežotās kompetences ietvaros Kopienu tiesas pilnvaras nav, kā tas paredzēts EKL 231. pantā, tikai apstrīdētā lēmuma atcelšana, bet ļauj tai grozīt ar šo lēmumu noteikto sodu. Tādējādi Kopienu tiesai ir tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai kavējuma naudu.
Kaut arī neierobežotas kompetences īstenošanu visbiežāk prasa prasītāji, lai panāktu naudas soda apmēra samazināšanu, arī Komisija var vērsties Kopienu tiesā ar jautājumu par naudas soda apmēru un celt prasību par šī naudas soda apmēra palielināšanu, jo šāda iespēja turklāt ir skaidri paredzēta Paziņojuma par naudas sodu nepiemērošanu vai to samazināšanu lietās par aizliegtajām vienošanās E punkta 4) apakšpunktā.
Neierobežotu kompetenci Kopienu tiesas var izmantot tikai Kopienu iestāžu tiesību aktu pārbaudes un it īpaši prasību atcelt tiesību aktu ietvaros, jo EKL 229. panta rezultātā tiek tikai paplašināts Kopienu tiesas pilnvaru, kuras tai ir EKL 230. pantā norādītās prasības ietvaros, apmērs. Līdz ar to Komisijas iesniegtais lūgums palielināt naudas soda apmēru nav nesaderīgs ar EKL 230. pantu.
Ņemot vērā Kopienu tiesai piešķirtās pilnvaras palielināt naudas soda apmēru, ir jāatzīst par pieņemamu Komisijas pretprasība atcelt naudas soda samazinājumu, kas tika piešķirts uzņēmumam par sadarbību administratīvajā procesā, tāpēc, ka minētais uzņēmums paziņojumā par iebildumiem minētos faktus pirmo reizi apstrīdēja tiesā.
Tomēr šāda prasība ir jānoraida, pamatojoties it īpaši uz to, ka, tā kā naudas soda apmēru var noteikt tikai ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, tas, ka Komisija bija spiesta aizstāvēties tādēļ, ka tika apstrīdēti fakti, attiecībā uz kuriem tā pamatoti uzskatīja, ka prasītāja tos vairs neapšaubīs, nevar pamatot naudas soda apmēra palielināšanu. Tiesāšanās izdevumi, kuri ir jāatlīdzina Komisijai sakarā ar tiesvedību Pirmās instances tiesā, nav kritērijs naudas soda apmēra noteikšanai un ir jāņem vērā tikai tad, kad tiek piemēroti Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi par tiesāšanās izdevumu atlīdzību.
(sal. ar 242.–247., 251., 259. un 262. punktu)