VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2013. gada 21. novembrī (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots korķviļķis – Agrāks valsts dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāla rakstura neesamība – Atšķirīga kopējā iespaida neesamība – Informēts lietotājs – Autora brīvības pakāpe – Regulas (EK) Nr. 6/2002 4. un 6. pants, kā arī 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑337/12
El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL, Madride (Spānija), ko pārstāv C. Ruiz Gallegos un E. Veiga Conde, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv Ó. Mondéjar Ortuño, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Wenf International Advisers Ltd, Tortola [Tortola], Britu Virdžīnijas (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv J. L. Rivas Zurdo, E. Seijo Veiguela un I. Munilla Muñoz, advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2012. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 89/2011–3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Wenf International Advisers Ltd un El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši G. Berardis [G. Berardis] (referents) un K. Veters [C. Wetter],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 30. jūlijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 30. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 26. oktobrī,
ņemot vērā, ka viena mēneša laikā pēc tam, kad tika izsniegts paziņojums par rakstveida procesa pabeigšanu, neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noturēt tiesas sēdi, un līdz ar to nolemjot pēc tiesneša referenta ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2007. gada 22. novembrī prasītāja, El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktais dizainparaugs ir attēlots šādi:
3 Apstrīdēto dizainparaugu ir paredzēts izmantot attiecībā uz “korķviļķiem”, kuri atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par [rūpniecisko] dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu ietilpst 07–06. klasē.
4 Apstrīdētais dizainparaugs tika reģistrēts tajā pašā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā ar numuru 000830831–0001 un publicēts 2007. gada 14. decembra Bulletin des dessins et modèles communautaires [Kopienu Dizainparaugu Biļetenā] Nr. 2007/191.
5 2009. gada 16. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Wenf International Advisers Ltd, ITSB iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumā izvirzītais pamats ir Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais pamats, kurā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparaugs ir jāpasludina par spēkā neesošu, ja tas neatbilst minētās regulas 4.–9. panta prasībām. Pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu persona, kas iestājusies lietā, apgalvoja, ka apstrīdētais dizainparaugs neesot jauns un tam nepiemītot individuāls raksturs Regulas Nr. 6/2002 4. panta izpratnē, lasot to kopā ar šīs pašas regulas 5. un 6. pantu.
6 Sava pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam persona, kas iestājusies lietā, ir atsaukusies uz Spānijā 1994. gada 7. septembrī reģistrētu dizainparaugu ar numuru 131750, kas sabiedrībai darīts pieejams 1994. gada 16. oktobrī ar tā publicēšanu Boletín Oficial de la Propiedad Industrial (Spānijas Rūpnieciskā Īpašuma Oficiālais Biļetens) un kas būtu jāpiemēro “korķviļķiem”. Agrākais dizainparaugs ir attēlots šādi:
7 2010. gada 12. novembrī ITSB Anulēšanas nodaļa pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu apmierināja tādēļ, ka apstrīdētajam dizainparaugam neesot bijis individuāla rakstura. Tā precizēja, ka apstrīdētā dizainparauga radītais kopējais iespaids neesot atšķirīgs no tā, kādu rada agrākais dizainparaugs, ņemot vērā lielo skaitu tādu pastāvošo līdzību kā izliektā roktura aspekts, elements, kurš veido divas plāksnes, kas piestiprinātas ar ķīli identiskā vietā, un nelielā asmeņa novietojums identiskā vietā. Tā arī norādīja, ka šīs līdzības ir uztveramas vienādi gan tad, kad instruments ir atvērtā veidā, gan tad, kad tas ir salikts. Visbeidzot tā uzskatīja, ka autoram ir plaša brīvības pakāpe, jo, kā tas izriet no lietas materiāliem, instruments varēja tikt radīts, pamatojoties uz daudziem dažādiem konceptiem.
8 2011. gada 11. janvārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar 2012. gada 1. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju trešā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Pēc tam, kad Apelāciju padome noraidīja prasītājas argumentu par personas, kas iestājusies lietā, ļaunticību, tā pārbaudīja apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu. Tādējādi tā minētā dizainparauga informētu lietotāju definēja ka tādu, kas ir gan privātpersona, gan profesionālis, kurš izmanto ar šo dizainparaugu aptvertās preces, proti, korķviļķus, un uzskatīja, ka autora brīvības pakāpe bija plaša. Lai gan šiem instrumentiem ir vajadzīgas noteiktas neatņemamas funkcionālas sastāvdaļas, tās, pēc Apelāciju padomes domām, var tikt izveidotas un apvienotas vairākos veidos. Pēc tās domām, abiem attiecīgajiem dizainparaugiem ir kopīgi to nefunkcionālie aspekti, proti, roktura uzbūve un mazā naža izvietojums, un tādēļ tie informētam lietotājam nerada atšķirīgu kopējo iespaidu. Runājot konkrētāk par rokturu līdzību, Apelāciju padome precizēja, pirmkārt, ka tā formai esot būtiska ietekme uz korķviļķa vispārējo aspektu, jo šis rokturis veidojot lielāko tā sastāvdaļu, kas pilnībā vai daļēji apslēpj pārējās sastāvdaļas, un, otrkārt, ka tam esot noteicošā loma kopējā iespaidā, kuru rada šāda veida instrumenti, instrumentam esot aizvērtā veidā. Šajā ziņā Apelāciju padome norādīja, ka rokturis abos attiecīgajos dizainparaugos esot izveidots tādējādi, lai, korķviļķim esot aizvērtam, saglabātu redzamu to pašu spirāles un sviras daļu. Starp attiecīgo dizainparaugu rokturiem pastāvošā atšķirība, proti, to iekšējās virsmas uzbūve, līdz ar to neesot pietiekama, lai ietekmētu kopējo iespaidu, kādu tie atstāj uz informētu lietotāju.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir par Regulas Nr. 6/2002 4. panta un 6. panta 1. punkta, lasot tos kopā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu, kas attiecas uz informēta lietotāja jēdzienu apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura novērtējuma kontekstā, un otrais – uz Regulas Nr. 6/2002 4. panta un 6. panta 2. punkta, lasot tos kopā ar šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu, kas attiecas uz autora brīvības pakāpi, izstrādājot apstrīdēto dizainparaugu tā individuālā rakstura novērtējuma kontekstā.
13 Pēc Vispārējās tiesas domām, šie divi pamati, kas attiecas uz apgalvotajām Apelāciju padomes pieļautajām kļūdām, novērtējot apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, ir jāizskata kopā.
14 Prasītāja būtībā norāda, ka, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdas savā apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura novērtējumā. Konkrētāk, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdas savā informēta lietotāja jēdziena novērtējumā, kas esot ietekmējis apstrīdētā dizainparauga radītā kopējā iespaida uz minēto lietotāju un autora brīvības pakāpes novērtējumu. Pēc prasītājas domām, atšķirības starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāko dizainparaugu esot tādas, ka kopējais uz informētu lietotāju radītais iespaids esot atšķirīgs un ka apstrīdētais dizainparaugs tātad nav tāds, kam nav individuāla rakstura.
15 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
16 Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu tikai gadījumā, ja tas neatbilst šīs pašas regulas 4.–9. panta prasībām.
17 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 4. pantu dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs tikai tad, ja tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs.
18 Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka reģistrētajam Kopienas dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja tiek izvirzīta prioritāte, pirms prioritātes datuma.
19 Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir norādīts, ka, novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā dizainparauga autora brīvības pakāpi dizainparauga izstrādē.
20 Lai izvērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu, līdz ar to ir jānosaka, vai Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, secīgi lemjot par informētu minētā dizainparauga lietotāju un autora brīvību tā izstrādē un veicot kopējā iespaida, ko radījuši informētam lietotājam attiecīgie dizainparaugi, salīdzinājumu.
Par informētu lietotāju
21 No judikatūras izriet, ka informēta lietotāja jēdziens jāsaprot kā “starpposma” jēdziens starp preču zīmju jomā piemērojamo jēdzienu “vidusmēra patērētājs”, no kura netiek prasītas nekādas speciālas zināšanas un kurš parasti nenodarbojas ar konfliktējošu preču zīmju tiešu salīdzināšanu, un pazinēja, eksperta, kam būtu padziļinātas tehniskas zināšanas, jēdzienu (Tiesas 2011. gada 20. oktobra spriedums lietā C‑281/10 P PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, Krājums, I‑10153. lpp., 53. punkts).
22 Tādējādi informēts lietotājs nav uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju, kurš dizainparaugu parasti uztvertu kā vienu veselumu un neanalizētu tā dažādās sastāvdaļas, viņš nav arī eksperts vai pazinējs, kas varētu detalizēti apskatīt minimālās atšķirības, kuras var pastāvēt starp konfliktējošajiem dizainparaugiem (iepriekš 21. punktā minētais spriedums lietā PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, 59. punkts).
23 “Lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto ražojumu, kas ir dizainparauga ražojums, atbilstoši šī paša ražojuma mērķim (Vispārējās tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑153/08 Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), Krājums, II‑2517. lpp., 46. punkts). Turklāt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda samērā augstu uzmanības līmeni (iepriekš 21. punktā minētais spriedums lietā PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, 59. punkts, un iepriekš minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 47. punkts).
24 Tādējādi jēdziens “informēts lietotājs” var tikt saprasts kā tāds, kas apzīmē lietotāju, kam ir nevis vidusmēra uzmanība, bet īpaša modrība vai nu tā personiskās pieredzes, vai viņa plašo zināšanu attiecīgajā jomā dēļ (iepriekš 21. punktā minētais spriedums lietā PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, 53. punkts; Vispārējās tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedums lietā T‑80/10 Bell & Ross/ITSB – KIN (Rokas pulksteņa korpuss), 103. punkts).
25 Tomēr šis apstāklis nenozīmē, ka informēts lietotājs var – ārpus pieredzes, ko viņš uzkrājis, lietojot attiecīgo ražojumu – nošķirt ražojuma izskata aspektus, kurus nosaka ražojuma tehniskās funkcijas, no tiem, kas ir patvaļīgi. Tātad runa ir par personu, kam ir noteiktas zināšanas par attiecīgajā jomā pastāvošajiem dizainparaugiem, bet kam nav zināšanu par to, kurus no šī ražojuma aspektiem pieprasa kāda no [tā] tehniskajām funkcijām (iepriekš 24. punktā minētais Vispārējās tiesas spriedums Rokas pulksteņa korpusa lietā, 104. punkts, un 2011. gada 9. septembra spriedums lietā T‑11/08 Kwang Yang Motor/ITSB – Honda Giken Kogyo (Iekšdedzes motors), Krājumā nav publicēts, 26. punkts).
26 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā vispirms norādīja, ka “aplūkotā joma [bija] korķviļķu, proti, instrumentu, kuri kalpo korķu no vīna pudelēm izvilkšanai, joma”. No apstrīdētā lēmuma 19. punkta, kurā aprakstītas šo instrumentu funkcionālās sastāvdaļas, izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome norobežoja aplūkoto jomu ar korķviļķu ar sviru jomu. Turklāt apstrīdētā lēmuma 17. punktā tā konstatēja, ka informēts lietotājs varot būt “gan privātpersona, kas [..] [šos instrumentus] izmanto pie sevis, gan profesionālis (viesmīlis, vīnzinis), kurš to izmanto restorānā”. Pēc tās domām, šāds lietotājs ir informēts tādā ziņā, ka “viņš orientējas vīnos un aksesuāros, lai tos baudītu, un, nebūdams izstrādātājs, viņš savu interešu un savas vājības dēļ ir uzkrājis noteiktas zināšanas par to, ko šajā tirgū piedāvā vīna pudeļu attaisāmo jomā”. Citiem vārdiem sakot, Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šī persona, lai gan tā nav eksperts rūpnieciskajā dizainā, zina par tirgus piedāvājumu un ražojuma pamatiezīmēm.
27 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šī informēta lietotāja definīcija ir pareiza un atbilst iepriekš 21.–25. punktā izklāstītajiem judikatūras principiem. Atbilstoši tajos minētajai judikatūrai informētam lietotājam ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda samērā augstu uzmanības līmeni; līdz ar to jēdziens “informēts lietotājs” var tikt saprasts kā tāds, kas apzīmē lietotāju, kam ir īpaša modrība vai nu tā personiskās pieredzes, vai viņa plašo zināšanu attiecīgajā jomā dēļ.
28 Šajā ziņā turklāt ir jānorāda, ka prasītāja ne tikai nav pierādījusi savus apgalvojumus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, informēts lietotājs esot tikai “vīna vai tā lietošanas profesionālis”, un, otrkārt, privātpersona reti lietojot tādu korķviļķi ar sviru kā šajā lietā aplūkotais, jo minētais ražojums turklāt neesot nopērkams mazumtirdzniecības veikalos, tā pat nav pierādījusi, ka ar informēta lietotāja jēdziena ierobežošanu tikai ar profesionāļiem tiktu apšaubīta informēta lietotāja definīcija, kuru apstrīdētā lēmuma 17. punkta otrajā teikumā ir izmantojusi Apelāciju padome.
29 Turklāt, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka apstrīdētais dizainparaugs var tikt uzskatīts par reklāmas izstrādājumu, kuru vīna ražotāju pagrabi pēc tam, kad tie ir personalizējuši roktura redzamo virsmu, dāvina kā dāvanu, informēta lietotāja definīcija nemainītos, jo, kā to norādīja Apelāciju padome, tā iekļaujot, pirmkārt, profesionāļus, kas šādas preces iegādājas, lai izplatītu tās galalietotājiem, un, otrkārt, pēdējie minētie lietotāji tās iegādājas paši (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūnija spriedumu lietā T‑68/10 Sphere Time/ITSB – Punch (Aukliņai piestiprināts pulkstenis), Krājums, II‑2275. lpp., 53. punkts).
30 Līdz ar to Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka minētā dizainparauga informēts lietotājs esot gan privātpersona, gan profesionālis, kurš izmanto ar šo dizainparaugu aptvertās preces.
Par autora brīvības pakāpi
31 Jāatgādina, ka dizainparauga individuālā rakstura un tam piemītošo redzamo īpašību, un tātad minētā dizainparauga informētam lietotājam radītā kopējā iespaida, novērtēšanas ietvaros ir jāņem vērā autora brīvības pakāpe, izstrādājot strīdīgo dizainparaugu (skat. iepriekš 25. punktā minēto spriedumu Iekšdedzes motora lietā, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 No judikatūras izriet, ka dizainparauga autora brīvības pakāpe ir nosakāma, ievērojot tostarp ierobežojumus, kuri saistīti ar īpašībām, ko nosaka ražojuma vai ražojuma sastāvdaļas tehniskā funkcija, vai arī ražojumam piemērojamās juridiskās prasības. Šo ierobežojumu dēļ tiek standartizētas noteiktas īpašības, kas līdz ar to kļūst kopīgas vairākiem dizainparaugiem, kurus izmanto attiecīgajam ražojumam (skat. iepriekš 25. punktā minēto spriedumu Iekšdedzes motora lietā, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Tātad, jo lielāka ir autora brīvība dizainparauga izstrādē, jo mazāk ar nelielām atšķirībām starp konfliktējošiem dizainparaugiem pietiek, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu uz informētu lietotāju. Pretēji, jo vairāk ir ierobežota autora brīvība dizainparauga izstrādē, jo ar mazākām atšķirībām starp konfliktējošiem dizainparaugiem pietiek, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu uz informētu lietotāju. Tādējādi lielāka autora brīvības pakāpe dizainparauga izstrādē pastiprina secinājumu, ka [salīdzinātie] dizainparaugi, kuri būtiski neatšķiras, rada informētam lietotājam vienādu kopējo iespaidu (skat. iepriekš 25. punktā minēto spriedumu Iekšdedzes dzinēja lietā, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Izskatāmajā lietā apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan ir daži elementi, kuriem korķviļķī ir jābūt, lai tas varētu pildīt savu funkciju, šāda ražojuma autora brīvības pakāpe paliek plaša. Proti, tas, ka korķviļķim noteikti ir jāietver tādas detaļas, kā vītņveida spirāle, kurai ir jāieskrūvējas korķī un jānostiprinās tajā, rokturis, lai darbinātu instrumentu, vienai vai divām svirām, lai atspiestu instrumentu pret pudeles kaklu, un mazam asmenim, lai pārgrieztu korķi pārsedzošo metāla apvalku, neliedzot izveidot un aprīkot šīs detaļas dažādos veidos, tajā pašā laikā saglabājot to funkcionalitāti. Piemēram, Apelāciju padome piebilda, ka nelielais asmens varot tikt izvietots gan uz vienu, gan otru instrumenta galu, un ka rokturim varot būt daudzas formas, kā arī mainīties tā garums un biezums, nemainot nedz instrumenta funkcionalitāti, nedz ērtumu.
35 Prasītāja šo novērtējumu apstrīd. Tā norāda, ka šī veida korķviļķu strukturālās īpašības jau esot noteiktas un paredzētas ar funkciju, kuru tie pilda, kā arī ar to adresātu vajadzību, kuri, pēc tās domām, esot profesionāļi viesnīcu jomā un pagrabu īpašnieki. Konkrētāk, starp tiem četriem elementiem, kurus pieprasa instrumenta tehniskā funkcija, proti, vītņveida spirāle, abas sviras, rokturis un mazais asmens, tikai pēdējie divi esot izveidojami dažādos veidos. Turklāt, runājot par asmeni, prasītāja apgalvo, ka jebkurš cits izvietojums uz attiecīgā veida korķviļķa roktura to noteikti padarītu neefektīvu, nefunkcionālu un bīstamu. Divu sviru veida korķviļķa autora brīvības pakāpe tātad esot neliela.
36 Šajā ziņā ir jānorāda, ka ir taisnība, ka daži sviru korķviļķu elementi ir būtiski un tiem ir jābūt ikvienā šī veida korķviļķī, lai tas varētu pildīt savu funkciju. Tomēr, kā to pareizi ir norādījuši ITSB un persona, kas iestājusies lietā, funkcionāli ierobežojumi, kas attiecas uz atsevišķu elementu esamību sviras korķviļķī, nevar būtiski ietekmēt tā formu un vispārējo izskatu (šajā ziņā skat. iepriekš 24. punktā minēto spriedumu Rokas pulksteņa korpusa lietā, 118. punkts), jo vienīgie tehniskie ierobežojumi, kas jāievēro, ir sviras – neatkarīgi no tā, vai tā sastāv no tikai vienas vai divām detaļām, – izmērs, ieliekumu tā galā esamība, kā arī spirāles izvietojums un tās attālums no sviras. Tādējādi it īpaši rokturim, kurš, kā pamatoti norāda Apelāciju padome, ir centrālais un lielākais korķviļķa elements, var būt dažādas formas, kā arī mainīties tā izmērs, un mazais asmens var būt izvietots atšķirīgi.
37 Kā izriet no ITSB izskatāmās lietas materiāliem, kas iesniegti Vispārējā tiesā, pastāv dizainparaugi attiecībā uz sviras korķviļķiem ar mainīgām formām un konstrukcijām, kuras atšķiras no tām, kas izmantotas apstrīdētajā dizainparaugā. Piemēram, vispirms ir jānorāda, ka var tikt konstatētas atšķirības attiecībā uz roktura izmēru un formu, kura var būt taisna vai līkumaina, noapaļota vai taisnstūra, un attiecībā uz citu korķviļķa elementu, kuri var tikt ievietoti rokturī, redzamo daļu. Pastāv atšķirības arī attiecībā uz pudeļu attaisāmā vai mazā asmens klātesamību, kā arī izvietojumu. Šajā ziņā ir jāsecina, ka prasītāja nav iesniegusi elementus, kas pierādītu tās apgalvojumu, saskaņā ar kuru mazā asmens novietojums vienā vai citā vietā uz roktura padarītu to nefunkcionālu vai pat bīstamu.
38 No tā izriet, ka roktura uzbūvi un formu, kā arī iepriekš minēto elementu novietojumu nenosaka funkcionālās prasības. Līdz ar to tehnisko ierobežojumu esamība nenosaka korķviļķa vispārējo izskatu, kurš var būtiski atšķirties.
39 Tātad Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā būtībā pamatoti ir uzskatījusi, ka korķviļķa izstrādātāja radošās brīvības robežas bija plašas.
Par kopējā iespaida, ko attiecīgie dizainparaugi rada informētam lietotājam, salīdzinājumu
40 Pēc Apelāciju padomes domām, apstrīdētā dizainparauga informētam lietotājam radītais kopējais iespaids neatšķiras no tā, ko rada agrākais dizainparaugs – būtībā korķviļķa dažādo elementu formas, izvietojuma un izmēra līdzību dēļ.
41 Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka informētam lietotājam radīto kopējo iespaidu principā nosakot korķviļķa roktura izskats, kā arī dažu korķviļķa elementu izvietojums. Tā piebilda, ka, ņemot vērā šī veida korķviļķu, kuru galvenā īpatnība ir spēja tikt aizvērtam un ieliktam kabatā, īpašības, roktura uzbūvei un formai ir noteicošā loma kopējā to radītajā iespaidā.
42 Prasītāja šo novērtējumu apstrīd. Vispirms tā Apelāciju padomei pārmet, ka tā esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, jo tā attiecīgos dizainparaugus esot novērtējusi vienīgi aizvērtā veidā, nevis atvērtā vai izmantojamā veidā. Turklāt tā norāda, ka, instrumentu izmantojot, atšķirības var izrietēt no roktura, asmens, vītņveida spirāles un dubultās sviras. Tādējādi prasītāja iesniedz detalizētu attiecīgo dizainparaugu analīzi, apgalvojot, ka to īpašības neesot identiskas un ka līdz ar to kopējie iespaidi, ko tie rada, ja tos novērtē atvērtā veidā, ir atšķirīgi.
43 Pirmkārt, ir jānorāda, ka iebildums, saskaņā ar kuru Apelāciju padome kļūdaini esot izanalizējusi attiecīgo dizainparaugu vispārējo ārējo izskatu, ņemot vērā vienīgi to aizvērto veidu, ir balstīts uz apstrīdētā lēmuma kļūdainu izpratni. No tā izriet, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma no 21. punkta a) apakšpunkta līdz 24. punktam gadījuma pēc ir atsaukusies uz konkrēto ražojumu aizvērtā veidā tikai tālab, lai apstiprinātu apgalvojumu par to, ka nepastāvot būtiskas atšķirības attiecīgajos dizainparaugos, kuros tostarp redzamas esot atstātas vienas un tās pašas spirāles un sviras daļas, kad tie ir aizvērti, attēloto rokturu uzbūvē. Turklāt ir jānorāda arī, ka no apstrīdētā lēmuma 5. punkta izriet, ka Anulēšanas nodaļa ir uzskatījusi, ka daudzās līdzības starp attiecīgajiem dizainparaugiem ir vērtējamas vienādi gan tad, kad instrumenti ir atvērtā, gan – aizvērtā veidā. Prasītāja Apelāciju padomē šo secinājumu nav apstrīdējusi. Atbilstoši judikatūrai gadījumā, kad Apelāciju padome apstiprina zemākas ITSB instances lēmumu pilnā apmērā, šis Anulēšanas nodaļas lēmums, kā arī tā pamatojums ir daļa no konteksta, kurā ir pieņemts apstrīdētais lēmums; šis konteksts prasītājam ir zināms un ļauj tiesai pilnībā veikt savu tiesiskuma pārbaudi attiecībā uz konkrēta dizainparauga individuālā rakstura vērtējuma pamatotību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu lietā T‑246/10 Industrias Francisco Ivars/ITSB – Motive (Mehāniskais reduktors), Krājumā nav publicēts,20. punkts, un 2012. gada 22. maija spriedumu lietā T‑179/11 Sport Eybl & Sports Experts/ITSB – Seven (“SEVEN SUMMITS”), 50. punkts). Tādējādi ir uzskatāms, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome savā attiecīgo dizainparaugu līdzību novērtējumā, tāpat kā Anulēšanas nodaļa, ir ņēmusi vērā instrumentu gan tā atvērtā, gan aizvērtā veidā.
44 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka apstrīdētā dizainparauga roktura garums ir pavisam nedaudz īsāks par to, kāds ir agrākā dizainparauga rokturim, un ka nevar tikt konstatēta neviena būtiska atšķirība attiecībā uz kopējiem izmēriem, kā arī dažādo elementu ap attiecīgo dizainparaugu rokturi – neatkarīgi no tā, vai tie ir atvērtā vai aizvērtā veidā, – proporcijām un izvietojumu. Tiešs reālo ražojumu paraugu, kas ietverti ITSB lietas materiālos, kuri iesniegti Vispārējai tiesai, salīdzinājums, ko ierosinājusi prasītāja, turklāt neļauj apšaubīt šo konstatējumu.
45 Turklāt, ja būtu bijis jāņem vērā, kā to apgalvo prasītāja, vienīgi kopējais iespaids, ko rada abi dizainparaugi informētam lietotājam attiecīgā ražojuma lietošanas laikā, proti, kad tas, kā apgalvots, ir atvērtā veidā, ir jānorāda, ka tā lietošanas laikā, kas sākas vispirms ar korķviļķa atvēršanu, tā lietotājs to vienmēr paņem rokās. Lai veiktu attiecīgo dizainparaugu kopējā radītā iespaida novērtējumu, tātad ir jāuzskata, ka informēts lietotājs, lietojot korķviļķus, kuri atbilst attiecīgajiem dizainparaugiem, atbilstoši mērķim, kuram tie ir paredzēti, vienmēr redzēs minimālo to daļu, kura būtībā aptver dubulto sviru un tajā ietverto pudeļu attaisāmo, kā arī mazo asmeni un vītņveidīgo spirāli. Šādā gadījumā ražojuma detaļas, kas attēlotas attiecīgajos prasītājas izvirzītajos dizainparaugos, minētais lietotājs neievēros to konkrētās lietošanas kārtības dēļ, un tādēļ tām var būt tikai vāja ietekme uz minēto dizainparaugu lietotāja uztveri (šajā ziņā skat. iepriekš 24. punktā minēto spriedumu Rokas pulksteņa korpusa lietā, 133. un 134. punkts).
46 Šādos apstākļos, ņemot vērā, kā tas ir precizēts arī judikatūrā, ka novērtējumam ir jāattiecas uz dizainparauga informētam lietotājam radīto kopējo iespaidu, ietverot arī veidu, kādā minētajā dizainparaugā ietvertais ražojums tiek lietots (šajā ziņā skat. iepriekš 23. punktā minēto spriedumu Sakaru iekārtas lietā, 66. punkts, un iepriekš 29. punktā minēto spriedumu Aukliņai piestiprināta pulksteņa lietā, 78. punkts), ņemot vērā sviru korķviļķu īpašības, kuri ir būvēti tieši tādējādi, lai tos varētu salocīt, Apelāciju padomei nevar tikt pārmests, ka tā ir ņēmusi arī iespaidu, kādu attiecīgie dizainparaugi rada informētam lietotājam, ja atbilstošie korķviļķi ir aizvērtā veidā. Turklāt no ITSB lietas materiāliem, kas iesniegti Vispārējā tiesā, izriet, ka attiecīgajā rūpniecības nozarē attiecīgie ražojumi principā un dažreiz vienīgi ir attēloti salocītā veidā, jo tā vispārēji ir pamata pozīcija visiem sviras korķviļķiem. Iespējams uztver to attēlojošā dizainparauga kopējo formu būs tad, ja tas būs šādā pozīcijā.
47 Otrkārt, ir jānorāda, ka atšķirības starp attiecīgajiem dizainparaugiem, kuras ir izvirzījusi prasītāja un kuras prasa tajos attēloto ražojumu novērtējumu atvērtā veidā, ir vai nu nenozīmīgas, vai neievērojamas. Tāpat ir attiecībā uz prasītājas izvirzītajām funkcionālajām detaļām, kuras nav ietiekami iespaidīgas, lai ietekmētu minēto dizainparaugu radīto kopējo iespaidu.
48 Pirmkārt, runājot par rokturi, ir tiesa, kā to apstrīdētā lēmuma 24. punktā ir norādījusi arī Apelāciju padome, ka pastāv atšķirība starp attiecīgajiem dizainparaugiem it īpaši saistībā ar to iekšējās virsmas uzbūvi, kura agrākajā dizainparaugā ietver nelielus iedobumus, turpretī apstrīdētais dizainparaugs ir gluds. Tomēr šīs atšķirības nozīmīgums nav īpaši izteikts, jo, pirmkārt, apstrīdētajā dizainparaugā attēlotā ražojuma roktura izliekums un agrākajā dizainparaugā attēlotā ražojuma roktura izliekums ir ļoti līdzīgi, pat ja pirmais minētais ir mazāk izcelts, un, otrkārt, dažādo elementu izvietojums apkārt rokturim, kā arī to daļa, kas paliek redzama, kad rokturis ir aizvērtā veidā, attiecīgajos dizainparaugos ir vienāds. Līdz ar to ir jāsecina, ka nedaudz atšķirīgā roktura uzbūve apstrīdētajā dizainparaugā nevar, kā to pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, atsvērt konstatētās līdzības un tātad nav pietiekama, lai piešķirtu minētajam dizainparaugam individuālu raksturu.
49 Otrkārt, runājot par mazo asmeni, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pirmām kārtām ir jākonstatē, ka attiecīgo dizainparaugu salīdzinājums neļauj secināt, ka mazajam asmenim agrākajā dizainparaugā būtībā būtu mazāks izmērs vai tas būtu mazāks redzams, vai tam būtu cita forma nekā asmenim apstrīdētajā dizainparaugā. Tālāk, runājot par asmens griezējšķautni, pietiek norādīt, ka no agrākā dizainparauga attēliem nav skaidri redzams, ka tajā attēlotais asmens būtu gluds vai katrā ziņā nebūtu robains. Turpretim, pārbaudot – kā to piedāvājusi prasītāja – reālos ražojumu paraugus, kurus tā pievienojusi Vispārējai tiesai nosūtītajiem ITSB lietas materiāliem, ir jāsecina, ka mazais asmens agrākajā dizainparaugā ir nevis gluds, bet – līdzīgi asmenim apstrīdētajā dizainparaugā – tam ir robaina griezējšķautne. Katrā ziņā nevar tikt konstatētas nekādas būtiskas atšķirības starp asmeņiem ražojumos, kas attēloti attiecīgajos dizainparaugos.
50 Treškārt, runājot par vītņveida spirālēm ražojumos, kas attēloti attiecīgajos dizainparaugos, prasītāja apgalvo, ka, pirmām kārtām, tie atšķiras pēc krāsas un, otrām kārtām, pēc materiāla, no kura tās ir izgatavotas vai ar kuru tās ir pārklātas. Prasītājas ieskatā šīs atšķirības ir novērojamas arī tad, ja salīdzina reālos ražojumu paraugus, kurus tā pievienojusi Vispārējai tiesai nosūtītajiem ITSB lietas materiāliem. Šajā ziņā ir jānorāda, ka fakts, ka spirāle apstrīdētajā dizainparaugā ir attēlota melnā krāsā, bet spirāle agrākajā dizainparaugā – baltā krāsā, nav nozīmīgs, jo attiecībā uz apstrīdēto dizainparaugu pieteikumā nebija pieprasīta nekāda krāsa (šajā ziņā skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu Aukliņai piestiprināta pulksteņa lietā, 82. punkts). Katrā ziņā ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, no reālo ražojumu paraugu salīdzinājuma izriet, ka spirāle ir melnā krāsā gan ražojumā, kas attiecas uz apstrīdēto dizainparaugu, gan tajā, kas attiecas uz agrāko dizainparaugu. Tas pats attiecas uz materiālu, no kura – kā tiek apgalvots – ir izgatavotas abas spirāles vai ar kuru tās pārklātas.
51 Ceturtkārt, saistībā ar dubulto sviru ir jākonstatē, ka prasītājas minētās atšķirības abos atbalsta ieliekumos nav skaidri secināmas no attiecīgo dizainparaugu attēlu salīdzinājuma. Katrā ziņā šīs atšķirības ir tik nemanāmas, ka tikai ļoti detalizēta un rūpīga tehniskā abu reālo ražojumu pārbaude – kas, kā norādīts šā sprieduma 22. punktā, neatbilst informēta lietotāja veicamai pārbaudei – var attiecīgā gadījumā ļaut tās atklāt. Runājot par atšķirību abu sviru virsmas izskatā, jo tā ir gluda apstrīdētajā dizainparaugā un rievaina agrākajā dizainparaugā, ir jānorāda, ka rievu neesamība apstrīdētajā dizainparaugā nevar būtiski ietekmēt informētam lietotājam radīto kopējo iespaidu un ar to vien nevar pietikt, lai atzītu, ka šim dizainparaugam ir individuāls raksturs.
52 Piektkārt, saistībā ar lietošanas neērtībām un problēmām, kas esot attiekušās uz agrākā dizainparauga rokturi, mazo asmeni, spirāli un dubulto sviru un kas, kā tiek apgalvots, esot atrisinātas ar apstrīdētā dizainparauga uzbūvi, ir jānorāda, ka – pat ja pieņemtu, ka tās ir pierādītas, – šādām lietošanas neērtībām un problēmām nav nozīmes saistībā ar apstrīdētā dizainparauga individuāla rakstura pierādīšanu. Proti, atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. pantam dizainparauga individuālais raksturs ir jāizvērtē, salīdzinot kopējo iespaidu, ko konfliktējošie dizainparaugi rada informētam lietotājam, un ņemot vērā autora brīvības pakāpi. Līdz ar to prasītājas norādītais kritērijs attiecībā uz neērtībām un dažādām problēmām agrākā dizainparauga lietošanā, kas – kā tiek apgalvots – esot atrisinātas apstrīdētajā dizainparaugā, neietilpst to kritēriju skaitā, kas var tikt ņemti vērā, izvērtējot dizainparauga individuālo raksturu. Turklāt no Regulas Nr. 6/2002 1. un 3. panta izriet, ka dizainparaugu tiesības ir vērstas uz to, lai aizsargātu ražojuma izskatu, nevis to lietošanas vai funkcionēšanas kārtības koncepciju. Visbeidzot, katrā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka prasītāja nav pamatojusi savus argumentus un ka, otrkārt, no parastā attiecīgo dizainparaugu salīdzinājuma šajā lietā nevar tikt izsecināts neviens apsvērums attiecībā uz ražojumu, kas attēloti šajos dizainparaugos, lietošanas vai funkcionēšanas īpašībām.
53 Pārējām prasītājas norādītajām atšķirībām attiecībā uz noteiktām roktura darba daļas, mazā asmens, pudeļu attaisāmā, spirāles piestiprināšanas zonas un tā sauktās “atvēršanas” zonas īpašībām nav nozīmes attiecīgo dizainparaugu radītajā kopējā iespaidā. Proti, šīs atšķirības nav pietiekami izteiktas, lai nošķirtu abus instrumentus informēta lietotāja uztverē, kas – kā precizēts šā sprieduma 22. punktā – nepārsniedz noteiktu pārbaudes un detalizētības līmeni.
54 Tātad Apelāciju padome, apstrīdētā lēmuma 26. punktā secinot, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrākais dizainparaugs nerada informētam lietotājam atšķirīgu kopējo iespaidu un ka apstrīdētajam dizainparaugam nepiemīt individuāls raksturs Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, nav pieļāvusi kļūdu.
55 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
56 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
57 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) El Hogar Perfecto del Siglo XXI, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 21. novembrī.
[Paraksti]