Language of document :

Prasība, kas celta 2006. gada 16. februārī - Itālijas Republika pret Komisiju

(lieta T-60/06)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - Giacomo Aiello, Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt 2005. gada 7. decembra Komisijas Lēmumu C (2005) 4436 def. un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja apstrīd 2005. gada 7. decembra Komisijas Lēmumu C (2005) 4436 def. par minerāleļļu, ko izmanto kā degvielu alumīnija dioksīda ražošanai Gardanne reģionā, Sahannon reģionā un Sardīnijā, atbrīvošanu no akcīzes nodokļa likmes, kuru atbilstīgi ieviesa Francija, Īrija un Itālija.

Attiecībā uz prasītāju šis lēmums noteica, ka:

-    attiecīgos atbrīvojumus nebija paredzēts piemērot vispārīgi un bez atšķirībām visiem, kam tie bija adresēti, bet tie bija paredzēti, lai atbalstītu atsevišķus uzņēmumus speciālā alumīnija tirgus struktūrā;

-    attiecīgie valsts atbalsti bija jauni un pretlikumīgi atbalsti, jo par tiem netika laikā sniegti paziņojumi, kurus varēja uzskatīt par daļēji pastāvošiem atbalstiem līdz 1998. gada 29. maijam.

-    līdz 2003. gada 31. oktobrim minētie valsts atbalsti nebija atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

Pamatojot savu prasību prasītāja apgalvo, ka:

-    atbrīvojums no akcīzes nodokļa likmes, ko paredzēja Itālijas valsts tiesības, nebija selektīvs, bet tika paredzēts visiem uzņēmumiem, kas alumīnija dioksīda ražošanai izmanto minerāleļļu. Tas, ka Itālijas teritorijā ir tikai viena šāda rūpnīca, kurā šo eļļu izmanto ražošanas ciklā, ir būtiska vienīgi faktisko apstākļu sakarā un tas nepadara mazāk nozīmīgu noteikumu vispārējo raksturu, kurš šeit netiek apspriests.

-    apstrīdētie valsts atbalsti ir jāuzskata par atbilstīgiem atbalstiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta ii) apakšpunktu tiktāl, ciktāl Padome likumīgi piešķīra Itālijas valstij tiesības saglabāt apstrīdēto atbrīvojumu;

-    kā to var secināt no valsts noteikumiem, kurus īstenoja Itālijas valdība, un no vienošanām, ko Eurallumina noslēdza ar Sardīnijas reģionu un Ministero dell'Ambiente (Vides ministrija), attiecīgais atbrīvojums bija cieši saistīts ar vides aizsardzības mērķiem;

-    atbrīvojumu bija jāuzskata par nepieciešamu Sardīnijas reģiona ekonomikas attīstībai;

-    pēc Itālijas valdības uzskatiem līdz ar Direktīvas 2003/96/EK stāšanos spēkā nepastāvēja jebkāds pienākums paziņot par attiecīgo nodokļu atvieglojumu, jo šīš direktīvas 18. pants mijiedarbībā ar II pielikumu īpaši paredz, ka apstrīdētais akcīzes nodoklis ir spēkā esošs līdz 2006. gada 31. decembrim. Turklāt minēto noteikumu saturs ir analogs Padomes Lēmuma 2001/224/EK 1. panta 2. punktam.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un Kopienu tiesību normu likumības prezumpcijas princips.

____________